Kāda ir medus vērtība ājurvēdas uzturā? Vai tas der visiem konstitucionālajiem tipiem? Zigrīda Rīgā
Atbild ājurvēdas speciāliste Guna Vilka: “Ājurvēdas ieskatā medus ir zāles, tādēļ, lietojot nepareizi, tas var kļūt par indi. Klasiskais uzskats par medu it tāds, ka tas vienlaikus ir smags, auksts, rupjš, rūgts un salds. Tas sasaista audus, palielina Vātas došu, ārstē asins, Pītas un Kaphas problēmas. Vislabākais medus ir tas, kas ir eļļas un gī krāsā – no gaiši līdz brūngani dzeltenam. Vissmagākais medus ir tas, kurš ir baltā krāsā. Medus kļūst toksisks, kad to uzkarsē. Medu nevajadzētu lietot cilvēkiem, kas atrodas lielā karstumā, piemēram, karstā laikā, pirtī. Ājurvēdā ir uzskats, ka toksīni, kas radušies no nepareizas medus lietošanas, ir grūti izvadāmi no ķermeņa. Toksīni parasti ir auksti, un terapijā, pievadot karstumu, tie tiek izšķīdināti un izvadīti. Savukārt ar medu ir otrādi – pievadot karstumu, tā toksiskā iedarbība pastiprinās.”
Ēteriskā eļļa ir dabas, naturopātijas produkts, kas apgrūtina telpā esošo nelabvēlīgo organismu vairošanos. Rīgas aromterapijas skolas mācību centra Ambra vadītājs Georgs Celitāns stāsta, ka klīniskajos pētījumos ir apstiprināts – izsmidzinot ēteriskās eļļas slimnīcas telpās, atnestais vīruss dažās stundās izzūd.
Protams, nevajag aizmirst par mūsdienu medicīnu, bet daudz ko var panākt ar eļļām. Ja vīruss nupat saķerts, lai neaplipinātu tuviniekus, var iedegt svečturi un pakvēpināt, piemēram, tējaskoka eļļu, kas ir efektīva pret vīrusiem, mikrobiem un sēnēm. Ja tējaskoka aromāts nešķiet patīkams, var vienu pilienu šīs eļļas sajaukt ar diviem pilieniem apelsīna eļļas. Vienalga, cik slikts kokteilis sanācis no parfimērijas viedokļa, galvenais, lai tas pilda savas funkcijas.
Vīrusu padzenāšanai der arī eikalipts.
Kvēpinot eļļas vai dūmus, telpu var atbrīvot arī no drūmas enerģijas. Tas savukārt ārstē emocionālas problēmas, stāsta Georgs Celitāns. Kāds guru no Indijas teicis: “Ziniet, 30% slimību dzīvo fiziskajā ķermenī, un tās var izārstēt. Bet 70% dzīvo ārpus cilvēka, kaut simptomi ir ķermenī.” Šajā gadījumā palīdz ēteriskās eļļas. Ir klīniski pierādīts, ka cilvēks aromterapijas ietekmē kļūst veselāks.
Jūties slikti – iededz sveci
Kad pārnākam mājās un jūtam, ka, iespējams, saķerts vīruss, paņemam svečturi, svecīti, ūdeni, eļļu un aizmirstam par slimību. Ja ir nogurums, jāiet gulēt.
Jūtot, ka tuvojas galvassāpes, tā vietā, lai dzertu pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus, izveido atmosfēru, kas atsvaidzina gaisu.
Svecīti var atstāt degam. Citi saka, ka uguni nedrīkst atstāt bez uzraudzības, bet tā vienkārši jānoliek drošā vietā ar paliktni. “Reiz atstāju sveci uz galda bez paliktņa, sēdēju otrā istabā un priecājos, cik patīkams aromāts. Pēc brīža ienācu telpā un sapratu, ka gruzd galds. Aromāts gan tiešām bija labs!” atminas aromterapeits.
Būtiski ir izvēlēties tādu aromātisko eļļu, kas patīk visiem telpā esošajiem. Bērns viegli seko sajūtām un patiesi dalās savā patikā vai nepatikā. Grūtāk ir izprašņāt partneri, kurš, iespējams, vēlas izpatikt un piecieš. Bet paciest netīkamu aromātu var būt pagrūti. Nonākot degunā, eļļas smarža uzreiz dod signālu smadzenēm, kas regulē emocijas un izturēšanos. Rezultātā netīkamais aromāts dara partneri nervozu, agresīvu, viņam sāk sāpēt galva, kļūst neomulīgi, pat pretīgi.
Ar veselību un labklājību mūsdienās saprot brīvību no kaitīgā stresa un spiediena, kā arī dzīvi harmonijā pēc noteiktiem bioritmiem un
pēc Mēness fāzēm. Jo tas, kas noliedz sava ķermeņa vajadzības, nedzīvos labi. Sliktākajā gadījumā šāds organisms saslimst. Kopumā Mēness fāžu enerģijas ietekme uz veselību ir klasificējama šādi:
DILSTOŠS MĒNESS
Kad Mēness dilst, izirst arī pilnmēness laikā uzkrātā enerģija, kas iedarbojas uz ķermeni. Organisms atrodas attīrīšanās, detoksifikācijas
un ūdens zaudēšanas stadijā, tāpēc ir vērtīgi šajā laikā lietot, piemēram, nātru tēju. Visas aktīvās vielas, piemēram, narkotikas, zāles un
toksīni, pārstrādājas un tiek uzņemti daudz lēnāk. Var tikt uzsākta profilakse – izveseļošanās process būs ātrāks un kvalitatīvāks nekā citās dienās, pat rētas asiņos mazāk. Ļoti veiksmīgas būs jebkuras ķirurģiskās operācijas.
Dilstoša Mēness pirmajās dienās var doties pie zobārsta, piemēram, taisīt zobu protēzes. Dilstoša Mēness pēdējās dienās, pirms jaunmēness, var ārstēt arī ādas kaites. Ļoti efektīva būs aknes un citu ādas defektu ārstēšana, kā arī kārpu likvidācija. Labākai dzīvošanai pārliecinieties, ka pavadāt pietiekamu laiku dabā – īpaši tādos apstākļos, kuros varat atpūsties un relaksēties.
AUNMĒNESS
Kad varu pārņem jaunmēness, visi iepriekš minētie dilstoša Mēness aspekti kļūst arvien aktuālāki. Ir labs laiks gavēnim, jo organisms
var ļoti veiksmīgi atbrīvoties no toksīniem, atbalstot tam sniegto palīdzību. Īpaši efektīva jaunmēness dienās ir tādu toksīnu kā amalgama izvadīšana. Organisma attīrīšanās tagad ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu to, ka atjaunotajā ķermenī paliek
vērtīgās vielas, piemēram, asinsķermenīšus atjaunojošie elementi.
AUGOŠS MĒNESS
Mēnesim augot, visas vielas, ko dabū ķermenis, piemēram, alkohols vai zāles, iedarbosies īpaši spēcīgi. Tagad jāļauj ķermenim uzņemt trūkstošos minerālus un labi sabalansētus vitamīnus, kas būs tik derīgi iepriekšējo detoksifikāciju izgājušajam organismam. Zobus un smaganas ir labi pabarot ar kalciju. Tomēr šajās dienās būtu jāizvairās no jaunām amalgamu D saturošajām zobu plombām, kā arī no citiem toksīniem.
Šajās dienās ķermenis var uzkrāt un paturēt jaunpienākušo nepieciešamo enerģiju; nevajadzētu pārcensties ar fiziskajiem
vingrinājumiem un ķirurģiskajām operācijām.
Labs laiks atjaunotnei un mierīgam prātam.
PILNMĒNESS
Šajā laikā arvien pastiprinās visi iepriekš minētie augoša Mēness ietekmes parametri. Rekomendējama gavēšana, lai ķermenis, uzņemot vērtīgās vielas, varētu aizsargāties no jebkādiem kaitīgajiem elementiem. Lai izvairītos no vakcīnu blakusefektiem, tās ieteicams neveikt – arī dažas dienas pirms pilnmēness. Pilnmēness laikā īpaši sāpīgas ir ķirurģiskās operācijas – piemēram, stomatoloģijā un žokļa apvidū, tāpēc tās vajadzētu atlikt uz laiku, kad Mēness būs dilstošs. Asiņošana, kas izraisīta šajā laikā, būs grūti apturama, brūces dzīs lēnāk.
Mēnesi raksturo arī zodiaka zīmes, kas nāk klāt vispārējiem noteikumiem par Mēness fāžu enerģiju. Tas nozīmē, ka ir noteikumi, kas attiecas konkrēti uz veselības jautājumiem:
AUNA DIENĀS: GALVA, ACIS UN DEGUNS
Labi: Auna dienas raksturo siltums un sausums. Fiziski vajadzētu pievērst uzmanību ūdens dzeršanas paradumam – jādzer vairāk
nekā parasti, vislabāk parastu ūdeni – vismaz no 1,5 līdz 2 litriem dienā. Viss labais, ar ko jūs lutināt savas acis un degunu, darbosies
patiešām spēcinoši – vai tās būtu profilaktiskas darbības, vingrinājumi vai kosmētiskas operācijas. Tam visam ir laiks tieši šajās dienās.
Medikamenti un homeopātiskie līdzekļi ir īpaši efektīvi un tieši iepriekš minētajām galvas zonām.
Jāizvairās: no otras puses – galvas apvidus, piemēram, deguns un acis, šajās dienās ir arī īpaši jutīgi. Liela varbūtība saķert iesnas vai
iedzīvoties galvassāpēs, migrēnā. Vajadzētu mierīgi izturēties pret kafiju, cukuru un šokolādi, ja esat šos produktus īpaši iemīļojis.
Šajā laikā un visā Mēness Auna posmā no marta līdz aprīlim nav ieteicams veikt jebkādas ķirurģiskas operācijas galvas apvidū.
VĒRŠA DIENĀS: KAKLS UN BALSENE, ŽOKĻI UN ZOBI, AUSIS
Ir labi: enerģija fokusēsies Vērša ķermeņa daļās – kakla, balsenes, mandeļu, žokļu apvidū. Tāpēc Vērša dienās būtu jādara kas labs tieši
šiem orgāniem un ķermeņa daļām. Masāža ir īpaši laba ideja, tā spēcinās asins pieplūdumu.
Jāizvairās: stress un satraukums nebūs labi, jo var iekaist Vērša dienu enerģētiski pārņemtās vietas. Var būt pat zobu sāpes vai kādas problēmas ar vairogdziedzeri. Ausis Vērša dienu laikā daudz jutīgāk uztvers trokšņus. Jāģērbjas silti, ja neesat aukstummīlis, īpaši aizsargājot ausis no aukstuma. Vajadzētu izvairīties no ķirurģiskām operācijām ausu apvidū, tāpat arī zobu operācijas. Tas attiecas uz visu Vērša dienu posmu.
Ar Olgu Binkleri-Blati sarunājamies par to, kā viņa jau bērnībā pasauli jutusi citādi, tobrīd vēl domādama, ka tā to redz un saprot visi, un par to, kā tagad piepildījusi sapni palīdzēt cilvēkiem ar krāsu terapijas sistēmu Aura-Soma, Austrālijas ziedu esenču, tetahilinga un citu metožu izmantošanu.
Vecāki mani dēvēja par fantazētāju, jo es visu laiku stāstīju ko tādu, kā, viņuprāt, nebija. Tagad saprotu, ka man nebija skaidrības, kas ir fiziskajā pasaulē un kas – smalkajā, jo es tās abas izjutu vienlīdz spēcīgi. Viss, kas notiek smalkajā pasaulē, man ir tikpat reāls!” Jau kopš mazotnes Olga redzējusi arī auras, bet tolaik tas šķitis pašsaprotami – vai tad tā nav visiem?
Īpašā jutīguma dēļ bijis arī grūti. “Piemēram, kad mamma dusmojās un ļoti žestikulēja, es teicu – lūdzu, nedari tā, man tas ir ļoti sāpīgi. Viņa – ko tu izdomā?! Tad es teicu – es apsēdīšos ar muguru pret tevi, rādi kustības ar rokām, un es tās atdarināšu. Viņa kustējās man aiz muguras, bet es to precīzi parādīju.
Citreiz tētis stāvēja durvīs, pa vienai izņēma kārtis no kavas, un es liku viņam domāt par konkrēto kārti. Spēju nosaukt, kāda tā ir. Tobrīd man tā vienkārši bija spēle.”
Vai vecāki noticēja un pamanīja Olgas spējas? “Viņi tik un tā domāja, ka esmu fantazētāja, ka tas nav nopietni un ir tikai sakritība…
Vēlāk ar klasesbiedriem bija dažādas situācijas. Piemēram, teicu kādai no meitenēm – tu šodien saņemsi četrinieku. Vienmēr notika, kā paredzēju.
Reizēm negribēju tālu iet kājām, bet trolejbusa pietura bija patālāk no mājām. Es nodomāju – ja nu tagad nokristu stangas, es izkāptu tieši pie mājas. Stangas nokrita, durvis atvērās, un es tiku mājās agrāk.”
Kļūt par ko neparastu
Jau no aptuveni četru gadu vecuma Olga sapņoja palīdzēt cilvēkiem. Un arī palīdzēja. “Vēlējos, lai visi būtu laimīgi un vienmēr smaidītu!” pasmaida Olga.
“Nekādi nevarēju izvēlēties nākamo profesiju – kļūt par ārsti vai skolotāju,” viņa stāsta. “Ja par ārsti, tad – neparastu. Tādu kā dakteris Aikāsāp vai kāds brīnumdaris, jo es vēlējos cilvēkus atbrīvot no sāpēm un ciešanām viegli, ātri un ar humoru, un pilnīgi noteikti – ar burvju nūjiņu.”
Ja Olga kļūtu par skolotāju, arī tad – par ļoti neparastu: mācītu priecīgi, ar dziesmu un izdomu, izmantojot rokdarbus un veicot izpēti.
Līdztekus augstākajai izglītībai inženierzinātnēs Olga ir beigusi starptautisku antropozofijas semināru, kļūstot par valdorfpedagoģi. “Antropozofijā atradu visu to, par ko sapņoju pedagoģijā. Ar bērniem spēlējām ar ūdens traukiem kā mūzikas instrumentu, mērījām priekšnama garumu ar plaukstām un apaviem, adījām ar pašu izgatavotām adāmadatām, arām un zāģējām, mācījāmies reizināšanu ar plaukšķināšanu un tipināšanu, sacerējām dzejoļus, dziesmas, pasakas par vēju, sauli un mēnesi, ar akvareļiem uz mitra papīra gleznojām savas emocijas, novērojām dabu, apskāvām kokus.”
Pēc tam Olgai pašai piedzima bērni. Sākot apmeklēt bērnudārzu, sāka arī slimot. “Meklēju dažādas metodes, lai viņiem palīdzētu. Tā manā dzīvē ienāca Aura-Soma – krāsu un gaismas sistēma, kas dziedina dvēseli. Jo visas slimības taču ir no emocionāliem traucējumiem un negatīvām pārliecībām. Tagad manā arsenālā ir daudzkrāsainas pudelītes, kuras izvēloties cilvēki atrod savas pazaudētās dvēseles daļiņas, un man gluži kā īstai brīnumdarei ir visi iespējamie aromāti un esences. Un, protams, brīnumnūjiņa – gaismas aktivators: lukturītis, kurā ieliek kapsulas, kas pildītas ar ziedu, augu, kristālu un dārgakmeņu vibrācijām, kā arī krāsu. Ar to iedarbojas uz bioloģiski aktīvajiem punktiem un meridiāniem, kā arī čakrām. Tā cilvēks lieliski relaksējas un piedzīvo harmoniju. Ļoti patīkama un skaista procedūra.”
Visi šie līdzekļi palīdz atgūt dvēseles līdzsvaru, prieku un laimi, ir pārliecināta Olga. Viņai patīkot vērot, kā mainās cilvēka seja pēc konsultācijas un gaismas un skaņu terapijas, kā no jauna iemirdzas acis.
Mēs esam krāsas, kuras izvēlamies
“Mēs esam krāsas, kuras mēs izvēlamies.” Šādu saukli radījusi Aura-Somas sistēmas izveidotāja Vikija Volla. Proti, ne velti dodam priekšroku noteiktas krāsas apģērbam, interjeram vai mašīnai. “Krāsai ir liela nozīme. To izmanto arī ražotāji. Ja paņemsiet rokā šampūnu ar zaļu etiķeti, kādu smaržu jūs gaidīsiet? Visticamāk, ābolu vai piparmētru. Ja etiķete būs dzeltena – citrusu vai ziedu,” stāsta Olga. Krāsu terapeiti iesaka, kā izvēlēties apģērbu, interjeru un citas lietas, lai gūtu harmoniju, taču Aura-Somas krāsu pudelītes harmonizē ne tikai ar krāsu. Ja, teiksim, apģērba krāsai ir viens viļņa garums, kuru uztveram ar acīm, Aura-Somā ir arī cita veida enerģijas: pudelītes saturs arī smaržo, un tajās ir kristālu enerģija. Ir cilvēki, kas ļoti jūt kristālu pasauli, to iedarbību.
“Kāds mans klients – uzņēmējs – bija saviļņots: kādu akmeni esot atradis! Lai cik pārguris viņš ieradies mājās, kad apgūlies un sirds rajonā uzlicis šo akmeni, juties labi. Kristālus sauc par gaismas darbiniekiem zem zemes. Tie aug ļoti lēni, miljoniem gadu, un tiem ir ļoti lēnas vibrācijas. Ziedu aromāti uz mums iedarbojas momentā, bet kristāli – uz ilgu laiku un pamatīgi, nomierina,” salīdzina Olga.
“Visas manas zināšanas ir brīnumainas,” viņa stāsta. “Piemēram, emocionālās brīvības tehnika. Iedomājieties – tikai izklauvējot ar pirkstiem noteiktus punktus ķermenī un izsakot savu problēmu, no tās tiek vaļā! Vai tetahilings – enerģētiskās dziedināšanas un pilnveidošanās metode, kas balstīta darbā ar zemapziņu. Pēc paša vēlēšanās cilvēks var veikt brīnumus! Jo mēs pirmām kārtām dziedinām dvēseli, nevis ķermeni. Un dvēsele, piepildīta ar Mīlestību, uzreiz izdziedinās.”
Padomi
Šajā tumšajā gadalaikā iesaku izmantot vairāk dzelteno un oranžo krāsu interjerā un apģērbā, uz galda un šķīvī. Tāpat izmantojiet savā apkārtnē pikantus un citrusa aromātus, piepildiet sevi ar siltumu un rūpēm, klausieties patīkamu mūziku, meditējiet un lūdzieties, atpūtieties un izgulieties un, protams, pēc iespējas vairāk laika esiet svaigā gaisā un kustībā!
Tāpat kā rūpējas par fizisko ķermeni, jārūpējas arī par smalkajiem ķermeņiem, arī tie grib ēst. Reizēm mums ļoti gribas paklausīties kaut ko skaistu vai ir liela vēlme kaut ko patīkamu pasmaržot – tā smalkie ķermeņi lūdz, lai viņus pabaro. Kad tas izdarīts, rodas apmierinātības izjūta. Jo var gardi paēst gan fiziski, gan ar acīm un ausīm, degunu.Dodieties dabā, kur ir daudz zaļumu, – tad jutīsieties atpūtušies. Zaļajā ir vibrācijas tīrība.
Novēlu visiem jaunajā gadā nenosodīt sevi par kļūdām un ilgi nedusmoties uz citiem par viņu kļūdām. Mīlestība pret sevi ir pirmā vajadzība, lai būtu laba imunitāte. Ja sevi lamājam, paši pazeminām savu imunitāti. Tāpat to bojājam, ja dusmojamies uz citiem. Tāpēc piedot sev un sevi mīlēt ir ļoti svarīgi. Tad būsim iecietīgāki arī pret citiem. Apkārt būs vairāk prieka, mīlestības un laimes. Pārvariet savas bailes, virzieties uz priekšu, lai jums dvēselē ir viegli un dzīve laimes un prieka pilna!
Olgas novēlējums
Vēlu visiem žurnāla lasītājiem grūtā brīdī neīdēt, bet prast par sevi mazliet pasmieties, būt sev uzticīgiem un virzīties uz priekšu!
Kur varētu dabūt Sibīrijas sarkanās saknes drogu un Baikāla ķiverenes sakni, kas ārstē nieru slimības? ELEONORA OGRĒ
“Nieru slimības var būt ļoti dažādas. Vēl jo vairāk mulsina lasītājas minētie augi, kas Latvijas vietējā florā nav sastopami, – to lietojums ir pilnīgi neraksturīgs nieru slimībām. Baikāla ķivereni izmanto kā asinsspiedienu pazeminošu un nomierinošu līdzekli, bet Sibīrijas sarkanajai saknei jeb Sibīrijas hedizārijai (Hedysarum sibiricum) ir pretvīrusu darbība. Mans ieteikums šajā gadījumā – doties labāk pie ārsta”, – uzsver farmācijas doktore Vija Eniņa.
Latvijā savvaļā sastopama parastā ķiverene (Scutellaria galericulata) – zied zili violetiem ziediem un aug pie ūdeņiem un purvos gandrīz visā Eiropā. Šim daudzgadīgajam, vasaras vidū ziedošajam augam ziedi novietoti pa pāriem pretēji sakārtoto lapu žāklēs. Stublāji ap 50 cm gari. Tie aug no ložņājošiem sakneņiem. Parastā ķiverene satur tādas pašas vielas kā tuvu radnieciskā Āzijas suga Baikāla ķiverene (Scutellaria baicalensis) un Amerikā sastopamā ķiverene (Scutellaria galericulata). Senāk parasto ķivereni lietoja pret epilepsiju, drudzi. Mūsdienās auga lakstus izmanto kā nervu sistēmu tonizējošu līdzekli. Līdzīgi ķivereni lieto arī homeopātijā.
Izrunātos vārdus pārvalda astroloģiskā – otrā māja – tās ir mūsu un mūsu dzimtās ģimenes vērtības, skaidro ājurvēdas medicīnas ārste Guna Vilka. Valodu mēs lielākoties pārņemam no tās vides, kur esam auguši. Tāpēc, ja ģimenē viss ir veiksmīgi, mūsu valoda ļauj mums dzīvē būt veiksmīgiem, atbilstoši savai individuālajai karmai. Tomēr, ja ģimenē ir problēmas un konflikti, tas diemžēl atspoguļojas arī valodā, tādējādi ietekmē dzīves virzību.
Vārdi, kas ceļ un vārdi, kas grauj
Vārdi „es nevaru”, „man nesanāks”, „neprotu”, „neesmu pārliecināts”, „nav man tādu iespēju”, „vēl nav laiks”, „kas es tāds”, „nevaru atļauties”, „vajag”, „prasās”, „problēmas”, „nekad”, „nevar būt”, „nav izvēles”, „man vienalga” – pārvalda Tamas jeb stagnācijas enerģija, kas ierobežo mūsu rīcību. Vārdi, gluži kā jebkura cita smalka vibrācija, ir spējīga mainīt mūsu apziņu. Radžiskie (ar kaisli un nemieru saistītie) vārdi ir kritika, tāpēc svarīgi saprast, ka, kritizējot, mēs pārņemam tā cilvēka karmu, kuru nopeļam. Šis cilvēks ir gluži kā netīro trauku jeb karmas savācējs, kurš atnāk un novāc ar savu kritiku otra netīros traukus. Šeit pat nav svarīgi, vai kritika ir iekšēja vai uz āru vērsta, jo vārdi darbojas arī – neizlaisti ārā, atgādina Guna Vilka.
Bērns piedzimst tīrs, viņš ir Dievišķa būtne. Līdz ar to paškritika ir hroniski veidojusies, nesagremota citu cilvēku kritika. Atlaid to vaļā, ļauj citiem paņemt tavus netīros traukus, iespējams, tieši viņiem tie ir vajadzīgi! Pasaki paldies un novēli viņiem laimi.
Toties, lai risinātu savu iekšējo kritiku pret citiem, labākais veids ir – lūgties, dziedāt mantras vai tautasdziesmas. Satviskie – gaišās vibrācijas vārdi: „izdosies”, „protu”, „esmu nolēmis”, „no sirds vēlos”, „mīlu sevi”, „man izdosies”, „ticu un uzticos”, „paļaujos”, „pieņemu”, „pateicos”, „piedodu kļūdas” – mūs ceļ, pat ja konkrētajā mirklī mēs tā līdz galam tiem īsti nenoticam. Vibrācija, kas vērsta uz mūsu pašapziņu un domām, nostrādās pati par sevi. Izsakot šos vārdus skaļi, celsies mūsu iekšējā vērtība, kas agrāk vai vēlāk pārtaps par darbību. Ķermenis ir ārkārtīgi jūtīgs uz vārdu vibrāciju, tas dejo līdzi mūsu izteiktajiem vārdiem. Tomēr – vai šī deja būs baudāma, vai arī nē, atkarīgs no mūsu apzinātības un apņemšanās mainīt savu attieksmi pret izteikto.
Ko darīt, ja ziema vēl neatkāpjas, līdzcilvēki šķauda, klepo un šņaukājas un paša organisma uzkrātās vitamīnu rezerves jau krietni patērētas? Viens no risinājumiem – fitoterapija. Palīgus veselības stiprināšanai un uzlabošanai var atrast gan sniegainajā mežā, gan zaļajos tirdziņos un augu pazinēju krājumos.
Foto – Shutterstock
Darbīgās tējiņas
Viens no lētākajiem un katram pieejamiem līdzekļiem ir tējas. Profilaksei no rīta un vakarā var iemalkot pa krūzītei smaržīgas zāļu tējas no augiem, ko pats esi ievācis savā dārzā un apkārtnes pļavās tieši vasaras saulgriežu laikā, kad jebkura zālīte ir īpaši spēcīga. Bet dziednieciskās tējas nedrīkst lietot uz savu galvu, lai, vienu orgānu ārstējot, nenodarītu pāri citiem.
“Ja augiem tic, tie ir ļoti iedarbīgi! Piemēram, pavisam droši tējas buķetē var likt kopā asinszāli, kumelīti, rudzupuķi, pelašķi, raudeni, vīgriezi un mārpuķīti,” norāda zāļu sieva no Aizputes Vaira Rudzroga.
Aromātisks dzēriens, kas bez ierobežojuma ieteicams gan slimiem, gan veseliem, pagatavojams no C vitamīnu saturošām meža avenes lapiņām, gremošanu veicinošās ugunspuķes, asinsvadus paplašinošās piparmētras, holesterīnu pazeminošās lazdas lapām un arī mārsila, kas tonizē un uzmundrina. Dažam labāk garšo tēja no viena auga, piemēram, kumelītes, liepziediem, piparmētras, tomēr tos vajadzētu periodiski mainīt. Piparmētra no rīta uzmundrina, bet vakarā – nomierina.
Kumelīšu tēju, sauktu par sieviešu skaistuma tēju, var dzert bez ierobežojuma, vienīgi jānotrāpa deva: pārāk stipri savārīta, tā rada vēdera aizcietējumu.
Pēc krietnas nosalšanas, kā arī vīrusu atvairīšanai der uzvārīt tēju no trejādiem augiem: ehinācijas, salvijas un ugunspuķes.
Vaicāta, kā atpazīt ekoloģiski tīrus, pareizi sagatavotus un uzglabātus augus, V. Rudzroga teic: atliek paļauties uz pārdevēju godaprātu, bet tēju svaigumu var novērtēt vizuāli – vai dabas veltes nav pelēkas, sabirzušas.
Labums no tējas ir tad, ja augi ievākti tālu no šosejām, dzelzceļa, rūpniecības objektiem, fermām un ar ķimikālijām apstrādātiem lielsaimnieku laukiem.
Foto – Shutterstock
Brīnumdari – ālante un kadiķītis
To, kāda tēja kuram vispiemērotākā, zāļu sieva precīzi varot pateikt, aprunājoties ar cilvēku klātienē. Tikmēr nevienam šajā sezonā nenāk par ļaunu attīrīt organismu. “Īsta brīnumzāle ir ālante – daudzgadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs, ko senos laikos loloja piļu un klosteru dārzos. Mūsdienu zinātnieki atklājuši, ka ālantei piemīt spēcīgas pretiekaisuma īpašības, tā attīra iekšējos orgānus, arī aknas.” V. Rudzroga ālantes saknes ievāc pavasarī un rudenī un no izžāvētām izgatavo pulverīti. To lieto tukšā dūšā, pustējkarotei drogas uzdzerot glāzi remdena ūdens.
Ļoti vērtīgas īpašības piemīt kadiķa pulverim, ko sajauc ar medu attiecībās 1:3. Tikpat labi iedarbojas kadiķa (citviet to sauc par ēci vai paegli) skujas, jaunie zariņi, ko tagad var noraut no mūžzaļā kociņa, jo kadiķī vēl ir ziemas enerģija. Ja tējkarotei sasmalcinātu skuju uzdzersim siltu ūdeni, tas vērtīgās vielas aiztransportēs pa visu organismu, patīrīs asinsvadus, kaulu locītavas un dos tonusu. Bronhu, balsenes, deguna dobumu iekaisuma un klepus ārstēšanu atvieglo kadiķu skuju uzlējums. Ņem 5 ēdamkarotes skuju, aplej ar verdošu ūdeni un 20 minūtes elpo tvaikus.
Ja aptiekas vitamīnu vietā ik dienu apēd vai vismaz pazelē dažas kadiķogas, tās atsvaidzinās elpu un mazinās zobakmeni, savukārt ogās esošās ēteriskās eļļas, nokļuvušas asinīs, dabīgi stiprinās un atveseļos organismu.
Foto – Shutterstock
Nepārvērtējamie skujeņi
Kad gaisa temperatūras svārstību iespaidā kaklā iemetas krekšķis, labākais palīgs ir priežu pumpuru tēja. Tiesa, pumpuri vācami pavasarī, tad ļoti rūpīgi un ilgi žāvējami – lai nezustu tajos esošās ēteriskās eļļas. Toties pašlaik un vēl kādu mēnesi var pagatavot veselīgu tēju no priežu, egļu zaļajām skujām. Krietnu sauju skuju aplej ar nepilnu litru ūdens, liek uz plīts, ļauj ūdenim uzmest burbuli un atstāj ievilkties. Šādu šķidruma devu izdzer rūgtu vai ar medu.
Zinātnieki par ārstniecībai derīgām atzīst visu Latvijā augošo priežu skujas, jo tās lielā daudzumā satur C, K, B1, B2, P vitamīnu, karotīnu un mikroelementus: cinku, dzelzi, fluoru, kā arī hlorofilu un citas bioloģiski aktīvas vielas.
Reti kuram bērnībā mamma nav piedāvājusi skuju inhalācijas, pēc dūšīgas smaržīgo tvaiku saelpošanās pazūd gan aizsmakums, gan mandeļu iekaisums.
“Pēdas vakaros der palutināt ar skuju vanniņām. Sauju skuju aplej ar karstu ūdeni. Kad tas mazliet padzisis, pievieno vārāmo sāli. Tāda procedūra uzlabo asinsriti, noņem pietūkumu un iekaisumu, mazina saaukstēšanās simptomus,” pamāca zāļu sieva un piebilst – arī ciedra skujās ir vērtīgais hlorofils, fitoncīdi un vitamīni. Ciedru eļļa noder apsaldējumu ieziešanai, tā mīkstina ādu un mazina sāpes.
Vīrusu izplatības laikā ir labi, ja mājas aptieciņā glabājas kaltēta kalmes sakne. Kad kniešas kakls, ir iekaisuši elpceļi, rūgto saknīti izsūkā un izpļauj, bet vēdera gripas gadījumā var iekšķīgi lietot gan kalmes tēju, gan pa pustējkarotei kalmes saknes pulveri – paskrubēs zarnas, iznīdēs baciļus.
Vairas Rudzrogas padomi
• Ārstnieciskās tējas, tāpat kā zāles, lieto kursa veidā – parasti nedēļu, tad novērtē pašsajūtu un, ja nepieciešams, turpina vēl nedēļu vai divas. Profilaksei un baudīšanai pļavas augu maisījumu dažādās kombinācijās droši var dzert līdz pat nākamajai sezonai.
• Vispārējai organisma attīrīšanai noder tēja, kurā ir kosa, auza, kliņģerīte, bet iekaisušu kaklu labi skalot ar salvijas tēju.
• Piparmētru augu buķetē parasti neliek, jo tā noņem pārējo zālīšu aromātu.
• Pēc sešiem vakarā jebkura šķidruma, arī tējas uzņemšana jāierobežo – lai atpūšas nieres un naktī nav lieki jāstaigā uz tualeti.
• Liepu ziedi tējai jālasa, rūpīgi sekojot laika apstākļiem, – pēc spēcīga lietus ziedi vairs nav tik vērtīgi, jo ūdens labās vielas izskalojis.
• Skujeņu tēja var pastāvēt ilgāk, lai ūdens kārtīgi izvelk vērtīgās vielas, bet zāļu un ziedu tējas labāk uzliet un dzert svaigas.
• Pretvīrusu bumba. Sarīvē ingveru un ķiploku, pievieno medu. Lieto pa tējkarotei, uzdzerot siltu ūdeni.
Lazdas vēstījums – sveiciens jaunībai! Jo tam, kurš šo iepazinis draudzībā, asinsvadi kārtībā, āda vesela, emocijas necietē akmeņos un dzīvesspars plūst pāri malām arī tad, kad mati jau sirmi.
* Kāpēc pasaku vectētiņiem, dodoties pasaulē, allaž rokās lazdas vēzdiņa? Tas ir koks, kas piesaista un materializē dzīvības spēku un vairo veselību, jo veicina asins sastāva atjaunināšanos, kapilāru paplašināšanos, stiprina to sieniņas, rosina galvas smadzeņu apasiņošanu un spēcina organismu. Ļauj ķermenim justies kā zaļoksnam stādam, kam pat sīkākie zariņi dzīvības pilni. Savukārt acīm netveramā sajutēji apgalvo: pie mājas kuplojoša lazda atbaida čūskas un atvaira ļaunus nodomus, veicina ģimenes auglību, rosina taisnīgumu un talantu realizāciju, neļauj zaudēt pašvērtību attiecībās ar sevi un citiem.
Lazda arī māca: ja vēlies gardo kodolu, vispirms dabū pušu cieto čaulu! Varbūt tālab mūsu senčiem viensētas tuvumā bija atvēlēta vieta arī kādai lazdu strīpiņai?
* Veselības stiprināšanai izmanto gan lazdas mizu, pumpurus, ziedus, lapas, gan augļus – riekstus. Viss der kā iekšķīgai, tā ārējai lietošanai.
Pārliecinies tūlīt – labs!
Martā laiks notiesāt savākto riekstu krājumus. Visam, kas gatavots no šiem kodoliem, piemīt mīkstinoša, urīndzenoša un pretiekaisuma iedarbība, tas spēcina organismu un aktivē asinsradi. Rieksti ir gan kalorijām, gan veselīguma stiprinātājiem īpaši bagātīgi – satur olbaltumvielas, vitamīnus, aminoskābes (20!), karotīnu, minerālvielas, šķiedrvielas, kā arī nepiesātinātām taukskābēm bagātīgu eļļu, kas īpaši ieteicama, ja ārstējama ateroskleroze.
* Našķis, kas vienlaikus noderīgs palīgs cīņai pret paaugstinātu asinsspiedienu, diabētu, anēmiju, sklerozi, nierakmeņiem un žultsakmeņiem, ir riekstu piens, kura recepte līdz mums atnākusi no Avicennas laikiem.
Kodolus aplej ar aukstu ūdeni un atstāj uz astoņām stundām, tad sablendē vai piestā saberž, aplej ar ūdeni, kurā mirkuši, un atstāj mierā vēl uz četrām stundām.
Krējumveidīgo masu liek uz lēnas uguns un, uzmanoties, lai nepierauj, karsē līdz pirmajam burbulim, padzesē, nokāš. Pēc garšas pievieno sāli un cukuru.
* Ar medu pārlieti riekstu kodoli, pēc garšas papildināti ar žāvētiem augļiem un sēkliņām – profilaktisks līdzeklis pret mazasinību, spēku izsīkumu, reimatismu; šis gardums arī palīdz izturēt ilgstošu fizisku slodzi.
Pavasarī nenokavē
Lazda piedāvā savus labumus vēl brīdi pirms astronomiskā pavasara iestāšanās. Tiklīdz sāk riņķot sulas, laiks vākt miecvielām un ēteriskajām eļļām bagātīgo mizu. Šim nolūkam vislabāk der 2 līdz 5 centimetrus resni bezzaru dzinumi. Novilkto ādiņu uzreiz sagriež mazos gabaliņos un liek žāvēties.
* Vielas, ko satur lazdas miza, paplašinot sīkos asinsvadus, stiprina vēnas, darbojas pret sklerozi, palīdz normalizēt holesterīna līmeni asinīs, labvēlīgi ietekmē prostatas dziedzeri. Neaizķepuši asinsvadi visbiežāk ir sinonīms stiprai veselībai.
Lietojot šādu tēju, līdzsvarojas arī asinsspiediens, uzlabojas nieru darbība – nav rīta tūsku.
* Pumpuru tēja ir papildlīdzeklis smagu plaušu slimību ārstēšanā; iedarbību pastiprina sasmalcinātu riekstu piedeva.
* No lazdas pumpuriem gatavo tinktūru: vienu daļu pumpuru aplej ar desmit daļām degvīna, pāris nedēļas tur gaismā, ļaujot ievilkties. Lieto pa 10 līdz 15 pilieniem organisma spēcināšanai.
* Ziedputekšņi no dzeltenajām vīrišķo ziedu spurdzēm, sausi izžāvēti, līdzīgi kā likopodijs, noder grūti dzīstošu čūlu un mitru ādas izsitumu mazināšanai. Bet, pastaigas laikā iebirdināti mutē, vairo enerģiju un uzlabo pašsajūtu.
Vasarā nenokavē
Lazdas lapas ir tikpat bagātīgas ar dziednieciskajām vielām kā mizas un pumpuri. Tās žāvējamas kopā ar sīkajiem zariņiem, ko nereti sanāk noraut kopā ar lapām.
* Lapu uzlējums – diurētisks līdzeklis, kas kavē nieru un žultspūšļa akmeņu veidošanos, der arī piena sekrēcijas rosināšanai jaunajām māmiņām.
* Prostatas iekaisuma mazināšanai – lapu novārījums.
* Vīriešu tēja: lazdas lapas un mizas, naudulis, upeņu lapas un ogas, kalmes vai lupstāja sakne. Šāds dzēriens atraisa seksualitāti, mazina iekaisumu ķermeņa zemjostas daļā.
Lazdas lapu un ziedošu vīgriežu lakstu tēja – dzēriens asinsvadu stiprināšanai.
* Nomierinoša tēja domu skaidrībai – tējkaroti maisījuma, kurā lazdas lapas kopā ar sasmalcinātiem zaru galiņiem, vīgrieze, dažas peoniju ziedlapas, pūķgalve un upeņu lapotie zariņi, pārlej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties un dzer, izbaudot aromātu un garšu.
* Lazdas lapas ir pateicīgs augs pirtsslotiņu gatavošanai. Platas un maigas, tās nodrošina patīkamu pieskārienu ķermenim – gan fizisko, gan enerģētisko. Tāpēc labi der bērnu radināšanai pie pirts procedūrām. Ieteicamas vēl tā pieņēmuma dēļ, ka lazda atraisa inteliģenci, kas saistīta ar intuīciju, kā arī stiprina vēlmju piepildīšanai nepieciešamo uzņēmību. Sevišķi iedarbojas uz ļaudīm, kuri dzimuši no 22. marta līdz 31. martam un no 24. septembra līdz 3. oktobrim, jo pēc druīdu horoskopa tas ir Lazdas laiks, kas cilvēkā paspilgtina šā koka enerģētiskās iezīmes.
* Lazdas pirtsslotas ļoti ieteicamas arī vīriešiem prostatas veselības stiprināšanai – karstajos tvaikos kārtīgi sakarsētu, tādu labu brīdi patur uz cirkšņu limfmezgliem.
Rudenī veselības stiprināšanai der arī vēl nenogatavojušies rieksti.
* Negatavu augļu (rieksti ar visām čaumalām) novārījums – iedarbīgs līdzeklis pret caureju.
* Zaļo vīkalu (plaukstiņa, kurā sēž rieksts) novārījums noder iekaisuša mutes dobuma un rīkles gļotādas skalošanai.
Ziemā nenokavē
* Viena no iespējām, kā aizraujoši piepildīt garos ziemas vakarus – pastudēt literatūru par saimniecībā noderīgu lietu izgatavošanu no lazdas klūgām un ķerties šim darbam klāt. Paļāvīgs materiāls, tīkama nodarbošanās, sastapšanās ar spēka avotu gan gatavošanas, gan lietošanas laikā.
* Pēc iespējas daudzpusīgāk izmantot lazdas riekstu eļļu. Tā der gan pie salātiem, gan pa karotītei ieņemama organisma ieeļļošanai. Bērniem lietojama arī cērmju izdzīšanai, vēnu slimniekiem – sāpīgo mezglu ieziešanai, dāmām – iemasēšanai galvas ādā matu augšanas veicināšanai.
Laikā, kad vīrusi gāž gar zemi bieži, vērts ieklausīties BENU Aptiekas piesaistītās ekspertes – ģimenes ārstes un antroposofās medicīnas speciālistes Gitas Gaņģes un BENU Aptiekas farmaceita asistentes Zandas Ozoliņas padomos, kā tiem turēties pretī. Un – kā ātrāk tikt uz strīpas, ja tomēr gadījies saslimt.
Pirmais un galvenais noteikums, lai spētu turēties pretī baciļiem, ir – organisma aizsargspēju stiprināšana. Vasarā ar svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem uzņemam labai imunitātei nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas, tomēr tagad, kamēr mūsu imūnā sistēma vēl ir vārga un vietējie zaļumi, augļi un dārzeņi vēl nav plaši pieejami, ar to var izrādīties par maz. Tāpēc – nenāks par ļaunu savai imūnsistēmai piepalīdzēt!
Organisma stiprināšana
Viens veids, kā uzturēt organisma aizsargspējas līmenī, ir dabas veltes. Piemēram, katru dienu (labāk – vakaros!) katram ģimenē kopā ar maltīti notiesāt ķiploka daiviņu – tajos esošie fitoncīdi darbojas kā vīrusu atbaidītāji. Arī mārrutki un sīpoli efektīvi stājas ceļā baciļiem. Dāsns vitamīnu un minerālvielu avots ir medus un citi bišu produkti. Piemēram, propoliss iedarbojas antibakteriāli un cīnās ar baciļiem gandrīz kā antibiotikas, bet bišu maize, ziedputekšņi un bišu māšu peru pieniņš spēcinās imunitāti.
Aizsargspēju stiprināšanai noder arī zāļu tējas. Vislabāk – pelašķi, liepziedi, ehinācija, meža avenes, mežrozīte. Profilaksei zāļu tējas labāk lietot kursa veidā – pāris nedēļu pa krūzītei dienā dzer vienu, pēc tam ņem nākamo. Tā no katra ārstniecības auga izdosies iegūt vislabāko efektu, bet tajā pašā laikā nebūs iespējams pārcensties un ar augu aktīvajām vielām sastimulēt kādu organisma sistēmu par daudz un nevietā.
Tāpat jādzer daudz ūdens. Pietiekams šķidruma daudzums organismā veicina šūnu vielmaiņu, nieru darbību, uzlabo gremošanu, asinsriti, un imunitāte no šiem procesiem tikai iegūst.
No aptieku plauktiem vīrusu laikā labi turēt pa rokai kādu no pretvīrusu ziedēm. Pirms došanās no mājas tās var pasmērēt zem deguna vai nāsīs – aktīvās vielas aizkavēs vīrusu iekļūšanu elpceļos.
Ja gadās saslimt
Uz pirmajiem saaukstēšanās simptomiem nevajag šaut ar lielgabalu, bet sākumā izvēlēties maigākas metodes. Ar domu – lai organisms, imunitāte dara savu darbiņu, lai pacīnās!
Ja parādījušies saaukstēšanās priekšvēstneši, ģimenes ārste Gita Gaņģe saviem pacientiem iesaka tējas koka eļļu, kam piemīt spēcīga dezinficējoša iedarbība. To var pa mazam pilienam ar pirkstu paziest zem deguna vai iepilināt glāzē ūdens un paskalot kaklu un mutes dobumu. Spēcīgais ēteriskās eļļas aromāts dezinficē gļotādu un atver elpceļus. Ja par šo paņēmienu atceras pašā sākumā, vīrusi pamuks, slimībai nemaz nesākoties.
Vēl, jūtot pirmos saaukstēšanās simptomus, vērts izkarsēt kājas siltā ūdenī, kam pievienots ingvera vai sinepju pulveris.
Ja iesnas jau rit pilnā sparā, palīdzēs deguna skalošana ar sālsūdeni. To var pagatavot mājās: vienu tējkaroti sāls sajauc ar glāzi silta ūdens un skalo degunu, aizspiežot vienu nāsi ciet, bet caur vaļējo ievelkot šķidrumu degunā. Var izmantot jūras ūdeni, kas nopērkami aptiekās. Tas būs ērtāks variants, ja iesnas ir bērniem.
Ja sāp kakls, tas vairākas reizes dienā jāpaskalo ar ūdeni, kuram piepilināta kliņģerīšu tinktūra.
Ja iesnas un tūska, iekaisums kaklā ir stipri, uz nakti vari iedzert kādu no antihistamīna jeb pretalerģijas līdzekļiem. Šie preparāti efektīvi noņem tūsku gļotādās, nomierina.
Ja deguns ir ciet un šķiet, ka nekas netīrās ārā, var lietot dabiskus preparātus, kas satur gaiļbiksītes ekstraktu – tiem piemīt gļotu šķidrinoša iedarbība. Ja ar tiem nav līdzēts, īsu brīdi vari palietot deguna pilienus, kas satur ksilometazolīnu. Obligāti lūko, lai to sastāvā būtu hialuronskābe vai pantenols, kuri pasargā gļotādas un nerada sausumu degunā.
Ja jūti sausumu, diskomfortu kaklā, vari ņemt talkā dabiskas, mitrinošas eļļas, piemēram, smiltsērkšķu eļļu.
Lieto C vitamīnu! Tas palīdzēs šūnām funkcionēt, nostiprinās asinsvadu sieniņas un ļaus imunitātei darboties ar pilnu jaudu.
Profilaktiskā dienas deva pieaugušajam ir
60 līdz 80 miligrami, bet, ja saaukstēšanās vēstneši jau likuši sevi manīt, vismaz piecas dienas droši var lietot pa 1 gramam vienreiz dienā, vēlams rīta pusē.
Atļauj temperatūrai būt!
Ģimenes ārste Gita Gaņģe norāda, ka temperatūras paaugstināšanās saaukstēšanās laikā ir adekvāta organisma reakcija uz vīrusiem, baktērijām, infekcijām, iekaisumu. Temperatūras uzdevums ir sagatavot organismu cīņai ar svešiniekiem un aktivizēt tā aizsargspējas. Rezultātā asinīs izdalās pirogēnās jeb temperatūru paaugstinošās vielas, kas aizceļo līdz hipotalāmam (smadzeņu daļa, kas kontrolē daudzus un dažādus organisma procesus, arī temperatūru), kurš savukārt atkal, gluži kā pa ķēdīti, rada citas vielas, kuras iznīcina organismā visu slikto. Tātad – ar temperatūras paaugstināšanos organisms pats sevi dziedē!
Lai slimības laikā vēl vairāk negrautu imunitāti, bet tai palīdzētu, būtu labi pa dienu temperatūru noturēt, bet naktī mazliet pazemināt, atļaut organismam atpūsties. Pieaugušajiem, kam nav hronisku sirds un asinsvadu, un plaušu saslimšanu, temperatūru drīkst uzturēt augstāku ilgāku laiku, piemēram, pa dienu var pazemināt līdz 38 grādiem, uz nakti vēl zemāk, lai var izgulēties, bet bērniem izturība sniedzas līdz 38,6 grādiem. Mazuļiem, kas dzimuši priekšlaicīgi vai kam bijušas galvas traumas, temperatūra jau laikus jātur grožos, jo pastāv lielāks krampju risks.
Temperatūras pazemināšanai var lietot paracetamolu un nesteroīdos pretiekaisuma preparātus.
Ar temperatūras paaugstināšanos organisms pats sevi dziedē!
Zelta likums
Vīrusu saķeršana ir zīme, ka ir bijusi pārpūle un organismam vajadzīga atelpa. Tāpēc labākās zāles būs – pāris dienu palikt mājās, pilnvērtīgi izgulēties un atpūsties. Ja to ņemsi vērā pašā sākumā, kamēr vīruss vēl nebūs ieskrējies, ir liela cerība, ka tiksi cauri sveikā un slimība tā arī paskries garām, nemaz īsti nesākusies, skaidro G.Gaņģe.
Tāpat ārste liek atceries – varbūt nemaz nesaslimsi, ja pēc tualetes un sabiedrisku vietu apmeklēšanas mazgāsi rokas. To piekodini arī visiem saviem mājiniekiem!
Kadiķi ceļ godā gan mediķi, gan gardēži, gan ezotērisko mācību piekritēji, jo tas ir viens no enerģētiski spēcīgākajiem Latvijas augiem.
Konsultē farmācijas doktore Vija Eniņa.
Šo koku mēdz saukt arī par ziemeļu cipresi. Tikai īstajai cipresei nav lapu, toties kadiķim ir asas skujas. Latvijā savvaļā aug parastais kadiķis jeb paeglis, bet vismaz desmit kadiķu sugu un šķirņu tiek kultivētas. Vainaga forma mēdz būt atšķirīga – ciprešveidīga, piramidāla, daži paegļi ir izspūruši kā pusaudžu matu ērkulis, daži kuplo klājeniski. Citu koku paēnā kadiķis nīkst – patīk gaisma.
Kadiķis zied maijā ar sīkiem, zaru padusītēs izvietotiem dzeltenzaļiem ziediņiem. Kā jau divmāju augam, tam ir vīrišķie un sievišķie eksemplāri. Vīrišķajiem žāklītēs samanāmi mazi maciņi, no kuriem birst putekšņi. Sievišķajiem veidojas aizmetnīši, kas līdzinās maziem čiekuriņiem. Pavasarī pēc apputeksnēšanās to trīs augšējās zvīņas sakļaujas kopā, virspusē radot simetrisku trīsstūrīti – čiekurogu. Tā ilgi gatavojas, tāpēc uz viena zariņa var būt gan pirmā gada – zaļā, gan melnā vai tumši zilā otrā gada raža. Apkārt čiekurogām zaļganbrūns mīkstums, iekšā sēklas, kurām ēteriskās eļļas bagātīgums rada raksturīgo smaržu un garšu. Čiekurogas – gan svaigas, gan izkaltētas – visvairāk tiek izmantotas medicīnā un kulinārijā.
Ja sakārojas iestādīt kadiķi pie mājas, jārūpējas, lai tuvumā neaugtu bumbierkoks. Paeglim labi, bumbierei – iznīkšana.
Galvenās gardēžu apgādātājas ar čiekurogām ir siltās Dienvideiropas zemes, tajās vāktā raža pēc garšas ir maigāka un it kā patīkamāka, toties mūsu kadiķos briedušās – bagātīgākas ar dziednieciskajām vielām.
Tā kā kadiķogām piemītošais aromāts ātri vien izgaro, tās glabājamas noslēgtā traukā.
Skaistumam
* Dažu kadiķa čiekurogu vai neliela paegļa zariņa pakošļāšana atsvaidzina elpu.
* Kadiķzaru pirtsslotiņa – lieliska asinsrites uzlabotāja. Ja tā šķiet par asu, vērts pielikt klāt tūjas zariņu – abi radinieki, ēteriskā eļļa līdzīga. Slotiņu var arī dūšīgi paklapēt pret pirts lāvu. Balstaudu kārtiņa, kas apkārt asajai lapiņai, pēc sadauzīšanas kļūst mīkstāka.
* Sasmalcinātas skujas kopā ar citām dabas vielām labi iederas pirts skrubīšos. Tie apvieno gan eļļas antibakteriālo iedarbību, gan sveķskābēm piemītošo pretiekaisuma efektu, gan abrazīvo izpausmi.
* Kadiķogu ēterisko eļļu pievieno kosmētiskajiem līdzekļiem, ko lieto pret celulītu, bet, šo smaržīgo piedevu lietojot vannā, var uzlabot problemātiskas un taukainas ādas stāvokli – mazināt pūtīšu veidošanos, niezi, blaugznu rašanos.
Virtuvē
* No paegļu skujām sanāk tikpat lielisks vitamīnu dzēriens kā no priežu skujām. Sagatavošanas metožu daudz.
Vienkāršākā, ko var izmēģināt ikkatrs: sauju mazliet sasmalcinātu skuju aplej ar litru auksta ūdens, pieber nedaudz citronskābes – tas kavē askorbīnskābes noārdīšanos, tad 12 līdz 36 stundas patur istabas temperatūrā, nokāš. Pēc garšas saldina ar medu vai dzer tāpat, izbaudot īpatnējo, mazliet sveķaino garšu.
* Vērtīgi ar gruzdošu paegļu zariem izkvēpināt traukus – kublus un mucas, kas domāti dārzeņu un sēņu skābēšanai un sālīšanai.
* Tā kā kadiķogas veicina žults izdalīšanos, to piedeva noder pie treknas gaļas ēdieniem, piemēram, pie jēra cepeša. Ļoti labi sadarbojas ar medījumu, sevišķi brieža, gaļu. Pirms pievienošanas ēdienam čiekurogas samaļ kafijas dzirnaviņās vai saberž piestiņā.
* Tās izmanto marinādēm un mērcēm.
* Kadiķogas sader arī ar ceptiem āboliem, nedaudz samaltu odziņu var pievienot kēksam.
Mājas aptieciņā
Tautas medicīnā visvairāk tiek likta lietā ēteriskā eļļa. Čiekurogas satur līdz 40 procentiem cukuru – tie rada zilgano apsarmi, ar ko tās klātas. Čiekurogās ir arī miecvielas, flavonoīdi, sveķi, sveķskābes, organiskās skābes. Skujas ir bagātīgas ar askorbīnskābi.
* Čiekurogas izmantojamas kā spēcīgs urīndzinējs, tikai ne visi tās drīkst lietot. Ēteriskās eļļas iedarbība ir ļoti spēcīga. Ja nieres veselas, ogas izmantojamas droši, tāpat gadījumos, kad moka sirds mazspējas izraisīta tūska. Taču nieru un nieru bļodiņu iekaisuma izraisītu sūdzību reizēs – no kadiķa preparātiem pa gabalu.
Čiekurogu lietošanu nedrīkst pārdozēt – tas var izraisīt sarežģījumus ar urīna izdali, kavēt bronhu dziedzeru sekrēciju.
* Kadiķogas veicina atkrēpošanu, uzlabo gremošanu, mazina meteorismu jeb gāzu krāšanos zarnās.
* Svaigas čiekurogas stimulē aknu darbību, veicina organisma attīrīšanos. Pirmajā dienā – vislabāk tukšā dūšā – apēd četras, katrā nākamajā šo skaitu pa vienai palielina, līdz nonāk pie 13 ogām, tad pa vienai kāpjas atpakaļ, līdz atkal apstājas pie četrām.
* Čiekurogu pulveri var pievienot vannas ūdenim, lai mazinātu reimatiskas muskuļu un locītavu sāpes.
* Čiekurogu spirta izvilkumu (vienu daļu kaltētu ogu aplej ar piecām daļām 40 procentīga spirta, pa laikam saskalinot, ļauj divas nedēļas ievilkties, nokāš) lieto ārīgi ieberzējumiem, lai mazinātu reimatisma un podagras izraisītas sāpes.
* Gruzdošus paegļa zariņus lieto mājas enerģētiskai attīrīšanai un gaisa atsvaidzināšanai telpās, kurās ilgstoši jāuzturas slimniekam, jo šie dūmi nogalina mikroorganismus.
“Ikviens cilvēks ir maza dzirkstelīte no Dieva lielās gaismas, tādēļ var attīstīt sevī dievišķās spējas, arī pats dziedināties. Dziednieks ir tikai pavadonis šajā ceļā, parāda, kā tas ir iespējams,” saka Kristīne Vallere. Viņa ir astroloģe un pirtniece, apguvusi arī daudz citu zināšanu, tās harmoniski savijot.
Šogad pirmo reizi Kristīne izdevusi īpašu Saules gada kalendāru, kas veidots pēc zoroastrijas astroloģijas principiem. Senie ārieši par gada sākumu uzskatīja 20. vai 21. martu – pavasara saulgriežus. Tad arī sākas šis kalendārs un ietver pilnu gadu. Saules diena ir no tās lēkta līdz nākamajam saullēktam.
Saule atbild par enerģiju, radošumu, spēku. Ja tiecies uz sauli, paātrini arī savas iekšējās gaismas ātrumu, jūties drošāks. Ejot roku rokā ar saules ritmu, iegūsti vairāk spēka, padari gaišāku savu ikdienu.
Sākam jau šonedēļ
* Pirms Lielās dienas – no 15. līdz 20. martam – ir ļoti maz saules enerģijas, ne velti to dēvē par kluso laiku. Šajās dienās nevajadzētu plānot svarīgus notikumus, taču ir īstais brīdis veikt dažādu veidu attīrīšanos: gavēt, pievērsties procedūrām, kas sakārto ķermeni, sakopt vidi. Attīrīšanās atbrīvo vietu, lai var ienākt saules spēks.
* 19. vai 20. martā ieteicams izmazgāt istabas ar ūdeni, kurā nostāvinātas vībotnes, vērmeles vai salvijas zariņi. Arī logus nomazgāt. Logs ir robeža, caur ko ienāks jaunās Saules gaisma.
* 21. martā vajadzētu pamosties mirkli pirms saullēkta, kas šajā dienā ir pulksten sešos un 23 minūtēs. Tieši tajā brīdī sākas Saules gads.
* “Vēl labāk, ja šo mirkli var sagaidīt kalnā. Kad rīkojam Lielās dienas rituālu, ausmas brīdī stāvam kalna galā un ar katru elpas vilcienu ieelpojam sauli, cenšamies sajust to pašā degungalā. Lielā diena rosina arī izmaiņas dabā, pēc tam viss sāk mosties. Šajā laikā pēc iespējas vairāk vajadzētu atrasties mežā, parkā, pie jūras vai upes, lai smeltos spēku. Labi palīdz arī gavilēšana – dziedāt mežā vai jebkur citur dabas viducī, bļaustīties, klaigāt, ūjināt. Ar iekšējo vibrāciju sakustināt sevi, iztricināt, izvibrēt, lai viss veras vaļā, iztīrās. Tā rodas vieta, kur ienākt jaunai enerģijai!” uzsver Kristīne.
* Šogad Lielā diena jeb saulgrieži iekrīt darbdienā, taču to var nosvinēt arī pēc tam, sarīkot skaistu rituālu. Ja pasākuma rīkotājs ir vīrietis, labāk der sestdiena, 24. marts, jo tā ir vīrišķības un cīņas uguns spēka diena. Ja galvenā rīkotāja ir sieviete, labāk izvēlēties 25. martu, sievišķības dienu, kurā dominē piedošanas un zemes spēka jeb auglības vibrācijas.
Visu sarunu ar astroloģi un pirtnieci Kristīni Valleri lasiet žurnāla “36,6 °C” marta numurā vai tā elektroniskajā versijā.
Klepu, kas ir ļoti mokošs pašam un apgrūtinošs apkārtējiem, parasti cenšamies novērst, taču, lai nekaitētu organismam, tas jādara piesardzīgi.
“Neliels klepus nav nekas slikts un to nevajag īpaši ārstēt, taču, ja bronhos ir nopietns iekaisums un izdalās vairāk gļotu, nekā iespējams izklepot, tās sāk smacēt. Mīkstināt klepu, mazināt elpceļu kairinājumu, kā arī paplašināt bronhus var ar ārstniecības augu tēju palīdzību. Ja tomēr klepus ieilgst, nepieciešams doties pie ārsta un veikt izmeklējumus, lai noskaidrotu, kas par vainu,” uzsver fitoterapeits Artūrs Tereško.
Ja klepojot izdalās krēpas un šo procesu nepieciešams atvieglot, aptiekā var iegādāties kādu no tā sauktajiem atkrēpotājiem, kuri šķidrina gļotas un veicina atklepošanu. “Sintētiskajos līdzekļos ietilpst tādas vielas, kā, piemēram, ambroksols, acetilcisteīns un bromheksīns, taču daudzi dod priekšroku dabiskajiem preparātiem, kas satur priežu, mārsila, ceļtekas, Islandes ķērpja un citu augu ekstraktus,” stāsta “Benu aptiekas” farmaceite Aija Dārziņa.
Dodoties uz teātri vai svinīgu pasākumu, var noderēt klepus slāpētāji, kas satur kodeīnu vai dekstrometorfānu. Klepu un kņudēšanu kaklā tie nomāc tikai uz īsu brīdi, un arī ārstējošs efekts tiem nepiemīt. Šīs zāles būtu lietojamas tikai atsevišķos gadījumos, nevis pastāvīgi, uzsver ģimenes ārsts Andris Lasmanis.
Tā kā klepus iemesls nereti ir iekaisis kakls un tā gļotādas kairinājums, noderēs sūkājamās tabletes ar Islandes ķērpja vai mārsila un priežu ekstraktu. A. Dārziņa brīdina, ka pārtikas veikalos nopērkamās pret kakla sāpēm paredzētās “Halls” un “Lockets” karameles satur eikaliptu un mentolu, kas var vēl vairāk sakairināt kaklu un pastiprināt klepu.
“Ne tikai pirms zāļu, bet arī ārstniecības augu tēju lietošanas jānoskaidro slimības cēlonis, jo arī augiem ir atšķirīga iedarbība: daļa veicina gļotu veidošanos, bet citi traucē to izvadīšanu. Turklāt jāatceras, ka tējas vērtību sabojā cukura vai medus pievienošana,” atgādina A. Tereško.
Ārsts kā piemērotāko pretklepus līdzekli iesaka labāk nevis tautā izsenis lietoto karsto pienu ar medu, jo piens padara gļotas biezas un medus pastiprina iekaisumu, bet iedzert pusglāzi ūdens, kam pievienots naža gals dzeramās sodas.
A. Lasmanis iesaka apsvērt, vai klepus patiešām ir tik mokošs, ka jālieto zāles, kurām šajā gadījumā nav lielas nozīmes, taču jebkurai no tām var būt blakusparādības. Ne sliktāk par sīrupiem, šķīdumiem un tabletēm atklepošanu veicina ārstniecības augu tējas, ar kurām organisms kā pievienoto vērtību saņems arī vīrusu infekcijas gadījumā ļoti nepieciešamo šķidrumu. Vislabāk aptiekā iegādāties krūšu tēju, jo vislabāk iedarbojas dažādu augu sajaukums. A. Lasmanis, tāpat kā fitoterapeits, bronhu izdalīto gļotu šķidrināšanai un vieglākai izklepošanai iesaka izmantot sodu.
Noderīgi klepus gadījumā var būt sinepju un piparu plāksteri, kuru sildošā iedarbība iekaisušajā vietā uzlabo asinsriti, tādējādi palīdzot organismam uzveikt saaukstēšanos.”Piparu plāksteri var nēsāt diennakti, bet siltā ūdenī samitrinātu sinepju plāksteri plaušu rajonā – uz krūtīm un muguras pie lāpstiņām – uzlīmē uz 10 – 20 minūtēm. To nedrīkst likt sirds apvidū (arī mugurpusē). Labāk izvēlēties sinepju plāksteri un drošībai zem tā paklāt marli, jo cilvēkiem ar jutīgu ādu un bērniem var rasties viegls ādas apdegums,” brīdina A. Dārziņa.
Uzziņa
Ja izdalās krēpas, lai netraucētu elpceļu attīrīšanos, klepu nedrīkst nomākt.
Atklepojošu līdzekli nevajadzētu lietot, ja elpceļos nav gļotu – tas var tikai pasliktināt pašsajūtu.
“Dzīvoju atbilstoši dabas ritmiem un savas dvēseles ceļam, kas reizēm mani no meža izved pie cilvēkiem. Esmu pārliecināta, ka redzamā pasaule ir neredzamās pasaules atspulgs, tādēļ darbojos nevis fiziskā, bet energoinformatīvā laukā,” tā saka bioenerģētiķe Marija Blūma-Kauliņa.
Dziednieces ikdiena paiet lauku mājā starp Roju un Mērsragu. “Apkārt ir mežs, pagalmā staigā brieži, ne cilvēki,” viņa pasmaida.
Kopš bērnības Marijai šķita daudz vienkāršāk sarunāties ar kokiem, augiem un akmeņiem, nevis cilvēkiem. Daba allaž bija viņas sabiedrotā. Sirdij tuva vieta ir Lāčupītes dendrārijs Engures pagastā, ko savulaik izveidojis viņas tēvs Igors Mednis, būvinženieris pēc profesijas, aizrautīgs meža un dārza kopējs. Kopš tēva nav šaisaulē, dendrārija apsaimniekošanā piedalās arī Marija.
Pie šamaņiem un tējām
Bioenerģētiķe sevi raksturo vienkārši: “Brīvi komunicēju ar augiem un akmeņiem, kā arī ceļoju iepriekšējās dzīvēs un citos dvēseles plānos. Bērnībā šķita, ka visi zina – esam kādreiz jau dzīvojuši, šī dzīve nav vienīgā. Manas atmiņas bija ne tikai par šajā dzīvē notiekošo, bet arī iepriekš piedzīvoto. Kad pašas pieredzēto stāstīju pieaugušajiem, viņi teica: bērniņ, tev ir laba fantāzija! Skolas laikā centos kļūt par normālu cilvēku, pielāgoties, bet diez kas no tā nesanāca. Pēc tam gan atļāvu sev nepielāgoties.”
Marija mācījās par dārznieci Bulduru skolā, vēlāk studēja Mākslas akadēmijā, pabeidza grafiķus. Taču arvien vairāk viņu interesēja pašpilnveide. Daudz ko apguva, mācījās arī dziedniecību centrā Akvilona. Spēcīgākos skolotājus viņa atrada Lietuvā un Krievijā, atklāja, ka viņas dzīves uztvere atbilst šamanisma ceļam.
Vēlāk dziedniece apguva sistēmfenomenoloģijas metodi, ar ko kārto dzimtas un dvēseles lokus. Vēl viņa vāc un gatavo zāļu tējas un augu maisījumus, ņemot vērā augu enerģētiskās īpašības. Viņa lasa lekcijas topošajiem dziedniekiem, pieņem privāti un Āgenskalna klīnikā.
Dvīni, kur esi?
Līdzās tā dēvētajam dzimtas kanālam, kur vienojamies ar tuviniekiem, ģimeni, dzimtu, pastāv arī gara kanāls, pauž bioenerģētiķe.
“Katram šajā pasaulē ir kāds cilvēks vai vairāki tādi, kas dēvējami par tuvāku vai tālāku gara jeb dvēseles radinieku. Skaidrojot izklausās sarežģīti, taču saprast ir vērts. Gara kanāls rodas, Radītājam pakāpeniski, caur daudziem smalkās pasaules energoinformatīvajiem slāņiem materializējoties līdz šai – Zemes pasaulei. Notiek tāda kā dalīšanās, rezultātā rodas daudz individuālu dvēseļu, ko saista ne dzimtas, bet gara radniecības saites. Kad dvēseles šajā procesā satiekas ar dzimtas kanālu, tās iedzimst cilvēkos. Jaunradītās dvēseles sāk ceļu atpakaļ, izdzīvojot dzīvi pēc dzīves dažādos ķermeņos un blīvuma pakāpēs,” stāsta bioenerģētiķe.
Bieži dzirdēts teiciens: ikvienam ir sava ābola pusīte, taču ar to parasti domā mīlas pāri, mīlestības pārņemtos. Taču īstā ābola pusīte, precīzāk – trešdaļa, ir tuvākais gara radinieks jeb dvīnis.
“Trešdaļa tādēļ, ka tai brīdī, kad savu gara dvīni satiekam, mēs izejam no šā blīvuma pasaules, savienojoties ar mums abiem radniecīgo smalkās pasaules būtni. Bieži vien gara radinieku uztver kā domubiedru vai ticības brāli vai arī gaida, ka ar šo cilvēku būs īpaši ideāla saskaņa, tomēr tās ir maldīgas asociācijas, jēga ir pavisam cita,” teic Marija Blūma-Kauliņa.
Pati galvenā gara radinieka sūtība un jēga – palīdzēt otram pilnveidoties, mainīties un attīstīties. Mans gara radinieks to palīdz man, taču arī mana misija ir tāda pati. Viens otram esam doti, lai mudinātu šajā dzīvē augt. Taču garīgā izaugšana un pilnveide mēdz būt sarežģīts un grūts process, situācijas var veidoties dažādas, tādēļ attiecības ar gara radinieku var būt ne tikai gaišas un lieliskas.
“Jā, viens otru rosina uz izaugsmi, bet šā mērķa vārdā varbūt pat ar kāju pasper, lai tikai neapzināti bīdītu uz priekšu, liktu attīstīties un pilnveidoties.
Nereti cilvēks pie manis atnāk un sūrojas par strīdu vai citu attiecību problēmu. Tad piebilst: es nezinu, kas man ir ar šo cilvēku, bet jūtu viņu pavisam citādi nekā pārējos. Viņa viedoklis man šķiet vissvarīgākais, turklāt arī man pret viņu ir tāda kā atbildības izjūta. Jūtos tā, it kā mēs nekad nedrīkstētu šķirties, kļūt vienaldzīgi viens pret otru.
Tad es lūkoju, ko varu saskatīt. Attiecības tveru nevis no psiholoģijas, bet enerģētikas viedokļa – kas tā ir par enerģiju, kas viņus satur. Nereti ieraugu, ka ir īpašs stīgojums, vibrējums, un sajūtu – viņi ir gara radinieki.”
Nemeklē eglē ābolus
Kad dzīves ceļā nonāk gara radinieks, viņu satiekot, var būt sajūta, ka esi sastapis brāli vai māsu. Tā ir īpaša, tuva sajūta, savdabīgs pievilkšanās spēks, kam it kā nav izskaidrojuma. Radniecīgā dvēsele var iedzimt gan sievietes, gan vīrieša ķermenī. Ja gara radinieki ir pretēja dzimuma, mēdz izveidoties visai sarežģītas situācijas. Te neder romantisku mīlētāju attiecības, šādi cilvēki ļoti reti kļūst pāris. Taču ļaudis sajusto mēdz pārprast.
Labi, ja abi kļūst par radošajiem partneriem, tad daudz ātrāk var notikt izaugsmes process.
“Galvenais, lai negaida to, kas nevar būt, nemeklē eglē ābolus. Es palīdzu saprast, ka no šīs satikšanās labums noteikti būs, tikai citāds – tāds, ko gūstam garīgi, dvēseliski. Nav retums, ka tas kļūst par pamatu viendzimuma attiecībām, jo ir grūti aptvert, kādēļ velk pie šā cilvēka, kas ir tā paša dzimuma. Sāk to izskaidrot ar iemīlēšanos, pat izveido pāri, lai arī ciešā saikne meklējama gluži citā plānā,” zina stāstīt bioenerģētiķe.
Agrāk, kad par šo tēmu brīvi nerunāja, gara radinieks mēdza kļūt par audžuvecāku, adoptēja bērnu vai kļuva par krustvecāku. Tātad tas bija aicinājums, ko cilvēks sajuta.
Pieņemt un dot vietu dzīvē
Pats galvenais – gara radinieku vajag atzīt, pieņemt viņa esamību, iedot viņam vietu savā dzīvē. Tas ievieš kārtību. Līdzīgi kā dzimtas sakārtošanā, kad ar īpašu sistēmisku metodi speciālists palīdz kārtot šo sistēmu, vietu dzimtā dodot itin visiem radiniekiem un tuviniekiem, arī tiem, kuri dažādu peripetiju dēļ bijuši izstumti vai aizmirsti.
Ko tad, ja nezināšanas vai cita iemesla dēļ neesmu atzinis šo cilvēku par gara radinieku, iedevis vietu savā dzīvē?
“Iespējams, nekas nenotiks, vienīgi var sākt just, ka dzīvē kaut kā pietrūkst, jūt iztukšotību, netiek uz priekšu savā virzībā. Iedomājieties informācijas lauku, kas ir mums apkārt. Sava vieta tajā ir ikvienam, kas ar mums saistīts. Ja neesam atvēlējuši vietu cilvēkam, kurš ir tik svarīgs mūsu garīgajā pilnveidē, paliek tukšums,” skaidro bioenerģētiķe.
Ar laiku var sākt just ko nesaprotamu – ir kāda pretruna, savā dzīvē ilgojos pēc vēl kaut kā… Var rasties situācijas, kas it kā bremzē, neļauj iet uz priekšu. Turklāt šāds tukšuma sauciens pamazām var atstāt pēdas fiziskajā plānā, parādās sāpes, iekaisums, slimība.
“Jo viss, ko neatrisinām smalkajos plānos, ar laiku sāk izpausties ķermenī. Fiziskās, ķermeniskās izpausmes, kad esam slimi, ir jau pēdējais pieturas punkts, līdz tam noteikti ir bijušas zīmes. Šis laikmets iezīmīgs ar to, ka ikviens neatkarīgi no izglītotības un attīstības pamazām kļūst enerģētiski smalkāks. Tieši tādēļ spējam sajust vairāk, turklāt smalkajos ķermeņos. Ir vērts to respektēt, atzīt, likt lietā,” uzsver Marija Blūma-Kauliņa.
Foto – Shutterstock
Ejam mežā!
Arī ziemā mežā var atrast daudz ko, kas noder veselībai, piemēram, skujas, sūnas, mētras un mizas. Var pagatavot tēju vai veselīgu uzlējumu, var dabas veltes pievienot ēdienam.
* Vērtīgs ir brūkleņu vai melleņu mētru dzēriens. Mētras sagriež sīkāk, pārlej ar verdošu ūdeni un notur 20 minūtes. Nevāra – lai auga labums paliek dzīvs. Mētras var arī sažāvēt, samalt pulverī un lietot kā garšvielu pie ēdiena.
* Arī zaļās sūnas bagātina uzturu, palīdz sakārtot zarnu traktu, regulē vēdera izeju. Ejot uz mežu, paņem līdzi šķēres un saudzīgi nogriež sūnu virskārtu. Sūnas rūpīgi nomazgā un gabaliņu pievieno zupai.
* Veselībai labvēlīgas ir mizas, piemēram, kārkla, lazdas, ievas, krūkļa vai blīgznas. Mizas pavāra vai liek termosā, aplej ar karstu ūdeni un notur vairākas stundas. Ja regulāri dzer šādu tēju, izveidojas tāds kā enerģētiskais apvalks. Miza sargā koku un arī cilvēkam enerģētiski uztaisa aizsargājošu mizu – neķeras klāt ne vīrusi, ne emocionālie nelāgumi.
Pavasarīgi veselīgi ieteikumi. Atklāj savvaļas augu pētniece Vaira Kārkliņa no Pāvilostas
Mizas zolītes
Bērza mizas ieliktnīši apavos neļauj attīstīties sēnīšu slimībām. Mizu ņemu no nozāģēta bērza, izvēlos pēc iespējas gludāku, bez bojājumiem un sabiezinājumiem. Mizas plāksnes žāvēju ēnā. Kad izžuvušas, piegriežu zolītes tā, lai būtu divas kārtas, sašuju.
Apses ziede
Šo ziedi var smērēt uz sāpošām vietām, palīdz remdēt sāpes.
Izžāvētu apses mizu vai pumpurus sasmalcinu, izsijāju un pusstundu karsēju ūdens peldē kopā ar eļļu un vaska gabaliņu. Izkāšu un ieleju trauciņā. Var arī gatavot, sīki sakapājot svaigus pumpurus ar sviestu vai taukiem, tikai tad ziedei ir īsāks lietošanas laiks.
Līdzīgi var izmantot arī ceriņa un vītola pumpurus vai mizu.
Veselīgie priežu pumpuri
Priežu pumpurus der pakošļāt, ēteriskās eļļas un sveķi labi dezinficēs muti. Lai mazinātu klepu, noder sīrups no priežu pumpuriņiem.
Ēdamkaroti pumpuru apleju ar divām krūzēm vāroša ūdens un noturu pāris stundas. Nokāšu, šķidrumam pievienoju puskilogramu cukura un vāru, līdz iegūstu vidēji biezu sīrupu.
Mugura ir interesants simbolu un nozīmju maisījums. No vienas puses, tā ir vieta, kurā mēs noglabājam visu, uz ko mums nav vēlēšanās skatīties vai ko nevajadzētu ieraudzīt kādam citam. No otras puses, tā ir mūsu “atkritumu izgāztuve”, kurā mēs apglabājam tās mūsu jūtas un pārdzīvojumus, kuri izraisīja sāpes un apjukumu. Tā netradicionāli muguru pētījis ir Debs Šapiro, kurš uzrakstījis arī vairākas grāmatas par to, kā ķermenis ar mums runā
Mēs nevaram redzēt savu muguru, un tādēļ esam kā strausi, kuri domā, ka, ja viņi iebāž galvu smiltīs un neredz, kas notiek apkārt, tad viss ir kārtībā. Tad mēs sūdzamies par “slikto muguru”, it kā tā būtu pie kaut kā vainīga! Bet mugura ne tikai spēlē “atkritumu izgāztuves” lomu, tajā ir mugurkauls, svarīgākā ķermeņa prāta iekšējās struktūras daļa, mūsu esamības pamats, atbalsta karkass, uz kura tiek būvēts ķermenis.
Mugurkauls
Šis skriemeļu komplekts pārstāv mūsu centrālo iekšējo enerģiju un atbilst mūsu visaugstākajiem garīgajiem centieniem. Mugurkauls kalpo par pamatu visām pārējām ķermeņa daļām. Tas padara mūs stiprus un pārliecinošus vai piešķir mums “bezmugurkaulnieka” izskatu. Ar skeletu, centrālo nervu sistēmu un asinsrites sistēmu tas savienojas ar visiem daudzveidīgajiem mūsu būtības aspektiem. Tādā veidā ikviena doma, emocija, notikums, reakcija un iespaids atstāj “nospiedumu” mugurkaulā un attiecīgajās ķermeņa daļās.
Daudzas medicīnas nozares pievērš uzmanību šai jomai. Piemēram, manuālā terapija koncentrējas uz mugurkaulu, “pārmaiņu tehnika” – uz spinālajiem refleksiem. Šīs sistēmas izmanto to, ka caur mugurkaulu iespējams sasniegt visas mūsu ķermeņa daļas un tās ietekmēt.
Mugurkauls ir pirmā fiziskā ķermeņa daļa, kas veidojas pēc apaugļošanās; no tās attīstās pārējais ķermenis. Tāpēc tas atspoguļo mūsu vēlēšanos iemiesoties, ieiet pasaulē. Saskaņā ar prenatālo modeli, apziņas attīstība grūtniecības laikā notiek caur mugurkaulu.
Šis modelis izseko attīstībai kakla līmenī no ieņemšanas brīža līdz dzimumorgānu līmenim dzimšanas brīdī, šeit notiekošā kustība – viena no nobriešanas formām enerģijai virzoties uz leju gar mugurkaulu. Tajā pašā laikā mugurkauls atspoguļo gan čakru sistēmu, gan kundalini enerģiju, kas no mugurkaula pamatnes ceļas uz augšu.
Muguras augšdaļa
Ar muguras augšdaļu mēs saprotam ķermeņa apgabalu zem plecu līmeņa līdz plecu lāpstiņu pamatnei. Šis apgabals atspoguļo periodu pēc ieņemšanas vai iekšējās un personiskās attīstības pakāpi, tāpēc neatrisināti jautājumi, kas tur uzkrājas, neizbēgami saistīti ar mūsu jūtām vai šaubām par sevi. Šajā jomā ar roku un pirkstu palīdzību mēs spējam izteikt sirds čakru un mīlestības enerģiju.
Mugurā noglabājas mīlestība un siltums pret citu cilvēku, kurus mēs nevaram izteikt un tāpēc paslēpjam vai otrādi – aizkaitinājums un vienaldzība, ko nevēlamies pieļaut. Šīs jūtas meklē izeju, bet, ja tās pastāvīgi tiek ignorētas vai noliegtas, tās uzkrājas un izpaužas kā dusmas un niknums.
Saspringtie muskuļi, kas veido “bruņas” muguras augšdaļā, bieži ir dusmu pilni. Sākotnēji dusmas bija vērstas uz sevi, bet pēc tam tika projicētas pret jebkuru citu uz āru. To var redzēt “atraitnes kuprī” – mīksto audu veidojumā muguras augšdaļā, kas vairāk raksturīgs gados vecākām sievietēm. Tas liecina par dusmu un aizvainojuma uzkrāšanos, kuri daudzus gadus netika izrādīti; norāda uz vecuma iestāšanos un dzīves jēgas un mērķa zaudēšanu.
Tāpat secināms, ka sāpes un spriedze, kas izpaužas muguras augšdaļā, saistītas ar vilšanos un aizkaitinājumu par to, ka par spīti savām ambīcijām un centieniem, nedarām to, ko patiešām vēlētos darīt. Tas neizbēgami notiek, jo mēs atsakāmies no patiesajām iekšējām vēlmēm un “noglabājam” tās mugurā, iespējams, tāpēc, ka tās šķiet nepieņemamas vai pretrunā ar to, ko no mums gaida. Atbrīvojot slēpto aizkaitinājumu un vilšanos, mēs varam atklāt mūsu slēptās ambīcijas un centienus. Šis apgabals attiecas uz attīstības pirmo posmu pēc ieņemšanas, tāpēc pārstāv mūsu iekšējā mērķa izpausmi. Tas var vienkārši nozīmēt sava ceļa meklēšanu dzīvē, bet augstākajā līmenī var nozīmēt atbrīvošanos no materiālās pasaules kārdinājumiem un varas, savas garīgās sūtības apzināšanos.
Muguras vidusdaļa
Šajā nelielajā muguras daļā diezgan bieži notiek līdzsvara traucējumi. Tā atspoguļo periodu, kurā notiek pirmās augļa kustības, tas ir, augļa attīstības laiku, kad norisinās pārmaiņas apziņā no sevis apzināšanās uz tā apzināšanos, kas nav “Es”. Citiem vārdiem sakot, tas līdzinās šūpolēm, kurās līdzsvarojas mūsu būtības iekšējie, personīgie aspekti ar ārējiem, sociālajiem. Kad šī joma ir atvērta un darbojas, mēs varam brīvi izteikt savas iekšējās sajūtas un piešķirt savai pasaulei dziļumu un nozīmi. Kad tā ir noslēgta vai bloķēta, tas liecina par šķēršļiem, par enerģijas, kurai vajadzētu plūst brīvi, aizturi vai par bailēm no pašizpausmes. Tā var būt nevēlēšanās atbrīvot enerģiju uz āru, jo mēs jūtamies drošībā, kad tā paslēpta iekšpusē.
Tā kā kustība uz leju ir daļa no nobriešanas procesa, te atrodas dabisks bloķēšanas punkts, enerģijas aizturēšanas punkts, kas atspoguļo mūsu iekšējo pretestību novecošanai, atbildības vai savas mirstības noliegums. Šeit mums jāpāriet no sava “Es” uz savstarpējām attiecībām, kas nozīmē, ka mums jāiemācās risināt jautājumus, kuri raksturīgi nobriedušam vecumam.
Tā ir arī trešās čakras daļa, kas saistīta ar varu, gribu un sevis izteikšanu. Disharmonija šajā mugurkaula vai muguras daļā var liecināt par ar varu saistītām spēlēm vai konfliktiem, kuri bieži tiek aktivizēti sevis vai savas vietas meklēšanas pasaulē procesos. Mūsu garīgā enerģija dabiski tiecas uz augšu, bet mūsu Ego dara visu, lai to apturētu! Varas kārdinājumi un slēptās perspektīvas ir ārkārtīgi pievilcīgas; reiz tos iepazinušam ir grūti pateikt “nē”. Tajā pašā laikā šī enerģija ir cieši saistīta ar izvirtību un meliem. Mūsu garīgā ceļa mērķis ir kļūt pārākam par šiem kārdinājumiem.
Muguras lejasdaļa
Šis apgabals sniedzas no saules pinuma projekcijas līdz astes kaulam un pārstāv galīgo nobriešanu pirms dzimšanas. Pētot muguras lejasdaļas sāpju gadījumus izrādījās, ka tie bieži parādās situācijās, kuras atgādina, ka novecojam: 60 vai 70 gadu jubilejās, kāzu gadadienās, bērnu izlaidumos, kad bērni izvācas no mājām, aizejot pensijā.
Kaut arī par muguras sāpju iemesliem parasti uzskata pārpūlēšanos dārza darbos, smagumu celšanu, vairāk ticams, ka problēmas mugurā jau ir, tikai paaugstinātā slodze paātrina to izpausmes. Šī problēma neizbēgami saistīta ar pieaugšanu un pretestību novecošanai sociālo attiecību kontekstā. Rietumos īpaši izpaužas vēlme dzīvot ilgi un palikt jaunam un enerģiskam tik ilgi, cik vien iespējams.
Tā sauktais saules akmens dzintars, kas no priežu sveķiem veidojies pirms 35–140 miljoniem gadu, ar savu saulaino krāsu gammu un dziednieciskajām īpašībām jau sirmā senatnē iekarojis cilvēku sirdis. Atšķirībā no daudziem dārgakmeņiem dzintaram, kas atzīts par vienu no vērtīgākajiem pasaules minerāliem, piemīt silts starojums.
Katrā atradnē ir atšķirīgs dzintars pēc sastāva, krāsas, vecuma un citām īpašībām. Baltijas dzintars atzīts par pašu senāko.
Pēdējos gados ir pierādītas dzintara spējas paaugstināt organisma imunitāti un veicināt ne tikai šūnu dalīšanos, bet arī atjaunošanos.
Mūsdienu medicīnā dzintaru izmanto kā izejvielu dzintarskābes iegūšanai, kurai piemīt antioksidējošas un pretiekaisuma īpašības. Atklāts, ka visvairāk dzintarskābes ir Baltijas dzintarā. Gabaliņā, kam jau izveidojusies tumša garoziņa, ir vidēji 7–8% dzintarskābes, taču parasti tās daudzums nepārsniedz 1–2%.
Dzintars ir savdabīgs biostimulators, kas saskarsmē ar ādu un matiem rada statisko elektrību, kas jūtīgākiem cilvēkiem var palīdzēt atjaunot biolauku, aktivizēt organisma procesus, normalizēt asinsspiedienu un cīnīties ar audzēju šūnām.
Dzintara krelles ikdienā iesaka nēsāt, ja ir problēmas ar vairogdziedzeri, spondiloze un sašaurināti galvas asinsvadi. Protams, neapstrādātam dzintaram ir daudz lielāka ietekme uz organismu nekā no tā darinātām rotaslietām, kad tas apstrādāts ar laku vai ievietots sudraba vai cita materiāla ietvarā.
Dzintaru atzīst par efektīvu dabas veidotu biostimulatoru, kas uzlādē ar enerģiju, stimulē matu augšanu, padara jaunavīgāku ādu, nomierina nervu sistēmu, novērš galvassāpes. Dzintars nostiprina asinsvadus, stimulē limfas, muguras smadzeņu un starpšūnu šķidrumu kustību. To ieteicams lietot cilvēkiem, kas cieš no zema asinsspiediena, glaukomas, kataraktas un tīklenes distrofijas. Pastāv uzskats, ka dzintars spēj dzēst dažāda veida patoloģiskus elektromagnētiskos laukus, kas ir slimību rašanās iemesls.
Tautas medicīnā pret kuņģa vainām lieto ar ūdeni sajauktus dzintara putekļus. Pret ausu un acu kaitēm noder dzintara putekļi ar rožu eļļu vai medu. Dzintara apstrādātāji mēdz apkaisīt brūces ar dzintara putekļiem, lai ātrāk dzīst. Runā, ka, paberzējot sāpošās vietas ar dzintara gabaliņiem, sāpes pārejot jau stundas ceturkšņa laikā.
Pēdējā laikā SPA centros un skaistuma salonos piedāvā dzintara masāžu, kurā izmanto dzintara pulveri vai eļļu. Tikai jāņem vērā, ka dzintars var padarīt ādu un matiņus tumšākus un ietekmēt to augšanu.
Ja dzintara rotas kļūst blāvas, tas nozīmē, ka saules akmens uzņēmis sevī negatīvo enerģiju. Tādēļ reizi nedēļā tās jāpatur tekošā ūdenī vai saulē.
Vairāk padomi par veselīgu dzīvesveidu tematiskajā izdevumā “400 padomu skaistumam un veselībai”
Vai tu zināji, ka katrai zodiaka zīmei ir savas ēteriskās eļļas, kas atbilst individuālajām vajadzībām? Izlasi šo horoskopu un atklāj, kuras ieteicamas tieši tev!
Attiecībā uz eļļām un smaržām, protams, katram ir sava gaume, vai tas būtu salds un nomierinošs svaigas lavandas aromāts vai uzmundrinoša piparmētru smarža, dažādām ēteriskajām eļļām ir kāda kopīga lieta – tās atmodina tavas sajūtas un sniedz labsajūtu ķermenim.
Jau senatnē ēteriskās eļļas dažādās kultūrās lietoja kā dziedniecisku līdzekli. Ar laiku dažādām eļļām atklāja vēl citas labvēlīgas īpašības, piemēram, tajās ir antioksidanti, antibakteriālas un pretiekaisuma īpašības. Tās izmanto arī aromterapijai, skaistumkopšanā un pat kā mājokļa tīrīšanas līdzekļi.
Vai kādreiz esi iedomājies, ka to, kādas ēteriskās eļļas vajadzētu izmantot, var noteikt arī pēc tavas zodiaka zīmes? Jā, aromaterapija un astroloģija var būt diezgan tālu viena no otras, bet šajā rakstā atklāsi, ka ir smalks pavediens, kas savieno šīs divas senās mākslas. Ēterisko eļļu izmantošana var palīdzēt vairot tavu labklājību un gūt vairāk pozitīvās enerģijas.
Seno Vēdu traktātā “Nemirstīgo grāmata” teikts: “Neticiet, ka slimības, ciešanas un neveiksmes piemeklē pēkšņi. Tās izvēlas, pie kā nākt. Cilvēki piesaista tās ar saviem darbiem un domām. Bet gudrie zina, kad, kur un kāpēc tās var uzbrukt. Lai izvairītos no problēmām, vislabāk ir novērst to parādīšanos savā dzīvē. Negaidiet, kamēr nezināšana piesaista slimību. Gudrais zina, kā izvairīties no nepatikšanām, pirms vēl tās radušās. Viņš zina, kas palīdz izraut slimību aizmetņus. Viņš iznīdē tos, pirms saknes ir nostiprinājušās un iznīcinājušas dzīvības augu.”
Iespējams, daži no apgalvojumiem jums liksies mūsdienām neatbilstoši, bet kaut kas – rezonēs?
1. Pārmest kaut ko vecākiem un zaimot draudzību.
2. Būt greizsirdīgam, uztverot sievu kā savu īpašumu.
3. Runāt to, kas citos izraisa rūgtumu.
4. Piedzīvot sirdssāpes, kas atņem spēkus.
5. Krist pārmērībās un rijībā.
6. Konsultēties ar skopuli par žēlsirdību.
7. Sarunāties ar neizglītoto, nezinošo par dzīves jēgu.
8. Rūpēties par bagātību tā, ka tas atņem spēkus.
9. Iegūt naudu ar meliem un noziegumiem.
10. Palīdzēt nedzimušu bērnu nogalināšanā.
11. Apdraudēt grūtnieču, bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku īpašumu.
12. Pievilt uzticību.
13. Ņirgāties un izsmiet tos, kas tevi mīl.
14. Priecāties, redzot neveiksmi, nelaimi.
15. Mēģināt padarīt laimīgo nelaimīgu.
16. Mudināt cilvēkus būt vardarbīgiem.
17. Izmantot kļūdas un noniecināt citu sasniegumus.
18. Apskaust cienījamus cilvēkus.
19. Nicināt svētceļojumu vietas un svētnīcas.
20. Runāt sliktu un lamāties.
21. Nemaksāt parādus un piesavināties noguldījumus.
22. Piesārņot domu telpu ar zemiskiem nodomiem.
23. Piedēvēt ļaunumu tikumīgam cilvēkam un izturēties pret viņu necienīgi.
24. Paņemt atpakaļ to, ko atdevāt.
25. Neļaut citiem pasniegt dāvanas.
26. Apzagt, apkrāpt vecus cilvēkus.
27. Pārdot alkoholiskos dzērienus, indes un narkotikas.
28. Medīt, lai izklaidētos.
29. Nomelnot tikumīgas sievietes.
30. Aizvilt citu cilvēku sievas un iekārot jaunavas.
31. Sniegt nepatiesu liecību.
32. Saņemt ieņēmumus no zādzībām.
33. Nopelnīt dzīvei ar krāpšanu.
34. Izcirst vai bojāt kokus, dārzus un mežus.
35. Pārkāpt celibāta solījumu.
36. Necienīt tēvu, māti, skolotājus vai priesterus.
37. Nodevīgi atteikties no uzticīgas, ar labām īpašībām apveltītas, cēlas un godīgas sievas.
38. Piekrāpt tikumīgu un uzticamu sievu ar netikli.
39. Nepateikties tam, kurš palīdzējis.
40. Iznīcināt akas, ūdens tilpnes, svētnīcas vai cilvēka mājokļus.
41. Nepalīdzēt mirušajiem priekštečiem ar labām domām un lūgšanām.
42. Kaisles apmātam stāties attiecībās ar sievieti viņas menstruālā cikla laikā, četru dienu mēness nomaiņas laikā, dienā, ūdenī, grūtniecības laikā.
43. Iegūt sievieti, izmantojot to, ka viņa guļ, ir vāja, neaizsargāta, piedzērusies vai viņai nav patvēruma.
44. Pārdot un ražot ieročus.
45. Izkārnīties ugunī, ūdenī, dārzā, uz ceļa vai govju aplokā.
46. Būt aizdomīgam, skeptiskam un ciniskam.
47. Sodīt nevainīgo.
48. Apsolīt un to neizpildīt.
49. Ēst ēdienu, ko pagatavojis slimais, muļķis vai apmātais.
50. Nejust līdzi bezpalīdzīgajiem.
Aprīlī Auniem ieteicams saudzēt locītavas un cīpslas. Pārmērīga, bet galvenais – reta slodze nepavisam nav tas, kas vajadzīgs. Ja atsāc sportot pēc ilgāka pārtraukuma, ņem vērā ilgumu un savu pašreizējo fizisko formu, nestreb karstu!
Pirms treniņa ļoti svarīga ir iesildīšanās. Neaizmirsti arī par aizsarglīdzekļiem, piemēram, ceļu un elkoņu sargiem, slidojot ar skrituļslidām.
Ja gadīsies saslimt, slimības simptomus jutīsi uzreiz – nebūs jālauza galva par to, ka kaut kas palaists garām veselības ziņā. Starp citu, tas nozīmē: ja no rīta ir temperatūra, tālāk būs tikai sliktāk, neskrien uz darbu! Bez ārstēšanās atveseļoties būs grūti.
Kā apgalvo pazīstamais psihologs, līderis psiholoģijas bioloģiskajā virzienā, bioloģiskās tipoloģijas ieviesējs Hanss Aizenks, ir divu veidu slimības – ķermeniskās un dvēseliskās. Viena saistīta ar otru. Tās nedzīvo viena bez otras. Dvēseliskie traucējumi veidojas no fiziskajiem, bet fiziskie – no dvēseliskiem traucējumiem.”
Bet cits ārsts, Ronalds Grosārts-Matičeks, kurš ir ungāru onkologs, veicis garu longitudinālo pētījumu par psihosomatiku. Viņš saka: “Stress spēj palielināt saslimšanas iespēju, ja cilvēkam ir atbilstošs personības tips.”
Protams, tipoloģijas ir visdažādākās tipoloģijas, bet, lūk, lielāks iedalījums – trīs veida personības. Skaidro psiholoģe Olga Podoļska.
A tips
Ir nosliece uz sirds slimībām, hipertoniju
40% populācijas
Šāds cilvēks ir orientēts uz darbu, karjeru, nepacietīgs, viņam nepatīk “velti tērēt laiku”, nereti viņš var būt agresīvs. Nervozs, saspringts, nepacietīgs, profesionāls darbā. Viņš grib visu darīt ātri, ar maksimālu atdevi un ir ar noslieci uz emocionālu uzsprāgšanu. Ēd ātri un īsti bez iedziļināšanās, ko. Kustas enerģiski, kustīgi, ar iekšēju saspringtību.
Šie cilvēki ir redzami vai slēptie līderi.
B tips
Bez noslieces uz psihosomatiskām slimībām
30% populācijas
Mierīgi, apmierināti, atslābināti, relatīvi veseli, ar normālu reakcija tipu. Ja kaut ko sasniedz, tad – bez saspringuma. Kustas atslābināti un plūstoši. Gūst baudu no dzīves.
Tie ir neformālie.
C tips
Nosliece uz vēzi
20% populācijas
Drīzāk par sevi nepārliecināti, nav ar sevi apmierināti, depresīvi, atbildīgi, par visu satraucas pirms laika. Pārlieku pacietīgi, izdabā visiem, aizmirstot par sevi, liek sabiedrības prasības pirmajā vietā, nerēķinās ar savām vēlmēm. Nekad vai reti ļauj sev dusmoties, bet tikai dziļi sevī apvainojas, gadiem auklējot sevī negatīvas jūtas, taču pat sev tajā baidās atzīties.
Viena no nedaudzajām baudām, ko viņi sev atļauj – šokolāde, ko viņi ēd daudz. Kustas ne pārāk pārliecināti, sažņaugti, bez lielas amplitūdas.
