Autore: Līga Zītara

Jelgavnieks LEONĪDS LAVRENOVS, var teikt, šo dzīvi sācis dzīvot vēlreiz, no sākuma. Tā mēdz notikt ar daudziem, kuri pārcietuši klīnisko nāvi. Viņiem mainās pasaules uztvere, atklājas līdz tam nepazītas spējas, veidojas tieša saikne ar Visumu un pieeja tā informatīvajam laukam. Lavrenova kungs praktizē amerikāņu ārsta Erika Perla aprakstīto rekonektīvo dziedniecību, kas ir jauns esības stāvoklis, jauns veids, kā saņemt un vadīt enerģijas, kuras sūta Augstākie spēki. Lai uzzinātu, kā tas notiek, aicināju dziednieku uz sarunu.

– Man jūs pieteica kā neparastu cilvēku, kurš spēj aktivizēt Visuma enerģijas un ar tām dziedināt.

– Jā, esmu citāds. Vispirms atšķiros ar to, ko es varu. Otrkārt, izjūtu to ar savu pagātni. Cilvēkiem, kas piedzīvojuši klīnisko nāvi, turpmākajā dzīvē daudz kas mainās. Zinu arī tādus, kuri nav fiziski to pārdzīvojuši, bet izgājuši caur sevi. Svaigākais piemērs ir Kristīne Muciniece, kura sarakstījusi triloģiju “Eņģeļu acis”. Viņa ciemojas pie mums reizi mēnesī. Vairāk ar viņu kontaktējas sieva. Es divreiz ar viņu parunājos. Kristīne atzina, ka viņai nepieciešama auditorija, kuru iepazīstināt ar savām jauniegūtajām atziņām, bet es stāstīju, ka sarunājos ar Dievu un man ar to pietiek. Abi secinājām, ka Zemes vibrācijas ir mainījušās – agrākās dziedniecības metodes vairs nedarbojas.

Erika Perla grāmatā Leonīds Lavrenovs “Rekonekcija. Dziediniet citus, dziediniet sevi” tas ir skaidrots. Dakteris Juris Vecvagars man to pateica jau 1994. gadā. Aicināja apgūt dziedniecību un ārstēt cilvēkus. “Juri, es to negribu, jo jūtu, ka tas nav mans ceļš,” atbildēju. Pēc kāda laika Rīgā apmeklēju lekciju pie aktrises Māras Zvaigznes. Pie viņas ciemojās draudzene Ilze, kura pusgadu bija dzīvojusi Šaoliņas klosterī. Stāstīja par enerģijām un par to, ka cilvēks ar rokām var tās vadīt. Parādīja vingrinājumu, kā aktivizēt enerģiju: jāsarīvē plaukstas, nedaudz jāattālina un jāieklausās savās izjūtās. Es nekādu atšķirību nejutu nedz tad, kad plaukstas turēju 5 mm, nedz tad, kad 50 cm attālumā vienu no otras, jutu tās visu laiku. Lektore atzina, ka esmu īpašs gadījums. Man visu laiku bija šķitis normāli, ka manas plaukstas ir jutīgas, domāju, ka tā ir visiem.

Teorētiski savu jutīgumu pret enerģijām konstatēju ap 1989. gadu. Pēc tam, kad biju cietis smagā autoavārijā un pārdzīvojis klīnisko nāvi. 13 dienas atrados komā. Pēc tam strādāju amatniecības firmā, kur biju atbildīgs par guļbūvēm. Zīmīga sakritība – gan firmas prezidents, gan ģenerāldirektors bija ekstrasensi, turklāt abi bija draugos ar Juri Vecvagaru.

Vēlāk pievērsos reiki. Tur man stāstīja, ka, ieguvis pirmo iniciāciju, varēšu ārstēt pats sevi, bet, ticis līdz otrajai, spēšu ārstēt citus, turklāt prasīt par darbu 25 latus. Ja būs sasniegta trešā iniciācija, varēšu jau prasīt 50 latus. Aizgāju līdz otrajai iniciācijai un sapratu, ka tas nav mans ceļš, jo negribu ar to pelnīt naudu.

– Kāds ir jūsu dziedināšanas paņēmiens?

– Enerģijas visu laiku jutu, bet laika gaitā sapratu, kas ir kas, un sāku palīdzēt tuviniekiem un draugiem. Meitai bija trijzaru nerva iekaisums. Ģimenes ārsts uzskatīja, ka to var uzveikt nedēļas laikā. Tad jau biju izlasījis Erika Perla “Rekonekciju” un nolēmu izmēģināt savus spēkus. Vienu dienu pastrādāju 10 minūtes, otru dienu – tikpat, un iekaisums bija uzveikts.

Turpmāk pilnveidoju Perla ieteiktos vingrinājumus un atradu veidu, kā ārstēt sevi. Reiz kādā pasākumā pie manis pienāca lektore un sūdzējās par neciešamām galvassāpēm. Kur nu vēl runāt, pat nosēdēt nespējot. Starp dalībniekiem bija Liepājas ātrās palīdzības ārsts un viņa kolēģe no Lietuvas. Abi sprieda par kaut kādām špricēm un injekcijām. Es palūdzu, lai man dod 15 minūtes, jo zināju, ka varu palīdzēt. Nosēdināju sievieti krēslā, nostājos aiz muguras un nepieskaroties virzīju rokas gar viņas ķermeni tā, kā tajā mirklī šķita pareizi. Es paņēmu Visuma enerģiju un atdevu cilvēkam. Dievs caur manām rokām vadīja šo dziedinošo enerģiju. Pēc neilga brīža galvassāpes bija rimušas.

Parasti diagnostiku neveicu, tā man nav vajadzīga, to saka arī Perls. Man nekas nav jādomā. Es cilvēkā vienkārši “iepumpēju” enerģiju. Par to, kur tai jānonāk, parūpējas Dievs. Strādājot ar cilvēku, jūtu, ka sākumā enerģijas plūsma ir ļoti spēcīga. Kad dziedināšana pabeigta, tās spēks jūtami samazinās. Tad seansu beidzu. Varu palīdzēt galvassāpju, traucētas sirdsdarbības, nevienmērīga asinsspiediena, dažādu iekaisumu gadījumā. Neesmu mēģinājis dziedināt lūzumus un rozi.

Arī pats esmu braucis pie dažādiem dziedniekiem, lai saprastu, kā viņi strādā. Veselam cilvēkam visas čakras ir atvērtas un notiek enerģiju apmaiņa. Ja kāda čakra ir ciet, tajā vietā veidojas sastrēgums, piemēram, sāk lēkāt asinsspiediens, mainās sirds ritms. Ar svārstiņa vai slimnieka laulības gredzena palīdzību var noteikt, kura čakra ir aizvērta.

Mums ir gudra ģimenes ārste, ar kuru dažkārt aprunājamies. Netālu no doktorāta ar plašu vērienu pieņem kāds dziednieks, kuram būtībā nav spēju, tās viņam ir atņemtas. Zinu vienu: ja kāds sāk dziedināt par naudu, viņam spējas tiek atņemtas. Šī apsvēruma dēļ negribu iesaistīties dziednieku aktivitātēs, jo tās saistītas ar naudu. Tas mani visvairāk atbaida. Ja man ir dota spēja dziedināt, esmu ar mieru tajā ar cilvēkiem dalīties, taču par biznesu nevēlos pārvērst. Kas palūdz, tiem palīdzu, un ne vairāk. Pareizi būtu domāt: kā es varētu cilvēkam palīdzēt, lai viņam būtu labi. Izmācīties par dziednieku nevar pēc grāmatas. Tās ir spējas, ko iedevis Dievs vai eņģeļi. Šīs spējas nedrīkst pārdot.

Māku palīdzēt arī sev. Mana imūnsistēma ir perfekti nostiprināta, taču kādreiz savas muļķības dēļ pamanos saslimt. Piemēram, aizeju skaldīt malku vienā T kreklā, kad gaisa temperatūra ir –20 oC, un pēc tam vēl uzdzeru aukstu alu. Tad uz divām dienām esmu saaukstējies. Pārējās slimības ignorēju. Ja gadās kas moderns, teiksim, rotavīruss, izārstēju to ne tikai sev, bet jebkuram cilvēkam 20 minūtēs, izmantojot bioloģiskus līdzekļus, piemēram, mutes skalojamo līdzekli.

Savā laikā aizgāju uz Jelgavas invalīdu biedrību, jo man pašam bija otrā grupa. Sāku tur darboties. Vienā gada nogalē kā dāvanu aizvedu viņiem 30 eglītes. Divu stundu laikā neviena nebija paņemta. Tā esot šķība, šai zari ir tikai vienā pusē, bet tā nav simetriska. Katrai eglītei tika atrasta kāda vaina. Lūk, cik izvēlīgi bija trūcīgie invalīdi. Izlepusi tauta, kas nezina, ko grib. Sadusmojos un aizvedu egles turpat pie piecstāvu mājas, un pusstundas laikā visas paņēma. Izmetu savu apliecību un šajā biedrībā vairs nerādījos. Zinu daudzus pirmās grupas invalīdus, kuriem ir savi uzņēmumi, viņi nečīkst un neraud. Kopš šī atgadījuma ar labdarību vairs nenodarbojos.

– Varbūt ir vēl kādas spējas, kas atvērušās pēc klīniskās nāves?

– Man piemīt spēja ieskatīties cilvēku pagātnē. Reiz Jelgavā notika smaga avārija. Jauns čalis ar motociklu ielikās džipam sānos un bija uz vietas beigts. Ziņās klausījos un nodomāju, ka vēl ir tik daudz trakuļu. Vēlāk uzzināju, ka tas bijis kaimiņa dēls. Nākamajā dienā pēc avārijas kā parasti staigāju pa mežu. Pēkšņi dzirdēju, ka man kāds saka: “Lūdzu, atvainojies manam tēvam.” Biju neizpratnē. Kādam tēvam? Par ko? Kāpēc? Te jāpiebilst, ka bieži redzu mirušo dvēseles. Šoreiz runātāju neredzēju, tikai dzirdēju. Biju apjucis un nesapratu, par ko ir runa. Tad balss atkārtoja, ka man ir jāatvainojas viņa vietā Mintautam. Beidzot sapratu, ka tas ir kaimiņš. Apsolīju to izdarīt.

Pēc bērēm pastāstīju savai sievai, bet viņa – Mintauta draudzenei. Kaimiņš ieradās pie manis 40. dienā pēc dēla nāves. Izstāstīju, ka dēls lūdzis viņam atvainoties. Pateica paldies, taču nesaprata, par ko dēls lūdzis piedošanu. Paņēma no manis Kristīnes grāmatu un aizgāja. Es pats sāku prātot, kāpēc dēlam vajadzēja atvainoties tikai tēvam, bet mātei ne. Pēc laika no augšas pienāca atbilde, ka mātei (kaimiņa šķirtajai sievai) tā bijusi skola. Izrādās, senos laikos, kad cilvēki vēl spēlējušies ar zobeniem, dēls bija māte un tagadējā māte – dēls. Tajos laikos ģimenē noteicēja bija sieviete. Dēls gribējis iet ar draugu paspēlēties ar zobeniem, bet māte viņu nav laidusi. Viņš tomēr aizgājis un nejaušības dēļ ticis nodurts.

– Bet cilvēks taču neatceras iepriekšējo dzīvju notikumus, līdz ar to neapzinās šādu mācību. Lielākā daļa sabiedrības arī nepie-ņem reinkarnācijas ideju.

– Cilvēka apziņā tomēr glabājas atskārsme, ka viņš nav pirmo reizi uz Zemes, turklāt ir Bībele, kuras pirmajā variantā vesela nodaļa bija veltīta reinkarnācijai. To izsvītroja 3. gadsimtā. Tā kā šīs lietas mani interesē, vienu brīdi meklēju cilvēkus, kuriem bijusi dažāda ilguma (pāris minūtes, dažas stundas, vairākas dienas) klīniskā nāve. Viņi visi zina, ka mūsu eksistence nav tik vienkārša: piedzimu, dzīvoju, nomiru. Viņi saprot, ka šī dzīve ir turpinājums kaut kam. Pats esmu bijis uz Zemes vairākus simtus reižu.

– Tad jau zināt, kāda ir dzīves jēga.

– Kaut ko iemācīties. Katram – kaut ko savu atkarībā no attīstības līmeņa. Lielākoties katram dzīvē ir jāizkopj kāda konkrēta rakstura īpašība, piemēram, mīlestība, līdzjūtība. Gan citā izpratnē, nekā vairums sabiedrības uztver. Nevis iedot zivi jeb iemest ubagotāja cepurē kādu monētu, bet gan makšķeri un iemācīt ar to rīkoties. Lai cilvēks jebkurā brīdī var nodrošināt sevi ar visu nepieciešamo. Citādi cilvēks neko nedarīs un katru dienu sēdēs un ubagos.

Klīniskā nāve man ir devusi lielāku sajēgu par visu notiekošo. Sieva Inese nav tādu pārdzīvojusi, taču vienalga tiecas sevi īstenot. Viņas domāšana, salīdzinot ar 10 gadu senu pagātni, ir pagriezusies par 180 grādiem. Viņa izprot reinkarnāciju. Galvenā dzīves atskārsme – jāiemācās labi uzvesties un sevi mīlēt.

Padomijas laikos mums mācīja, ka svarīgākais ir mīlēt apkārtējos. Tas ir blefs, teātris. Kā var mīlēt apkārtējos, ja nemīli sevi! Par sevi domāju, ka šī mana dzīve ir pēdējā vai viena no pēdējām iemiesošanās reizēm. Zinu, ka pa vidu šīm dzīvēm daži no mums bijuši arī sargeņģeļi. Kad visi Zemes dzīves cikli beidzas, dvēseli aizsūta uz augstāku līmeni, uz citām pasaulēm, kur atkal būs jāmācās.

Aija Austruma, sertificēta astroloģe

Astroloģijā ar attiecību tematu nodarbojas atsevišķa nozare – pēc noteiktiem rādītājiem astrologs ar diezgan lielu precizitāti var pateikt, kāds konkrētajam pārim ir kopābūšanas potenciāls. Taču viss nav tik vienkārši, kā to var izlasīt populārajos aprakstos, kur galvenokārt uzsvērta saderība vai nesaderība atkarībā no zodiaka zīmēm, kurās cilvēku dzimšanas brīdī atradusies Saule.

Ja visa kopdzīve sastāvētu tikai no sarunām par pasaules uzbūvi, dzīves jēgu un pašrealizācijas iespējām, tad tiešām pietiktu zināt, ka labi saprotas vienas stihijas zīmes (skatīt shēmu), ne tik gludi, tomēr gana labi saskan radniecīgajiem (Zemes un Ūdens stihijas pārstāvjiem, Uguns un Gaisa stihijas pārstāvjiem), pretējo zīmju pārstāvji cīkstēsies, taču šķitīs cits citam gana interesanti (pretpoli dažkārt tiešām pievelkas!), savukārt tie, kuru zīmes zodiaka aplī veido 90 grādu leņķi, tieši to arī darīs – dzīs viens otru stūrī un nereti saveidos konfliktu no nekā. Atgādinu, ka pašlaik runājam tikai par augstajām tēmām, kuras ne tuvu neveido lielāko dzīves daļu.

Vēl jau ir arī sadzīviskās lietas, rūpes un atbildība par bērniem, kopīga atpūta un intīmie brīži. Par šiem tematiem atbild citas planētas, nebūt ne tikai Saule. Tāpēc astrologa praksē man nereti nācies saskarties ar pāriem, kuru Saules zīmes skaitās nesaderīgas vai pat klaji konfliktējošas, tomēr viņi dzīvo kopā ilgi un dažkārt pat gana laimīgi – reizēm vienkārši tāpēc, ka augstās tēmas viņu dzīvē nav aktuālas.

Jāatzīst, ir arī pretēji gadījumi – vīrs un sieva var lieliski tikt galā ar mājsaimniecību, bērniem un pat kopīgu biznesu, gultā viņi viens par otru neko labāku sakās neesam sastapuši, bet, kolīdz saruna ievirzās par politiku, morāli vai tamlīdzīgi, – kašķis klāt, kā likts! Vēl pirms kāda gadsimta tā nebūtu noticis – sieva pat neiedomātos spriest par garīgām vai morāles kategorijām. Mūsdienu vienlīdzīgajā pasaulē ir citi noteikumi, sieviete bez bailēm izaicina gan vīrieša autoritāti, gan pārliecību, gan atļaujas apšaubīt viņa vīrišķību (par ko, starp citu, tiešā veidā atbildīga Saule).

Internetā ir atrodami pietiekami daudz brīvo resursu, ar kuru starpniecību cilvēks var uzzināt, kurā zīmē viņa dzimšanas mirklī atradusies kura planēta (piemēram, www.astro.com). Tāpēc, pirms lasi tālāk, noskaidro, kādās zīmēs ir tavas un tava partnera planētas!

Tāds ar tādu saderēja

Tagad lielos vilcienos noskaidrosim, kādas ir jūsu izredzes veiksmīgi tikt galā ar dzīves dažādajiem aspektiem.

Svarīgākais, ko attiecībās apzīmē Mēness, ir emocijas, ikdienas sadzīviskās vajadzības, spēja pielāgoties un rūpēties par otru, vēlme tikt aprūpētam. Ja tavs un partnera Mēness atrodas draudzīgās zīmēs, sadzīves jautājumu risināšana būs viegla un bez piepūles, partnera garastāvokļa šūpoles īpaši nekaitinās, un vairumā gadījumu tu zināsi, kā sava mīļā cilvēka dzīvi darīt omulīgāku un jaukāku (tāpat kā viņš to zinās par tavējo). Kāpēc vairumā gadījumu? Tāpēc, ka viens pats Mēness nespēj atsvērt nopietnus konfliktus starp citām planētām, ja tādi ir.

Ja Mēness ir kašķīgās zīmēs, katram no jums būs cita izpratne par ikdienas un sadzīves jautājumu adekvātu risināšanu, viens otra emocionālās vajadzības jūs bieži izpratīsiet ar grūtībām un redzēsiet kā greizajā spogulī, tādējādi nespējot radīt pilnvērtīgu paļāvības sajūtu. Ar šiem jautājumiem nākas saskarties katru dienu, tāpēc ievainots Mēness sūrstēs sāpīgāk nekā Saule. Krevele atkal un atkal tiek noplēsta, turklāt tas notiek ne jau ar ļaunu nodomu. Vienkārši katrs ir tāds, kāds viņš ir, protams, iekams nesāk apzināti strādāt ar savu raksturu un tā izpausmēm.

Merkurs ir atbildīgs par komunikāciju un intelektu – par to, kā savas domas un jūtas spēj aiznest līdz partnera apziņai, kā proti paskaidrot un kā uztver to, ko partneris grib darīt zināmu tev. Ja abu partneru Merkuri ir draudzīgās zīmēs (vai vēl labāk – vienā zīmē), jūs viens otra domu notverat lidojumā, saprotaties bez vārdiem, nereti pabeidzat viens otra teikumus. Ja pretējās – mēdz būt sajūta, ka runājat viens otram garām, nespējat saklausīt un izprast galveno, ko partneris vēlējies pateikt.
Ja Merkuri atrodas kašķīgajās zīmēs (skatīt shēmu), tad partnera domu gaita un loģiskās prāta konstrukcijas var šķist samežģītas un ļodzīgas, piesauktie argumenti – nevērtīgi. Šokolādes un ziedu periodā, kad galvenais ir neverbālā komunikācija, šo problēmu, visticamāk, nepamanīsi, taču kaut kad jau nākas arī sākt runāt un risināt sadzīviskus jautājumus, un tad ir… grūti.

Merkuru saderība ir svarīga arī tāpēc, ka šī planēta pārstāv draudzības konceptu– tādā ziņā, ka drauga komplimentiem, pēc definīcijas, būtu jābūt patiesiem un kritikai – konstruktīvai. Ja pāra attiecībās šis draudzības elements ir klātesošs, ilgstpējas potenciāls ir ievērojami lielāks.

Veneras pārziņā ir gaume un izvēles, izpratne par komfortu un vērtībām, arī mīļums un spēja radīt un uzturēt harmoniju. Patīkami, ja gaumes sakrīt, lai gan par gaumi it kā nestrīdas… līdz brīdim, kad jāizvēlas, kādā stilā būs kāzas, ko dāvināt draugiem vai kad jāiekārto ģimenes ligzda. Šie jautājumi šķiet būtiskāki sievietei, vīrieti parasti tik ļoti nesatrauc, ja vien viņš nav izteikti radoša personība.

Veneras pārziņā ir arī nauda, īpaši tā, ko tērē savam priekam, nevis sadzīves vajadzībām. Te nu pie Veneru nesaskaņām rodas jautājums – cik gatavs esi tam, ka partneris naudu tērē, tavuprāt, pilnīgi muļķīgām lietām. Vai esi gatavs saņemt, viņaprāt, skaistu dāvanu, bet, tavuprāt, dārgu un pilnīgi nejēdzīgu?

Tomēr jāteic, ka par nesaderību starp Venerām nav jākrīt panikā, šī ir visvieglāk apspēlējamā nesaderība, vismaz mana astroloģes pieredze tā rāda.
Marss ir enerģijas un aktivitātes planēta, tā atspoguļo tavu seksualitāti un veidu, kā pierādi savu taisnību. Jā, arī agresiju un dusmas. Saprast, ka partneris ir dusmīgs, un zināt, ar ko šādos gadījumos rēķināties, – tas taču ir būtiski, vai ne!? Tā sacīt, informēts ir apbruņots.

Marsi draudzīgās zīmēs (atkal jau ielūkojies shēmā!) ļoti palīdz darboties komandā visur, kur nepieciešams fizisks spēks vai seksuāla enerģija. Kopā ar tādu partneri ir vieglāk gan uzrakt dārzu, gan izgāzt sienu, gan sasniegt orgasmu (ļoti ticams, ka tad temperamenti un vēlmes biežums sakritīs). Neapgalvoju, ka strīdu nebūs, bet veids, kā strīdaties, sakritīs: ja plēsīs traukus, tad abi, nevis viens kliegs un dauzīs durvis, bet otrs paklusām pārdurs auto riepas.

Arī tad, ja partneru Marsi pretējās zīmēs, kopdarbs ir iespējams, taču jārauga, lai katrs nevelk vezumu uz savu pusi.

Ja Marsi ir kašķīgajās zīmēs, tad ir grūti. Jo precīzāks 90 grādu leņķis, jo atšķirīgāk partneri izpauž aktivitāti un cīnās par savām tiesībām, turklāt aktivitātes kāpumi un kritumi bieži nesakrīt laika vai intensitātes ziņā. Tad rodas tendence apšaubīt un kritizēt partnera vīrišķo personības daļu. Kā ar visu minēto, uz cilvēkiem, kuri prot savas emocijas ievirzīt produktīvā gultnē, tas var arī neattiekties. Diemžēl starp mums tādu nav daudz.

Jupiters cilvēka horoskopā rāda, kur rodas un kā izpaužas viņa veiksme, kādās jomās gaidāmi ieguvumi un izaugsme un vai pats tic labam rezultātam. Brīnišķīgi, ja šī planēta iegadās vienā vai draudzīgā zīmē ar partnera Sauli vai Mēnesi, tomēr arī harmoniska saikne starp Jupiteru un citām partnera planētām ir likteņa bonuss. Jupiters dod iespēju plaukt un zelt tās planētas pārstāvētajiem tematiem, kurai pieskaras. Ja Jupitera labā ietekme nāk no abām pusēm, tad uzskatiet viens otru par savu talismanu.
Un kā ar kašķīgu izvietojumu? Arī šādā gadījumā Jupiters likts plaukt, tikai šoreiz skartās planētas ēnas pusēm. Tava Jupitera kašķīgi pasveicinātā partnera Venera, piemēram, vedinās viņu uz izšķērdību un bohēmu, Marss padarīs par visurgājēju, Merkurs liks sacerēt pasakas vietā un nevietā un raisīs pārmērīgu pļāpīgumu. Panikai nav pamata, ja cilvēks pazīst un apzinās savus trūkumus.

Saturns pārvalda bailes, pienākumus, zaudējumus un ierobežojumus, ko mums paredzēts izdzīvot. Pat draudzīgās attiecībās šī planēta nav nekāda medusmaize, bet kašķīgās – vēl jo vairāk. Ļoti grūti tikt galā ar situāciju, kad Saturns atrodas pāris grādu attālumā no kādas partnera planētas, – šādā veidā tu (protams, nemaz to neapzinoties un negribot) neļauj šīs planētas pārstāvētajai tēmai izpausties partnera dzīvē tik labi, kā tas varētu būt. Partneris to vienmēr agri vai vēlu sajūt un cieš, īsti nezinādams, tieši kādas pretenzijas viņam ir. Bet – kas meklē, tas atrod, un parasti mēs sabūvējam vairāk vai mazāk pamatotu iemeslu savam kreņķim.

Daži padomi un viela pārdomām

* Ja te būtu runa tikai par draugu būšanu, ar šo varētu arī beigt, taču temats ir pāra attiecības. Neiebrienot pārāk dziļi psihologu lauciņā, tomēr atzīmēšu, ka partnerī meklējam savā ziņā savu atspulgu, respektīvi – sievieti pievelk partnera sievišķo enerģiju daļa, un otrādi. Tāpēc astrologi pēta, vai saderības horoskopā sievietes Saule ir labās attiecībās ar vīrieša Mēnesi un vai sievietes Marss veido draudzīgu saikni ar vīrieša Veneru. Arī to nav pārāk grūti noskaidrot – izmanto to pašu shēmu un secini!

* Iespējams, noskaidroji, kurās zodiaka zīmēs atrodas tavas un partnera planētas, aplūkoji shēmu un secināji, ka tās nav ne draudzīgajās, ne pretējās, ne arī kašķīgajās zīmēs. Tas var nozīmēt, ka jūs dzīvojat it kā paralēli: jūsu intereses, aktivitātes un problēmas reti saskaras. No vienas puses, labi: nav rīvēšanās – nav problēmu. No otras – kāda jēga būt kopā? Nemaz tik bieži tādi gadījumi nav, parasti jau cilvēkus saved kopā kaut kas jaudīgāks, tas var būt gan labs, gan ne tik tīkams, toties vērtīgs no pieredzes un personības izaugsmes viedokļa.

* To, vai tev vispār pienākas harmoniskas cimds ar roku tipa attiecības, labi var redzēt tavā horoskopā. Nebūt ne visiem liktenis ieplānojis lielo un gaišo mīlu, dažiem vērtīgāka ir sarežģītā, ievainojošā un smagas pēdas dvēselē atstājošā. Tā uz saderību un partnera piemērotību liek skatīties jau pilnīgi citām acīm.

* Protams, šeit aplūkojām tikai pamatprincipus, pāra attiecību astroloģiskā analīze ir daudz komplicētāka – kaut vai tāpēc, ka jāņem vērā abu partneru konkrētais dzīves periods, kas varbūt neļauj pilnībā izpaust labākās īpašības vai liek krāšņāk uzplaukt nepievilcīgajām rakstura iezīmēm. Taču pieredze (un arīdzan loģika) rāda – jo vairāk aspektu, kuros partneriem ir laba saderība, jo vieglāk izvilkt maču pat vismelnākajās joslās. Veiksmi!

Zodiaka zīmes un stihijas

Uguns stihija: Auns, Lauva, Strēlnieks
Zemes stihija: Vērsis, Jaunava, Mežāzis
Gaisa stihija: Dvīņi, Svari, Ūdensvīrs
Ūdens stihija: Vēzis, Skorpions, Zivis

Par ko atbildīga katra planēta

Saule – cilvēka vīzija, misija, ego, pašapziņa, jomas, kurās spīdēt.
Mēness – attiecībās apzīmē spēju rūpēties par otru un vēlmi tikt aprūpētam, ikdienas sadzīviskās vajadzības, emocijas, spēja pielāgoties.
Merkurs – komunikācija, intelekts.
Venera – gaume, izpratne par komfortu un vērtībām, mīļums, harmonija.
Marss – enerģija, aktivitāte, seksualitāte, agresija, veids, kā cilvēks pierāda savu taisnību.
Jupiters – veiksmes faktors, ieguvumi, izaugsme, ticība labam rezultātam.
Saturns – bailes, pienākumi, ierobežojumi, zaudējumi.

Ziemas periodā, kad pazeminās imunitāte, labs līdzeklis tās paaugstināšanai, kā arī saslimšanu simptomu novēršanai ir zāļu tējas. Taču, pirms iegādāties zāļu tēju, būtu nepieciešams pārliecināties par to, kā to pareizi izvēlēties un lietot un kādas ir tējas ārstnieciskās īpašības. Ar ieteikumiem, kā atrast savām vajadzībām piemērotu zāļu tēju, dalās BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.

Farmaceites pieredze liecina – visbiežāk šajā laikā aptieku apmeklētāji vaicā pēc nomierinošas tējas un drogām, kas palīdz gremošanai un urīnceļiem. Ik gadu rudenī un ziemā pieaug pieprasījums pēc tējām pret saaukstēšanos. Ļoti populāri ir arī ārstniecisko augu maisījumi, kas ir noderīgs un neatsverams palīgs imunitātes stiprināšanai un veselības uzlabošanai. Tomēr, izvēloties zāļu tējas, ir svarīgi ņemt vērā dažas būtiskas nianses, lai tēja sniegtu vēlamo iedarbību. Piemēram, tējas, kas mazina asinsspiedienu (parasti tām ir nomierinoša iedarbība), nederēs tiem, kam tas jau tā ir zems. Tāpat urīndzenošus līdzekļus nevajadzētu lietot uz nakti. Ja ir augsts trombožu risks, vajadzētu izvairīties no tējām, kas veicina brūču dzīšanu un asins recēšanu. Šāda iedarbība ir, piemēram, nātrēm un pīlādžogām. Īpaši apdomīgām, izvēloties zāļu tēju, jābūt grūtniecēm. Ja tiek lietoti uztura bagātinātāji un medikamenti, par tējām labāk konsultēties ar ārstu, jo daži ārstniecības augi pastiprina vai pavājina noteiktu zāļu iedarbību.

Tāpat svarīgi ievērot ārstniecisko tēju pagatavošanas nosacījumus. Savukārt, ja zāļu tēju izvēlaties slāpju remdēšanai, tad to ieteicams negatavot pārāk stipru.

Tējas, kas palīdz tikt galā ar saaukstēšanos un klepu

Pelašķu tēja. Palīdz pret iekaisumu, mazina drudzi un temperatūru. Tāpat arī aptur asiņošanu un veicina brūču dzīšanu. Der arī pret gastrītu, kuņģa čūlu, caureju. Rosina apetīti. Tomēr pelašķus nedrīkst lietot grūtniecības laikā!

Ceļtekas tēja. Veicina atkrēpošanu, labvēlīgi ietekmē gludās muskulatūras tonusu. Tomēr šo tēju nevajadzētu lietot tiem, kam ir gastrīts. Ceļteka tiek izmantota arī brūču dziedēšanai.

Mārsila tēja. Mazina klepu, astmu, bronhītu, veicina atkrēpošanu, gremošanu, palīdz apturēt caureju. Darbojas kā antiseptiķis.

Islandes ķērpja tēja. Tik rūgta un sīva, ka rauj mēli čokurā, tomēr tai ir nepārspējama iedarbība klepus ārstēšanā. Piemīt antibakteriālas īpašības, lieto ne vien bronhiālās astmas un garā klepus gadījumā, bet pat plaušu tuberkulozes ārstēšanai.

Aveņu tēja. Izmanto gan stiebrus, gan lapas, tai piemīt sviedrējoša, temperatūru pazeminoša un sāpes remdējoša iedarbība. Aveņu tēja mazina arī mēnešreižu sāpes, palīdz pret ekzēmu.

Liepziedu tēja. Sviedrē, mazina drudzi un temperatūru, uzlabo asins cirkulāciju, nomierina. Izmanto angīnas, augšējo elpceļu iekaisumu, bronhīta un klepus ārstēšanai. Palīdz pret galvassāpēm, mazina caureju. Stiprina imunitāti. Pazemina asinsspiedienu, kopā ar dzērvenēm attīra urīnizvadsistēmu. Liepziedu tēja var izraisīt miegainību, tāpēc pirms sēšanās pie stūres labāk to nedzert.

Salvijas tēja. Labs līdzeklis sāpoša kakla skalošanai. Zobārsti to iesaka arī mutes skalošanai, jo salvijai ir pretiekaisuma un savelkoša iedarbība. Taču salvijas tēju nevajadzētu lietot māmiņām, kas baro bērnu ar krūti, jo droga samazina piena veidošanos.

Līderi imunitātes stiprināšanai

Ehinācija. Tai piemīt imunitāti stiprinoša un pretvīrusu darbība.

Ugunspuķes ziedi. Tie noder garšīgas zāļu tējas pagatavošanai ziemas vakariem, kam būs gan relaksējoša, gan organismu stiprinoša darbība.

Mežrozīšu augļi. Tie ir bagāti ar vitamīniem, īpaši ar C vitamīnu.

Padomi, kā gatavot zāļu tēju:

Ārstnieciskiem nolūkiem ieteicams izmantot svaigu novārījumu vai uzlējumu. Noturētu novārījumu iedarbība vairs nebūs tik spēcīga.

Uzlējumi jāgatavo no ziediem, lapām, lakstiem, bet novārījumus – no saknēm un mizām.

Ja tiek gatavots uzlējumus, drogu aplej ar verdošu ūdeni, atstāj ievilkties 15–30 minūtes. Nokāš un lieto pēc norādījumiem.

Gatavojot novārījumu, drogu aplej ar verdošu ūdeni, lēni vāra ūdens peldē 15–30 minūtes, tad ļauj 15–30 minūtes ievilkties, nokāš. Lieto pēc norādījumiem.

Kamēr iet vaļā darba ņiguņega, šādam vingrinājumam, ko piedāvā holistiskās un alternatīvās medicīnas populaizētājs un “The Sacred Science” dibinātājs Niks Policī, izplēst laiku var neizdoties, taču atvaļinājums – cita lieta! Tad nu papūlēsimies izmantot sensenas metodes attiecību uzlabošanai.

Šis vienkāršais, bet nereti katarsē ievedošais rituāls ir ticis praktizēts tūkstošiem gadu, un galveno lomu tajā spēlē acis – ļoti kompilcēts orgāns, kas spēj atšķirt vissīkākās detaļas mūsu apkārtnē un interpretēt vissīkāko pretrunu vai falšumu otra sejas izteiksmē. Taču mēs reti skatāmies tieši acīs ilgāk par acumirkli… Garākas sarunas laikā var šķist neērti lūkoties sarunu biedra acīs pārāk ilgi, bet – kāpēc gan? Acis ir dvēseles spogulis, teicis Šekspīrs…

Ja paliekam malā dažādus kultūrkonteksta noteiktus izturēšanās modeļus, paliek iespēja caur acu kontaktu nodibināt patiesu, dziļu saikni ar mums svarīgajiem cilvēkiem. Otra cilvēka patiesa “redzēšana” ir arī vēl viens “ceļa stabiņš” šamaņa ceļā – izkāpšana no sava ego un savienošanās ar savu augstāko Es.

Ilga lūkošanās acīs (kas ir kaut kas vairāk par vienkāršu acu kontaktu) ir viens no veidiem, kā to izdarīt. Tu būsi pārsteigts par ieraudzīto un emocijām, ko izjutīsi šajā pieredzē. Tā reti kad ir vilšanās!

Vingrinājuma burvība slēpjas tā vienkāršībā (tomēr – cik reti tas notiek pat visintīmākajās attiecības).

Vingrinājums jāsāk, kad abi dalībnieki ir atslābinājušies un ar apziņu klātesoši, tāpēc izmantojiet veidu, kas jums katram vistuvākais, – jogas asanu, elpošanas vingrinājumu, pastaigu dabā, aromterapiju vai kontrastdušu.

• Uzlieciet taimeri uz 10 minūtēm.
• Apsēdieties izstieptas rokas attālumā iepretim viens otram, vislabāk – lotosa pozā uz spilvena.
• Aizveriet acis un pāris reižu dziļi ieelpojiet.
• Atver acis un cieši ielūkojies partnera acīs. Ļaujiet sejas un ķermeņa muskulatūrai dabiski reaģēt, lai kas notiktu lūkošanās laikā. Šīs nav nemirkšķināšanas sacīkstes – mirkšķināt drīkst.
• Sarunāties gan nav ļauts.
• Kad 10 minūtes apritējušas, varat dalīties iespaidos, ja ir tāda vēlme. Dažkārt saruna ir dabisks turpinājums nule pieredzētajam, citkārt piemērotāk šķiet vienkārši pateikties otram un paturēt pieredzēto pie sevis.
• Budisms māca, ka mēs esam cits cita spoguļi, dzīvi atspulgi gan gaišajam, gan tumšajam, kas mīt mūsu iekšpasaulē. Modernās ikdienas ritmā ir tik viegli aizmirst novērtēt šo svēto saikni. Taču tā noteikti ir izbaudīšanas vērta!

Lai pienācīgi sagatavotos jaunajam gadam un pēc tam to labi nodzīvotu, vaicājām padomus dziedniecei Laimai Kārkliņai.

Vēlmju saraksts

Vispārīgais vēlējums “Daudz laimes jaunajā gadā” neko neizsaka, jo katram laime ir citāda, un atšķiras arī izvirzītie mērķi. Katram būtu jāsastāda savu vēlmju un vajadzību saraksts.

“Paņem lapu un uzraksta piecdesmit vēlēšanās jaunajā gadā. Uz otras lapas raksta to, ko galīgi negribas. Pēc pāris dienām paņem lapas, pārlasa un izsvītro to, ko vairs negribas. Varbūt kaut kas ir svītrojams arī otrā sarakstā. Tā noris saruna pašam ar sevi, lai vispār saprastu, ko vēlamies,” metodi iesaka dziedniece.

Mēs esam tik apjukuši! Bieži nezinām, ko gribam. Vēlamies jaunu māju, jaunu dārgu mašīnu. Bet ko ar to darīsim? Kāpēc to vajag? Lai paspīdētu kaimiņam? Katram ar lieliem burtiem vajadzētu uzrakstīt vārdu “kāpēc?” un pielīmēt pie datora vai pie durvīm. Ja uz šo jautājumu var atbildēt, tad šī vēlme patiešām ir domāta mums, teic Laima Kārkliņa.

Būt kustībā

Jau kopš seniem laikiem zināms, ka veselību var saglabāt, tikai kustoties. Bet ko darām mēs? Sēžam! Muskuļi, kas netiek nodarbināti, ar laiku atrofējas, un rodas sāpes. Ik dienu jākustas, jāstaigā! Tagad modē ir nūjošana – tikai uz priekšu! Nav sliktu laikapstākļu, jāmāk attiecīgi saģērbties! Ja snieg un salst, velkam siltas drēbes, bet lietus laikā uzaujam gumijas zābakus, lietusmēteli un dodamies pastaigā.

Ēst gudri

Jāpiedomā, ko mēs ēdam. Izvēle veikalos ir ļoti plaša, bet tiem, kam vājāka redze, vajag paņemt līdzi brilles un izlasīt, kas rakstīts uz iepakojuma. Ja ir daudz ķīmijas, kāpēc šāds produkts jāpērk? Tā vietā varam aiziet uz zemnieku tirgu. Vai ziemas laikā pieejams Latvijas tomāts? Vēl Ziemassvētkos esam kāri uz apelsīniem, mandarīniem. Tamlīdzīgu produktu vietā Laima Kārkliņa iesaka ēst kārtīgu rudzu rupjmaizi. Pietiks vien ar mazu gabaliņu, lai justu sātu. Ziemā jāēd kāļi, kāposti, ķirbji: tie ir kālija un C vitamīna avots.

Zirņus parasti ēdam tikai Jaungadā, bet to var darīt biežāk – reizi nedēļā. Lai nepūstos vēders, tie jāvāra sālsūdenī, un tos nedrīkst ēst kopā ar citiem olbaltumvielām bagātiem produktiem (tādēļ zirņi ar speķi vai zirņu zupa nav tas labākais variants). Pēc ājurvēdas mācības, ja ēdam pusdienas, kas sastāv no trim ēdieniem, tad sākam ar saldo ēdienu, turpinām ar zupu un beidzam ar otro ēdienu. Porcijā vispirms apēdam salātus, tad kartupeļus un tikai tad gaļu. Pirmais jāēd tas, kas visātrāk sagremojams. Citādi apēstā gaļa nonāk kuņģa apakšā, bet viss cits pa virsu pūst un burbuļo.

Veselības uzturēšanai dziedniece iesaka arī kadiķogas, pīlādžus, irbenes (ieteicamas sirds-asinsvadu sistēmas slimību pacientiem), ķiplokus, sīpolus, puravus, seleriju, pētersīļus. Fantastisks ir arī melnais plūškoks. Vācijā plūškoka sulu varot dabūt jebkurā veikalā, koncentrātu – jebkurā aptiekā. Taču Latvijā to ļauj apēst putniem. Plūškoks ārstējot plaušu vainas, uzlabojot imūnsistēmu. Savukārt smiltsērkšķi ir citrona aizstājējs, lielisks C vitamīna avots.

Vīriešu zapte jeb laimes zaptes recepte

Kilogramu dzērveņu sajauc ar puskilogramu medus un 200 gramiem ķiploka. Ēd katru dienu pa karotei no oktobra līdz pat maijam. Tuvojoties gripas laikam, var saspiest ķiploka daivu, uzdzert ūdeni. Pa virsu der uzkost pētersīli, kas atsvaidzina elpu.

Nezaudēt prieku

Prieks ir tas, kas dod veselību. Nekad nepieļaut, ka nolaižas spārni. Jebkurā bezizejā var rast izeju! “Pie manis mēdz nākt un sūdzēties par to, cik viss ir slikti, ieskaitot valdību. Parasti jautāju: ko esi darījis, lai tā nebūtu? Tad seko klusums,” stāsta dziedniece. “Pirms pats neesi kaut ko darījis lietas labā, muti vaļā never!”

Kad pamostamies, vajag kārtīgi izstaipīties, pateikties par jaunu dienas sākumu. Priecājamies par saullēktu un saulrietu, pavērojam, kādas krāsas ir debesīs. Krāsa ir gaismas vilnis, kas atstāj tiešu ietekmi. Ja gribam labu veselību, ģērbjamies košās krāsās. Gribam depresiju, staigājam melnā. Melnās krāsas dabā nav. Turklāt cilvēki, kas ģērbjas melnā, viegli ļaujas manipulācijām.

Attīstīt sevī labo

Laima Kārkliņa iedod sarakstu ar labajām īpašībām, kas sevī jāattīsta, un virkni slikto, kas jāatmet. Izrādās, ir tikai piecas īpašības, kuras sevī jāvairo: godīgums, drosme, piedošana, pozitīvs dzīves skatījums un laika izmantošana.

Jebkura stresa situācija savelk čokurā muskuļus un zarnas. Jo vairāk izjūtam negatīvās emocijas, jo saspringtāki esam. Ir jāmāk piedot. Ja kāds uzkāpj uz varžacīm un vēl piecus gadus turam sevī rūgtumu, tā graužam paši sevi, rodas nervu un muskuļu savilkumi. Mums ir izvēle: vai spēlēties vienā smilškastē ar cilvēku, kas mūs ir apvainojis, vai arī doties citur. Tiem, kas bieži apvainojas, ir problēmas ar vairogdziedzeri. Biežas dusmas rada aknu, aizkuņģa dziedzera problēmas. Tie ir pirmie orgāni, kas nespēj izturēt šo stresu. Ja gribi redzēt pasauli citādu, sāc ar sevi! Tad bijušo draugu vietā nāks vērtīgāki, gudrāki, saprotošāki – tādi, kāds būsi izveidojies pats.

Nevajag rakņāties pagātnē! Tas ir kā rakņāties kapsētā. Kas bijis – bijis. Pagātni nevar izmainīt. Var mainīt tikai šo brīdi ar savu attieksmi.

Turklāt laiks ir jāizmanto. Dievs katram ir devis noteiktu laika posmu. Tas, kā to izmantojam, ir mūsu pašu izvēle.

Aromterapija ir netradicionālās medicīnas metode, kas var palīdzēt uzlabot emocionālo stāvokli, uzvarēt kaitīgos ieradumus vai sakārtot prāta haosu, liekot lietā dažādas smaržvielas, galvenokārt – augu ēteriskās eļļas. Pirmais solis aromterapijas kursā ir diagnostikas tests, ar kuru iespējams precīzi noskaidrot, kas traucē dzīves harmonijai, un tikai tad var sākt pašu terapiju. Lai labāk izprastu šo metodi, devos uz diagnosticējošo smaržu procedūru, lai uzzinātu, kas gulst manā zemapziņā.

Aromterapija – šis nosaukums jau kādu laiku Latvijas iedzīvotājiem nav svešvārds, tas jau pats par sevi ievieš skaidru domu, kas tajā notiek, – terapijas laikā talkā nāk smaržas un aromāti. Par to esam rakstījuši arī žurnāla 36,6°C slejās.

Lai arī skeptiķi un ārsti noliedz šīs terapijas efektivitāti, tie, kas izmēģinājuši aromterapiju, atzīst – tā patiešām darbojas. Starp aromterapijas pacientiem ir bijušas arī vairākas Holivudas zvaigznes un supermodeles, piemēram, Miranda Kerra izteikusies, ka tieši aromterapija viņai palīdzējusi pārvarēt depresiju pēc šķiršanās no aktiera Orlando Blūma. Aromterapiju ir iecienījuši aktieri Breds Pits, Kirstena Dansta, Dženifera Anistone un Rīza Viterspūna.

Veicot nelielu izpēti zinātnisko rakstu sadaļā, secināju, ka šī ārstniecības metode ir uzrādījusi pozitīvus rezultātus tieši to pacientu vidū, kas sirgst ar paaugstinātu asinsspiedienu, hroniskām sāpēm, nemieru, ilgstošu stresu un depresiju. Honkongas universitātes pētījumā, kurā ar aromterapiju dziedināja vecos ļaudis, noskaidrots, ka aromterapija manāmi samazināja gan sirmgalvju fiziskās sāpes, gan emocionālās problēmas. Turklāt jāņem vērā, ka ēteriskās eļļas nerada bīstamus blakusefektus, pieradumu vai atkarību, kā tas mēdz būt ar psihiatrijā izmantojamiem medikamentiem. Līdz ar to aromterapija patiešām varētu būt kā alternatīva dažām tradicionālajām psihiatrijas metodēm.

Neticība pārvarēta

Aromterapija sākas ar diagnostikas testu, kurā vispirms noskaidro, kas vispār ir jāārstē un kur slēpjas mentālo, emocionālo vai fizisko problēmu cēlonis. Tests ir salīdzinoši vienkāršs – tā gaitā jāizsmaržo aromterapijas ēterisko eļļu komplekts un no tā jāatlasa tās eļļas, kuras ļoti patīk, tās, kuras šķiet neitrālas, un tādas, kuru smarža nepatīk. Kad testējamais visu kastīti izostījis un sagrupējis eļļas, nākamais uzdevums ir atlasīt pirmos piecus favorītus katrā grupā un sakārtot tos dilstošā secībā. Tās arī būs tās eļļas, kas parāda šābrīža aktuālākās vajadzības.

Tests nepieciešams, jo aromterapija nenotiek, izmantojot kādu vienu noteiktu eļļu, kas palīdzēs pret visām kaitēm. Katram cilvēkam ir savs psihoemocionālais fons, mentālais stāvoklis un fiziskā forma – uz to iedarbojas aromterapija. Tā ir vērsta uz katra individuālajām īpatnībām un vajadzībām.

Lai veiktu šo testu, devos ciemos pie aromterapeites Ingas Milleres un izpētīju, kā tas ir – ļaut ožai atklāt manas vājības, iekšējās problēmas un arī fizisko problēmu cēloņus. Jāpiebilst, ka arī es sevi pieskaitu pie skeptiķiem un aromterapiju līdz šim nebiju mēģinājusi. Šķita, ka šī ārstniecības metode tāda pesteļošana vien ir. Tomēr aromterapijas tests izrādījās ļoti precīzs. Arī es izsmaržoju kasti ar mazām pudelītēm. Katrā no tām atradās vien maza smaržeļļas pilīte.

Ēterisko eļļu komplektā atrodas dažādu aromātu variācijas – tās ir gan saldas, gan rūgtas, pat tādas, kas atgādina klepus sīrupu, alkoholu un smaku internacionālo studentu kopmītņu virtuvē. Smaržošanas process ir ilgs, taču aizraujošs – man tā šķita kā spēle vai kāds zinātnisks eksperiments ar ožu. Kad visas pudelītes ir sašķirotas un atlasītas piecas mīļākās smaržas dilstošā secībā, seko aromterapeites verdikts par manu stāvokli.

Vaniļa – ilgas pēc mammas

Tests vienmēr ir unikāls – nav divu vienādu, un nav svarīgi, cik daudz izvēlamies pozitīvās eļļas, bet ir svarīgi, kādas. Tieši tās eļļas, kuras degunam šķiet vispievilcīgākās, ir tās, kas norāda uz problēmām, – aromāts sniedz tādu kā emocionālo komfortu, pēc kā tiecamies, vēloties ko mainīt vai sasniegt savā dzīvē. Lielisks piemērs ir mātes piens – to dzerot, mazulis jūtas mīlēts, drošībā, paēdis. Šīs sajūtas bieži vien ir tās, pēc kurām cilvēks ilgojas arī tad, kad jau ir pieaudzis. Mātes piens satur tādus komponentus, kas atrodas arī vaniļas eļļā, tāpēc daudziem šī smarža ir īpaši tīkama. Turklāt šo fenomenu varam novērot ikdienā – kad jūtamies nomākti, bieži vien roka sniedzas pēc saldumiem vai kūkām, kas satur vaniļu.

Savukārt pretējā zonā atrodas tās dzīves jomas, kas nav aktuālas vai izraisa vēlmi no tām atturēties. Novērots, ka sievietes, kuras nav gatavas veidot attiecības ar vīriešiem vai jūtas aizvainotas no pretējā dzimuma puses, negatīvo eļļu pusē ierindos vīriešu hormonālās eļļas. Bet neitrālo zonu neizskata – tās ir eļļas, kas neizraisa spēcīgas negatīvas vai pozitīvas emocijas.

Mans rezultāts bija visai amizants – negatīvajā pusē bija ļoti liels skaits pudelīšu ar eļļām, kas radīja kādas konkrētas asociācijas, piemēram, zāles, pirts eļļas, bērnības traumatisko pelašķu tēju vai spēcīgu grādīgo dzērienu smaku. Bet pozitīvo eļļu pusē atradās pavisam neliels daudzums pudelīšu, no kurām pirmās piecas bija tādas eļļas, kuru nosaukumi mani nemaz neuzrunāja. Pirmais favorīts bija dzintara eļļa, tālāk sekoja meža apelsīns, greipfrūta eļļa, mandarīns un eļļa ar ilangilanga koka aromātu.

Tātad klāt bija grūtākais testa posms – uzklausīt, kāpēc deguns norādījis tieši uz šīm piecām smaržām. Terapeite pēc smaržu izvēles atklāja, ko nozīmē katra no smaržām, un sīki izklāstīja, kāpēc tās esmu izvēlējusies. Pirmo eļļu rezultāts patiešām sakrita ar manām izjūtām un precīzi izskaidroja manas vēlmes, ikdienas noskaņojumu. Atklāja pat manu atkarību no saldumiem un alerģijas. Jāatzīst, ka arī daži no secinājumiem nešķita attiecināmi uz mani, – tie bija vairāk saistīti ar tuvinieku peripetijām, taču pilnīgi skaidrs – es spēju atrast saikni starp šiem izskaidrojumiem. Var teikt, ka rezultāts bija 1:0 aromterapijas labā.

INTERESANTI. Dzintara aromāts – nedrošība

Pirmā manis izvēlētā eļļa bija dzintara eļļa, un, kā atzīst aromterapeite Inga Millere, šo eļļu patlaban izvēlas aptuveni 95% no visiem klientiem. Tā atklāj, ka esam negatīvās informācijas valgos, – ik dienu dzirdam kādu šausmu stāstu ziņās, uzzinām par negodīgiem politiķiem vai noklausāmies citu cilvēku čīkstēšanu, kas pēc kāda laika iespaido katru individuāli. Dzintara eļļas izvēle liecina, ka jūtamies nedroši, nestabili un nespējam atrast veidu, kā atslēgties no negatīvajiem dienas notikumiem. Savukārt krīzes laikā populārākās eļļas bija ar greipfrūta, apelsīna, liepas un tuberozes aromātu. Līdz ar to pēc izvēlētajām eļļām savā ziņā arī var pavērot sabiedrībā valdošos procesus un lielus notikumus, kas atstāj iespaidu uz katru cilvēku kā sabiedrības daļiņu.

Iedarbojas uz smadzeņu centru

Aromterapijas testa laikā arī radās šis lielais jautājums – kā vispār ar ožu un aromātiem var nomierināt manu vai citu klientu emocionālo diskomfortu? Izrādās, ēteriskās eļļas iedarbojas vairākos līmeņos. Pirmais līmenis, uz ko tās nostrādā, ir fiziskais: tās var koriģēt dažādu veidu fizioloģiskos procesus, iedarbojoties uz epifīzi un hipofīzi, tādējādi – uz elpošanu, gremošanu, asinsriti, urīnizvadizvadsistēmu un nervu sistēmu. Nākamais ir emocionālais līmenis, jo ēterisko eļļu impulss tiek novadīts līdz hipotalāmam, kas ir jūtu centrs, tas atbildīgs par emocijām: dusmām, prieku, empātiju, simpātijām, antipātijām, labsajūtu, harmoniju. Šo kairinājumu un eļļu nestās informācijas iedarbības rezultātā hipotalāmā rodas dažādas emocijas.

Pēc tam tiek sasniegts arī mentālais jeb domu līmenis: amigdala (apgabals smadzeņu deniņu daivā), kurā ir baiļu un traumatisko atmiņu centri, kas glabā informāciju no prenatālā vecuma (no laika vēl pirms piedzimšanas). Spēcīgos negatīvos emocionālos pārdzīvojumos justā smarža tiek noglabāta mandeļveida ķermenī. To sajūtot vēlreiz, atmiņā tiek atsaukti toreizējie notikumi. Interesanti, ka arvien vairāk mediķu nonāk pie secinājuma, ka no sākuma visas slimības rodas galvā un domās, kas tālāk rada emocijas un sajūtas, bet vēlāk atspoguļojas fiziskajā diskomfortā. Piemēram, bieži vien hroniskas galvassāpes vai gastrīts ir stresa izraisītas slimības, bet stress var būt radies no kāda pārdzīvojuma, traumas vai ilgstoša neapmierinājuma ar pašreizējo situāciju. Šādos gadījumos ārsti nespēs atrast fizisku, bioloģisku cēloni un izrakstīs zāles pret stresa radītajām sekām vai arī ieteiks doties pie psihiatra.

Savukārt, dodoties uz aromterapiju, pirmais solis būs cēloņa meklējumi un tā risināšana. Līdzko ir atrisināts cēlonis, pakāpeniski samazinās sekas, piemēram, galvassāpes vai vēdersāpes. Taču jāņem vērā – vienu reizi pasmaržojot eļļas pudelīti, problēmas neizgaisīs. Daži aromterapijas klienti ar diagnostikas testu stādā pat gadu vai pusotra, līdz nonāk līdz izārstēšanai.

Kas notiek pēc diagnostikas testa

Diagnostika ir garākais posms, kas daudziem aizņem vairākus mēnešus līdz pat gadam vai pusotram. Šajā laikā notiek tāda kā saiknes izveidošana ar ēterisko eļļu.

Tikai pēc tam sākas īstā ārstēšana ar aromterapiju. Reizēm mēdz gadīties, kad klients izvēlas savu iecienītāko eļļu un pēc kāda laika, daudz un dikti to smaržojot, pret šo aromātu izjūt riebumu. Aromterapeite skaidro – tas ir tāpēc, ka, paceļot, sakāpinot negatīvās emocijas vai sajūtas, mūsu pirmā instinktīvā reakcija ir no tām censties aizmukt. Piemēram, kad sāp galva, pirmais, ko darām, ir pretsāpju medikamentu lietošana. Ēteriskās eļļas ar laiku izceļ virspusē negatīvās sajūtas jeb iemeslu, kāpēc tās izvēlējāmies, tāpēc tās atkal gribas aprakt kaut kur dziļi sevī. Bet ar laiku šīs sajūta tā kā uzsprāgst, un tad gan kļūst daudz vieglāk. Respektīvi, aromterapijā ir jāstājas pretī saviem iekšējiem dēmoniem – līdz brīdim, kad ar tiem samierināmies vai tos pārvaram. Tajā brīdī emocijas tiek apvaldītas, un notiek arī ārējās izmaiņas – kļūstam harmoniski, laimīgāki un pašpārliecinātāki.

Ja kādu piemeklējuši smagi emocionālie traucējumi, piemēram, dziļa depresija, aromterapiju iespējams kombinēt ar citām ārstēšanas metodēm, kas palīdz sakārtot fizisko un emocionālo stāvokli. Piemēram, aromterapiju var kombinēt ar psihoterapiju, krāsu, smilšu terapiju vai tibetiešu skanošo trauku terapiju, homeopātiju vai Baha ziediem. Ir vairāki ģimenes ārsti, kas pacientiem iesaka izmēģināt aromterapiju vai to izmantot paralēli tradicionālās medicīnas metodēm, piemēram, psihiatrijai.

Var palīdzēt uzveikt atkarības un bezmiegu

Aromterapijas praksē ir gadījumi, kad cilvēki pārstāj spēlēt azartspēles, atsakās no alkohola un uzvar nebeidzamu cīņu ar bezmiegu. Uz aromterapijas seansiem nāk arī pacienti ar onkoloģiskajām saslimšanām, kuri ar aromterapiju iegūst psihoemocionālo komfortu. Runājot par vēža šūnām, pastāv teorija, ka arī aromterapija spējot uz tām iedarboties, taču šis fakts nav pilnībā pierādīts. Pašlaik pasaulē tiek veikti pētījumi, lai noskaidrotu, kā ēteriskās eļļas spēj iedarboties uz vēža šūnām dzīvniekiem.

MANS VĒRTĒJUMS

Aromterapijas diagnostikas tests mani pārsteidza un sarūgtināja manu iekšējo skeptiķi. Pirms devos uz testu, biju teju simtprocentīgi pārliecināta, ka tā būs tāda kā zīlēšana ar margrietiņu – ir problēma, nav problēma?

Tests gan spēja atklāt tās problēmas, kuras tāpat ļoti labi zinu un risinu, – tātad pārāk daudz jaunumu nebija. Taču ir neskaitāmi daudz cilvēku, kas neapzinās savu problēmu cēloņus, tāpēc pavisam noteikti aromterapiju ieteiktu tiem, kas nekādi nespēj izprast savu emocionālo diskomfortu un nav gatavi vai nespēj par to atklāti runāt ar ārstu, tuvinieku vai psihoterapeitu.

Ņem vērā! Ejot uz aromterapiju, arī pašam jābūt gatavam iesaistīties un strādāt ar sevi, atmest kaitīgos ieradumus, izbeigt sevis šaustīšanu vai vēlmi izolēt sevi no sabiedrības. Aromterapijas kurss būs kā palīgs, kas regulāri atgādinās par apņemšanos un bīdīs uz pareizā ceļa.

Jauna gada sagaidīšana iekļaujama ziemas svētku un svinamo dienu ciklā līdzās Ziemassvētkiem. Šiem svētkiem kopīgas dažādas tradīcijas, piemēram, svētku ēdieni, maskošanās, nākotnes zīlēšana, stāsta dr. philol. RITA TREIJA, LU LFMI Latviešu folkloras krātuves vadītāja.

Vecgada vakaram un Jaungada dienai raksturīgi sākuma rituāli: ļaudis rīkojas tā, lai visu nākamo gadu labi klātos, lai nekā netrūktu ne pašiem, ne laukiem, dravai, lopiem.

*Jaungada mielasts ir bagātīgāks nekā Ziemassvētkos. Pastāv uzskats, ka galdā visu laiku jābūt kam ēdamam un dzeramam un jāmielojas ar deviņiem vai divpadsmit ēdieniem, tādējādi nodrošinot turību priekšdienām.

*Tradicionāli svētku galdā ir zivs. Tās zvīņas saimes locekļi liek kabatās vai makos, tad nākamajā gadā netrūks naudas. Zirņus ēd, lai vairs nav jāraud (mēdz teikt, ka tā apēd vecā gada asaras).

*Latviešu tautas ticējumos Jaungada nakts ir maģisks laiks. Ko šai naktī redz sapnī, tas īstenojas. Vēlēšanās, kas, pulkstenim sitot divpadsmit, uzrakstītas uz papīra, piepildās. Ap pusnakti lopi kūtī runājot cilvēkam saprotamā valodā, stāsta, vai saimnieks pret viņiem labs, kurš no saimes ļaudīm tajā gadā precēsies, kuru vedīs uz kapsētu. Savukārt ūdens āliņģī pusnaktī pārvēršoties vīnā.

*Folkloras materiālos pierakstīti dažādi paņēmieni nākotnes zīlēšanai. Jauno gadu sagaidot, lej laimes, parasti no vaska, alvas, svina vai cita kūstoša materiāla (citkārt dedzina saburzītu papīru un pēta tā ēnu). Ko katrs izlējis, tas viņu sagaida šajā gadā. Ap pusnakti uz labu laimi šķir Bībeli vai baznīcas dziesmu grāmatu – uzšķirto rindu tulko kā pravietisku zīmi. Nākotni pareģo arī šādi: zem apvērstiem šķīvjiem vai krūzītēm paslēpj dažādus priekšmetus ar simbolisku jēgu un lozē, kas sagaida (nauda – bagātība, gredzens – laulības, atslēga – saimniekošana, zeme vai koka skaliņi – bēres).

*Jaunas meitas Vecgada naktī klausās, kurā pusē dzird suņus rejam, jo no tās puses gaidāmi precinieki. Bļodā ar ūdeni liek divus degošu sveču gabaliņus, vienu iztēlojoties par kādu meitu, otru par puisi. Ja sveces sapeld kopā, paredzams, ka viņi būs pāris. Iecienīts zīlēšanas veids bijis apava sviešana: meita nosēžas ar muguru pret istabas durvīm un met pastalu vai kurpi pār plecu. Ja purngals nokrīt uz durvju pusi, togad būs kāzas. Kad grib zināt, kura no meitām pirmā apprecēsies, katra nober pa miežu kaudzītei un ienes istabā gaili. Kuras graudus gailis knābās pirmais, tā pirmā dosies tautās. Ja izredzēto grib redzēt sapnī, klusējot vāra mēmo putru vai cep sāļo pīrāgu, kuru pirms aizmigšanas ēd. Kas sapnī dod padzerties, būs īstais. Gulēt ejot, ar ūdeni apslapina seju un līdzās gultai noliek dvieli: kurš puisis sapnī dos seju noslaucīt, ar to tiks dzertas kāzas.

*Jaungadā, kā ikkatros svētkos, tradicionālās kultūras priekšstati paredz vērot laika zīmes. Daudz zvaigžņu debesīs sola bagātu ražas gadu. Saimniecisko labklājību veicina arī ar īpašām izdarībām vai aizliegumiem: purina augļukokus, lai daudz ābolu. Nelauž skalus, lai jēri ir veseli un neklibo.

*Kā iet Jaungada dienā, tā ies visu gadu. Tāpēc pirmajā gada dienā čaklākie mostas agri, nebēdājoties dodas darbos, cenšas neizdot naudu, lai tēriņi nav visu gadu. Tāpat ļaudis rūpējas, lai saimē valda saprašanās. Kā vēstī Skujenes Kosā pierakstīta tautas gudrība: “Jauna gada dienu visi cenšas pavadīt mierā un saticībā, jo – kā pavadīšot Jaungadu, tā noritēšot viss nākamais gads.”

Digitalizētos folkloras pierakstus var lasīt krātuves tiešsaistes arhīvā: garamantas.lv.

Gan jau svētku naktī visi – pat visskeptiskākie – kaut ko ievēlējās. Par aizrautīgajiem un brīnumiem ticošajiem nemaz nerunājot. Bet pēc tam, kad pienāk vēlēšanās “izpildes termiņš”, nereti rodas jautājums – kāpēc tā nav piepildījusies? Lūk, kā savā blogā “Divine-cosmos.net” to skaidro Džefs Strīts.
Pēc viņa vārdiem, vairums no mums savas izteiktās vēlmes paši neviļus sabotē. Lūk, kādi ir trīs tipiskākie iemesli:

• ierobežojošas pārliecības zemapziņā,
• paradumā iegājusi pesimista domāšana,
• iestrēgušas negatīvās emocijas.

Ievēro, ka visam nosauktajam ir sakars ar zemapziņu. Tas nozīmē, ka mēs par šo iemeslu eksistenci nereti pat nenojaušam un neaptveram, kāda ietekme tam ir uz mūsu dzīvi!

Ierobežojošas pārliecības zemapziņā

Šis, šķiet, ir visnopietnākais iemesls, kāpēc nepiepildās mūsu patiesās sirds ilgas. Un skumjākais ir tas, ka pa lielākai daļai mēs šīs pārliecības pat neapzināmies! Šīs slēptās programmas darbojas autopilotā, ietekmējot šābrīža uztveri un (kas vēl būtiskāk) formējot mūsu domas un gaidas, kas ir ļoti cieši saistītas ar mūsu realitātes radīšanu.

Pārsteidzoši, cik maz no šīm pārliecībām esam radījuši mēs paši! Lielāko daļu esam aizņēmušies no mūsu sabiedrības un vecākiem, skolotājiem un tā dēvētajām autoritātēm.

Paradumā iegājusi pesimista domāšana

Otrs sabotējošais iemesls ir pesimistiska domāšana, kas jau kļuvusi par ieradumu. Daudzi no mums ne nieka neapzinās, cik lieli pesimisti mēs patiesībā esam. Pat tad, ja “pārprogrammējam” sevi par optimistiem, pesimistiskais prāta uzstādījums, kas valda daudzu draugu un ģimenes locekļu vidū, gūst virsroku, un mēs atkal sabēdājamies…

Slavenais britu valstsvīrs Vinstons Čērčils teicis: “Pesimists saskata grūtības katrā iespējā, optimists saredz iespēju katrā sarežģījumā.”

Daudzi no mums neviļus pavada milzum daudz laika, satraucoties par to, kas varētu noiet greizi. Ja tas nonāk apziņas “redzeslokā”, mūsu racionālais prāts sparīgi aizstāv šādu pieeju, apgalvojot, ka ir tikai prātīgi apdomāt visus scenārijus, lai izbēgtu no iespējamām problēmām. Bēdīgā kārtā, saskaņā ar Pievilkšanās likumu, šāda pieeja tikai palielina izredzes pieredzēt to, no kā gribam izvairīties.

Apzinies to vai nē, tu radi savu realitāti ar savām domām, pārliecībām un gaidām. Kolīdz beigsi “paredzēt” problēmas un sāksi gaidīt vislabāko (tas ir, iecerēto), tu arvien biežāk to arī sagaidīsi.

Iestrēgušas negatīvās emocijas

Vēl viens svarīgs iemesls, kas liek mums pievilkt nevēlamo un sabotēt patieso vēlmju manifestēšanos, ir apspiestas negatīvās emocijas.

Pārāk bieži mēs spītīgi turamies pie pagātnē pārdzīvotām dusmām, frustrācijas, bailēm, nolieguma, zema pašvērtējuma un citām negatīvām emocijām. Šīs emocijas ir negatīva enerģija, kas ieslodzīta mūsu ķermeņos un traucē normālai funkcionēšanai, dažkārt pārtopot veselības traucējumos un sāpēs.

Un šīs ieslodzītās emocijas var būt arī jaudīgs spēks, ar ko pievelkam nevēlamu pieredzi – līdzīgu sākotnējai pieredzei, kas šīs emocijas radīja. Tas nozīmē, ka mēs neapzināti atkal radām sarežģījumus savā dzīvē.

Apzināties šos trīs galvenos iemeslus, kas kavē mūsu patieso vēlmju īstenošanos dzīvē, – tas ir pirmais solis pretī efektīvai manifestēšanai. Cerams, tu esi gatavs to spert!

“Tu ieradies šeit ar mērķi kaut ko izdarīt. Tu esi daļa no Visuma apziņas, un tajā nejaušību nav. Savā patiesajā būtībā – nevis savā ego, bet savā patiesajā būtībā – tu esi bezgalīgs, un tev ir kaut kas ļoti svarīgs izpildāms, kamēr tu esi šeit. Citādi tevis te nebūtu,” teicis filosofs Veins Daiers (Wayne Dyer). “Atrodi to. Pievērs tam uzmanību. Ievēro pavedienus. Ieraugi sakritības, lai kas tās būtu, neskatoties uz to, cik absurdas tās varētu šķist cilvēkiem tev visapkārt. Ja tevi kaut kas iekšā sauc, tātad tur kaut kas ir, neignorē to. Nenomirsti ar mūziku sevī. Nenomirsti ar nepiepildītu mērķi. Nenomirsti ar sajūtu, it kā viss tavā dzīvē ir bijis nepareizi. Neļauj tam ar sevi notikt.”
Ikvienam no mums ir savs uzdevums, ir pārliecināta arī apziņas celšanas trenere Džuljeta Tanga (Juliet Tang). Lūk, viņas īsais algoritms, kā atcerēties, tieši kāds šis uzdevums ir.

Pirms dzimšanas mums katram ir iespēja izvēlēties savus vecākus, dzimšanas vietu utt. Mēs arī izvēlamies noteiktu skaitu dažādu ceļu, lai varētu izdzīvot cauri dažādiem dzīves aspektiem. Tāpat mēs izvēlamies kādu misiju, kas ļautu mums maksimāli izpildīt savu potenciālu šajā dzīves līmenī, ko mēs saucam par “zemi”.

Lai pilnībā sāktu izpildīt savu mērķi ar spēku un apziņu, mums vispirms – dzimšanas brīdī – jāizvēlas aizmirst, kas tas ir, lai pēc gadiem, dekādēm vai dzīvēm atgrieztos dzīves punktā, kur mums jāizvēlas atcerēties, kas mēs patiesībā esam, un mērķtiecīgi piesaukt to, kas mums sniedz prieku.

Šis ceļš sagatavo mūs ķļūt par to, par ko mēs īstenībā paši izvēlējāmies būt. Tad, kad dvēsele apvienojas ar savu jauno ķermeni, Visums saprot, ka tā šo dzīvi ir izvēlējusies ar nopietnību. Tad mūsu priekšā parādās šis jaunais ceļš. Dvēsele izmanto visu savu spēku, tā ir gatava gāzt kalnus, var teikt, ka tā darītu visu, lai tiktu šajā ķermenī. Un pēc mirkļa dvēseles apziņa un ķermenis kļūst par vienu būtni ar vienu mērķi – izpildīt šo te dvēseles pašuzlikto uzdevumu. Lai cik tas dīvaini izklausītos, kādā brīdī saprotam, ka mūsu mērķi saistīti ne tik daudz ar mums pašiem kā ar mums apkārt esošo. Šī misija liek mums kalpot cilvēcei caur palīdzēšanu, dziedināšanu, iedvesmošanu, mācīšanu u.tml.

Zini – lai arī kur dzīvē tu pašlaik būtu, tu esi tur, kur tev ir jābūt. Tu neesi piesaistīts liktenim, un tev ir vara izmainīt un izveidot jebko savā dzīvē. Cerams, šie trīs veidi, kā atcerēties savas dvēseles uzdevumu, tev palīdzēs sākt manifestēt tā izpildi.

1. Identificē to, kas dod tev vislielāko prieku

Tā kā mēs esam veidoti no enerģijas, tad, darot to, kas atbilst dvēseles pašnospraustajam mērķim, izjūtam daudz lielāku iedvesmu un prieku. Labā sajūta mūs iedvesmo, iedvesma ļauj turpināt ceļu, kas dod vēl labāku sajūtu un lielāku prieku.

Taču nenokar degunu, ja vēl neatceries, kāpēc esi šurp nācis. Vienīgais tavs uzdevums šajā dzīvē ir sekot savam priekam. Tas aizsāks ķēdi, kas jau dos tev pavedienus. Padomā par sekojošo: kas tevi iedvesmo? Kas liek tavai sirdij gavilēt? Kas ir tā lieta, ko tu vienmēr esi gribējis izdarīt, bet ko allaž atliec?

2. Ļauj savai būtībai noteikt savas darbības

Neuzliec sev pārāk daudz uzdevumu vienlaikus. Dzīves uzdevuma izpilde ir process – tāpat kā viss pārējais. Rezultāts var izrādīties gluži atšķirīgs no tā, ko paredzējām… bet tas nekas. Visumam vienalga, kas mūs dara priecīgus, to interesē tikai tā vibrācija, ko izstarojam, kad esam patiesi priecīgi. Mums tikai jāsāk izvēlēties darīt lietas, kas mūs dara priecīgus, – tā vietā, lai vienkārši liktu mērķus tikt no A līdz B tāpēc, ka “tas ir pareizi” un “visi pārējie tā dara”. Neaizmirsti arī būt pateicīgs par katru brīdi, kad esi priecīgs.

Ceļš uz savu mērķi gan ne vienmēr ir vienkāršs un priecīgs mūsu izpratnē. Tas sastāv no tūkstošiem mācību, kas jāapgūst, un izvēļu, kas jāizdara. Šā iemesla dēļ jāiemācās redzēt plašāku notiekošā bildi, kas ļaus arī uz šo visu paskatīties ar prieku.

3. Tavs uzdevums ir tevis paša izveidots

Mūsu dvēseles ir izvēlējušās konkrētu misiju pirms dzimšanas, bet brīdī, kad mēs pilnībā apzināmies, kas esam, un atmodinam iekšējo Radītāju, mēs vairs neesam piesaistīti konkrētajam ceļam, ko izvēlējāmies pirms piedzimšanas. Jo vairāk apzināmies savu būtību un saistību ar Visa Esošā Radītāju, jo spēcīgāki mēs kļūstam un jo spēcīgāk varam izmantot savu brīvo gribu, kas ļauj mums izveidot savas dzīves tādas, kādas tās vēlamies.

Lai to izdarītu, mums ir jāatbrīvo sevi no visa, kas mūs ierobežo. Tās var būt bailes, attaisnojumi, uzskati u.tml. Jāatceras, ka nav vienīgā īstā ceļa, kā sevi atbrīvot. Katram palīdz kaut kas cits. Dažiem tā ir joga, meditācija, citiem – grāmatu lasīšana vai mūzikas klausīšanās. Prasi sev, kas tevi iedvesmo?

Kad mēs pamostamies, mēs saprotam, ka esam tie, kas mēs sakām, ka esam, un, ka tas, ko mēs izveidojam un kā gribam pieredzēt visu, ir atkarīgs tikai no viena faktora – mūsu izvēles.

Mēs izvēlamies dzīves misiju pirms piedzimšanas, bet varam to mainīt jebkurā brīdī tās laikā, jo dvēsele patiesībā ir tas, kas tu esi, bet ķermenis un prāts ir tikai palīglīdzekļi, lai atvieglotu misijas izpildi, lai varētu pieredzēt sevis izveidoto. Izvēles spēks tevi nepamet pēc piedzimšanas. Un tad, kad izlem, ļauj Radītājam padarīt to par īstenību.

Tu neesi ne tava pagātne, ne apstākļi, kuros piedzimi, ne sasniegumi, ne tas, kurš strādā no pulksten 9 līdz 17. Tu esi dvēsele, kurai piemīt neiedomājams spēks. Galu galā tam nav nozīmes, vai tu zini savas dzīves mērķi. Ja tu varētu sākt no tukšas lapas un radīt savu dzīvi bez ierobežojumiem no šā brīža, kas tu būtu? Ko tu radītu? Ko tu vari šodien izdarīt, lai tas piepildītos?

Seko savai sirdij.

Avots: Wakeup-World.com

Nav viegli izplānot bērna ienākšanu pasaulē. Bieži tas notiek negaidīti, un gadās arī tā, ka nekādi neizdodas ieņemt bērnu, kaut gan izmēģināts visādi. Kāda jaunā māmiņa uzticēja savu stāstu, kā vairākus gadus centusies tikt pie bērniņa, līdz palīdzējusi masāža kombinācijā ar izmaiņām dzīvesveidā.

Daba ir apdalījusi

Savu pieredzi neesmu atklājusi ne paziņām, ne ārstiem. Tradicionālā medicīna uz to raugās citādi. Daloties pieredzē ar cilvēkiem, kas netic acīmneredzamai un netaustāmai enerģijai, pretī saņemu noliegumu un varbūt pat izsmieklu. Apkārt ir tik daudz negatīvu emociju. Tāpēc arī šajā intīmajā pieredzē dalos anonīmi. Taču esmu gatava dalīties ar tām sievietēm, kurām ir līdzīga problēma.

Ar partneri kopā esam jau ilgi un vēlējāmies ģimenes papildinājumu. Divus gadus mēģinājām tikt pie bērna, bet bez rezultātiem. Devos pie ārstiem, kuri ieteica lietot dažādas zāles, hormonu preparātus. Mans ģimenes ārsts, kurš Rīgā ir diezgan populārs, teica, ka daba mani esot apdalījusi un bērnu ieņemt būšot ļoti grūti. Par spīti tam zināju, ka viss nokārtosies, vienkārši jāgaida. Ticība ļāva satikt īstos cilvēkus.

Ceļš uz masāžu

Man nejauši bija iespēja apmeklēt ājurvēdas masāžu. Tā man iepatikās, un devos uz to atkārtoti. Tad masieris atklāja, ka redzot man enerģētiskos blokus. Par to sāku vairāk interesēties arī pati. Jau pirms tam biju meklējusi informāciju par numeroloģiju, astroloģiju, apmeklējusi dažādus seminārus, tāpēc uzticējos arī ājurvēdas metodēm.

Drīz vien sapratu, ka pati gribu kļūt par masieri. Devos uz kursiem pie Ivetas Orbidānes, SPA un ājurvēdas masāžu un reiki meistares. Izstāstīju viņai arī savu problēmu. Sarunājām veikt čakru masāžu procedūras. Ājurvēdas masāžas laikā vairāk strādā ar enerģētiskajiem centriem un blokiem, ja tādi ir. Iveta apstiprināja, ka patiesi ir problēma, un es viņai pilnībā uzticējos. Dzīvē mums katram nāk trīs atslēgas cilvēki, kuri atver pasauli. Uzskatu, ka viņa bija viena no tiem, kas mainīja manu dzīvi.

Grūtniecei nav jāstrādā

Pāris nedēļu pēc masāžas saaukstējos, jutu nelielu diskomfortu, kas, visticamāk, bija attīrīšanās posms, jo drīz pārgāja. Trīs nedēļas pēc šīs masāžas uzzināju, ka esmu stāvoklī. Nevaru spriest, vai palīdzēja arī iepriekš veiktās masāžas. Citas sievietes procedūras veic atkārtoti, jo ne vienmēr tās iedarbojas tik efektīvi. Turklāt laikā, kad sāku interesēties par ājurvēdu un mācījos kļūt par masieri, sapratu, ka gribu mainīt darbavietu. Iepriekšējā darba vidē vairs nejutos labi – darbs prasīja pārāk daudz enerģijas, jutos izdegusi. Lai arī bija grūti aiziet no vietas, kur nostrādāju astoņus gadus, tagad esmu laimīga, ka to izdarīju.

Sanāk, ka pametu darbu, kad paliku stāvoklī, bet to es uzzināju tikai pēc divām nedēļām. Sāku šaubīties, vai tas ir labi, ka kļuvu par bezdarbnieci. Tagad uzskatu, ka sievietei stāvoklī nav jāstrādā, jo darba slodze ir pārāk liela, turklāt bērns mātes miesās jūt pilnīgi visu. Biju laimīga, ka man bija iespēja atpūsties, izgulēties, peldēties, nodarboties ar jogu un runāties ar savu punci. Varbūt tāpēc mazulis tagad ir tik mierīgs.

Vairāk rakstu par neauglības novēršanu ar dabiskiem līdzekļiem lasi žurnāla “36,6 °C” janvāra numurā vai tā elektroniskajā versijā.

Cik atviegloti jūtamies, kad sviedri sāk plūst aumaļām un karstumi beidzot atkāpjas. Ārsti gan brīdina, ka, slimojot ar gripu un citām augšējo elpceļu slimībām, ķermeņa temperatūru nevajag steigties nomākt ar zālēm, bet varbūt organismu iespējams “pierunāt” atdzist ar saudzīgākām metodēm?

Sviedrējošās tējas – trešajā dienā

“Temperatūra virs 38 grādiem pieaugušam cilvēkam, lai cik tas liktos paradoksāli, ir Dieva svētība, jo norāda uz augstu veselības līmeni, organisma spēju reaģēt uz patogēna vīrusa vai mikroba ielaušanos organismā. Augsta temperatūra atbrīvo organismu arī no vecām un nepareizām šūnām, kam ir tendence nekontrolēti dalīties. Protams, nomoka jau ne tikai temperatūra, bet pievienojas sāpes kaklā, klepus, galvassāpes, graušana acīs, ies­nas, sāpes visā ķermenī,” norāda fitoterapeits Artūrs Tereško.

Viņš novērojis, ka tiem, kuri grib atveseļoties vienā dienā, īpaši palīdzēt nespēj ne tradicionālā, ne tautas medicīna, tomēr izārstēšanās norit ātrāk, ja lieto arī dabas līdzekļus.

“Slimības sākumā jālieto līdzekļi ar pretvīrusu darbību, piemēram, propoliss. Jāņem pupas lieluma gabaliņš un jākošļā, līdz tas mutē sairst, un tā divas reizes dienā,” iesaka speciālists. “Tieša pretvīrusu darbība ir zilgalvītes (Prunella vulgaris) lakstu tējai, nātres sakņu novārījumam, Baikāla ķiverenes sakņu tinktūrai. Labi noder ziedes ar terpentīna piedevu kakla, krūšu rajonam.” A. Tereško piebilst, ka ir ļoti svarīgi ar dažādiem tautas līdzekļiem nepadarīt savu veselības stāvokli vēl sliktāku, piemēram, rīkles iekaisuma gadījumā dzert ļoti karstu tēju vai pienu ar medu vai gatavot ļoti karstas inhalācijas, jo liels karstums var vēl vairāk bojāt iekaisušo kakla gļotādu. Šā paša iemesla dēļ nav ieteicams skalot kaklu ar viskiju vai kādu citu stipro alkoholisko dzērienu.

Pēc A. Tereško domām, ēšana slimības laikā ir mazsvarīga, bet dzert gan vajag pietiekami. “Tik, cik gribas, un vēl glāzi pa virsu,” viņš saka. “Toksīnu izvadīšanai no organisma caur zarnu traktu noder dzērveņu dzēriens, bet remdena salvijas tēja, bārbeles lapu un mizas tēja, altejas sakņu novārījums un tīruma kosas tēja stimulē toksīnu izvadīšanu caur nierēm.”

Temperatūras mazināšanai trešajā ceturtajā slimības dienā ieteicams lietot liepziedu, vīgriežu ziedu un aveņu lapu tēju, jo šie augi satur salicilātus (tie ir dabas valsts aspirīna līdzinieki). Ļoti labs sviedrējošs līdzeklis ir lielā dadža sakņu un sēklu novārījums. To gatavo šādi: uz 2 glāzēm ūdens ņem 20 gramus sakņu un tikpat daudz sēklu un vāra ūdens peldē, līdz paliek viena glāze. “Vakarā izdzer un jau laikus sagatavo otru naktsveļas komplektu, lai naktī būtu ko pārģērbt. Cik praksē nācies šo novārījumu izmantot, temperatūra vairs neatgriežas, un cilvēks kļūst vesels,” saka ārsts.

Imunitātes uzturēšanai vīrusu slimību laikā noder aptiekā nopērkamais eleiterokoka ekstrakts, sīpolu, ķiploku un jūras kāpostu lietošana uzturā, kumelīšu tēja ar lakricu un ingveru.

Bērniem – vēsas kompreses

Arī Āgenskalna klīnikas pediatrs homeopāts Edgars Mednis uzsver, ka saslimšanas gadījumā paaugstināta temperatūra ir normāla ķermeņa aizsargreakcija, kas mobilizē organisma resursus cīņai ar iebrucējiem, kā arī “dedzina nost” mikrobus, kas ir izraisījuši saslimšanu. No tās nevajadzētu baidīties arī tad, ja tā ir visai augsta.

Temperatūras pazemināšanu viņš uzskata par individuālu lietu, jo ir bērni, kas arī tad, ja termometra rādījums uzkāpis līdz 40 grādiem, skrien un dauzās, bet citiem jau 38 grādos iestājas pilnīgs spēku izsīkums. “Manuprāt, temperatūra varētu būt augstāka par 38 grādiem, vairumā gadījumu – līdz pat 39 grādiem. Ja bērns to labi panes, tad to nevajadzētu pazemināt ne ar medikamentiem, ne kompresēm. Ja tā pārsniedz 39 grādu robežu, vairumā gadījumu to tomēr vajadzētu pazemināt, bet tikai līdz komforta robežai, vēlams, 38 – 39 grādu robežās. Tad organismam netiek atņemta iespēja cīnīties, arī pašsajūta ir samērā laba,” viņš saka.

Ja vecāki tomēr nolēmuši temperatūru pazemināt, labāk šim nolūkam izmantot vēsas kompreses, ko liek uz pieres, aknu rajonā un uz cirkšņiem. Var iedot kādu homeopātisku līdzekli, piemēram, “Aconitum 6”, “Belladonna 6” vai kādu citu.

“Ja nekas nelīdz vai arī ērtības labad, var lietot arī kādu ķīmisku temperatūru mazinošu līdzekli. Iesaku bērnam dot pusi no rekomendētās vecuma devas. Tad temperatūra mazinātos, tomēr paliktu pietiekami augsta, lai organisms varētu cīnīties,” domā pediatrs. Viņš novērojis, ka, lietojot šos medikamentus, kā norādīts instrukcijā, mazais pacients vairs nespēj no jauna sevi “uzkarsēt” un paliek slims, lai gan vairs nav paaugstinātas temperatūras vai tā tikai nedaudz pārsniedz 37 grādus. Šādu pacientu grūti izārstēt, jo viņš nespēj pats sev palīdzēt.

Ja ir augsta temperatūra, bērnam daudz jādzer, vislabāk – tīrs ūdens. Ja bērns to nevēlas, dažādībai var dot arī tējas, sulas, kas atšķaidītas ar ūdeni, un citus dzērienus, izņemot ļoti saldos un gāzētos (tā būs papildu slodze organismam). Cik daudz šķidruma jāizdzer? “Viena gada vecumā aptuveni litru, divu gadu vecumā – pusotra, vecākiem bērniem – ap diviem, bet pieaugušiem cilvēkiem – trīs un vairāk litru diennaktī. Papildu šķidrums ir nepieciešams, jo, svīstot un paātrināti elpojot, ķermenis zaudē daudz šķidruma. Labs kritērijs ir urīns: tam jāizdalās tikpat bieži vai biežāk, vairāk nekā parasti. Ja tas ir caurspīdīgs kā ūdens, tad bērns dzer pietiekami daudz. Ja urīns ir koncentrēts, ar asu smaku, būtu jāpapūlas dzert vairāk,” saka ārsts. Dzēriena temperatūrai – vēss vai silts – nav būtiskas nozīmes. Jādzer tas, ko vieglāk iedzert.

Februārī ikviens ir aicināts uz bezmaksas semināriem par pasaulē populāro pašpalīdzības metodi – Baha ziedu terapiju.

Baha ziedu terapija ir vērsta uz mūsu emocijām un domām – tajā izmantotās ziedu esences atbrīvo no negatīviem un postošiem psihoemocionāliem stāvokļiem (bailēm, aizvainojuma, sasprindzinājuma, apātijas u.c.) un, atjaunojot dabisko iekšējo līdzsvaru, palīdz atgūt iekšēju mieru, ļauj uz esošo situāciju paskatīties no cita skatupunkta un ieraudzīt problēmas risinājumu. Jo līdzsvarotāki esam, jo emocionāli mierīgāk spējam reaģēt uz notikumiem. Jo optimistiskāk raugāmies uz dzīvi, jo vairāk iespēju saskatām.

Baha ziedu terapiju pirms 90 gadiem atklāja angļu ārsts Edvards Bahs (Edward Bach). Tajā izmanto savvaļas augu ziedu esences, dēvētas par Baha ziediem. Baha ziedu terapijas pamatprincips ir: “Ārstē cilvēku, nevis viņa slimību.” Terapijas uzmanības centrā atrodas cilvēks, viņa domas, emocijas, attieksme pret dzīvi un pieredze. Šī terapija ir visā pasaulē populāra pašpalīdzības metode, jo tā ir dabiska, droša, vienkārša un pieejama ikvienam, un to var izmantot kopā ar jebkuru citu terapiju.

Pirms desmit gadiem Baha ziedu terapija Latvijā bija pazīstama vien retajam. Lai to savā labā varētu izmatot ikviens, tika dibināts uzņēmums “Ziedu enerģija”, kura darbošanās stūrakmens ir sabiedrības informēšana par šo ārstniecības metodi. Atzīmējot uzņēmuma desmitgadi, ikviens interesents tiek aicināts uz tikšanos bezmaksas semināros “Baha ziedu terapija – dabas dziedinošais spēks” visā Latvijā.

Seminārā dalībnieki gūs atbildes uz pamatjautājumiem par Baha ziedu terapiju:
– kas tā ir, kā tā radās un kad var palīdzēt?
– kā to izmantot savas veselības un dzīves kvalitātes uzlabošanā?
– kā veiksmīgi izvēlēties ziedu esences un gūt maksimāli efektīvu rezultātu?
Būs iespēja uzdot arī savus jautājumus, kā arī pēc semināra iegādāties grāmatas un dziedinošās ziedu esences.

Semināru vadīs Laura Tidriķe, uzņēmuma Ziedu enerģija radītāja un vadītāja, tulkotāja un grāmatu autore, kas Baha ziedu terapiju apguvusi Vācijā, Austrijā un Anglijā, jau vairāk nekā 10 gadus diendienā nodarbojas ar šo terapiju gan izmantojot to savā ģimenē, gan sniedzot konsultācijas un semināros nododot savas zināšanas citiem.

Semināru norises vietas un laiki:
3.02. plkst. 10.00 – VENTSPILĪ, Galvenajā bibliotēkā Akmeņu ielā 2.
3.02. plkst. 16.00 – TALSOS, bērnudārzā “Pīlādzītis” 1. maija ielā 28
6.02. plkst. 18.00 – RĪGĀ, Baha ziedu terapijas centrā Graudu ielā 61C.
7.02. plkst. 18.00 – JELGAVĀ, Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrā (mazajā konferenču zālē), Svētes ielā 33.
9.02. plkst. 18.00 – KULDĪGĀ, Mārtiņa zālē Pilsētas laukumā 4.
10.02. plkst. 10.00 – LIEPĀJĀ, Latviešu biedrības nama Kamerzālē, Rožu laukumā 5/6.
10.02. plkst. 16.00 – SALDŪ, Kapelleru namā Striķu ielā 7/1.
13.02. plkst. 18.30 – TUKUMĀ, Sajūtu lādē Pasta iela 11, 2. korpuss. 2.stāvā.
16.02. plkst. 17.00 – RĒZEKNĒ, Atbrīvošanas aleja 95 (Rēzeknes novada domē vai veikalā “Zaļais”).
17.02. plkst. 10.00 – JĒKABPILĪ, Jēkabpils Tautas nama Baltajā zālē Vecpilsētas laukumā 3.
17.02. plkst. 16.00 – LUBĀNĀ, Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā, Oskara Kalpaka ielā 4, Lubānā.
20.02. plkst. 18.00 – RĪGĀ, Baha ziedu terapijas centrā Graudu ielā 61C.
21.02. plkst. 18.00 – SIGULDĀ, Hotel Sigulda, Pils ielā 6, zālē Sigulda.
24.02. plkst. 10.00 – CĒSĪS, Cēsu Pieaugušo izglītības centrā Raunas ielā 4.
24.02. plkst. 14.00 – VALMIERĀ, Vidzemes Augstskolā (305. auditorijā)
24.02. plkst. 18.00 – LIMBAŽU PAGASTA LĀDĒ, sabiedriskajā centrā “Lādes Vītoli”.
27.02. plkst. 18.30 – ĀDAŽOS, Privātajā Vidusskolā Ādažu Brīvā Valdorfa Skola, Attekas ielā 35.
28.02. plkst. 18.00 – VEBRINĀRĀ.
Sīkāka informācija un pieteikšanās pa tālruni 67223364, 29646644 vai mājaslapā ziedu-energija.lv/dzimsanasdiena

“Pasaules senākais, bet joprojām neatminētais noslēpums, kura atšifrēšana vēl ilgi būs gan fiziķu un ķīmiķu, gan mediķu, ezotēriķu un mistiķu uzdevums” – tā par ūdeni saka ārste un dziedniece Dzintra Bankova.

Zivis ierodas nērst ikrus tieši tajā upē, kur viņu pirmsākums. Smagi slimo pēdējā vēlēšanās pirms aiziešanas nereti ir padzerties ūdeni no viņu bērnības akas. Tātad ūdenim ir atmiņa, kas neredzamiem pavedieniem ieausta arī mūsu atmiņā?

Diez vai šis fenomens ir līdz galam izskaidrojams tikai ar racionālu pieeju. Tas drīzāk rosina domāt par dzīvības un nemirstības klātesamību ūdenī. Embrijs nobriest ūdenī un aizsargājas caur ūdeni.

Un ne velti jau kopš sendienām ūdeņiem tiek piedēvēts dievišķs raksturs. Tādas ir svētupes: Ganga indiešiem, Nīla ēģiptiešiem, Reina ģermāņiem, Daugava latviešiem, tāds – pasaules okeāns.

Katram sava un katrreiz savādāka, citā vārdā nosaucama sastapšanās ar ūdeni. Taču ik pilienā – vēstījums gan no cilvēces pirmsākumiem, gan nākotnes, tāpēc ūdeni vienlīdz svarīgi ne vien iekļaut formulās un aprēķinos, bet arī uztvert un baudīt kā dievišķu brīnumu, kas mums dāvināts, atgādina Dzintra Bankova.

Dziedniecībā svarīgās ūdens īpašības

* Kūstoša sniega un ledāju ūdens molekulām ir tāds pats diametrs kā mūsu šūnu membrānām, tāpēc ledus ūdenim vēl divas dienas pēc atkušanas piemīt spēja stiprināt un attīrīt organismu. Tas palīdz spēcināt imunitāti, mazināt holesterīna līmeni asinīs, kliedēt nogurumu, regulēt svaru, labvēlīgi ietekmē artrīta, vēnu varikozes, sirdskaišu un nieru vainu ārstēšanu, uzskata dziedniece.

* Ik gadu naktī no 18. uz 19. janvāri visā pasaulē ūdeņi uz dažām stundām kļūst svēti, jo pirms vairāk nekā 2000 gadiem tieši tad Jordānas upē tika kristīts Jēzus. Šajās nedaudzajās stundās ņemts ūdens ir dziedniecisks, tas arī vēlāk der gan iemalkošanai neveselības reizē, gan pievienošanai vannas ūdenim.

* Ūdens simbols kā horizontāla līkloču līnija (Māras līklocis) norāda uz elastīgumu un pielāgošanos, bet, vērsts vertikāli, tas aicina uz garīgu pilnveidošanos, apliecinot, cik šis elements izpausmēs daudzveidīgs. Tāda ir ūdens daba – vienlaikus dziedējoši maiga un grūti savaldāma.

Sastāvējies ūdens vājina mājas enerģētiku, tāpēc allaž jārūpējas, lai gan dzeramtraukos, gan vāzēs un akvārijos, gan sētas skaistumam ierīkotās ūdenstilpnēs tas allaž būtu svaigs.

* Sākot dienu, noteikti jānomazgā rokas un seja, vislabāk – zem dušas, tā vienlaikus atdodot ūdenim informāciju, no kuras gribas atbrīvoties, un ievadot tajā mīlestības vārdus pasaulei.

* Ik pa laikam ūdeni, ko paredzēts lietot pārtikā vai istabas puķu aplaistīšanai, vēlams atdzīvināt ar kādu lūgšanu vai līdzās traukam kvēpinot kadiķīti, timiānu, dievkociņu, vīraku.

* Sākot peldēšanās sezonu, vajadzētu parunāties ar ūdeni, apliecinot tam savu cieņu un apbrīnu.

* Relaksācijas gūšanai ieteicams biežāk būt pie ūdeņiem vai klausīties skaņu ierakstus, kuros dzirdama viļņu šalkšana. Labi arī lūkoties ūdenskritumu vai tekošu ūdeņu attēlos.

* No pusnakts līdz trijiem naktī, kad dabā miers, aktivizējas tumsas spēki, kam vara arī pār ūdeni – tad to labāk neaiztikt. Bet, ja uz šo zonu sliekšņa – tieši pusnaktī – pasmeļ ūdeni no akas vai ielej traukā no krāna, tas ilgi glabājas svaigs, dziedina, atvaira neveiksmes. Pēc pamošanās to var padzerties, ar to var samitrināt seju, apliet puķes, kopt māju vai citādi svētīt savu mītni.

“Cilvēks bieži saka: man nav enerģijas, ar to, visticamāk, domājot: man nav spēka. Jo dzīvības enerģija mūsos ir vienmēr – neizsmeļams resurss, tā nepārtraukti plūst un pulsē. Taču dažādu iemeslu dēļ var sākt sablīvēties, biežāk tas saistīts ar emociju pasauli. Mans uzdevums ir likvidēt šķēršļus, dodot ceļu brīvai enerģijas plūsmai,” skaidro dziedniece un bioenerģētiķe Līga Lazdāne.

Līgas darba vieta atrodas tikai stāvu zemāk par žurnāla Zintnieks telpām, kur viņa pirmoreiz sāka oficiāli konsultēt cilvēkus kā bioenerģētiķe. Tagad viņa strādā kopā ar dziednieku Mairi Virsi, abi izveidojuši Starptautisko ezoteriķu asociāciju Inversus Veritas. Tajā ietilpst spēka cilvēki ne tikai no Latvijas. Nesen īstenojās abu dziednieku ideja – notika Vispasaules pašatveseļošanās kongress, kurā piedalījās ne tikai netveramās jomas pārzinātāji no dažādām valstīm, bet arī Latvijas ārsti.

Labie palīgi

Līga ir mediķe, 22 gadus nostrādājusi slimnīcā par medicīnas māsu gan anestezioloģijā, gan traumatoloģijā un ķirurģijā. Sešus gadus strādājusi Veselības ministrijā, tas devis iespēju plašāk palūkoties uz veselības aprūpi valstī. Viņai ir arī ekonomistes izglītība, maģistra grāds.

Vienlaikus Līga apguvusi dažādas netradicionālas dziedniecības tehnikas un terapijas. Savulaik viņa izveidoja holistisko medicīnas centru Asclepius, kas nodrošina arī mājas aprūpi. Centrs darbojas joprojām, palīdz cilvēkiem Carnikavā un Ādažos. Jau daudzus gadus Līgas labie palīgi ir augi – no tiem viņa gatavo eliksīrus, uzlējumus, dabas preparātus, dziedināšanai izmanto arī antropozofos un homeopātiskos medikamentus.

“Jau bērnībā sajutu, ka visu notiekošo redzu citādi. Pagāja gan daudzi gadi, kamēr pa īstam noticēju, ka spēju palīdzēt cilvēkam arī ārpus medicīnas. Tad arī atgriezos pie savas īstās būtības, sāku strādāt par dziednieci, izmantojot bioenerģētiskās metodes,” stāsta Līga. Daudzi zināja, ka Līgai, kā tautā saka, rokās ir spēks. Jau sen, ja kāds lūdza, viņa palīdzēja. Arī, darbojoties medicīniskajā mājas aprūpē, dodoties pie smagi slimiem, gulošiem pacientiem, nereti izmantoja spēcinošus vārdus, kas paši nāca pār lūpām, citreiz sasirgušā ķermenim pārlaida pāri rokas. Visu darīja, iekšējas sajūtas vadīta, zināja, ka tas palīdzēs. Un tā tiešām notika.

Pirms gada viņa sāka pastāvīgi pieņemt kā dziedniece un bioenerģētiķe. Taču tā nebija spontāna ideja vai pašas mērķis, uz ko tiecās. Līgai izveidojās saruna ar plaši pazīstamo pirtnieku un dziednieku Ziedoni Kārkliņu, kurš ieteica pamēģināt. Droši vien viņš sajuta Līgas īpašās spējas, jo mudināja strādāt nopietni, pieņemt cilvēkus individuāli.

“Notika šis klikšķis, viss saslēdzās, un es to darīju. Tā saku arī tiem, kuri man vaicā par dzīves ceļa maiņu. Jo vairāk uz to ieciklējies, krampjaini mēģini ko mainīt, jo mazāk izdodas. Tikai tad, kad notiek šis klikšķis, uzreiz saproti – ir īstais brīdis un īstais ceļš. Nonāc tur, kur tev ir jābūt. Viss saliekas pats no sevis. Tā arī man bija. Tikai skatos – piepeši viss notiek!”

Ritmiskā asinszāle

Cik vien Līga sevi atceras, vienmēr līdzās bijuši augi, darbošanās ar tiem. Lielu daļu bērnības un visas skolas laika brīvdienas meitene pavadījusi pie vecmāmiņas Rūjienas pusē, Jeru ciemā.

“Vecmāmiņa gāja dabā un ņēma mūs līdzi. Atceros, ir 20 grādu sals, eju es, vaļenkos ietērpta, un knibinu no priedēm pumpurus, lasu tējai.

Latvietim zālīšu tēja ir tradicionāla vērtība. Es skatos uz augu daudz plašāk. Gatavojot ārstnieciskus uzlējumus un izvilkumus, ņemu talkā antropozofiju un citas zināšanas. Tinktūra ir izvilkums no auga, savukārt augu eliksīrs, kas ir uz ūdens bāzes, vairāk iedarbojas caur enerģētisko lauku. Var sacīt tēlaini – no auga tiek paņemts raksturs un spēks, lai cilvēkam palīdzētu. Atbilstoši gatavots eliksīrs dziedina cilvēka emocionālo pasauli, bet, kā zināms, emocijas ietekmē fizisko ķermeni un tā veselību. Tātad šis preparāts dziedina enerģētiski.

Ja augu pamodinu, ritmizēju, kā to māca antropozofija, iznāk pavisam cita garša un iedarbība. Lūk, asinszāles eļļa. Arī parastā veidā tā iedarbojas labi. Taču, ja vienu eļļas izvilkumu gatavoju dienā un otru naktī, vienu turu tumsā, otru – gaismā, bet pēc tam abus saleju kopā, efekts ir daudz jaudīgāks, palīdz krietni labāk,” skaidro Līga.

Interese par antropozofiju Līgai radās pirms 14 gadiem, kad meita sāka apmeklēt valdorfpedagoģijas bērnudārzu un pēc tam šādas pasas ievirzes skolu Ādažos. Antropozofā medicīna Līgu pārliecināja ar holistisko pieeju – tvert cilvēku kā veselumu, ņemt vērā arī raksturu, dzimtas un attiecību vēsturi, sociālo dzīvi un astroloģisko aspektu.

Pēc šīs sistēmas augus vāc noteiktā laikā atbilstīgi ziedu vai sakņu dienai un gatavo, ņemot vērā biodinamisko gada ritumu. Līga izmanto vācu pētnieces un lauksaimnieces Marijas Tūnas biodinamisko kalendāru, ar tā starpniecību viegli var sekot norisēm dabā un katram darbam atbilstīgo laiku. Jau vairākus gadus kalendārs tiek izdots arī latviski.

Nav gan tik viegli – ja iekrīt īstā diena, bet pamatīgi līst, darāmais jāatliek. Patlaban augu vākšanā Līgai palīdz arī citi cilvēki, bet vēl pirms dažiem gadiem viņa visu darīja viena pati.

Noliec prātu plauktiņā

Dziedinot Līga savieno dažādas metodes, dažkārt sāk ar augu eliksīriem, citreiz ar bioenerģētiku. Ko un kā darīt, izlemj pēc dziļākas sarunas, tomēr galvenos samezglojumus un vainas viņa spēj nolasīt jau brīdī, kad cilvēks ienāk telpā.

“Cilvēks atnāk un saka: man sāp galva. Tā ir diskomforta izjūta, kam pamatā var būt arī enerģētiskas ievirzes problēma, jāmeklē cēlonis. Protams, te nerunāju par strutainu iekaisumu vai kādu citu tiešām medicīnisku vainu.

Piemēram, ir cilvēks, kas visa mūžā garumā iekļūst dažāda smaguma avārijās, gūst mazākas vai lielākas traumas. Taču tās ir tikai sekas, visa pamatā, iespējams, ir vēlme nomirt. No kurienes rodas tas, ka viņš nevēlas dzīvot? Iespējams, ķermeniskās atmiņas nāk no tā tālā laika, kad bērniņš atradās mammas vēderā.

Daudzi meklē palīdzību, jo netiek galā ar dzīvi un sevi, vēlas kaut ko mainīt. Taču – cik ir gatavi pārmaiņām? Atnāk un prasa: sakiet, kas man jādara, ar ko jāsāk, ko pēc tam… Uzreiz atbildu, ka priekšā neteikšu, tas ir darbs pašam ar sevi. Nereti cilvēks kļūst dusmīgs vai uzmet lūpu. Ja nav tam gatavs, nebūs lietderīgi pasacīt gatavu recepti.

Tas viss arī tāpēc, ka zūd Dieva dotā patiesā vēlme dzīvot. To novēroju, strādājot slimnīcā, gan tagad kā dziedniece. Lai atveseļotos, šai vēlmei jābūt nevis prāta izkombinētai, bet kā spēcīgam dvēseles kliedzienam. Tādēļ es nereti saku: noliec prātu plauktiņā un vienkārši dzīvo, esi! Ja spēsi paļauties, varbūt izdosies nonākt līdz tam klikšķim. Tas ir kā ar beznosacījuma mīlestību. Cilvēkiem patīk analizēt, kas tā ir, kā izpaužas. Bet, ja tā patiešām tevī pulsē, tad mīli visu pasauli pa īstam. Pat šo necilo tējas krūzi uz galda.”

Ingvers runā ar nierēm

Ja šķiet, ka spēki atstājuši, pietrūkst mundruma un dzīvesprieka, var noderēt ingvera komprese, ko uzliek nieru rajonā. Tā labi palīdz arī slimības novārdzinātam, pagurušam cilvēkam. No marles vai plāna auduma izveido pamatu divām kompresēm. Ēdamkaroti ingvera pulvera ieloka vienā kompresē, tikpat daudz pulvera liek otrā. Abus komprešu tīstokļus iegremdē bļodā ar karstu ūdeni un patur divas minūtes. Tad uzliek nieru rajonā abās muguras pusēs. Apsaitē ar vilnas šalli vai ko citu sildošu, notur 20 minūtes. Kompreses iedarbojas uzmundrinoši uz visu organismu, cilvēks gūst spēku un možumu visas dienas garumā. Šādas kompreses gan drīkst likt tikai no rīta – līdz 12 dienā, ne vēlāk, jo pārāk uzmundrina. Turklāt jāievēro zināms ritms, piemēram, kompreses liek darbdienās, bet brīvdienās ne vai tieši pretēji – tikai brīvdienās.

Palīdzīgais sīpols

Ja piepeši jūti, ka tuvojas saaukstēšanās liga, tūlīt sāksies iesnas un vārgums, ņem palīgos sīpolu kompresi.

Svaigu sīpolu sagriez, saspaidi, saklapē ar gaļas āmuru, lai izdalās sula. No marles vai plāna auduma izveido pamatu divām kompresēm, uz katra liec sīpolu putriņu, satin un pieliec pēdām. Uzvelc zeķi un liecies gulēt. Kompresi atstāj līdz rītam.

Mani ļoti nomoka vēdera uzpūšanās, tāpēc ar interesi izlasīju par to publicēto rakstu janvāra pirmajā numurā. Vēl gribētu uzzināt, kā ar šo problēmu iesaka cīnīties netradicionālās medicīnas speciālisti. AGITA VALMIERĀ

Neliela gāzu veidošanās gremošanas traktā nav jūtama un netraucē – varbūt vienīgi vēders reizēm iziet ar lielāku vai mazāku troksni. Taču, ja gāzes sakrājušās ļoti daudz un zarnu iestiepj, mēdz rasties sāpes un pat palielināties vēders.

Pēc ājurvēdas mācības, vēdera pūšanās galvenokārt raksturīga vātas konstitūcijas jeb došas pārstāvjiem, kā arī tiem, kam ir nervu sistēmas disbalanss, proti, nervoziem cilvēkiem un kuri cieš no stresa.

Ājurvēdas ieskatā par vātas disbalansu liecina gāzu uzkrāšanās vēderā, īpaši no diviem līdz pieciem pēcpusdienā, kā arī naktīs. Ājurvēdas ārsts var precīzi noteikt, kādam tipam cilvēks pieder un vai viņam ir kādas došas līdzsvara traucējumi.

Vēderam netīkams uzturs

Nereti vēders mēdz uzpūsties, ēdot dārzeņus. Reizēm pietiek vien mēnesi tos neiekļaut ēdienkartē, lai problēma tiktu atrisināta. Protams, tie ir veselīgi, taču, ja zarnas ir pilnas ar gāzēm, tajās tāpat nenotiek pilnvērtīga vielmaiņa, un organismam nepieciešamās vērtīgās vielas neuzsūcas.

Dārzeņus ieteicams ēst nevis svaigus, bet tvaicētus vai vārītus. Vārītos saglabājas visas minerālvielas, tvaicējot paliek arī daļa vitamīnu. Turklāt dārzeņus nav vēlams kombinēt ar pienu.

Lai vēders nepūstos, augļus vēlams baudīt saprātīgā daudzumā. Problēmu dažkārt kaut nedaudz mazina svaigu augļu nomizošana.

Pirms žāvētu augļu ēšanas tie pa nakti jāizmērcē, taču mēdz gadīties, ka, piemēram, rozīnes šādu problēmu nesagādā, toties vīģes rada diskomfortu arī pēc izmērcēšanas.

Tējkarotes gals medus var vēdera pūšanos mazināt, taču nedrīkst aizmirst, ka, notiesājot tējkaroti medus, tiek uzņemts tikpat daudz kaloriju kā ar piecām tējkarotēm cukura. Turklāt no lielāka medus daudzuma var rasties pretējs efekts. Medu arī neiesaka kombinēt ar dzīvnieku valsts produktiem.

Pēc ājurvēdas, maltītes laikā vēlams dzert siltu dzērienu maziem malkiem. Pret vēdera pūšanos vispiemērotākā būs garšvielu tēja vai uzlējums.

Gāzes vēderā rada gāzēti, burbuļojoši dzērieni. Lai tās neveicinātu, viesībās, kurās tiek lietots alkohols, priekšroka dodama nevis šampanietim, bet gan viskijam vai konjakam.

Kas ar ko sader

Liela nozīme ir produktu kombinēšanai un secībai, kādā tos ēdam. Bieži uzturā tiek lietoti savstarpēji nesavienojami produkti, kuri veido toksīnus un gāzes ar nepatīkamu smaku.

Ja pēc lēni sagremojama uztura uzņem ātri sagremojamu, pēdējais netiek evakuēts no kuņģa, jo tā izeja ir slēgta. Tāpēc nevajadzētu pēc maltītes ēst produktus, kuri veicina barības bojāšanos. Piemēram, tukšā dūšā notiesāts ābols atstāj kuņģi jau pēc 15–20 minūtēm, taču, ja tas tur nonāk pēc ēdienreizes, paliek tajā kopā ar ilgāk sagremojamo pārtiku un pēc 20 minūtēm sāk rūgt. Tas nozīmē, ka augļus nevajadzētu baudīt desertā.

Ājurvēdā jebkādus saldumus iesaka ēst atsevišķi vai kā pirmo ēdienu, pēc tam graudu vai dārzeņu ēdienus un tikai maltītes beigās uzņemt smagās olbaltumvielas: gaļu, sēnes, zirņus, pupas, maizi. Vislabāk gan būtu vispār atteikties no saldumiem.

Dažādu produktu grupu pārstrādei nepieciešami atbilstīgi gremošanas fermenti, cits kuņģa sulas sastāvs. Arī citi priekšnosacījumi ir atšķirīgi, piemēram, olbaltumu sašķelšanai nepieciešama skāba vide. Savukārt cieti saturošu produktu sadalīšanās notiek sārmainos ap­stākļos, taču skābums kavē attiecīgā fermenta darbību. Šā iemesla dēļ olbaltumvielas un ogļhidrātus nav ieteicams uzņemt vienā ēdienreizē.

Ogļhidrāti nesader arī ar skābiem produktiem, piemēram, etiķi, citronu, kečupu. Ēdot maizi un uzdzerot tomātu sulu, tiek nomākta siekalu amilāze, kas sašķeļ cieti.

Barība tievajās zarnās var pilnībā sadalīties tikai tad, ja ir pilnvērtīgi sašķelta kuņģī. Piemēram, ūdenī vārīta biezputra kuņģī vienmērīgi sadalās un ātri virzās no tā laukā. Savukārt, ja biezputru ēd kopā ar gaļu, izdalās kuņģa sula, kas neder abiem produktu tipiem. Tad ēdiens kuņģī paliek ilgāk un to atstāj nepilnvērtīgi sadalīts. Lai gan aizkuņģa dziedzera sula to beigu beigās sašķels, šo procesu var pavadīt gāzu veidošanās un diskomforts.

Organismam nepieciešamie mikroorganismi barojas galvenokārt no augu valsts šķiedrām, taču gaļa sekmē pūšanu veicinošu mikrofloras attīstību. Atkarībā no zarnās dominējošiem mikroorganismiem balastvielas pārvēršas barības vielās vai arī toksīnos, kad rodas gāzes. Mikroflora nosaka arī pārējo uzturlīdzekļu kvalitatīvu pārstrādi, tāpēc, pareizi un pārdomāti ēdot, gāzēm nevajadzētu veidoties.

Jāņem vērā, ka tauki kavē kuņģa sulas izdalīšanos, īpaši, ja tos lieto maltītes sākumā. Tiesa, dažkārt tie nomāc neveiksmīgu pārtikas produktu kombināciju rezultātā radušos sastrēgumu kuņģī.

Latviešu iecienītie ēdieni – gaļa vai siļķe ar vārītiem kartupeļiem, kā arī rasols, kurā sajaukti daudzi dažādi produkti, – ājurvēdas ieskatā ir nesaderīgas kombinācijas. Kaphas konstitūcijas pārstāvjiem tas, visticamāk, problēmas nesagādās, taču vātām vēders ir ļoti jutīgs.

Pēc šīs mācības, nesavienojama kombinācija ir jogurts ar dažādām piedevām, piemēram, ar maizi vai ogām. Ājurvēdā atzīst vienīgi jogurtu ar banāniem un svaigiem gurķiem, ko īpaši iesaka maziem bērniem, ja ieteicams pieņemties svarā. Savukārt jogurti bez piedevām, kuriem pievienotas kuņģa un zarnu traktam labvēlīgas baktērijas, var palīdzēt pret vēdera pūšanos.

Pret pārlieku gāzu veidošanos

• Pēc ājurvēdas mācības, izvēloties atbilstīgu uzturu, katram jāņem vērā savs konstitucionālais tips jeb doša.

• Ieturēt regulāras ēdienreizes ar siltu, viegli sagremojamu ēdienu.

• Vajadzētu gandrīz pilnībā atteikties no termiski neapstrādātiem dārzeņiem, sausmaizītēm un galetēm.

• Svarīgi izdzert vismaz divus litrus silta šķidruma dienā.

• Nepārēsties un vienā reizē nekombinēt daudz dažādu produktu.

• Ieteicamas garšvielas: čili, melnie pipari, koriandrs, ingvera pulveris vai svaigs ingvers, kā arī citas tējas vai uzlējuma veidā.

• Ja jādodas uz sarīkojumu vai sapulci, kur vēders nedrīkst slikti uzvesties, iepriekš ieteicams maziem malciņiem izdzert stipras koncentrācijas garšvielu uzlējumu. To gatavo, visas sastāvdaļas aplejot ar karstu ūdeni un paturot 20 minūtes, lai ievelkas.

• Var līdzēt dažādi ājurvēdas preparāti, piemēram, trifla guggulu, taču pirms to lietošanas vēlams konsultēties ar ārstu par ieteicamo devu.

• Ātrajai palīdzībai var apēst pustējkaroti melno piparu, iedzert stipru svaiga rīvēta ingvera tēju vai pakošļāt ingvera sakni.

KONSULTĒJUSI ĀRSTU PRAKSES APARMITA PLUS ĀJURVĒDAS MEDICĪNAS KONSULTANTE, ĢIMENES ĀRSTE ILONA ĀBELE-ŠRENKA

Ezoteriķe un vēdiskā astroloģe Baiba Stūrīte (www.baibasturite.com) atgādina, ka galvassāpes ir kā modinātājzvans, kas brīdina, ka jāpievērš arvien pastiprinātāka uzmanība sev. Atkarībā no situācijas, ir piecas galvassāpju (jā, arī migrēnas!) iemeslu veidi, kas var variēt no fiziskiem līdz pat karmiskiem.

1. Fiziskie iemesli. No šiem cēloņiem parasti cieš cilvēki, kurus ikdienā neuztrauc eksistenciālie jautājumi par dzīves jēgu, bet gan tikai praktiskie un materiālie. Viņu dzīve aprobežojas ar shēmu: „pamosties-paēst-aiziet uz darbu-aizmigt”. Šo cilvēku galvassāpēm parasti ir fizisks raksturs. Nesabalansēta, nepiemērota diēta, alkohola lietošana, smēķēšana, pārstrādāšanās, ilgstoša atrašanās aukstumā, aizcietējumi, kvalitatīva ūdens trūkums ķermenī. Viņiem mēdz „sāpēt galva” arī par to, kā nodzīvot līdz rītdienai un samaksāt rēķinus. Jebkurš, kurš ir aizmirsis par to, ka regulāri jārūpējas arī par savu fizisko ķermeni, var saņemt galvassāpes kā atgādinājumu.

2. Emocionālie iemesli. Šo cilvēku dzīve paiet bez mīlestības, atrodoties neveselīgās attiecībās vai dzīvojot kopā ar kādu, ar kuru kredīts saista vairāk, nekā abpusējas jūtas. Viņus parasti moka bezmiegs; seksa nav vai arī seksuālās attiecības ir bez orgasma. Viss ir apnicis, virmo neizpaustas dusmas. Neapmierinātība ar sevi vēl vairāk pastiprina izjūtas, ka „dzīves vilciens” aizbrauc garām, un viņi ir palikuši stacijā gaidot, bet nav gatavi spert izšķirošo soli, lai kaut ko savā dzīvē mainītu.

3. Mentālie iemesli. Šie indivīdi nenovērtē savu laiku un neizmanto dotās prāta spējas, lai pašrealizētos (piepildītu savus ilgi lolotos sapņus un mērķus, darot to, ko no sirds vēlas), bet gan turpina nodarboties ar, kā es to saucu – mentālo masturbāciju. Viņu galvas ir pārslogotas ar nevajadzīgu informāciju – ziņām, seriāliem, internetu, interesi par svešu dzīvi, apskaužot tos, kam ir labāk, vairāk, citādāk. Tā vietā, lai beidzot kaut ko iesāktu paši ar savu dzīvi, viņu galvenā problēma ir stagnējoša domāšana un tukša runāšana, kā rezultātā rodas agresija vai depresija, iekšējā „vārīšanās” par netaisnību, situāciju neatlaišana, kas tikai vēl vairāk pieliek pagales „ugunskuram” galvā. „Upuri”, nevis aktīvi savas dzīves veidotāji ir šīs kategorijas cilvēki.

4. Enerģētiskie iemesli. Cilvēki, kuri ir jutīgi pret dažāda veida enerģijām, galvassāpes var izjust kā aizsardzību, piemēram, kad kāds viņu virzienā sūta negatīvus impulsus vai kā citādi piemin viņu vārdu domās vai sarunās bez labiem nodomiem. Šajos gadījumos konkrētā cilvēka sargeņģelis pastiprināti aizsargā savu padoto un atvaira signālus. Brīžos, kad palīgi no smalkās pasaules pietuvinās pārāk tuvu jūsu fiziskajam ķermenim vai grib nodot kādu informāciju, ko grūti saprast, var rasties galvassāpes. Šādos gadījumos var palūgt, lai aizsargs mazliet attālinās no jūsu ķermeņa – un sāpes mazināsies. Tajā pašā laikā mēģinot saprast, kādu ziņu viņš ir vēlējies jums nodot.

5. Karmiskie iemesli. Vēl viens iemesls, kāpēc var spēcīgi sāpēt galva vai rasties migrēna, ir ilūziju sabrukšana un „trešās acs” atvēršanās. Ja cilvēkam ir nepareizs priekšstats par kādu situāciju, sevi vai citiem – brīdī, kad šai ilūzijai karmiski jāpazūd un acīm „jāatveras”, tas parasti notiek kopā ar galvassāpēm. Kamēr nebūs vēlme redzēt realitāti un pieņemt situāciju, kāda tā ir patiesībā, galva sāpēs biežāk un ilgāk. Kad cilvēks neseko saviem karmiskajiem uzdevumiem, migrēna un galvassāpes atņem iespēju turpināt dzīvot tā, kā ir dzīvots līdz šim; ikdiena tiek padarīta mokoša, lai vismaz kaut kādā veidā uzvirzītu cilvēku uz pareizā ceļa. Par cik migrēnas slimnieki parasti neredz, ko viņi dara nepareizi, tad rodas tā saucamais apburtais loks. Šajā gadījumā nav citu variantu, kā brīžos, kad galva nesāp, sākt kaut ko mainīt savā dzīvē. Visbiežāk tā ir attiecību vai darba sfēra, kur cilvēks ir iestrēdzis. Lai kaut kas mainītos, ir jāvirzās tuvāk tiem mērķiem, kāpēc katrs esam nonācis šeit uz Zemes.

Ja galvassāpes turpina būt, lai gan karmiski ceļš ir pareizais, tad tā ir zīme, ka kaut kas ir jāpiekoriģē diētā, vairāk jāizpauž emocijas un/vai jāpārstāj domāt par visu lieko un nevajadzīgo. Tad sāpes atlaidīs. Ja sāpes tomēr pāraug migrēnā, tā var būt zīme, ka veras vaļā „trešā acs” un cilvēks ir gatavs iziet uz augstāku līmeni – gan savā garīgajā izaugsmē, gan ekstrasensoro spēju attīstīšanā. Šādos gadījumos spēcīgas galvassāpes ir pavisam normāla parādība. Diemžēl šo procesu nav iespējams kontrolēt, tāpēc vienkārši pacietīgi jāgaida un jāvēro, kā dzīve apkārt mainās; jāvirzās tajā virzienā, uz kurieni vada intuīcija, līdz process beidzas un sāpes norimst. Šis ir tas gadījums, kad var lietot pretsāpju līdzekļus, jo process var aizņemt apmēram divas līdz četras nedēļas, kamēr fiziskais ķermenis un čakras pielāgojas jaunajām spējām.

Vai atceries teicienu – nekārtība mājās agri vai vēlu novedīs pie nekārtības jeb haosa prātā? Ājurvēdas medicīnas ārste Guna Vilka gan norāda, ka teiciens ir jāskata no otras puses un ka pie nekārtības mājās novedīs tieši nekārtība sirdī. Kā tas funkcionē un kādi būtu ieteikumi iekšējās un ārējās vides sakārtošanai?

Dr. Vilka norāda, ka astroloģijā māju vidi simbolizē ceturtā māja – tās ir mūsu emocijas, sirds un attiecības ar māti. Tas, kuram galvā nav „mistkaste”, pavisam mierīgi reaģē uz netīrību. Viņš saprot, ka ir jāsakārto, pat ja sajaucis ir kāds cits. Tas tāpēc, ka emocijas ir mierīgas. Toties tas, kurš uz nekārtību reaģē ar dusmām, „spoguļo” savu „mistkasti”, kas atrodas viņa galvā un sirdī. Šī cilvēka gadījumā dusmas vienkārši plūst, un šķietamā – cita cilvēka radītā nekārtība – ir ļoti efektīvs iegansts, kā dusmas pavērst otra virzienā.

Pieminētais „spoguļošanās” princips patiesībā ļoti spilgti attēlo mūsdienu sabiedrībā notiekošo – kad tiek ignorēti krāmi un sen salauztas, nevajadzīgas lietas. Tā mēs ignorējam arī krāmus savā galvā un sirdī. Kas tad īsti ir emocionālie krāmi? Tās ir aizturētas dusmas, bailes, greizsirdība, aizvainojumi un, jā – arī pārmērīga eiforija! Visas šīs emocijas piesārņo mūsu domāšanu. Galvai un sirdij, gluži kā mājai, vispatīkamākā ir tīra vide. Galva vairāk iezīmē to, kas notiek mājas austrumu pusē, bet sirds – mājas centrā. Mājas ziemeļu puse nes naudu un aktivitāti, bet austrumu puse – laimi un mīlestību. Naudas enerģija ir auksta, laime – karsta, tāpat kā ziemeļu vējš ir auksts, bet austrumu – silts.

Galvā kārtību panāk ar pastāvīgu meditāciju un apzinātu mieru. Brīnišķīga terapija ir veco krāmu atdošana labdarībā vai otrreizējai pārstrādei. Tikpat svarīgi ir šķirot atkritumus – lai māte Zeme pārāk ātri nepiesārņotos ar mūsu emocionālajiem atkritumiem. Pašlaik pasaulē arvien populārāka kļūst Zero Waste kustība, kas atbalsta maksimāli tīru un videi draudzīgu filosofiju. Šī pāreja nav diez ko vienkārša, jo pēkšņi saprotam, ka līdz šim visu esam pirkuši plastmasas iepakojumos. Ir jāsāk meklēt veidi, kā un kur iegādāties produktus pašiem savos auduma maisiņos, kā aizvietot lietas, kuras līdz šim bija nopērkamas, pēc tam iesaiņojumus izmetot atkritumos utt. Bet tas ir tā vērts!

Medicīniskajai astroloģijai ir īpaša pieeja dažādām psihiskām saslimšanām. Sākotnēji astrologi tām pievērsās, pētot to slimnieku natālās kartes, kas bija beiguši dzīvi pašnāvībā. Turpmāk dzimšanas horoskopu sāka izmantot, lai mēģinātu noskaidrot domāšanas un rīcības anomāliju rašanās iemeslus, protams, ņemot vērā arī sociālos kritērijus.

Divpadsmit zodiaka zīmju planetārā aina palīdz ilustrēt katram horoskopa pārstāvim raksturīgāko psihisko traucējumu tipus, uzskata astropsihologi. Šis horoskops arī palīdzēs kļūt par labāku psihoterapeitu pašam sev, laikus analizējot iespējamo patoloģiju attīstības cēloņus.

Astropsiholoģija: Auna horoskops

Marsa kā Auna horoskopa galvenās planētas ietekme biežāk provocē domas par cīņu un augstu konflikta bīstamības līmeni. Ja Marss Auna horoskopā ir spēcīgi izteikts, cilvēks ir pakļauts neirozēm, histēriskiem stāvokļiem un drudzim. Neirastēniskas noslieces kļūst par galvassāpju un hronisku miega traucējumu cēloni.

Kas attiecas uz depresīviem stāvokļiem, Auns ir viens no nedaudzām zodiaka zīmēm, kas spēj saviem spēkiem izvairīties no depresijas attīstības, pareizi organizējot dienas, miega un atpūtas režīmu.

Astropsiholoģija: Vērša horoskops

Venera, kas valda pār Vērsi, var padarīt cilvēku vienaldzīgu, neieinteresētu, it kā iegrimušu apmierinātā bezdarbībā. Stresa un jebkuras traumatiskas situācijas ietekmē Vērsis necenšas pretoties, “iedzen” tās sevī, viņš nav no tiem, kas piesit kāju un plēš matus.

Vērsis ne īpaši tic pats sev, tāpēc viņam vajadzīgs pastāvīgs iedrošinājums. Ja to nesaņem, viņš kļūst pasīvs, vienaldzīgs, bezjūtīgs un pat cinisks. Saņēmis atbalstu, jūtas lieliski, bet uzticamie partneri, dzīvesbiedri un draugi pretī saņem viņa nevainojamo uzticību.

Astropsiholoģija: Dvīņu horoskops

Dvīņus ietekmējošais Merkurs biežāk rada nervu pārslodzi, pēkšņas garastāvokļa maiņas no aktivitātes līdz galējai nomāktībai un slieksmi uz negaidītu lēmumu maiņu. Ja Dvīņi pārāk daudz laika un spēku velta darbam, interesantam hobijam vai vaļaspriekam, tas noteikti ietekmē viņu pašsajūtu, cilvēks it kā “pārdeg”, neprotot pareizi sadalīt un atgūt enerģiju.

Spilgti izteiktam “merkurietim” raksturīgāks šizoīds personības tips, bet galvenais baiļu iemesls ir risks zaudēt personīgo telpu. Piemēram, bailes no tuvības un savstarpējas uzticēšanās attiecībās, jūtu izrādīšanās.

Periodiski rodas neapturama vēlme pēc pārmaiņām un brīvības, slāpes pēc kaut kā jauna, oriģināla un pat riskanta. Tādi cilvēki baidās no garlaicības, dažādiem ierobežojumiem, tradīcijām un kārtības.

Astropsiholoģija: Vēža horoskops

Mēness, kuram ir lielākā ietekme uz Vēzi, var izraisīt rūgtus pārdzīvojumus, bailes, trauksmi, vientulības, pamestības vai zaudējuma izjūtu. Bet īpaši slimīgi ir uztraukumi un ciešanas, kuras izraisa neveiksmīgas savstarpējās attiecības. Vēzim vajadzētu uzmanīgāk izturēties pret attiecību veidošanu ar pretējo dzimumu, ģimenes dibināšanu un profesijas izvēli.

Vēža neirotiskie traucējumi ietver depresiju, kuras galvenie simptomi ir pesimistiska dzīves uztvere, skumjas un nevēlēšanās kaut ko mainīt.

Astropsiholoģija: Lauvas horoskops

Saule apvelta Lauvu ar milzīgu individualitātes apjausmu, izraisa vēlmi komandēt un diktatoriskas tieksmes. Neskatoties uz to, starp šīs zīmes pārstāvjiem samērā bieži ir arī pašnāvnieki, acīmredzot tāpēc, ka viņi spēcīgāk pārdzīvo faktu, ka ne visas ambīcijas var tikt piepildītas.

Starp Lauvas zīmē dzimušajiem sastopami arī ļoti merkantili cilvēki, kuru dzīves galvenais mērķis ir materiālu labumu gūšana. Mīlestība uz naudu un varu var viņiem likt “iet pāri līķiem”. Lieta tāda, ka Lauva pēc būtības nav spējīgs dzīvot nabadzībā, tāpēc gatavs uz jebkurām galējībām, lai tiktu pie turības. Tomēr mēra sajūtas un kauna trūkums liek Lauvam zaudēt draugus, iemīļotos, izdevīgus partnerus un ciest sakāvi uzņēmējdarbībā. Tas viss var kalpot kā papildu stimuls smagai depresijai un aizvest psiholoģiskā strupceļā.

Astropsiholoģija: Jaunavas horoskops

Jaunavas prātam ļoti nepieciešama kārtība un disciplīna, bet tas savukārt rada zināmu norobežošanos no pasaules. Jaunavas vēlas, lai viss notiktu pēc to gaumes un vēlēšanās, tomēr neprot uz to uzstāt, neliek lietā rupju spēku, bet dod priekšroku izrādīt varu pār vājākajiem. Ja Jaunavas apkārtnē ir par viņu spēcīgāki cilvēki, Jaunava cieš no nomāktības un kompleksiem.

Starp Jaunavām ir daudz neprecētu dāmu, kurām grūti atrast partneri, kas atbilstu viņu standartiem. Tā, piemēram, maniakāla tieksme pēc tīrības, piekasīgums, vēlme pastāvīgu otru kritizēt, var atbaidīt iespējamo dzīvesbiedru.

Diezgan bieži, īpaši Jaunavām neirastēniķēm, raksturīgas bailes no slimībām. Tas pamudina izmēģināt eksotiskas diētas, nekontrolētu medikamentu lietošanu, skraidīt pie ārstiem bez jebkādām slimības pazīmēm.

Astropsiholoģija: Svaru horoskops

Svariem ir samērā trausla psihe. Uzmācīgu stāvokļu neiroze ir Svariem raksturīgākā psihiskā problēma, jo viņi bieži jūtas nepārliecināti par saviem nolūkiem un rīcību. Viņi pastāvīgi svārstās lēmumu pieņemšanā un ir ļoti atkarīgi no apkārtējo viedokļiem.

Svaru tiekšanās pēc skaistuma un ērtībām arī var izdarīt “lāča pakalpojumu”, piemēram, riebums pret visu neglīto, disharmonisko, kā arī atsevišķa uzmācīgu baiļu grupa: bailes no kukaiņiem, zirnekļiem, grauzējiem, saindēšanās utt.

Astropsiholoģija: Skorpiona horoskops

Skorpionam svarīga planēta ir Plutons, un tā enerģija galvenokārt ietekmē seksuālo uzvedību. Runa ir par seksuālās jomas traucējumiem, mānijām, nimfomāniju, promiskuitāti.

Pēc astropsihologu domām, Plutons apvienojumā ar Urānu nozīmē seksuālo objektu fetišizāciju, bet Plutons kopā ar Neptūnu provocē seksuālas novirzes.

Pastāv arī tādi fobiju veidi, kas liek Skorpionam kļūt rosīgākam, aktīvākam, komunikablākam, bet tai pašā laikā to virza kaut kādas zemapziņā slēptas bailes no draudiem, kas patiesībā var izrādīties iedomāti.

Piemēram, Skorpions ikvienu nepiesardzīgu vārdu vai kritiku var uztver kā nopietnu apvainojumu vai pat uzbrukumu. Šis fobijas veids izraisa acumirklīgu agresiju no Skorpiona puses, kas patiesībā ir aizsardzības forma.

Astropsiholoģija: Strēlnieka horoskops

Jupiters, kas tieši ietekmē Strēlnieku, izraisa dažādas mānijas, piemēram, lielummāniju vai vajāšanas māniju. Turklāt cilvēks periodiski izjūt apgaismības stāvokļus, it kā būtu apzinājies kaut ko ārkārtīgi svarīgu.

Tā kā Jupiters ir sociāla planēta, tamlīdzīgi psihiski traucējumi parādās kolektīvā, kad Strēlnieks nespēj uzklausīt un saprast draugu, kolēģu un partneru viedokli, it kā būtu likteņa vienpersonīgi izraudzīts tai vai citai misijai. Strēlnieks kļūst neiecietīgs pret citu viedokli, visur saredz ienaidniekus, kas perina viltīgus un ļaunus plānus.

Astropsiholoģija: Mežāža horoskops

Mežāzis atrodas Saturna ietekmē, un tas bieži provocē depresiju, izraisa drūmas domas par slimībām un nāvi. Vispār Mežāža astroloģiskais raksturojums radījis jaunu īpašības vārdu “saturnisks”, tas ir, drūms, smagnējs, pesimistisks. Patiesībā tāds cilvēks ir pastāvīgi nospiestā garastāvoklī, bieži grimst melanholijā.

Jo īpaši bērnībā un pusaudža vecumā Mežāži piedzīvo smagas depresijas periodus, kad jūtas nevienam nevajadzīgs, nepilnvērtīgs, izolēts.

Nobriedušā vecumā nosliece uz patoloģiskiem stāvokļiem saglabājas, īpaši, ja cilvēks pārāk daudz strādā, nododas stingrai pašdisciplīnai, neprot atslābināties un reti atļauj sev baudīt vienkāršus priekus.

Astropsiholoģija: Ūdensvīra horoskops

Spēcīgs Urāns natālajā horoskopā jebkurai horoskopa zīmei, ne tikai Ūdensvīram, ir faktors, kas var veicināt uzvedības traucējumus, mainīgu garastāvokli, histēriskumu un neiederīgi ekscentrisku uzvedību. Apvienojumā ar Mēnesi tas var nozīmēt ārkārtīgi nestabilu nervu sistēmu (epileptiķiem parasti ir Mēness un Urāna apvienojums).

Paaugstināta aktivitāte, nepietiekams miegs un ilgstoša spriedze var Ūdensvīram izraisīt negaidītus traucējumus, galvenokārt saistītus ar fizisko veselību: neiralģiskas sāpes visā ķermenī, nemierīgus sapņus jeb murgus, krampjus, īpaši apakšstilbu muskuļos.

Astropsiholoģija: Zivju horoskops

Zivju psiholoģiskās īpatnības ietver pastāvīgu un pārmērīgu trauksmi un uztraukumu, ievainojamību, psiholoģisku trauslumu. Neptūns kā Zivju galvenā planēta provocē plašu neirotisku un psihisku traucējumu spektru: neirastēniju, neirozes, psihopātiju, notikumu dramatizēšanu, histēriskumu.

Neptūns tāpat var pamudināt Zivis uz zemisku un cietsirdīgu rīcību, bet, to darot, ļaunums pavēršas pret sevi pašu. Zivis jo īpaši izjūt piekrāptā rūgtumu un vilšanos attiecībās ar apkārtējiem, kļūst aizkaitināmas, sarkastiskas, žultainas un dzēlīgas, biežāk riskē kļūt atkarīgas no alkohola vai narkotikām.

Avots: www.astrorok.ru

“Dzīvoju atbilstoši dabas ritmiem un savas dvēseles ceļam, kas reizēm mani no meža izved pie cilvēkiem,” tā saka bioenerģētiķe Marija Blūma-Kauliņa.

Dziednieces ikdiena paiet lauku mājā starp Roju un Mērsragu. “Apkārt ir mežs, pagalmā staigā brieži, ne cilvēki,” viņa pasmaida.
Marija ir dārzniece un māksliniece grafiķe, ieguva izglītību šajās jomās. Taču arvien vairāk viņu sāka interesēt pašpilnveide, apguva dažādus dziedniecības virzienus. Spēcīgākos skolotājus Marija Blūma-Kauliņa atrada Lietuvā un Krievijā, atklāja, ka viņas dzīves uztvere atbilst šamanisma ceļam.

Bioenerģētiķe sevi raksturo vienkārši: “Brīvi komunicēju ar augiem un akmeņiem, kā arī ceļoju iepriekšējās dzīvēs un citos dvēseles plānos.”

Ejam mežā!

Daudzi iecienījuši Marijas gatavotos tējzālīšu maisījumus ar nosaukumu “Sibilla”, labprāt tos iegādājas. Marija iesaka ikvienam meklēt savu dakteri dabā.

Arī ziemas spelgonī var doties mežā un atrast ko veselībai labvēlīgu. Var pagatavot tēju vai veselīgu uzlējumu, var dabas veltes pievienot ēdienam.

Vērtīgs ir brūkleņu vai melleņu mētru dzēriens. Mētras sagriež sīkāk, pārlej ar verdošu ūdeni un notur 20 minūtes. Nevāra – lai auga labums paliek dzīvs. Mētras var arī sažāvēt, samalt pulverī un lietot kā garšvielu pie ēdiena.

Arī zaļās sūnas bagātina uzturu, palīdz sakārtot zarnu traktu, regulē vēdera izeju. Ejot uz mežu, paņem līdzi šķēres un saudzīgi nogriež sūnu virskārtu. Sūnas rūpīgi nomazgā un gabaliņu pievieno zupai.

Veselībai labvēlīgas ir mizas, piemēram, kārkla, lazdas, ievas, krūkļa vai blīgznas. Mizas pavāra vai liek termosā, aplej ar karstu ūdeni un notur vairākas stundas.

Ja regulāri dzer šādu tēju, izveidojas tāds kā enerģētiskais apvalks. Miza sargā koku un arī cilvēkam enerģētiski uztaisa aizsargājošu mizu – neķeras klāt ne vīrusi, ne emocionālie nelāgumi.

Visu sarunu ar bioenerģētiķi Mariju lasiet žurnāla 36,6 °C februāra numurā vai tā elektroniskajā versijā.

INESE INDĀNE plašākai publikai pazīstama ar vārdu Inin Nini. Vārdam, tāpat kā viņas darbībai piemīt īpašs vēstījums. Viņa aicina cilvēkus atgriezties pie dabas, pie saknēm un pašiem pie sevis.

Ierodos Ineses jaunajā namiņā Artilērijas ielā, ko viņa dēvē par šamaņu aliņu. Pirms intervijas man piedāvā siltu cigoriņu dzērienu. Iekārtojamies uz paklāja, apkārt izretoti spilveni, dažādi dekori – ragi, vāzes. Skan patīkama mūzika, runājam sveču gaismā. Lai gan šajā miera ostā var nedaudz saklausīt arī ielas kņadu, ir sajūta, ka esmu atnākusi uz meditāciju.

Medijos tevi dēvē par sapņu skolotāju, nāves dūlu, stāstnieci, uzkūlēju, iedvesmas lektori, dvēseles kouču. Vai speciāli izvēlies sev tādus apzīmējumus, ko latvieši negrib pieņemt?

Nav jau tādu piemērotu apzīmējumu. Tie vārdi ir jārada, jāceļ augšā – kā to agrāk darīja jaunlatvieši. Pasaules antropologi ir vienojušies, ka ļaudis, kas veido tiltu starp iekšējo pasauli, zemapziņu, kosmisko apziņu un realitāti, dēvē par šamaņiem. Taču šo darbu nevar aprakstīt, tā ir mistiska pieredze. Ir jābūt klāt un jāizjūt, kas ir tas, ko es daru, un tad nevajadzēs zināt ne posteņus, ne apzīmējumus.

Gan jau tev ir ziņojums, ko vēlies nodot, saucot sevi, piemēram, par dvēseles pavadoni. Kāds vispār ir tavs vēstījums?

Man ir spēcīgs vēstījums – patiesībā tas ir visa šā laika lielais ziņojums. Esam nodzīvojušies ļoti tālu un kā cilvēce daudz ko sačakarējuši. Mātei zemei un mums pašiem ļoti sāp. Katru dienu izmirst daudzas zvēru sugas, izzūd augi. Mēs kolektīvi veicam pašnāvību. Vēl nav par vēlu atmosties! Jau kopš 60.–70. gadiem nāk tāds kā vilnis ar atmodinātiem cilvēkiem. Atmoda nozīmē, ka cilvēks apzinās, ka ir daļa no Visa un ka katra rīcība atstāj nospiedumus planētā, ietekmē nākamo paaudžu dzīves. Cilvēkam jāsaprot, ka viņš ir personīgi nozīmīgs, viņam ir savs pienesums un atbildība. Ir pienācis laiks atgriezties pie sevis, apzināties savu vērtību, kļūt autentiskiem un palīdzēt pasauli padarīt gaišāku – mazināt sāpes un pāridarījumus.

Cilvēki reti vēlas uzņemties atbildību dzīvot. Protams, dzīvot ir ietilpīgs uzdevums, īpaši ar tām sāpēm, ko sevī nesam. Tomēr esam izvēlējušies šeit atnākt, lai mācītos izzināt sevi un mīlēt citus.

Vēl ir svarīgi runāt par seksualitāti, intimitāti, ķermeni, dvēseli un tā visa savienību. Šobrīd cilvēki ikdienas darbībās bieži nav patiesi, bet darbojas pēc inerces tādā kā ritenī, neapzinās, ka dara pāri sev un citiem. Apkārt redzu cilvēkus, kuri bīstas, slinko, nespēj sekot savai sirdij. Redzu arī tos, kuri tiek tam pāri un kļūst par radītājiem.

Vai ikdienā bieži sastop cilvēkus ar līdzīgu vēstījumu?

Jā. Es ilgojos nebūt viena savā īpatnējībā. Izbraucot ārpus Latvijas, redzu, kā no visām pasaules malām brauc cilvēki ar līdzīgām vērtībām. Mēs iestājamies un ceļamies viena mērķa vārdā. Protams, ir arī tādi, kas atraduši citu ego izpausmes veidu un “dolbās” arī no garīguma. Bet tas nav tik svarīgi. Esmu satikusi daudz draugu un skolotāju. Arī Latvijā ir mana cilts, mani vistuvākie un līdzīgie.

Droši vien saskaries arī ar skepsi, noliegumu. Kā ar to tiec galā?

Protams, ir noliegums. Jau zinu tās domas, kas cilvēkiem ir galvā. Vienubrīd jutos nogurusi no skeptiķiem, bet atbildēt ir mans darbs. Ja cilvēks nekad nav piedzīvojis maģisku pieredzi, ir grūti mani saprast. Mēs visi esam vienā stāvoklī, bet katram ir atvēries sev nepieciešamais daudzums. Kādam durvis ir pavērtas plašāk, citam ne tik. Ļoti bieži sākumā nesaprotam, ko mums saka. Pēc laika atnāk mistiska pieredze, kaut kas saslēdzas. Nereti atveramies lielos pārdzīvojumos, krīzēs, zaudējumos, nelaimēs. Tad cilvēki sāk meklēt pēc dziļākā, garīgā. Transformēt var arī liela laime, piemēram, bērna piedzimšana vai jebkāda garīga pieredze.

Nemēģinu strīdēties, uzbrukt. Es aizstāvu to, kas man ir svēts, bet nekaujos. Iekšēji aicinu, ka pienāks brīdis, kad tas otrs mani sapratīs.
Sieviete kā garīgā līdere ir kas jauns. Garīgā disciplīna parasti pieprasa ārēju askēzi, bet tas ir pretrunā ar to, kas es esmu, kā vibrēju, kāda ir mana iekšējā dziesma. Turklāt strādāju ar tabu tēmām: seksualitāti, transformējošiem augiem. Es iedrošinos paust to, kas man iekšēji patīk, – māte Daba, puķes, koki… un radu ap sevi tādu vidi. Skeptiķi nesaprot, ka man tam visam nav pieķeršanās. Tas ir tikai mans radošais process. Tu vari būt mūks ar skūtu galvu un dzīvot askēzē, bet vari arī būt tu pats ar savu kodolu un autentiskumu.

Nereti šķiet, ka cilvēki runā par vienu un to pašu, tikai dažādās valodās. Varbūt nevar saprasties tikai ar vārdiem?

Jā, ir jāatver sirds, ķermenis, kas raida un uztver signālus. Ķermenis ir instruments. Nodarbībās dalībniekiem nemitīgi atkārtoju, lai viņi ieelpo un izelpo, atslābina vēderu, kājas, ir klātesoši, nepretojas būt savā ķermenī.

Daba mums palīdz savienoties ar ķermeni, un augi ir medicīna. Mēs tos dragājam citu pēc cita, visu laiku patērējam, bet mums ir jācenšas sevi pieklusināt un atjaunot attiecības ar dabu.

Bērnībā esi gribējusi dzīvot mežā, dejot un rūpēties par dzīvniekiem. Kāpēc šāda vēlme un vai tā ir piepildījusies?
Tas ir piepildījies. Es dejoju mežā. Mana pēdējā deja bija džungļos zem pilnmēness kopā ar Yawanawa cilti. Drīz atkal braukšu dejot mežā un mūsu pļavās.

Esmu sapratusi, ka man kaut kādu laiku jābūt šeit, urbānajā vidē, jāstrādā ar reāliem cilvēkiem un īstām sāpēm. Es nedrīkstu kā agrāk svētceļnieki – aizbraukt tālu prom, meditēt kalnā vai mežā. Vairs nav tie laiki. Ir jābūt šeit un jāpiedalās ar savu klātbūtni.

Kāds laiks ir tagad?

Ir laiks, kad iznīcinām paši sevi. Vairs nevaram turpināt šādi dzīvot. Struktūras mainās, brūk… citur līdz katarsei. To nedrīkst jaukt ar mediju ražotām negatīvām ziņām. Es pati ziņas neskatos, tas nav mans lauks. Patiesās ziņas, kādas sāpes ir džungļos un visās pasaules malās, kas notiek Āfrikā, kā dara pāri cilvēkiem, to mēs nesaņemam caur ziņām.

Bads, karš, dabas, upju, ūdeņu piesārņotība, džungļu izciršana – to jāsāk vērst par labu. Tas notiks tikai tad, ja cilvēks sirdī atmodīsies. Apziņu, ka esi saistīts ar Visumu, nevar ar varu iemācīt – tas jāsajūt pašam. Tas pamazām notiek ar vegānisma, veģetārisma kustībām, organizācijas Greenpeace aktivitātēm, sieviešu augšāmcelšanos. Tas šobrīd notiek ar lielu vilni, kaut gan šķiet – lēnām. Jāsāk kļūt apzinātam, jādarbojas godīgi – no sirds un dvēseles.

Kurā brīdī sākām sevi pazudināt? Katram laikam taču ir bijis savs sliktums.

No vienas puses, jā, bet, no otras, – esam auguši. Pirms 4000 gadu Dievs bija sieviete. Pirms 2000 gadu tas pārtapa par vīrieti. Ir pienācis laiks pārstāt dalīt, jo tas rada sāpes. Esam izauguši, un var notikt savienība. Patriarhātā Dievs ir intelekts, bet sirds, jūtas, intuīcija ir kaut kas zemāks. Intelektuālā doma ir atnesusi ļoti daudz vajadzīga un vērtīga. Varam būt pateicīgi par to, ko šajā laikā esam radījuši. Bet ir jāapzinās, ka līdzi tam esam veicinājuši vientulību, sāpes un nošķeltību.

Pašiznīcināmies, jo attālināmies no dabas?

Pavisam noteikti. Aizbraucot uz Dienvidameriku un citur, var redzēt, ka cilvēkam garīgā, mistiskā, dabas pieredze nav nošķelta. Viņam koki ir svēti, mežos ir gari. Rietumnieki ārprātīgā augstprātībā par mežoņiem sauc tos, kas domā ka Pērkons ir dzīvs. Bet viņš ir dzīvs! Viss ir dzīvs un svēts. Esam sākuši domāt kroplā veidā un pazaudējuši cieņu pret to, no kurienes nākam.

Pilnu interviju lasi žurnāla “36,6 °C” februāra numurā vai tā elektroniskajā versijā.