Sadarbībā ar sertificētu pirtnieku un dziednieku Ziedoni Kārkliņu turpinām iepazīstināt “Tasty” lasītājus ar ēdamajām nezālēm, šoreiz atklājot nātres veselīgās īpašības un skaidrojot, kā uz katra stūra zaļojošo nezāli iekļaut ikdienas ēdienkartē.

Lai izdzīvotu bez laistīšanas, daudzām nezālēm ir attīstījušās neticami garas saknes – tātad tās spēj uzņemt daudz vairāk uzturvielu nekā mūsu kultūraugi. Tās ir spēcīgākas, jo spēj sadabūt no augsnes vajadzīgās vielas bez mēslošanas, izdzīvo bez laistīšanas un siltumnīcas jumta virs galvas. Šī iemesla dēļ spēcīgākas ir arī bioloģiski aktīvās vielas, ko uzņemam ar nezālēm.

Pie mums sastopami apmēram 10 nātru veidi. Pārtikā dziednieks iesaka izmantot lielo nātri, sīko nātri, šaurlapu nātri, kaņepveidīgo un plakanlapu nātri.

Nātres īpaši ieteicams iekļaut uzturā, ja ir:

• avitaminoze;
• elpošanas ceļu saslimšanas;
• tuberkuloze;
• liesas, aknu, žultspūšļa, nieru saslimšanas;
• mazasinība;
• epilepsija;
• histērija;
• galvas sāpes;
• kuņģa-zarnu trakta, dzemdes, plaušu asiņošana;
• ateroskleroze;
• trūkst piena bērna barošanai;
• reimatisms;
• neiroloģijas;
• diabēts;
• jāattīra asinis;
• jāpaātrina kaitīgo vielu izvadīšana no organisma;
• vajadzīgs līdzeklis organisma spēcināšanai.

Nātres satur daudz C vitamīna, atkarībā no šķirnes un ievākšanas laika – no 20 līdz pat 60%. Nātres satur arī ap 8% karotīna (gandrīz tikpat, cik burkānos), ap 1% K vitamīna, B grupas vitamīnus, ap 40% dzelzs, 1% vara un dažādus citus asinsradei svarīgus mikroelementus. Olbaltumvielu satura ziņā nātre ir bagātāka par daudziem dārzeņiem: svaigās nātrēs ir ap 3%, kaltētās — 15–20%. Kaltētās nātrēs ir ap 5% taukvielu, ap 4% kalcija un 10–20% cietes.

Lasi tālāk un uzzini dažādus garšīgus veidus, kā veselīgās nātres iekļaut pavasara ēdienkartē.

Noderīgi padomi, kā iekļaut nātres ēdienkartē

Jaunajās nātrēs C vitamīna ir pat vairāk nekā citronos un upenēs. Nātru lapās ir daudz fitoncīdu, tādēļ nātru lapās ietītu gaļu var uzglabāt svaigu pat karstā laikā. Svaigas lapas var ieskābēt ziemai tāpat kā kāpostus. Nātres izmanto salātos, zupās, omletēs, plovos, pīrāgos, pelmeņos. Tās var žāvēt un izmantot ziemā ēdienu gatavošanā.

Salātiem blanšē 5 minūtes sālsūdenī, tad nokāš un sasmalcina. Ja lieto svaigas, tad 20–30 minūtes tur sālsūdenī. Zupām nātres pievieno 20 minūtes pirms gatavības. Zupas var būt visdažādākās — svaigu nātru zupa, svaigu kāpostu zupa, skābu kāpostu zupa, mētru-skābeņu zupa, putraimu zupas, buljoni.

Kotletēm pievieno sālsūdenī mērcētas svaigi maltas nātres līdz pat ceturtdaļai masas. Zivju kotletēm līdz trešdaļai masas. Nātres var izmantot kā piedevu pīrāgu, pankūku vai cepumu mīklai.

Nātru sulu var pievienot kā vērtīgu sastāvdaļu dārzeņu sulām. Nātru sula pavasarī hipovitaminozes gadījumā, kā arī veciem, ar aterosklerozi slimiem cilvēkiem ir ļoti ieteicama pa pusglāzei dienā.

Dabīgā nātru sula (koncentrēta)

1 kg nātru lapas nomazgā siltā ūdenī un samaļ gaļas mašīnā, iegūto masu izspiež caur marli. Sulu izlieto uzreiz jeb uzglabā ledusskapī ne ilgāk kā vienu dienu.

Veselības dzēriens

Nātru sulu sajauc ar biešu sulu, pievieno medu un pielej ūdeni. Nātru un biešu sulas ņem pa 1 glāzei, 2 ĒK medus un 1 l ūdens.

Lasi tālāk un uzzini citas receptes nātru iekļaušanai ikdienas ēdienkartē un saglabāšanai ziemas krājumiem.

Idejas, kā veselīgās nātres saglabāt ziemas krājumiem

Lai nātru veselīgās īpašības saglabātu ziemas krājumiem, dziednieks Ziedonis Kārkliņš iesaka šādas pārbaudītas receptes.

Marinētas nātres

Nātru jaunās lapas un dzinumus sakapā, pārlej ar marinādi, 6–10 minūtes vāra, saliek noslēgtos traukos. Uzglabā vēsā vietā. Lieto kā piedevu zupām un pamatēdieniem.

Nātru pulveris

Nātru lapas un kātus izkaltē labi vēdināmā telpā, sasmalcina un izvētī. Lieto kā piedevu zupām, mērcēm, omletēm, biezputrām, pankūkām un citiem ēdieniem. Nātru pulveris labi uzglabājas 2 gadus, nezaudējot savas izcilās pārtikas un bioloģiskās īpašības.

Sāļā savvaļas augu pasta

Nātres, pieneņu lapas, ceļmallapas, āboliņa lapiņas, māllēpes, maura sūrenes, liepu lapas un ziedus un aveņu lapas samaļ gaļas mašīnā. Piejauc augu eļļu, pievieno sāli un liek sterilizētās burciņās.

Savvaļas augu pasta ar medu

Visus iepriekš minētos augus nomazgā, samaļ un sajauc ar medu. Ziemā šīs pastas var pagatavot no sausiem augiem. Sausos augus saberž, izmērcē un sajauc ar tomātu pastu vai medu.

Pasterizēta nātru sula

Pēc samalšanas gaļas mašīnā nātru masai pielej 0,5 l vārīta, atdzesēta ūdens un izspiež caur marli. Sapilda burkās un 15 minūtes pasterizē 70°C temperatūrā. Aizvāko un uzglabā vēsā vietā. Lieto sulu pagatavošanai, kombinējot ar bērzu sulu, burkānu vai citām sulām, pievieno medu.

Veselīgas receptes ar nātrēm ikdienas ēdienkartes dažādošanai
Iepazīstoties ar šīm receptēm, radīsi iedvesmu, kā iekļaut veselīgās nātres ikdienas ēdienkartē.

Sautētas nātres

500–700 g nātru, 600 ml ūdens (nātru novārījums), 3 ĒK eļļas, 3 ĒK miltu, 1 gl. piena, 1 ola, sāls. Nātres aprasina ar sālsūdeni un smalki sasmalcina. Tad ieliek verdošā sālsūdenī. Pievienojot eļļu, vāra, kamēr mīkstas. Miltus apcep eļļā, aplej ar pienu, pievienojot 1/3 nātru novārījumu. Tā ir mērce. Pieliek katliņā. Maisot tvaicē 3 minūtes. Noņem no uguns un iemaisa jēlu olu un kefīru (rūgušpienu).

Nātru-biešu salāti

150 g nātru, 1–2 bietes, krējums vai majonēze, sāls. Svaigas nātru lapiņas noplaucē un sasmalcina. Sasmalcina vārītas bietes. Visu samaisa un pievieno krējumu un sāli.

Salāti “Uguntiņa”

50 g nātru, 100 g ceļmallapu, 80 g sīpolu, 50 g mārrutku, 1 ola, krējums, sāls, etiķis. Smalki sagriež sīpolu, sarīvē mārrutkus, olu. Samaisa ar krējumu. Pievieno smalki sagrieztas ceļmallapas un nātres.

Nātres ar riekstiem un olām

750 g nātru, ½ glāze ūdens, 2 ĒK miltu, ½ glāze eļļas, 1 ķiploka galviņa, 1 ĒK etiķa, 3 olas, pipari. Nātres pārlej ar karstu sālsūdeni un vāra mīkstas, tas nospiež un ar karoti izrīvē. Miltus mazliet apcep eļļā un pievieno nedaudz sarkano piparu. Nātrēm piejauc un pielej tik daudz ūdens, lai iznāk ne pārāk biezs biezenis. Ķiplokus saberž un sajauc ar etiķi. Ķiploku-etiķa maisījumu pievieno nātrēm un 10 minūtes turpina vārīt uz mazas uguns. Kad nātres gatavas, tās liek bļodā un apkaisa ar lielos gabalos sasmalcinātiem valriekstiem. Olas novāra un sagriež 4 daļās, sagrieztās olas liek bļodā un viegli apsāla, un pārkaisa melnos piparus.

Kartupeļu zupa ar olu un nātrēm

Novāra sagrieztus kartupeļus, burkānus, pētersīļus vai pēc vēlēšanās citas sastāvdaļas, 1–2 minūtes pirms gatavības pievieno sīki sagrieztas jauno nātru lapiņas. Pasniedz ar krējumu vai kefīru un olu.

Auzu pārslu zupa ar nātrēm

½ glāze auzu pārslu un 1–2 gabaliņos sagrieztus kartupeļus vāra līdz gatavībai. Pievieno svaigas, sagrieztas nātres, 2 ĒK krējuma, sāli un uzvāra. Pasniedz karstu.

Nātru-prosas plācenīši

100 g nātru, 200–300 g prosas biezputras, 20 g taukvielu. Sālsūdenī 1–2 minūtes apvāra nātres, notecina un sasmalcina. Sajauc ar biezu prosas biezputru un cep cepeškrāsnī vai uz plīts.

Vasaras pelmeņi

No kviešu miltiem, olām, sāls un 35°C silta ūdens gatavo mīklu. Atstāj 30 minūtes uzbriest un izveltnē 3 mm biezumā. Pelmeņu pildījumam paredzētās nātres sasmalcina un apcep eļļa kopā ar sīpoliem. Pelmeņus vāra sālsūdenī. Pasniedz ar saldkrējuma sviestu vai krējumu. Uz 300 g nātru ņem 200 g kviešu miltu, 2 olas, 1–2 sīpolus un 20 g kausēta sviesta.

Zivju vai gaļas frikadeles ar nātrēm

Maltai jūras zivju masai pievieno kaltētu nātru pulveri un slēgtā traukā sautē nelielā daudzumā ūdens un krējuma maisījuma. Pasniedz ar tomātu vai krējuma mērci. Uz 500 g zivju masas nepieciešams ½ glāze kaltētu nātru pulvera vai 150 g svaigu lapu. Tāpat var pagatavot gaļas frikadeles.

Kartupeļu pankūkas ar nātrēm

Gaļas mašīnā samaļ 1 kg kartupeļu, 200 g nātru, 50 g sīpolu. Pievieno miltus vai mannas putraimus, sāli un cep uz pannas.

Omlete ar nātrēm

4 porcijām omletes nepieciešamas 4 olas, 100–150 g svaigu nātru lapu un 1 glāze piena. Nātres smalki sagriež, pārlej olu-piena maisījumu un cep ar sviestu vai eļļu ietaukotā pannā. Sāli pievieno pēc garšas.

Biezpiena plācenīši ar nātrēm

10 ĒK sasmalcinātu nātru, 2 ĒK biezpiena, 2 ĒK mannas putraimu, 2–3 olas, sāls. Svaigas nātru lapiņas uz 1–2 minūtēm pārlej ar vārošu ūdeni, sasmalcina un sajauc ar biezpienu, sagatavotās kotletes apkaisa ar mannas putraimiem, apviļā sakultā olā un cep. Pasniedz ar medu vai ievārījumu.

Pīrādziņu pildījums

1 kg jaunu nātru pārlej ar vārošu ūdeni un atstāj uz 1–2 minūtēm. Izkāš, sakapā, sajauc ar 100 g vārītu rīsu vai sāgo un 4–5 vārītām olām. Sāls pēc garšas.

Nātru “plovs”

600 g svaigu nātru lapu applaucē ar vārošu ūdeni, izkāš, sasmalcina un izkāš novārījumu. 200 g rīsu pārlasa un nomazgā vispirms siltā, tad karstā ūdenī. Sagriež gabaliņos 180 g sīpolu un apcep. Nosusinātos rīsus apcep kopā ar sīpoliem un sagrieztajām nātrēm. Traukā ielej nātru novārījumu, pievieno sāli un uzkarsē līdz vārīšanai, pievieno apceptos rīsus, sīpolus un nātres, pievieno 100 g margarīna, piparus, sajauc un liek uz 20–25 minūtēm cepeškrāsnī.

Maijā LU Botāniskajā dārzā turpinās ārstniecības augu iepazīšanas nodarbības. Šajā mēnesī ievācamos augu iepazīšanas nodarbības notiks 9. un 30. maijā plkst. 18.30. Dalībai nodarbībās jāpiesakās iepriekš.

Ārstniecības augi ir vērtīga dabas bagātība, kas ar pareizajām zināšanām ir izmantojama veselības uzturēšanai un savas ēdienkartes dažādošanai. LU Botāniskais dārzs visas vasaras sezonas garumā aicinās iepazīt ārstniecības augu pasauli īpašās tiem veltītās nodarbībās. Nodarbības vadīs ārstniecības augu speciāliste un farmaceite Anita Liberte. Katrā nodarbībā apskatīs atšķirīgus augus, tādējādi gūstot vispusīgu priekšstatu par ārstniecības augiem Latvijā.

Nodarbību vadītāja dalībniekiem pastāstīs to, kā augus atpazīt pēc tiem raksturīgām pazīmēm, kur augi dabā meklējami, kuras augu daļas vācamas, kā arī atsevišķiem augiem demonstrēs praktisku drogu sagatavošanas procesu. Nodarbības dalībnieki uzzinās arī to, kā laikapstākļi ietekmē ārstniecības augu vākšanu, kā izraudzīties īsto vietu augu vākšanai un citas praktiskas zināšanas, kas noderēs katram, kas vēlas apgūt ārstniecības augu vākšanas noslēpumus

Nodarbību garums aptuveni 1.5 h. Pulcēšanās nodarbībām notiks pie kases.

Dalības maksa nodarbībā 1 personai 2 EUR + ieejas biļete.

Dalībnieku skaits nodarbībā ir ierobežots, tādēļ dalībai nodarbībās obligāti jāpiesakās iepriekš. Pieteikties iespējams, rakstot agnese.reke@lu.lv (vēstulē jānorāda dalībnieka vārds, uzvārds, kontakttālrunis, kā arī izvēlētā nodarbība).

Portālam Veselam.lv atrakstīja kāda norūpējusies vecmāmiņa. Viņa zina, ka tauksakne ir lielisks dziedniecības līdzeklis, labi palīdz audu reģenerācijā. Tomēr viņa bažīgi vaicā, vai to drīkst lietot jaunā māmiņa, kura baro bērnu.

Jaunajai sievietei bija ķeizargrieziens, pēc tam radās sarežģījumi. Rētu sadziedēt varētu palīdzēt tauksaknes ziede. Vecmāmiņa pati to mājās gatavo – svaigu tauksaknes drogu aplej ar eļļu, karsē ūdens peldē, tad notur 4 dienas. Pēc tam nolej un sakausē ūdens peldē kopā ar bišu vasku.

Vienlaicīgi vecmāmiņa gribētu piedāvāt meitai palietot tauksaknes uzlējumu. To vecmāmiņa gatavo šādi: vakarā aplej apmēram 2 tējkarotes drogas ar pusotru glāzi ūdens un atstāj uz nakti. No rīta nolej šķidrumu. Tai pašai drogai uzlej glāzi vāroša ūdeni, notur 15 minūtes un nolej. Abus šķidrumus sajauc. To vajag izdzert dienas laikā, apmēram ik pēc 2 stundām.

Tomēr vecmāmiņa īsti nezina, kā rīkoties, jo esot dzirdējusi, ka tauksaknes preparāti kaitē sievietei, kura baro zīdaini ar krūts pienu.

Atbildi taujājām fitoterapeitam Artūram Tereško.

“Tauksakne ir laba un derīga, bet ne vienmēr un ne visiem,” brīdina dakteris. Šīs taukainās saknes novārījumu vai izvilkumu nereti izmanto lūzumu gadījumā, lai sadziedētu kaulus. Tas var paātrināt brūces sadzīšanu, veicināt epitēlija veidošanos uz ilgstoši nedzīstošām čūlām, mazināt muskuļu un cīpslu sastiepumu.

Tomēr māmiņai, kura baro bērnu, tauksakni iekšķīgi nedrīkstētu dot, jo tā satur aktīvas vielas, kas bērnam var būt kaitīgas – tātad labāk neriskēt.

Ārīgi gan var droši uztaisīt tādu smēri un lietot. Lai dzītu labāk, iekšķīgi der palietot homeopātisku preparātu Arnika D4 – pa 3 zirnīšiem dienā.

“Jāņem vērā, ka tauksakne satur alkoloīdus, kas pastiprina kaulu šūnu vairošanos, palīdz tās veidot. Tādēļ der būt uzmanīgam, ja deformējas locītavas, notiek kaulu aplama paplašināšanās un augšana. Tauksaknes preparāti var šos procesus papildus stimulēt,” uzsver Artūrs Tereško.

“Katru dienu es saņemu vēstules no cilvēkiem, kuri gribētu dabūt filmā redzamās džungļu drogas,” stāsta filmas “The Sacred Science” veidotājs Niks Polici (Nick Polizzi). “Mans pirmais jautājums šiem entuziastiem ir – vai esat izpētījuši tradicionālos dziedniecības līdzekļus, kas atrodami jūsu pašu mežā? Visbiežāk atbilde ir – nē.” Lūk, Nika stāsts par trim prasmīgiem dakterīšiem, kas dzīvo tepat blakus.
Jā, ir kaut kas vilinošs un mistisks peldēšanā pa liānām aizaugušu upi uz nomaļu ciemu, kas pazīstams ar savu izslavēto šamani. Bet līdzīgas prakses ir visā pasaulē, un daudzas ir pieejamas netālu no tavām mājām. Šodien es vērsīšu uzmanību uz trim dabīgajiem ārstniecības līdzekļiem, ko atrast ir tik viegli, ka varbūt tie jau ir tavā virtuvē!

Ķiploks (Allium sativum)

Gribu sākt ar Allium sativum jeb ķiploku – ne tikai, lai parādītu godu savām itāliešu saknēm, bet arī tāpēc, ka šis, iespējams, ir visjaudīgākais praktiskās dziedniecības augs uz planētas. Mums visiem pazīstamas šīs skarbā rakstura daiviņas to spēcīgās garšas un aromāta dēļ, bet mani allaž pārsteidz, cik maz cilvēku izmanto to medicīniski, jo ķiploka pielietojums dziedināšanā taču ir tik daudzveidīgs!

Bet ne jau mūžam tā bijis. Vēl nesen, pirms gadiem 60, ķiploks bija neatņemama sastāvdaļa medicīnas somās – to ievainojumu dziedēšanai lietoja ASV kara mediķi abos pasaules karos. Tā antibakteriālās un pretsēnīšu īpašības tikušas novērtētas jau gadu tūkstošiem ilgi.

Daudzpusības ziņā tikai retais augs spēj sacensties ar ķiploku. Tas efektīvi šķidrina asinis, tam ir antibakteriāla, antioksidējoša, pretsēnīšu un pretvīrusu iedarbība, tas stimulē imūno sistēmu, veicina sirds veselību un ir zinātniski atzīts holesterīna pazeminātājs.

Mans iecienītākais pielietojums: ķiploks var burtiski izslēgt saaukstēšanos vai drudzi mazāk nekā 24 stundās, ja tiek lietots kopā ar atbilstošu ēdienkarti un adekvātu miega devu.

Kā vislabāk to lietot? Zaļu. Jā, tās var būt “asas izjūtas”, bet, ja tas ir pārāk nikns pret tavām aukslējām, iedomājies, cik slikti tas liek justies tām radībiņām tavās iekšās, kas liek tev justies draņķīgi!

Ja man atļautu medicīnas somā paturēt tikai vienu vienīgu augu, tas būtu ķiploks.

Ābolu etiķis (Malus sylvestris)

Runājot par sensenajām mājas aptieciņām, Malus sylvestris jeb ābolu etiķis ir lietots jau pirmo rakstisko vēstures liecību laikā. Arheologi ir atrakuši ēģiptiešu urnas, kas datējamas ar 3000. gadu p.m.ē., kurās joprojām ir šī viela! Hipokrāts, modernās medicīnas tēvs, parakstīja ābolu etiķi veselai virknei veselības problēmu… Un zini, ko? Gan klīniskās, gan alternatīvās medicīnas praktiķi aizvien to iesaka kā lielisku līdzekli “dakteru turēšanai pa gabalu”.

Savu pretsēnīšu, pretvīrusu un antibakteriālo īpašību dēļ ābolu etiķim ir vairāki medicīniski pielietojumi. Ar to bieži skalo iekaisušu rīkli, tas likts uz ādas kārpu un dzimumzīmju likvidēšanai (iknakts kompreses var dot ļoti pozitīvu rezultātu), ziests uz sejas piņņu likvidēšanai un lietots iekšķīgi kā līdzeklis iesnu un deguna blakusdobumu infekcijas apkarošanai.

Jau minētie pielietojumi vien varētu ābolu etiķi padarīt par vērtīgu iemītnieku tavā virtuvē, bet ir neseni pētījumi, kas norāda – ābolu etiķis var palīdzēt arī pie nopietnākiem veselības stāvokļiem.

Pētījums, ko 2004. gadā publicēja Amerikas Diabēta fonds, atklāj, ka otrā tipa diabētiķi uzrādīja ļoti cerīgus rezultātus, ja lietoja ābolu etiķa devu pirms maltītes. Vidēji pētījuma dalībnieki uzrādīja 25% uzlabojumu glikozes limenī asinīs, kas ir ļoti labs rezultāts.

Jaunie vēža pētījumi arī norāda uz ābolu etiķi kā uz cerīgu pretvēža produktu, īpaši vēža šūnu augšanas apstādināšanā un jaunu vēža šūnu veidošanās ierobežošanā.

Vieds padoms: izvēlies savu ābolu etiķi rūpīgi. Jo duļķaināks, jo labāks. Ja tev skapī ir pudele ar dzidru ābolu etiķi, tās nav zāles. Labs etiķis ir brūni oranžs un ar nosēdumiem pudeles dibenā.

Pienene (Taraxacum officinale)

Šis pēdējais augs, iespējams, nebūs vis atrodams tavā pieliekamajā, taču attiecīgajā gadalaikā ar šo spilgto, dzīvespriecīgo puķi ir pilnas teju visas apkaimes pļavas. Mēs esam mācīti uzlūkot šīs dzeltenās saulītes par nīdējamām nezālēm, bet atliek redzēt, kā bērns ar tām darbojas, lai ieraudzītu to patieso skaistumu. Pieneņu nosaukums angļu valodā nācis no franciskā “Dent de Lion” jeb “lauvas zobs” – kā atsauce uz to zobainajām lapām.

Mans draugs un dabiskās pārtikas eksperts Daniels Vitalis mēdz teikt, ka augi, kuri mūsu organismam ir visnepieciešamākie, aug jūdzes attālumā no mums, un tas ir vēl viens veids, kā Māte Zeme rūpējas par saviem bērniem.

Zinot, ka standarta amerikāņu ēdienkarte ir smagi pielādēta ar apstrādātu gaļu, rafinētiem cukuriem, pesticītiem pildītiem produktiem un maz vai nemaz dzīvas pārtikas, vislielākā dāvana, ko Pachamama mums varētu veltīt, būtu pamatīgs atindētājs, vai ne? Nu, ko, nemeklē tālāk par savu lieveni, jo Taraxacum officinale akurāt tas arī ir.

Vienkāršāk sakot, pienenes ir tavas aknas vislabākie draugi. Jā, tavas aknas, otrā lielākā orgāna tavā ķermenī, kas visa cita starpā darbojas kā organisma filtrs. Ja esi ēdis “nerātni” un jūties tā, it kā tev ezis nūtu vēderā uzaudzis, pirmais, kas jādara, ir a) jāizmaina diēta un b) baro savu aknu tā, lai tā spētu apstrādāt indes un droši izvadīt tās no tavas sistēmas.

Vislabākais aknas tīrītājs, kas man zināms, ir svaigi uzlieta pienenes saknes tēja. Un es šajā teorijā neesmu vientuļš. Tautas dziednieki un dakteri to parakstīja jau ilgi pirms mūsu dienām. Vēl viens gards veids, kā veicināt aknas veselību, ir pievienot pieneņu zaļumus salātiem vai sautēt tos kopā ar savu olbaltumvielu avotu.

Jautājums tīri jautrībai: ikvienā ģimenē ir kāds, kurš spēlē “zāļu tantiņas” lomu – kurš tas ir jūsmājās? Man arī pašam jāatzīstas – manās mājās, kad kāds noliekas gultā ar slimību, dziednieks mani pamostas gandrīz par daudz dedzīgi, gluži kā zelta retrīvers metas pakaļ gaisā pamestam lidojošajam šķīvītim. Ko lai saka? Es mīlu šīs lietas…

Kopā ar sertificētu pirtnieku un dziednieku Ziedoni Kārkliņu “Tasty” iepazīstina ar noderīgu informāciju par pieneņu veselīgajām īpašībām un sniedz receptes šī auga izmantošanai.

Pavasarī šis augs mūs priecē ar saviem saulainajiem ziediem, taču pienenes var būt arī lielisks ikdienas ēdienkartes papildinājums. Piemēram, Francijā tās audzē kā dziedniecisku pārtikas kultūru, bet Kanādā tās audzēšana aizliegta ar likumu, jo pieneni uzskata par ļoti nevēlamu nezāli, kuras izplatība jāierobežo.

Pārtikā var izmantot visu augu, turklāt iespējamais pielietojums ir visai plašs. Pienenes būtu īpaši ieteicams iekļaut ēdienkartē, ja ir:

• kaulu slimības;
• aknu slimības (katru dienu vajag apēst 5–6 augu lapiņas);
• diabēts (ziedēšanas laikā 10 augu lapiņas dienā);
• hronisks nogurums;
• enerģijas trūkums;
• ekzēma;
• vajadzīga organisma tīrīšana;
• žultsakmeņi;
• vielmaiņas traucējumi;
• liesas slimības;
• nepieciešama asins tīrīšana;
• sieviešu slimības;
• astma;
• pazemināts asinsspiediens.

Pienenēs ir C un B2 vitamīni, saknēs Fe, K, Mn, P, lapās Ca, P, Mn, B, Cu, Ni, Mo un citas vērtīgas vielas.

Ļoti laba ir pieneņu sula, kura palīdz tikt galā ar dažādām slimībām, locītavu sāpēm, pazeminātu skābes daudzumu, spēcina organismu utt.

Ja iekož bite vai lapsene, steidzīgi sasmērē koduma vieta ar pieneņu pienu. Pēc īsa brīža sāpes un tūkums pāries. Arī no vasaras raibumiem var atbrīvoties, tos sasmērējot ar pieneņu sulu. To atstāj uz sejas vismaz 2 stundas, tad nomazgā. Tāpat dara arī ar pinnēm.

Ja moka locītavu sāpes, reimatisms, artrīts, tad sasmalcina pieneņu lapas un ziedus un liek klāt pie sāpošajām vietām kā sildošu kompresi. Efekts ir labāks, ja papildus lieto pieneņu lapu novārījumu iekšķīgi: 1 ĒK sasmalcinātu lapu termosā pārlej ar glāzi verdoša ūdens un patur 1 stundu. Tad nokāš un lieto pa 1 ĒK pirms ēšanas.

Aterosklerozes dziedināšanai un profilaksei lieto pieneņu sakņu pulveri pa 1 TK 3 reizes dienā pirms ēšanas. Tam vēl var pievienot medu.

Diabēta un hepatīta gadījumā 1 TK sasmalcinātu sakņu termosā pārlej ar verdošu ūdeni un patur 2 stundas. Lieto pa 1 ĒK 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Aknu iekaisumu gadījumos ieteicams katru dienu apēst 5–6 ziedkātiņus, lai uzlabotu aknu funkciju, bet diabēta gadījumā katru dienu vajadzētu apēst vismaz 10 ziedkātiņus.

Noderīgi padomi, kā iekļaut pienenes ēdienkartē

Lai, lietojot pārtikā svaigas pienenes, tās nebūtu rūgtas, tās 30–60 minūtes minūtes sālsūdenī (1 ĒK sāls uz 1 litru ūdens). Vienkāršākais un veselīgākais veids pieneņu izmantošanā ir ēst tās salātos — gan lapas, gan saknes. Salātu sastāvs ir katra gatavotāja brīva improvizācija. Pieneņu saknes, lapas kopā ar saknēm var vārīt zupās, aizstājot ar tām apmēram ½ no kāpostu daudzuma.

Ātri pagatavojams un garšīgs ir olu kultenis ar pieneņu lapiņām. Smalki sagrieztas lapiņas nedaudz apcep un tad pievieno olu.

No pienenēm var pagatavot tonizējošu kafijas dzērienu. Smalkus sakņu gabaliņus apgrauzdē līdz tumši brūnai krāsai. Glabā slēgtā traukā. Maļ pirms lietošanas. Norma 3 reizes lielāka un vārīšanas laiks 3 reizes ilgāks kā dabīgajai kafijai.

No ziediem var iegūt garšīgu, dziedinošu vīnu. To var iegūt, raudzējot ziedu novārījumu vai arī uzlejot uz ziediem baltvīnu. Uz 1 litru vīna ņem 100 g ziedu, tad filtrē.

Veselīgas receptes ar pienenēm ikdienas ēdienkartes dažādošanai

Salāti no pienenēm un nātrēm

2 saujām pieneņu lapu, kuras 30 minūtes paturētas sāls šķīdumā, pievieno sauju nātru jauno lapiņu, tās sagriež, pievieno sāli, samaisa un pievieno glāzi kefīra (rūgušpiena). Tāpat var pagatavot salātus arī ar skābenēm. Šiem salātiem var pievienot grieķu riekstus, medu, gaļu.

Sacepums no pieneņu lapām

Pieneņu lapas sīki sasmalcina, pievieno sāli, samaisa ar vārītiem makaroniem un pārlej olu-piena maisījumu, cep cepeškrāsnī vai dziļā slēgtā pannā uz plīts.

Ceptas pieneņu rozetes

5 % sāls šķīdumā novārītas pieneņu rozetes apkaisa ar sasmalcinātiem sausiņiem, apcep kausētos taukos vai augu eļļā. Var pievienot sīkos gabaliņos sagrieztu ceptu gaļu (100 g uz vienu porciju), un pasniedz siltu.

Eļļā ceptas pieneņu saknes

Sālsūdenī vārītas saknes sagriež 2–3 cm garos gabaliņos, iemērc olu maisījumā, pārkaisa ar rīvmaizi un cep sviestā vai augu eļļā.

Ugunskurā ceptas pieneņu saknes

Saknes noskalo, iemērc ūdenī, pārkaisa ar sāli un ierok ugunskura pelnos uz 15–20 minūtēm. Izvelk no ugunskura, nomizo un ēd ar tomātu vai kādu citu mērci.

Plācenīši no pieneņu saknēm

Sālsūdenī vārītas pieneņu saknes samīca ar piestiņu, pievieno biezu mannas biezputru, pagatavo plācenīšus, iemērc olu maisījumā un apcep pannā uzkarsētā eļļā.

Pankūkas no pieneņu saknēm

Sālsūdenī vārītas pieneņu saknes samaļ gaļasmašīnā, pievieno miltus, kefīru (rūgušpienu), sāli un sodu. Cep kā parastas pankūkas.

Idejas, kā veselīgās pienenes saglabāt ziemas krājumiem

Lai pieneņu veselīgās īpašības saglabātu ziemas krājumiem, dziednieks Ziedonis Kārkliņš iesaka šādas pārbaudītas receptes.

Ziedpumpuri marinādē – viltotie kaperi

500 g izlasītu un rūpīgi noskalotu pieneņu ziedpumpuru pārlej ar 0,5 l karstas marinādes. Uzvāra un patur uz vājas uguns 5–10 minūtes. Izmanto kā piedevu soļankai, skābeņu zupai, vinegretiem skābu gurķīšu vietā. Pievieno citiem ēdieniem pirms to pasniegšanas galdā.

Sālīti zaļumi

Nomazgātus un sīki sasmalcinātus pieneņu zaļumus samaisa ar sāli (150 g sāls uz 1 kg zaļumu), ievieto slēgtos traukos, sablīvē līdz izdalās sula, noslēdz trauku un uzglabā vēsā vietā.

Sīrups no pienenēm un apelsīnu miziņām

3 glāzes pieneņu ziedu un 1 glāzi apelsīna mizu pārlej ar 2 l 80 % cukura sīrupa, vāra 15 minūtes. Nostādina un atdzesē 12 stundas. Pēc tam izkāš un salej traukos. Izmanto dzērienu, želeju, kompotu, konditorejas izstrādājumu aromatizēšanai.

Pieneņu nektārs

Pavērušos pieneņu ziedus, kas savākti saulainā laikā no rīta, apkaisa ar cukuru (kārta ziedu, kārta cukura), sablīvē, pārsedz ar marli, un lieto pēc vairākām dienām. Tumšā un vēsā vietā var glabāt ilgāku laiku.

Kafija no pieneņu saknēm

Izžāvētas pieneņu saknes cepeškrāsnī apcep brūnas, kafijas dzirnaviņās sasmalcina. Izmanto maisījumā kopā ar cigoriņiem vai miežu kafiju vienādās daļās. Pasniedz ar pienu, saldo krējumu vai arī dzer tāpat vien.

Lai labi garšo!

Visam, kas notiek, ir savs iemesls, un mēs itin nevienu cilvēku savā dzīvē nesastopam nejauši. Lai kam tu ietu cauri, visam ir nozīme un viss tevi novirza turp, kur tev jānokļūst, apgalvo “Awarenessact.com” autori.

Sinhronitātes pamatā ir jēgpilnas sakritības. Sinhronitāšu saiknes pie mums nāk daudzos veidos – tie ir arī cilvēki, kas ienāk mūsu dzīvēs, lai kaut ko parādītu vai palīdzētu notikt lietām, kas aizsāk ķēdes reakciju. Katrs, kas mūsu dzīvēs parādās, nāk mums kaut ko iemācīt. Mēs visi kaut kādā ziņā mācāmies cits no cita, pamanām to vai nē. Daži cilvēki mūsu dzīvēs ierodas, lai saplosītu mūs, un citi te ir tāpēc, lai augtu līdz ar mums. Zemāk minētas sešas ļaužu grupas, kurus tu parasti satiec savā dzīvē. Tās visas ir sinhronitāšu saiknes.

Tie, kas nāk atgādināt

Šie cilvēki ienāk mūsu dzīvēs, lai atgādinātu mums kaut ko ļoti svarīgu. Viņi atmodina zināšanas mūsos un palīdz tās izprast. Šie cilvēki paliks ierakstīti tavā dvēsele uz laiku laikiem, vai nu viņi būs pastāvīga tavas dzīves daļa, vai arī nebūs.

Šie cilvēki ir mūsu dvēseļu skolotāji. Viņi ienāk mūsu dzīvēs, lai palīdzētu mums sasniegt savu vislabāko versiju. Viņi ir šeit tad, kad mums ir visvairāk nepieciešami, un, pateicoties viņiem, mēs esam spējīgi labāk saprast, kas mēs esam un par ko mums būtu jākļūst.

Tie, kas vienmēr būs līdzās

Šie ir tie cilvēki, kuri mūžam paliks daļa no mūsu dzīves. Viņi ir tava atbalsta sistēma, un viņi atnāks tad, kad būs tev visvairāk vajadzīgi. Ar šiem cilvēkiem tev būs tik daudz pieredzes, ka ne saskaitīt, un jūsu saikne būs ciešāka, nekā tu būtu varējis iztēloties.

Tie, kas nāk atmodināt

Šie cilvēki ienāk mūsu dzīvēs, lai sašūpotu realitāti. Viņi parasti ir tie, par kuriem mēs domājam, kaut nekad viņus nebūtu nācies sastapt, toties daudz iemācāmies no viņiem. Ne katrs, ko sastopi, ir labvēlīgs. Kad runa par izaugsmi, arī negatīvajam ir svarīga loma. Visums daudz labāk par tevi zina, ko tu spēj un ko nespēj panest.

Tie, kas tur telpu

Tie ir cilvēki, kas ienāk mūsu dzīvēs tikai uz mirkli. Tie ir ļaudis, kas šķietami paiet garām, tomēr pamanās likt tev justies mazāk vientuļam šajā pasaulē. Varbūt tu ar viņiem pārmīsi vien pāris vārdu vai pat tikai skatienu. Šie cilvēki ietekmē notikumus, kad tev tas visvairāk nepieciešams.

Tie, kam jāaiziet

Šie cilvēki nekad nebūs līdzās pārāk ilgi. Viņi sūtīti tev, lai tu varētu mācīties no viņiem un, kā minēts iepriekš, ne visām pieredzēm, kas mūs māca, jābūt pozitīvām. Šie ir cilvēki, kuri ienāk tavā dzīvē un liek iemīlēt tikai tāpēc, lai salauztu tavu sirdi.

“Jutīgumu, ko man devis Dievs, lieku lietā, palīdzot citiem,” saka rīkstnieks Māris Zvaunis. Jau gandrīz 30 gadus viņš nosaka āderes, iepazīstina cilvēkus ar Latvijas spēka vietām un stāsta par sadzīvisko enerģētiku.

Ienācis interviju telpā, rīkstnieks strikti pavēsta: “Šeit laba saruna neizdosies!” Kabinetu šķērsojot vairākas ūdens āderes, tās atņemot enerģiju, iedarbojoties negatīvi. Lai pierādītu sacīto, Māris izvelk no iekškabatas rīkstīti. Metāliskā kājiņa acumirklī sāk strauji rotēt pa kreisi. Dodamies meklēt āderu ziņā labvēlīgāku sarunu telpu.

Māris pārstaigā mūsu darba telpu, atzīst to par labu vietu. Vietumis pielipina pa sarkanam izolācijas lentes gabaliņam. Šādi viņš atzīmē, kādos virzienos stiepjas uguns āderes. To iedarbība esot pozitīva. Vēl rīkstnieks iesaka atvadīties no leknās vaska puķes, tai neesot laba enerģētika.

Redz aizvērtām acīm

“Man nav nepieciešama rīkstīte, lai noteiktu telpas vai lietas enerģētiku. Fonējumu es saskatu, redzu šo tonalitāti – no oranžas līdz tumši pelēkai. Turklāt labāk to nosaku aizvērtām acīm. Arī cilvēkam varu redzēt fonu, ja uz viņu īpaši noskaņojos,” skaidro Māris.

Visu mūžu viņš strādājis par būvinženieri dažādos amatos un līmeņos, tāpēc labi zina, ka būvniekiem, arhitektiem, projektētājiem un citiem speciālistiem nemāca ņemt vērā dabas enerģētiku. Joprojām rīkstniecība jeb biolokācija nav izpelnījusies zinātnisko institūciju akceptu.

Māris ir gandarīts, ka beidzot viņam dota iespēja augstskolā pastāstīt par āderu iedarbību, līdz šim tēma apieta. Taču viņa padomus jau daudzus gadus uzklausa vairāki arhitektu biroji. “Viņi neķeras klāt darbam, kamēr neesmu paskatījies, kādas āderes šķērso konkrēto zemesgabalu vai topošo būvi, lai tā būtu cilvēkam enerģētiski labvēlīga.”

Mācījies no Ivara Vīka

Māris uzskata, ka savu artavu viņa dotumos ielikusi vecmāmiņa – zintniece, vārdotāja, ragana, kā nu kurš dēvēja. Mazotnē puikam patika būt vecmāmiņas tuvumā. Ierāpās viņai klēpī un jutās kā Dieva azotē. Vēlāk viņš sapratis – šādi vecmāmiņa dāvāja savu spēku, viedumu.

“Studiju gados es sāku redzēt citādi. Kursabiedri teica, lai beidzu šitos jociņus, bet es nepārtraucu. Lasīju literatūru par netveramo jomu, interesējos arvien dziļāk. Un tad satiku latviešu svētvietu un seno zināšanu pētnieku Ivaru Vīku. Ja sāc garīgi augt un attīstīties, sasniedz jaunu pakāpi, vienmēr nāk Skolotājs. Latvijā Ivaru Vīku daudzi cienīja un apbrīnoja. Viņam bija fantastiska zināšanu bagāža un kolosāla intuīcija – kā dzidra lāse raspodiņa lapā, tīra kristāliska substance.

Devos līdzi Vīkam braucienos pa Latviju, smēlos zināšanas. Reiz Ivars teica: kāpēc paļaujies uz mani, tu taču pats vari! Ko es varu?! Ar rīkstīti strādāt, tev ir šīs spējas. Pamēģināju, un tiešām izdevās! Tā, ar Vīku kopā darbojoties, arvien vairāk uztrenējos,” atceras rīkstnieks.

Kad Vīks aizgāja taisaulē, daudzi uzskatīja gandrīz vai par pašsaprotamu, ka Māris turpina viņa iesākto – ved cilvēkus uz enerģētiskajām vietām, rāda spēka akmeņus, avotus, pilskalnus.

Vēl viens Māra skolotājs bija ārsts homeopāts Juris Gustavs. Dakteris, kurš nerakstīja receptes, bet sūtīja dabā pēc liepziediem vai pelašķiem. No viņa tika iegūtas zināšanas par augiem un tautas dziedniecību.

Par ūdens āderēm

Taujāju, kā Māris skaidro ūdens āderu esamību. “Ūdeni enerģētiski uzlādē Zemes kodols, tāda kā dzelzs uguns lode, kam piemīt milzum augsta temperatūra un elektromagnētiskais starojums, kas arī rada Zemes magnētisko lauku. Savukārt Zemes garozu varam iedomāties kā zivs zvīņas, saplaisājušu virsmu, un cauri šīm plaisām plūst augšup pazemes ūdeņi, uzlādēti ar vieglu elektromagnētisko starojumu. Šis lauks, kas nonāk zemes virspusē un ko vada ūdens, ir visai vājš, taču gana stiprs, lai ietekmētu cilvēku un visu ko citu. Un šo plūsmu, virzienu, āderu izvietojumu var sajust rīkstnieks,” skaidro Māris.

Ja cilvēks uzturas telpā, kur ir vairākas ūdens akas jeb ūdens āderu krustpunkti, pēc stundas jau jūtas kā bez spēka. Ja ilgus gadus guļ gultā, kas atrodas virs ūdens āderu sablīvējuma, tātad bīstamajā zonā, kur virmo negatīva enerģija, noteikti saslims.

“Ne velti tautā runā par tā dēvētajām vēža gultām, kad ģimenē slimo cits pēc cita. Iedarbības sekas gan atkarīgas no tā, cik stipra ir cilvēka imūnsistēma. Turklāt arī āderu spēks var būt atšķirīgs,” piebilst rīkstnieks.

Ir zināmi daudzi īpašumi, kam piedēvē spoku mājas statusu. Piemēram, Raganā, braucot uz Valmieru, ceļa labajā pusē ir šāda māja. Tai nemitīgi mainās īpašnieki. Pašlaik to atkal pārdod. “Tur ir ļoti nelabvēlīgs āderu izvietojums, kas, kā zināms, pievelk negatīvo pasauļu būtnes.”

Māris reiz konsultējis vīru, kurš iegādājies 10 hektārus zemes. Izstaigājis ar rīkstīti visu zemesgabalu, bet tā arī neatradis labu vietu mājai. Īpašnieks brēcis, ka Māris ir šarlatāns. Pēc pāris mēnešiem zvanījis un atvainojies, jo vēl divi rīkstnieki bija teikuši to pašu. Tāpēc pirms gruntsgabala iegādes vajadzētu palūgt padomu rīkstniekam.

Ūdens āderēm ir arī pozitīvā nozīme – tā ir vieta, kur rakt aku vai dīķi.

Pajautā kaķim!

Nereti cilvēks dusmojas: ko varu darīt, ja mitinos dzīvoklī, kur ir ūdens āderu krustojumi?!

Pārsvarā tomēr iespējams izdarīt tā, lai cilvēki vismaz negulētu to krustpunktā.

“Ir četras lietas, kam jābūt labās vietās. Tā ir gulta, kur pavadām naktsmieru, kur guļ mūsu bērni. Tikpat svarīga ir vieta, kur ģimene atpūšas. Zona, kur gatavojam ēst, arī tā, kur atrodas pārtika. Pārējais nav tik būtiski. Atbilstoši svarīgumam vērts mainīt izvietojumu dzīvoklī.”

Interesanti, ka suni nevar iedzīt gulēt būdā, kas novietota uz ūdens āderes. Dzīvnieks labāk guļ sniegā, bet nekad nelāgajā vietā. Rīkstnieks iesaka: nolieciet taču būdu tur, kur suns guļ, viņš jūt labāk!

Kaķis tieši pretēji – labprāt atrodas uz ūdens āderes. Tāpēc cilvēkam nevajadzētu likt savu guļvietu tur, kur mincis regulāri guļ. Ja gulta tomēr atrodas uz āderes, kaķis var kalpot par glābējzvanu – rāpjas cilvēkam virsū, guļ uz vēdera, rokām, galvas. Kaķim piemīt spēja negatīvo enerģiju transformēt pozitīvajā.

Ko vēsta uguns krusts

Ūdens ādere atņem enerģiju, bet uguns ādere ietekmē labvēlīgi, dod spēku.

“Uguns āderi es saucu par Dieva institūciju, tai ir Visuma starojums. Enerģētiskie viļņi nāk uz Zemi sinusoīdu veidā, un tur, kur to izliekumi tuvojas cits citam, veidojas horizontālās uguns jeb enerģētikas plaknes. Šajā uguns āderu krustojumā aug zelta ābelīte – veidojas uguns jeb zelta krusts. Kā teikts dainā: “Es redzēju zelta krustu vidū gaisa grozāmies./Dieviņ, tavu padomiņu, ka nekrita lejiņā!”

Šādā krustā vērts rīkot uguns rituālu un ne tikai tāpēc, ka tur labi kuras ugunskurs. Šajā vietā lūgtais aiziet tieši debesīs. Interesanti, ka arī dižkoki pārsvarā aug uz uguns krustiem.

Uguns āderēm ir paralēlas horizontāles, tās šūpojas gaisā. To ļoti labi var redzēt augļudārzos vai parkos – koku galvenie zari, lielās žākles veidojas vienādos līmeņos. Tās es dēvēju par zelta plaknēm. Katrs latvietis ir pelnījis zelta krustu jeb uguns āderu krustpunktu, uz kura atrasties,” – tā Māris.

Pastāv arī tā dēvētā nulles jeb līdzsvara zona – tur, kur uguns ādere krustojas ar ūdens āderi. Tajā vietā iedarbība ir neitrāla. Ja esi satraukts, nevari pieņemt lēmumu, pasēdi šādā vietā.

Kā sevi pasargāt

* Lai ūdens āderu iedarbību mazinātu, der viss skaistais: dizaina māla trauks ar latvju zīmēm, lina audums, laba autora glezna vai cits mākslas priekšmets. Arī tradicionālās istabas puķes, piemēram, smaržīgā ģerānija, līdakaste vai mājas svētība.

* Var ņemt talkā baltu zīmes, katrai no tām ir konkrēta sūtība. Mūsu senči to lieliski pārzināja – ne velti virs mājas uzlika jumja zīmi, bet nama austrumpusē novietoja Austras koku. Durvīs iegrieza lietuvēna krustu, mājas paksī lika Māras ūdeņus jeb Māras līkloci, bet guļamvietu sargāja Laimas krusts.

* Der atcerēties, ka šīs zīmes regulāri jāattīra, jāmazgā tāpat kā veļa. Vislabāk to darīt avota ūdenī un tad nožāvēt saulē. Jo biežāk mazgā, jo labāk, bet vismaz četras reizes gadā noteikti vajadzētu.

Jānis Vītols plašākai sabiedrībai pazīstams kā šova Dziedošās ģimenes dalībnieks. Laiku viņš neskaita, bet pirms  gadiem desmit viņa dzīvē ienāca holodinamika – metode, kas iekšējās negācijas palīdz pārvērst dziedinošā mīlestības enerģijā. Viņš uzskata, ka šī metode ir vajadzīga ikvienam, tāpēc nolēmis dalīties gūtajās zināšanās ar citiem, vadot seminārus. Vienā no tiem piedalos arī es.

Holodinamikas pasniedzējs Jānis Vītols ar šo metodi sastapās tādā kā lūzuma posmā. Dzīve tobrīd šķita izsmelta, likās, ka zūd perspektīva un iespējas sevi realizēt. Tad nejauši nāca skolotāji un sevis sakārtošanas prakses: ciguns un holodinamika. Tie bija instrumenti, kas ļāva apjaust, – cilvēks nav ārējo nosacījumus vergs. “Esmu piedzīvojis pusstundu ilgu garīgas apgaismības stāvokli, kurā apzinājos, ka viss ir viens un ka ir tikai esošais mirklis. Pieredzot šo momentu, sapratu, ka pasaule ir citāda, nekā iepriekš šķita. Šis brīdis deva izpratni par īstenību.” Jānis sācis apzinātāk darbināt savu jūtu enerģētiku un sapratis, ka ierobežojumi pastāv nevis dzīvē, bet prātā.

Nedzīvot ar aizvainojumu

Holodinamika ir mācība par dzīves dinamiku, iekļaujot dzīves izpratnes aspektus par to, kā radoši atvērties attiecībām ar apkārtējiem, darba vidi un vidi plašākā, globālā mērogā.

Tās sniegtā informācija palīdz atbrīvoties no iekšējiem blokiem, bailēm, par kuru esamību cilvēks dažkārt pat nenojauš, palīdz apzinātākai sevis uztverei, dabiskai, konkrētam cilvēkam atbilstīgai pašizpausmei, radošumam, intimitātei, labsajūtai.

Metodes pašmērķis nav sajust nepatīkamas emocijas, bailes, aizvainojumu, bet izprast, kā dzīvē radušies destruktīvi stāvokļi, manīt sevī līdz galam neizdzīvotas, zemapziņā nostumtas pieredzes radīto bloku un atbrīvoties no tā, piepildīt šo vietu ar mīlestības dziedinošo enerģiju. Tādā veidā iespējams sevi nošķirt no kādas problēmas. Kamēr cilvēks ir saplūdis ar problēmu, tikmēr apzinās sevi kā nepilnīgu. Brīdī, kad satausta bloku, sajūt to kā atsevišķu objektu, ar šo enerģiju jau var sākt kaut ko darīt, ieejot resursiem bagātākā stāvoklī.

Ļaudis izvairās no savu sāpju risināšanas, kaut gan tas ir dabīgs process. Cilvēkā pilnībā ierakstās viss, ko viņš pieredz. Sāpes sakrājas, un kādā brīdī tās vajag risināt, teic Jānis. Tas jādara ne tikai sevis, bet arī citu labā.

Vispirms jānotīra virskārta, proti, izpausmes (bravūra, agresija, vienaldzība, cinisms, depresija, darbaholisms), ar kurām maskē iekšējos pārdzīvojumus. Izejot cauri vai apejot apkārt prāta aizsargslānim, nokļūst pie emocijām. Nepatīkamās emocijas var izraudāt, izelpot. Piemēram, elpošana ar visu ķermeni ir lielisks veids, kā atbrīvoties no emocionālas spriedzes, kļūt apzinātākam, veicināt veselīgu enerģijas apmaiņu. Elpošanas vilnis skalo, mazgā, ļauj notikt tīrīšanās procesam. Tikai tad var nokļūt līdz saknei, kas ir jūtu un tēlu pasaule.

Pateicoties transformācijas procesam, cilvēks kļūst apzinātāks un ikdienā sāk manīt, kā apkārtējie izvairās no īstenības, esošās realitātes. Redzot, kā līdzcilvēki dzīvo ar aizvainojumu sevī un bojā dzīvi arī apkārtējiem, ir jāiemācās dzīvot ar jaunu spēku, jāatrod sevī dzīves un cilvēku pieņemšana jaunā līmenī.

Izmēģinu pati

Ar Jāni Vītolu bijām sarunājuši interviju kādā piektdienas vakarā, bet tīši vai netīši viņš atcēla tikšanos un piedāvāja man iespēju apmeklēt holodinamikas semināru. Nojautu, cik tas būs vērtīgi, tāpēc atcēlu tās dienas plānus un piekritu piedalīties. Jānis vēl pārjautāja, vai tiešām esmu gatava veltīt visu sestdienu nodarbībai. Tikai vēlāk sapratu jautājuma nozīmi, jo seminārs ilga 12 stundas. Dažkārt nodarbībām velta pat trīs dienas pēc kārtas.

Kad ierodos uz noteikto vietu, sanākuši jau daži dalībnieki. Saulainas telpas vidū iedegtas sveces un apkārt daudz baltu krēslu. Sāku iztaujāt klātesošos: vai viņiem šī ir pirmā reize, kā viņi šeit nonākuši un kas te vispār notiks. Uz maniem ziņkārīgajiem jautājumiem atbild diezgan izvairīgi. Viss taču dzīvē atnākot pats no sevis… Bet to, kas te notiks, pati redzēšot. Viens no dalībniekiem gan atklāj nedaudz vairāk. Iepriekš sev nepieciešamās atbildes viņš meklējis pie ārstiem un psihoterapeitiem, bet tā izrādījusies resursu izšķērdēšana. Tad pie viņa atnākusi holodinamikas metode, kas reāli darbojoties. Jānis gan vēlāk paskaidro, ka psihoterapeits klientam palīdz apzināties savu pro-blēmu paleti, tāpēc šis laiks nav zemē nosviests. Turklāt ir gadījumi, piemēram, nopietnas garīga rakstura problēmas vai smaga atkarība, ko spēj ārstēt tikai medicīnas darbinieki.

Lai nu kā, esmu ieintriģēta. Dodos uz gaiteņa pusi palūkoties – varbūt ieradies vēl kāds, un durvīs saskrienos ar pašu Jāni. Mani uzlūko viņa ciešais skatiens, un saņemu sirsnīgu sveicienu. Pēc sasveicināšanās ar atnākušajiem Jānis aicina apsēsties, lai sāktu nodarbību.

Nevis jāsaprot, bet jāsajūt

Lai labāk saprastu tālāk notiekošo, vispirms tiek ieskicēta holodinamikas teorija. Uz baltām lapām tiek zīmētas shēmas. Pirms nodarbības, meklējot internetā informāciju par metodi, biju pārsteigta par to, cik tā sarežģīta. Holodinamika (grieķu holos – “viss, pilnīgs”, dynamikos – “attīstības gaita, maiņa dažādu faktoru ietekmē”, dynamis – “spēks”) ir Amerikā izstrādāta metode, kas apvieno kvantu fiziku, attīstības psiholoģijas, informācijas teorijas un citas modernas zinātnes, lai izprastu apziņas un dzīves potenciālu. Vai tiešām semināru dalībnieki to visu saprot un spēj izskaidrot? Pat Jānim, kurš ir studējis ķīmiju, sākumā šķitis, ka šī metode paredzēta tikai izredzētajiem. Tagad viņš uzskata, ka tā būtu jāapgūst ikvienam. Viss neesot tik sarežģīti, kā prāts liek domāt. “Īstenība ir lielāka, nekā prāts var aptvert, un reālā pieredze vienmēr nāk caur sajūtām,” teic Jānis. Viņš holodinamiku skaidro ar saviem, nevis metodes radītāja Vernona Vulfa vārdiem.

Uz prezentāciju lapas uzzīmēta saule un stari, kas rada dzīvību, tajā skaitā cilvēku. Saule ir kā radīšanas plūsma. Kokam nav jāsaka, lai tas aug. Arī bērnam tas nav jāsaka, tikai jānodrošina augšanai labvēlīgi apstākļi. Bet pieaugušie ir kā bērni, arī viņiem jāļauj augt pašiem. Tomēr augšanu slāpē prāta programmas, gatavie priekšstati, klišejas (skolotāji no malas), kas nezina patiesās dvēseles vajadzības un radošo būtību. No dvēseles plūst radīšanas stari, bet, ja kāds no stariem tiek nobremzēts, cilvēks sajūt sāpes. Seko emocijas kā aizsardzības mehānisms – izpausme ar noteiktu zīmogu. Jūtas ir beznosacījuma, tām nav noteiktas polaritātes, bet emocijas var būt labas vai sliktas, tām ir pozitīva vai negatīva polaritāte.

Paldies ķermeņa blokiem!

Cilvēks sastāv no vairākiem komponentiem: fiziskā ķermeņa, enerģijas (lai uzturētu fizisko ķermeni), informācijas (dod ziņu, kā uzturēt fizisko ķermeni). Visi komponenti darbojas vienlaikus, bet visbiežāk – nesaskanīgi. Metode palīdz nonākt pie sava autentiskuma, lai būtu saskaņā ar dziļo jūtu pasauli. Pretējā gadījumā cilvēks zina, kā darīt, bet viņam nav enerģijas vai tieši otrādi – ir daudz enerģijas, bet nezina, kur to likt.

Holodinamikas metode galvenokārt fokusējas uz informatīvo komponentu, kas ļauj saprast, ar ko cilvēks sevi identificē. Nereti viņš sevi saista ar iekšējiem ierobežojumiem un blokiem, kuri var izpausties dažādi, piemēram, kā iekšējas vai ārējas konfliktsituācijas. Pati pirmā brīdinājuma lampiņa, kas norāda par bloku, ir kāda pretenzija pret dzīvi, kādu cilvēku vai situāciju. Jāvēro, no kurienes šī pretenzija dīgst, – tur meklējams iedīglis kaitei, kas vēlāk attīstīsies. Viens no pēdējiem ķermeņa brīdinājumiem ir psihosomatiskās saslimšanas vai tas, ka slimot sāk tuvinieki. Lai arī holodinamikas dziednieciskais efekts nav pilnībā pierādīts, ir zināms, ka slimību cēlonis var būt stress, negatīvas emocijas, ilgstošs ķermeņa sasprindzinājums. Holodinamika palīdz atbrīvoties no nevēlamām emocijām, domām, tādēļ attiecīgi pazūd ar to saistītie fiziskie simptomi.

Jānis uz ķermeņa blokiem aicina raudzīties pozitīvi – bloks ir tas, kas ļauj atvērt jaunu mīlestības spēku, kas iepriekš nav apzināts. Bailēm, aizvainojumiem pat var pateikties, jo tie palīdz saprast ierobežojumus.

Šīs metodes uzdevums ir aiziet aiz racionalitātes un mobilizēt stipro dvēseles jūtu resursu, lai dziedētu ievainotās jūtas. Metode ļauj pārslēgties no kreisās (racionālās) smadzeņu puslodes uz labo (jūtu resursu) puslodi, kas ļauj nonākt kontaktā ar savām jūtām. Cilvēka ķermenis un sirds ir gudrāki par prātu. Jūtas nav mierā ar prātu, ja prāts tās ierobežo. Piemēram, cilvēks grib realizēties, izpausties, bet prāts, pamatojoties uz bailēm vai nepilnīgiem priekšstatiem par sevi, neatļauj to darīt. Metode ļauj izpausties šai apspiestajai enerģijai.

Prāts liek dzīvot automātiski

Savvaļas dzīvnieks piedzīvoto stresu, piemēram, pāridarījumu vai nāves draudus, izpurina no ķermeņa un dzīvo tālāk, bet cilvēks līdzīgā situācijā sāk kalt plānus, veido algoritmus, kā nākotnē izvairīties no stresa brīžiem, kā tiem savlaikus sagatavoties. Viņam šķiet, ka ir gatavs potenciāli draudošajai situācijai, bet sasprindzinājums paliek, stress iesēžas emocionāli, fiziski un mentāli. Stress ir kā bloks. Muskuļu bloki ķermenī var būt gadu desmitiem, un ārējās aktivitātes neko daudz nevar līdzēt. Ir dažādas tehnikas, piemēram, masāža, ķermeņa orientēta psihoterapija, kontakt-improvizācija, kinezioloģija, kas ir vērstas uz to, lai attīrītu ķermeni no saspringumiem. Tomēr ir jānotiek arī psihiskai izlādei.

Ar laiku cilvēks zaudē viņam dabisko spontanitāti, prāts pārņem funkcionalitāti, rada zemapziņas reakciju automātiskumu, bet līdz apziņai atnāk tikai virspusēji secinājumi. Kļūst bālāka realitātes uztvere. Jānotiek aizvien spilgtākiem notikumiem, lai sajustu patiesas emocijas. Izveidojas domformas, domu modeļi, caur kuriem prāts izprot pasauli.

“Kad sapratu, ka domas lielākoties pamatojas vecos uztveres modeļos: neziņā, traumatiskos vērtējumos, bailēs, sāku skaļi lamāties,” smejot atklāj Jānis. “Cilvēks prātā izveido reakciju sistēmas, kļūst robotisks, manipulējams, grib manipulēt ar citiem: bērniem, tuviniekiem, kolēģiem, sabiedrību. Ierobežojumus, kurus uzliek citiem, automātiski uzliek arī sev. Sāk identificēt sevi ar šo programmu, mašīnu un aizmirst, ka viņā mīt brīvība. Tas ir ieprogrammēts, emocionāli svārstīgs prāts, kas iestrādājas fiziskā ķermeņa bioķīmijā.” Cilvēks kļūst nesavaldīgs, neaprēķināms vai arī sevi apslāpē, esot mākslīgi mierīgs, laipns un kulturāls.

Dziedinu sevi un citus

Pēc vairāku stundu teorētiskiem skaidrojumiem sākas praktiskā daļa. Jānis iedod pamācību jeb jūtu laboratorijas testa darbu, kur dotas norādes, kā soli pa solim atbrīvoties no blokiem. Sākas darbs ar jūtām, ne prātu, tādēļ to pat nevar ietērpt vārdos. Te rakstot būšu tikpat noslēpumaina kā dalībnieki, kuriem sākumā uzdevu jautājumus. Process patiešām ir jāredz, pareizāk sakot, jāsajūt un jāizdzīvo. Visbiežāk dalībnieki meditatīvās transformācijas laikā sastopas ar apspiestām domām. Tad pieskaras sāpinātajām jūtām, nenobriedušajam potenciālam, kas gribētu izpausties, bet nespēj.

Sapratu, kāpēc nodarbība grupā ir efektīvāka un dziedinošāka nekā meditatīvs darbs vienatnē. Esmu savtīgi sagrābusies problēmu kaudzīti, kas nemaz nav mana vien. Nav tādu problēmu, kas piederētu tikai vienai dvēselei, jo patiesībā esam vienoti. Dziedinot sevi, mēs dziedinām citus. Jūtu līmenī pazīstam šo vienotību un varam ieiet kopīgā sajūtā, kas arī notiek. Nodarbībā nevienu nenosoda, nevērtē, bet pieņem (cik nu tas ir iespējams). Vairākas reizes no dalībniekiem dzirdu šos vārdus: man bija vai ir līdzīgi kā tev.

Holodinamika ne tikai piedāvā instrumentus, kā atrisināt sasāpējušus jautājumus, tā paver jaunu pieeju dzīvei, cilvēks sajūtas citādi, mainās izpratne par to, kas notiek ar viņu un viņam apkārt. Metode ļauj mobilizēt resursus, izveidot vidi, kur var realizēt šos procesus.

Tas noteikti nav tikai viena semināra apmeklējuma rezultāts. Sapratu, ka man pašai ir vēl garš un tāls ceļš ejams, taču priecājos, ka spēru vienu mazu solīti, piedaloties šajā dziedinošajā procesā.

Nodarbības beigās, atvadoties ar vienu no dalībniekiem, secinām, ka ikvienam vajadzētu piedalīties mīlestības terapijā. Īpaši tiem, kuri uzskata, ka viņiem tas nav vajadzīgs.

“Ir kāds princips, ko esmu iemācījies no šamaņiem: esmu to adaptējis, papildinājis un iekļāvis savā garīgās takas gājuma kodā – nevis par spīti, bet mūs apņemošās modernās pasaules labā. Tas balstīs uz viedu trīs vārdu aforismu, kas nācis no Amazones: itin viss ir zāles,” savā grāmatā “The Sacred Science” raksta Niks Polici. Turpinājumā – fragments no šī darba.

Nē, es nesaku, ka iesnu izārstēšanai tev derēs ēdamkarote superlīmes. Tas uztverams daudz tēlaināk. Tas, ko iezemiešu dziednieki ar to domā, ir – viss, kas ar tevi dzīvē notiek, ikviens mirklis, labs vai slikts, ir mācībstunda, kas tev jāapgūst.

Pat tad, ja tu no šīs grāmatas nepaņemtu neko citu, es uzskatītu, ka mans darbs ir paveikts, ja tu uztvertu un integrētu savā dzīvē šo vienu sapratni. Tā pārvērtīs pasauli ap mums no vietas, kur valda labais, sliktais un …nez…, neizmērojami bagātīgā personīgās evolūcijas inkubatorā.

Viss, kas jebkad noticis ar tevi un jebkad gadīsies tavā ceļā, var tikt uzlūkots caur vienu no divām lēcām: zāles vai inde. Tā ir tikai un vienīgi tava izvēle, bet tava prāta struktūra noteiks, ko tu izvēlēsies. Kā sengrieķu filosofa Epiktēta novērojumā – nav tik svarīgi tas, kas ar tevi notiek, bet gan tas, kā tu uz to reaģē.

Džungļos ir vispārīga pieeja kaites dziedināšanai, kas, manuprāt, var tevi interesēt. Daudzas ciltis Amazones augšteces baseinā uzskata kaites par “mātēm”. Kad kāds sasirgst un sāk savu izdziedināšanās ceļojumu, šamaņi tic, ka slimības gars jeb māte ir stāvoklī ar šo cilvēku. Šīs grūtniecības laikā slimības mātei ir tev daudz kas iemācāms caur tās ietekmi uz ķermeni un prātu: fiziskais vājums, sāpes, nepieciešamība būt atkarīgam no citiem, uzticēties citiem, atlaist savus priekšstatus par to, kādai jābūt tavai dzīvei, sastapties ar paša mirstīgumu. Šīs paļaušanās un samierināšanās iespējas ir perfekti sapakotas vienā nopietnā saslimšanā un pasniegtas kā mācībstundas dvēselei.

Šamaņi māca: ja mēs, cilvēki, varam sadarboties ar “kaites māti” atvērtām acīm un apgūt slēptās mācībstundas, ko tā piedāvā, mēs piedzimsim no jauna no tās klēpja kā veselas, garīgi harmoniskākas būtnes, paņemot sev līdzi vezumu vieduma, kas gūts šajā pieredzē. Tie, kas noslēdzas un pretojas kaitei, norobežojoties no šīs pieredzes, var tikpat labi piedzimt no jauna – bet citā eksistences plānā – nākamajā dzīvē. Ikvienu dzīves izaicinājumu var uzlūkot šādā veidā. Vai nu kā zāles (māti) vai kā indi…

Šamaņu “lēca” slimību atklāšanai un pārvarēšanai var tikt pielietota ikvienām grūtībām, ko mēs sastopam savā dzīves ceļā. Dziednieki jebko, ko dzīve viņiem nes, uztver ar tajā ietvertajam viedumam atvērtu sirdi. Gluži kā mūsu imūnsistēma, mūsu dvēseles un psihe kļūst spēcīgākas un elastīgākas, sastopot ārēju uzbrukumu. Šādā veidā šamaņi un viņu ciltis nepārtraukti spēcina un stiepj savus iekšējos apzinātības muskuļus, bez izvairīšanās pieredzot visu, kas notiek, – lai mācītos un augtu.

Kāds dzīves izaicinājums – slimība vai kaut kas cits – pliķē pa tavu plecu, paģērot tapt pārskatīts kā tavas garīgās izaugsmes katalizators?

“Bailēm nav vietas cilvēku valstībā,” uzskatīja angļu ārsts Edvards Bahs, “jo tās nomācoši ietekmē prāta spējas, rada disharmoniju ķermenī un bruģē ceļu dažādām invāzijām.”

E. Baha dzīves misija bija izārstēt, turklāt viņš vēlējās iznīcināt slimību cēloņus, nevis tikai panākt īslaicīgu veselības stāvokļa uzlabošanos, stāsta Baha ziedu terapijas praktiķe Laura Tidriķe. Strādājot par ķirurgu, imunologu, bakteriologu un homeopātu, Bahs secināja, ka slimību cēloņi slēpjas mūsos – jo vairāk esam zaudējuši iekšējo līdzsvaru (par ko liecina disharmoniski psihoemocionāli stāvokļi – aizvainojums, nomāktība, bezcerība, niknums u.c.), jo vieglāk mēs ļaujam ārējiem spēkiem (piemēram, slimību ierosinātājiem) mūs ietekmēt.

Ārsts novēroja, ka bailes ir visspēcīgākais ierocis, kas grauj mūsu iekšējo līdzsvaru un aizsardzības spējas. Turklāt E. Bahs izdalīja piecus dažādu baiļu veidus:

1. Bailes, ar kurām sastopamies ikdienas dzīvē, – no nelaimes gadījumiem, no slimībām, no veselības stāvokļa pasliktināšanās, no tumsas, no vienatnes, no zagļiem, ugunsgrēka, nabadzības, dzīvniekiem, citiem cilvēkiem utt.

2. Galējas bailes, kas līdzinās šausmām vai panikai, – pēkšņas saslimšanas gadījumā, ciešot negadījumā, ikvienā ārkārtas stāvoklī vai tad, kad draud briesmas. Šīm bailēm ir raksturīga spēcīga ķermeņa reakcija – sirds sitas, plaukstas svīst, galvā – nevienas skaidras domas.

3. Neobjektīvas un nepamatotas bailes, kad šķiet, ka notiks kaut kas nelāgs, taču nav ne jausmas, kas tas varētu būt. Tā ir māņticība, bailes no pārdabiskiem spēkiem, ļaunām acīm, nobūrumiem u.tml. Lai pasargātos no neredzamā, mēs mēdzam spļaut pār plecu, sist pie koka vai nēsāt sargājošas rotas, akmeņu u.tml.

4. Bailes zaudēt veselo saprātu un kontroli pār sevi un savu rīcību. “Jumts aizbrauca,” mēs mēdzam sarunvalodā teikt par brīdi, kad esam piedzīvojuši šī stāvokļa izpausmi. Taču pēc tam baidāmies, ka šāds neprāts varētu atkārtoties, mēs izjūtam lielu iekšēju spriedzi un baidāmies, ka nespēsim turēt sevi rokās.

5. Bailes par saviem tuviniekiem – ka tikai viņiem neatgadītos kaut kas slikts vai kāda nelaime. “Sirds sāp, sirdi rauj no krūtīm ārā, sirds nodreb…” mēs mēdzam teikt, ciešot no šīm bailēm.

Edvards Bahs ne tikai definēja postošos emocionālos un prāta stāvokļus, bet arī atklāja savvaļas augus, kas mūs dziedina un palīdz mums no disharmonijas atbrīvoties. Šo ārstniecības sistēmu dēvē par Baha ziedu terapiju. Iepriekšminētās bailes mums palīdz pārvarēt lāsainās pērtiķmutītes, naudiņu saulrozītes, parastās apses, Kaukāza plūmes un sārtās zirgkastaņas ziedu esences.

Baha ziedu terapija ir populāra pašpalīdzības metode visā pasaulē, taču tai pārmet zinātnisku pētījumu trūkumu. Tāpēc Baha ziedu terapijas “Ziedu enerģija” aicina ikvienu, kas cieš no šeit aprakstītajām pirmā veida bailēm, piedalīties pētījumā “Brīvs no bailēm”. Pieteikties pētījumam iespējams līdz 7. augustam. Sīkāka informācija ziedu-energija.lv

Raksta sagatavošanai izmantota grāmata E. Bahs “Veselība pašu rokās. Par slimību patiesajiem cēloņiem un ārstēšanu”. Rīga : Ziedu enerģija, 2013.

Čakru harmonizēšanu var veikt, izmantojot dažādas metodes un tehnikas, kuras ietekmē mūsu enerģijas centrus un smalko ķermeni. Tās ir krāsas un formas, terapeitiskie minerāli, dažādas elpošanas metodes, ārstniecības augi.

Nedrīkst ignorēt vēl kādu lielisku dabas enerģija avotu – ēteriskās eļļas un to ietekmi ne tikai uz cilvēka dvēseli un ķermeni, bet arī uz cilvēka enerģiju un smalkajiem ķermeņiem. Ājurvēda uzskata, ka ožas kanāls ir viens no vadošajiem diagnostikas un terapeitiskajiem kanāliem. Tas apstiprinās, vienkārši pētot fizioloģiskos procesus, kas saistīti ar smaržas uztveršanu un smaržīgo vielu molekulu iekļūšanu asinsritē caur plaušu alveolām.

Pastāv viedoklis, ka dabīgām aromātiskajām eļļām kā smalkām enerģijas struktūrām piemīt ne tikai savas unikālās vibrācijas, bet arī apziņa. Ja augus fotografē ar Kirliana kameru, ap augu daļām var redzēt gaismas lauku – auru.

Ēteriskās eļļas spēj harmonizēt enerģētisko centru (čakru) darbu un paaugstināt cilvēka enerģētisko līmeni kopumā.

Tas ir iespējams, pateicoties vibrācijām un augu esenču milzīgajam enerģijas potenciālam. Ēteriskās eļļas ir augu dvēsele.
Lai harmonizētu čakru darbību, ir lietderīgi izmantot ēteriskās eļļas masāžai. Tikpat efektīvi ir strādāt ar tīru eļļu. Telpā, kurā notiek mācības, var aizdedzināt lukturi ar šīm eļļām un nedaudz eļļas iemasēt arī rokās.

Tāpat enerģētisko centru darba atjaunošanā un enerģijas harmonizēšanā kopumā lieliski noder aromterapija un speciāli piemeklētu pusdārgakmeņu kombinācija.

Ēteriskās eļļas atbilstoši čakrām:

• Sahasrara: lotoss, sandalkoks, rozes, ģerānijas, mirres.
• Adžna: sandalkoks, mirres, kadiķi, Peru balzams, stirakss.
• Višudha: kadiķis, ciprese, anīss, kalmes, lavandas, vībotne.
• Anahata: ciedrs, priede, egle, tūja, ciprese, kanēlis, rozes, ģerānijas, īlangīlangs.
• Manipura: ingvers, kardamons, greipfrūts, apelsīns, mandarīns, kurkuma, fenhelis, kliņģerītes, citronzāle, bigardija, vībotne, īlangīlangs.
• Svadhisthana: neroli, bigardija, majorāns, izops, baziliks, ingvers, kardamons.
• Muladhara: baziliks, ciedra, bērzs, pačūlija, vetivera.

Kā pareizi izmantot ēteriskās eļļas

Lietojot ēteriskās eļļas ar aerosolu, tās var izsmidzināt gaisā, uz spilvendrānas, uz drēbēm un matiem gluži kā individuālās smaržas. Tiesa, ēteriskās eļļas jāatšķaida – 10-12 pilienus uz 100 ml ūdens. Kvalitatīvas ēteriskās eļļas neatstāj pēdas, jo īpaši, ja tas ir 100% dabīgs produkts. Tas arī nekaitē matiem un ādai.

Ēterisko eļļu devas:

Aromterapijai: 4-6 pilieni uz 20 kvadrātmetriem.

Aroma kuloniem: 1-2 pilieni, atjaunināt pēc vajadzības.

Vannai: 6-10 pilieni. Sākt ar mazāko devu, kura iepriekš jāizšķīdina emulgatorā (skābs krējums, krēms, jogurts, medus) un pēc tam jāizšķīdina vannā ar ūdens strūklas palīdzību.

Masāžai: 3-4 pilieni uz 1 ēdamkaroti bāzes eļļas (vīnogu kauliņu, valriekstu, sezama sēklu, mandeļu vai persiku eļļa).

Tīra eļļa: 3-4 pilienus eļļas uzklāj uz čakras vietas (bet neberzt), 30-40 minūtes apgulties, vizualizējot kā enerģijas centrs atbrīvojas un mirdz ar pieaugošu spēku.

Izmantojot masāžas eļļas (ēteriskās eļļas pievieno bāzes eļļai 2% koncentrācijā):

Veic masāžu pulksteņa rādītāja un pretējā virzienā čakras priekšējā un aizmugurējā projekcijas zonā, izdarot vienādu kustību skaitu abos virzienos.

Ieticams strādāt tikai ar vienu maisījumu vai eļļu 21 dienu. Pēc pilna kursa paņem pārtraukumu 7-10 dienas.

Avots: Esotericblog

Kopā ar sertificētu pirtnieku un dziednieku Ziedoni Kārkliņu turpinām iepazīt ēdamās nezāles – iepriekš atklājām, kā iekļaut ēdienkartē dažādām vērtīgām vielām pārbagātās nātres, gārsu, pienenes un mazāk zināmo ganu plikstiņu. Šoreiz uzzināsi noderīgu informāciju par lielā dadža veselīgajām īpašībām un receptes šī auga izmantošanai.

Lielo dadzi (‘Arctium lappa’), kurš aug teju katrā sētmalē un pļavā, pamatoti var dēvēt parEiropas žeņšeņu – brīnumaugu, kura rezerves ir neizmērojamas, tādēļ tas izsenis ticis izmantots kā plaša spektra ārstniecības augs. Ēdamas ir visas divgadīgā lakstauga daļas, bet visvērtīgākās ir saknes un jaunās, vēl pilnīgi neizplaukušās lapas, turklāt jāņem vērā, ka ārstnieciskiem nolūkiem derēs tikai pirmā gada saknes, skaidro Ziedonis Kārkliņš.

Dadzi ir īpaši ieteicams iekļaut uzturā, ja ir:

• kuņģa skābes izmaiņas;
• 12 pirkstu zarnas čūlas;
• hronisks gastrīts;
• diabēts;
• reimatisms;
• podagra;
• nierakmeņi;
• aizcietējumi;
• intoksikācijas;
• poliartrīts.

Lapas var izmantot gan pirmā, gan otrā gada augam. Saknes izmanto pirmā gadā vai arī otrā gadā līdz veģetācijas sākumam. Agri pavasarī vāktās saknes ir mīkstas, pēc garšas atgādina rāceni un burkānu. Jaunās saknes ir saldas, sulīgas un ēdamas svaigā veidā. Ļoti labs kuņģa iekaisuma gadījumos. Dadžu sakņu kafija ļoti ieteicama diabētiķiem un cilvēkiem ar lieko svaru. Arī dadžu sakņu miltu izstrādājumi ir ieteicami diabētiķiem.

Veselīgas receptes ar lielo dadzi ikdienas ēdienkartes dažādošanai

Pavasarīgie salāti

Dadžu jaunās pavasara lapiņas blanšē (1-2 min.), sagriež kopā ar zaļiem lociņiem, gārsu, bērzu lapām. Pievieno sāli, rīvētus mārrutkus un krējumu.

Dadžu lapu zupa

Sastāvdaļas:

3 kartupeļi;
1 burkāns;
50 g miežu putraimu;
1 sīpols;
300 g dadžu lapu;
garšvielas pēc izvēles.

Kartupeļus, burkānus un putraimus vāra līdz gatavībai, tad pievieno dadžu lapas un sīpolus un vāra vēl 10-15 minūtes. Pasniedz kopā ar krējumu un vārītu olu.

Dadžu sakņu zupa

Dadžu saknes sīki sagriež un apcep sviestā. Liek katlā un pievieno smalki sagrieztas gārsas un nātru lapiņas. Vāra līdz gatavībai. Pasniedz kopā ar krējumu un vārītu olu.

Gārsas, nātru un dadžu sakņu zupa

Smalki sagriež pa saujai gārsas, nātru lapas, dadža saknes un uzvāra. Dadža saknes iepriekš var apcept, lai zupa būtu garšīgāka.

Ugunskurā ceptas dadžu saknes

Svaigas, nomazgātas dadžu saknes ierušina ugunskura pelnos un cep 30 minūtes. Pēc tam atbrīvo no miziņas, pārkaisa ar sāli. Ēd karstas vai aukstas, kopā ar krējumu vai biezpienu.

Vārītas dadžu saknes

Saknes izrok, nomazgā, sagriež 2-3cm garos gabaliņos un nomizo. Vāra sālsūdenī 20-30 minūtes. Ēd kā kartupeļus – karstus vai aukstus. Saknes var nomizot arī pēc vārīšanās.

Sviestā ceptas dadžu saknes

Sālsūdenī novārītas saknes liek uz pannas un cep sviestā, līdz tās kļūst brūnganas. Pārkaisa ar sāli, pasniedz.

Dadžu sakņu sacepums

Novārītas un sasmalcinātas saknes liek cepamajā veidnē un apsāla. Pārlej ar olu maisījumu un cep cepeškrāsnī vai uz ugunskura, līdz olas sarecējušas. Uz 500 g dadža sakņu vajadzēs 2 vai 3 olas un glāzi piena. Sacepumam var pievienot arī rīsus, makaronus vai citus produktus.

13. un 27. jūnijā plkst. 18.30 LU Botāniskajā dārzā notiks nodarbības par jūnijā vācamajiem ārstniecības augiem. Nodarbībās dalībnieki mācīsies augus atpazīt, uzzinās, kur tie meklējami dabā un kuras augu daļas lietojamas veselības uzturēšanā.

Jūnijs ir viens no nozīmīgākajiem ārstniecības augu vākšanas mēnešiem – daudzi vērtīgi augi atrodami pļavās, mežos un pat piemājas dārzos. Nodarbībās “Iepazīsti ārstniecības augus: jūnija augi” LU Botāniskajā dārzā pievērsīsies tiem augiem, kuru vākšana ir aktuāla jūnija mēnesī. Nodarbības vadīs ārstniecības augu speciāliste un sertificēta farmaceite Anita Liberte.

Nodarbībās dalībnieki mācīsies augus atpazīt, uzzinās, kur tie meklējami dabā, kā arī noskaidros, kuras auga daļas izmantojamas veselības uzturēšanā un kā notiek ārstniecības augu drogu sagatavošana – teorētiskas un praktiskas zināšanas, kas nepieciešamas, lai paša spēkiem izveidotu savu ārstniecības augu drogu kolekciju..

Plānotais nodarbību norises laiks: 18:30-20:00

Dalības maksa: 2 EUR + ieejas biļete

Pulcēšanās vieta: pie LU Botāniskā dārza kases

Pieteikšanās: dalība nodarbībās tikai ar iepriekšēju pieteikšanos. Pieteikšanās, rakstot uz agnese.reke@lu.lv (vēstulē jānorāda dalībnieku vārds, uzvārds, skaits un izvēlētā nodarbība), zvanot uz 67450860 (darba dienās 9.00-17.00) vai aizpildot pieteikuma anketu goo.gl/SN3Scb Dalībnieku skaits nodarbībā ir ierobežots.

Ārstniecības augu iepazīšanas nodarbību cikls LU Botāniskajā dārzā turpināsies visas gada siltās sezonas garumā. Ciklā katru mēnesi notiks divas nodarbības, kurās tiks apskatīti tie augi, kuru vākšana ir aktuāla attiecīgajā mēnesī. Informācijai par nodarbību laikiem un datumiem aicinām sekot līdzi LU Botāniskā dārza mājas lapā www.botanika.lu.lv.

Kopā ar sertificētu pirtnieku un dziednieku Ziedoni Kārkliņu turpinām iepazīt ēdamās nezāles – iepriekš jau atklājām, kā iekļaut ēdienkartē dažādām vērtīgām vielām pārbagātās nātres, gārsu un pienenes. Šoreiz uzzināsi noderīgu informāciju par ganu plikstiņa veselīgajām īpašībām un receptes šī auga izmantošanai.

Ganu plikstiņš (Capsella bursa-pastoris) tiek uzskatīts par ļoti audzelīgu nezāli, kura spēj dot pat četras ražas gadā. Pavasarī dīgst reizē ar tulpēm un ķiplokiem – tātad viens no pirmajiem pavasara zaļumiem.

Pārtikā var izmantot visu augu ar saknēm. Vislabāk jaunās lapu rozetes ar tikko izlīdušu ziediņu. Ziedēšanas laikā lapas pārklājas ar pacietu groziņu un nav patīkamas ēšanai.

Sevišķi ieteicams pārtikā ganu plikstiņš ir šādos gadījumos:

• kuņģa, 12-pirkstu zarnas, dzemdes, plaušu vai nieru asiņošana;
• vemšana;
• asins tīrīšana pie vielmaiņas traucējumiem;
• dažādas nieru un urīnceļu kaites;
• urīna nesaturēšana;
• vēdergraizes;
• paaugstināts asinsspiediens;
• klimaksa periods.

Svarīgi: ganu plikstiņu nedrīkst lietot tromboflebīta gadījumā un grūtniecības laikā.

Augs ir ļoti bagāts ar vitamīniem (A, B, C, D, K, P) un mikroelementiem (K, Fe, Cr, Cu, utt.). Ganu plikstiņam ir ļoti oriģināla garša, tas ir spēkus dodošs. Kā pārtikas produkts novērtēts un audzēts tas tiek Ķīnā, Japānā, Indijā, Gruzijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, arī viduslaiku Francijā. Trūkums – nelielais zaļās masas daudzums no platības vienības.

Kā iekļaut ganu plikstiņu ēdienkartē

Ganu plikstiņš ir brīnišķīgs salātu augs. Salāti parasti ir katras saimnieces brīva improvizācija pēc gadalaika. Var izmantot arī zupās kā tonizējošu piedevu. Ļoti garšīgas ir omletes, zupas un sautējumi ar ganu plikstiņa piedevu. Ziemai žāvē svaigās lapiņas un izmanto kā vitamīnu un aromātisko piedevu pamatēdieniem, zupām, mērcēm un uzkodām.

Ganu plikstiņa pasta

Ja vēlamies dziednieciskās sviestmaizes, tad gatavojam plikstiņa pastu. Gaļas mašīnā samaļ 30 g plikstiņa un 50 g selerijas sakņu. Pievieno 1 ĒK sinepju un sāli pēc garšas. Visu samaisa ar 50 g sviesta. Iegūto pastu smērē uz sviestmaizēm. Var daudzveidot pastas garšu nianses, pievienojot sastāvdaļām dilles, piparmētru lapas, ķiplokus vai ko citu.

Ganu plikstiņa pulveris

Jaunās ganu plikstiņu lapas izžāvē, samaļ kafijas dzirnaviņās, pievieno paprikas vai piparu pulveri (1 ĒK uz 1 glāzi plikstiņu lapu pulvera). Liek pie zupas kā garšvielu.

Plikstiņa salāti ar tomātiem

Sastāvdaļas: 100 g jauno plikstiņa lapu, 60 g tomātu, 60 g svaigu gurķu, 1 ola, 40 g krējuma vai salātu mērces, sāls pēc garšas. Plikstiņa lapas sīki sasmalcina un saliek uz gurķu un tomātu gabaliņiem. Pa virsu saliek vārītas olas ripas. Pirms pasniegšanas uzlej krējumu vai bezpiedevu jogurtu.

Zupa ar ganu plikstiņu

Sastāvdaļas: 100 g jaunu plikstiņa lapu, 600 g ūdens vai gaļas buljona, 200 g kartupeļu, 20 g sīpolu, 20 g sviesta, 20 g krējuma. Kartupeļus sagriež daiviņās un vāra, kamēr tie gatavi. Pievieno sasmalcinātu plikstiņu, apceptu kopā ar sīpoliem, savāra. Pirms pasniegšanas galdā pieliek krējumu.

Ganu plikstiņa pesto

Jaunās plikstiņa lapas nomazgā, samaļ gaļmašīnā, pievieno sāli un piparus pēc garšas. Uzglabā ledusskapī. Izmanto zupu, ceptu gaļas ēdienu piedevām.

Lai labi garšo!

Krasās gaisa temperatūras svārstības, kas gaidāmas jūnijā, var negatīvi ietekmēt gan veselību, gan vispārējo pašsajūtu, brīdina astrologi.

Ārā te silts, te auksts, tāpēc arī asinsspiediens “lēkā”, locītavas “čīkst”. Ja jutīsi kādas izmaiņas sirdsdarbībā vai parādījusies aizdusa, galvassāpes un nogurums, steidzami vērsies pie ārsta. Speciālists nozīmēs efektīvu ārstēšanos vai ieteiks veikt izmeklējumus.

Galdā vienmēr jāliek dārzeņi un augļi. Mēģini mazāk “sēdēt internetā” – vasara ir skaista, bet mūsu platuma grādos diemžēl īsa. Pacenties to izbaudīt!

Horoskops 2018. gada jūnijam iesaka nodarboties ar veselības nostiprināšanu, ja vēl to nedari, sākt rīta vingrošanu un veselības skrējienus.

Lai nostiprinātu imūnsistēmu, jādzer vitamīni, jāsauļojas un jārūda organisms ar ūdens procedūrām.

Ja jūnijā sāk sāpēt mugura, steidzami apmeklē neiropatologu. No muguras sāpēm palīdzēs atbrīvoties masāža, peldēšana un aktīvi sporta veidi, bet pašārstēšanās gan nav pieļaujama. Par labu nāks elpošanas vingrinājumi, joga un pastaigas pirms miega.

Jūnijā astrologi iesaka ļoti samazināt treknas un sāļas pārtikas lietošanu. Savukārt no miltu ēdieniem un saldumiem varētu atteikties pilnībā, to visu aizvietojot ar augļiem, ogu morsiem un dārzeņu salātiem.

Ja vēlies, lai kuņģa un zarnu trakts būtu kārtībā, ēd saskaņā ar savu dienas režīmu un tikai kvalitatīvus un veselīgus produktus. Var ievērot kādu diētu, kurā iekļauti piena produkti.

No fiziskām slodzēm izvairīties nevajadzētu, uzskata horoskopa sastādītāji. Tieši pretēji, ieteicams skriet, lēkt, iet uz sporta zāli. Piemērots laiks, lai izveidotu savu vingrojumu programmu, izmantojot internetā atrodamos padomus.

Toties, ja ir vēlme notievēt un tikt pie slaidākas figūras, ieteicams nodarboties ar sportu trenera vai instruktora vadībā, lielāko uzmanību pievēršot vēderpresei. No rītiem vēlams doties skrējienā.

Galvenās “zāles” jūnijā būs miegs, tāpēc centies iet laikus gulēt un agri celties.

Zvaigžņu pētnieki uzsver: ja ir mērķis un motivācija, jūnijā varēsi sasniegt daudz veselības un sportiskās formas uzlabošanā. Piemērots mēnesis, lai atbrīvotos no kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanas. Galvenais – sekot principam “nevis rīt, bet tūlīt”.

Jūnijs uzlādēs ar enerģiju un dāvās daudz emociju, tāpēc neaizmirsti strādāt ar sevi!

Avots: Astrorok

Viņa Svētības Dalailamas mācību ietvaros, kas no 16. līdz 18. jūnijam notiks Rīgā, dalībniekus uzrunās Masačūsetsas Tehnoloģiskā institūtā Dalailamas Ētikas un vērtību centra vadītājs Tenzins Prijadarši, kā arī pasaulslavenais amerikāņu profesors un Tibetas nama dibinātājs Ņujorkā Roberts Tūrmans, kas nolasīs lekciju “Vieduma aspekti sutrā un tantrā”.

Ņemot vērā lielo interesi par budisma filozofiju un nopietno jautājumu skaitu, ko uzdod Dalailamas mācību Krievijai un Baltijas valstīm dalībnieki, organizatori papildināja programmu ar trešo mācību sesiju. Pirmajā mācību dienā, 16. jūnijā, dalībniekus uzrunās arī budistu mūks Tenzins Prijadarši, kas uzstāsies ar sarunu “Tā es vienreiz dzirdēju…”, kuras laikā pastāstīs par sūtru lomu budismā. Tāpat Tenzins Prijadarši novadīs meditāciju. Savukārt otrajā mācību dienā, 17. jūnijā, notiks tikšanās ar amerikāņu profesoru Robertu Tūrmanu, kurš veltījis visu savu dzīvi Tibetas garīgā un kultūras mantojuma izpētei un saglabāšanai.

Tenzins Prijadarši nāk no Indijas valstsvīru un domātāju ģimenes. Viņš vienlaicīgi ieguva gan laicīgo, gan tradicionālo izglītību budismā, mācoties lielisku skolotāju vadībā. Agrā vecumā viņš iepazinās ar Māti Terēzi Kalkutā un daudz uzzināja par cilvēka dabu un līdzcietību, vērojot, kā viņa palīdz nabagiem. Tā aizsākās viņa interese par starpreliģiju dialogu, un jau 1997. gadā viņš pārstāvēja budisma tradīciju tikšanās laikā ar Romas pāvestu Jānis Pāvilu II. Pēc tam viņš piedalījās sarunās ar arhibīskapu Desmondu Tutu, Romas pāvestu Benediktu XVI, Gjalvangu Karmapu un citiem reliģiskajiem līderiem.
Tenzins Prijadarši lasa lekcijas par budisma filozofiju un sociāli-politiskiem jautājumiem dažādās pasaules valstīs, tai skaitā ASV Humanitāro un eksakto zinātņu akadēmijā, kā arī dažādās mācību iestādēs. Viņš aktīvi piedalās dialogā starp budisma zinātniekiem-filozofiem un modernās neirozinātnes pārstāvjiem.

Roberts Tūrmans ir Kolumbijas universitātes indo-tibetiešu budoloģisko pētījumu nodaļas profesors un Amerikāņu Budoloģijas institūta prezidents. Roberts Tūrmans ir radījis lieliskus tulkojumus, kā arī ir daudzu publikāciju autors. To skaitā “Tsonkapas zelta vārdi: prāts un apgaismība Tibetas filozofijā”, “Tibetas mirušo grāmata”, “Bezgalīgā dzīve”, “Dusmas” un dižpārdoklis “Iekšējā revolūcija: dzīve, brīvība un patiesās laimes meklējums”. Profesors ir lielisks orators, kā lekcijas visā pasaulē apmeklē milzīgs skaits klausītāju. Kopā ar aktieri Ričardu Gīru un komponistu Filipu Glassu viņš izveidoja pasaulslaveno Tibetas namu Ņujorkā. Žurnāls “Time” ir iekļāvis viņu 25 ASV ietekmīgāko cilvēku sarakstā.
Programma Rīgā noslēgsies 18. jūnijā ar fusion-funk-reggae grupas “SunSay”, kuras dibinātājs ir Andrejs Zaporožecs, muzikālo dāvinājumu. Tibetas budisma tradīcijā mācības un iesvētības bieži tiek noslēgtas ar muzikālu dāvinājumu kā pateicību par iespēju noklausīties mācības par līdzcietību un mīlestību, kuru pamatā ir izpratne par visu lietu ciešo savstarpējo saikni. Iepriekš Viņa Svētības Dalailamas mācības Baltijas valstīm un Krievijai tika noslēgtas ar Borisa Grebenšikova un grupas “Аквариум” dāvinājumu.

Vairāk informācijas www.dalailama.lv.

Vasara ir laiks, kad apkārt ir dabas aptieka. Pirtniece un veselības konsultante Dace Meija iesaka pārbaudītu vērtību – ceļammallpu sīrupu.

Ceļmallapu sīrups ir palīgs klepus, bronhīta, saaukstēšanās laikā. To var gatavot pats – tas ir veselīgs un gards! Sīrupa pagatavošanai (1 litram) ir nepieciešams:
1. Divas pilnas saujas ceļmala lapu
2. Divi citroni, 1 apelsīns.
3. Viens kilograms cukura
4. Malšanas ierīce (gaļas mašīna, blenderis, termomix)
5. Marle, divās kārtās

Kā gatavot

Salasīaceļmallapas, vēlams gar kādu meža taku, vai pļavas malā, tālāk no aktīviem ceļiem, tad noskalo, notecina, samaļ. Maļot var likt klāt gan apelsīnu, gan citronu mīkstumu, tad visu samalto masu apber ar cukuru, un ļauj diennakti nostāvēt, cukurs izvilks no masas sulu.

Tad visu liek katlā un karsē uz lēnas uguns apmēram 20 -30 min, bet tā, lai nav aktīva vārīšanās, tāds mazs burbulis. Tad nokāš, liek sietā un vēl papildus divas kārtas marli, un notecina visu sīrupu, un vēl tā sirsnīgi paspaida marli, kad mazliet padzisusi.

Sīrupu lej sagatavotās tīrās, sausās burkās, bet samalto lapu masu var veidot bumbiņās un likt uz paplātes, kuru notur diennakti ledusskapī, tad konfektes liek burkās un arī var turēt ledusskapī, kad sakārojas kārums, var našķoties.

Konfektes pēc izvēles var likt arī cepeškrāsnī uz 5-8 minūtēm 150 grādos kaltēt. Tas atkarīgs, kāda masa sanākusi pēc sīrupa izspiešanas. Man labāk patīk pažāvēt. Bet var droši eksperimentēt!

Sīrupu glabā stikla burka. Vēlams ledusskapī. Gan konfektes, gan sīrupu. Sīrupu var ieliet mazāka tilpuma burkā un turět uz galda, lai vienmēr ir pa rokai, saldinot tēju. Es mazbērniem pasaldinu gāzētu minerālūdeni, kolas vietā.

Žurnāla “36,6 °C” jūnija numura temats vēsta par to, kā atmodināt seksualitāti, par vasarai piemītošo spēcīgāku jutīgumu. Par to izvaicāju arī vēdisko astroloģi un hennas meistari Inesi Dāvidsoni.

Vai vēdiskā astroloģija, kas ir viens no taviem darbošanās lauciņiem, arī ņem vērā gadalaikus?

Vēdiskajā kultūrā dabas cikli cieši saistīti ar cilvēka iekšējiem cikliem. Dzīvojot pilsētā, cilvēks bieži sāk nodalīt sevi no dabas, neņem vērā ne diennakts laikus, ne laika apstākļus, ne Mēness fāzes. Nav brīnums, ka nākas sūroties par enerģijas un spēka izsīkumu.

Jo vairāk iekļaujies dabā – domāšanā, uzturā, dzīvesveidā –, jo vairāk iekļūsti tajā plūdumā, kas veido harmonisku dzīvi. Viss veicas vieglāk.

Ko pati dari vasarā, kas tavai vasarai piedien?

Ķeru aiz astes brīžus, kad iespējams dzīvot mazliet lēnāk. Vasarā gribas visu izbaudīt – garšīgu ēdienu, satikšanās prieku, ūdeni. Pa zemi padzīvoties. Lai ķermenis pieslēdzas dabai, visam dabiskajam.
Man ir trīs bērni, divi lielāki dēli un mazā meitiņa Reizēm vakaros mazajai ļauju pabūt plikiņai, lai paņurcās pa gultu. Un viņas sejiņā redzu, kā mazā izbauda, ka viss ķermenis sajūt pieskārienus. Viņa piepeši atklāj savu nabiņu, pieskaras ādai…

Cilvēkiem ļoti trūkst saskares ar savu ķermeni. Taču, jo vairāk miesiskajai baudai ļauj kļūt par labsajūtas pamatu, jo labāk mazinās pretestības un ierobežojumi, turklāt itin visās jomās.

Mūsdienās fiziskais tuvums daudziem šķiet biedējošs. Apskaušanās, ļoti tuva sēdēšana šķiet pat dīvaina, tā kā neērti jūtas. Taču miesiskā sajūta veicina saslēgšanos ar Visumu, ar visu lielo kopību, par ko runā arī vēdiskā astroloģija.

Ar ko vēdiskā astroloģija atšķiras no Latvijā plašāk zināmās astroloģijas?

Tā pēta visu plašā cēloņu un seku sakarību ķēdē, ņem vērā iepriekšējās dzīves. Šādā griezumā atrod cēloņus tām sekām, kas rodas cilvēka ikdienā tieši šobrīd.

Vēdiskā astroloģija ņem vērā arī divas ēnu planētas, Mēness mezgla planētas, kas ietver individuālo karmu, likteni, un kas saistās gan ar talantiem, gan ilūzijām. Vairumam tieši par šo sadaļu ir vislielākās neskaidrības, taču nereti tā ir pati interesantākā, ko pētīt.

Tāpat kā Rietumu astroloģijā katram veido individuālo karti, balstoties uz dzimšanas dienu, mēnesi, gadalaiku un vietu.

Man patīk, ka vēdiskā astroloģija ir praktiska. Tā piedāvā instrumentus, kas ļauj izprast arī ikdienišķos notikumus un sakarības, līdz ar to cilvēks spēj dzīvot apzinātāk, darīt visu daudz produktīvāk. Allaž varam plānot labvēlīgu laiku kādam notikumam, jo katrs rezultāts ietverts tā sākumā. Varam izvēlēties labu brīdi laulībām, uzņēmumu dibināšanai, svarīgiem pirkumiem.

Kāpēc sāki nodarboties ar astroloģiju? Ieguvi taču labu izglītību filozofijā un ekonomikā, šķistu likumsakarīgi, ka iedziļinies šajās sfērās.

Gaidot otro bērnu, es regulāri jogoju. Vēdiskā astroloģija pie manis atnāca caur manu jogas skolotāju, kura šo mācību bija studējusi jau 20 gadus. Skolotājai mūžīgi vaicāju neskaidro, kas notika manā dzīvē, un viņa to skaidroja caur sanskrita planētu raksturojumiem, caur vēdisko astroloģiju. Un allaž tā izrādījās pareizā izvēle. Es brīnījos – kā var kaut kas būt tik precīzs, tik īsts, tik patiess?!

Sāku palēnām apgūt šīs mācības pamatus, lauzties tajos. Vēlāk astroloģiski ieraudzīju, ka šādi aizmetņi man likti jau piedzimstot, tāpēc es visu tik labi varēju apgūt, saprast.

Vai sāki zīmēt hennu, saistībā ar vēdisko astroloģiju?

Nē. Ar hennu aizrāvos pašai negaidīti, tas neatbilda manam akadēmiskajam plānam. Pirms kādiem četriem gadiem ar draudzeni bijām Āfrikā, piedalījāmies jogas retrītā. Redzēju daudzas sievietes, kuras bija greznojušās ar hennas zīmējumiem. Piepeši ienāca prātā – ja nu es pamēģinātu zīmēt ar hennu?! Atbraucu mājās, sajaucu hennas pulveri ar ūdeni un ar zobu bakstāmo kaut ko zīmēju, vilku uz ādas. Biju tik sajūsmināta, ka āda ietonējās!

Tā soli pa solim sāku apgūt šo mākslu. Tobrīd Latvijā ar hennu neviens nopietni nenodarbojās. Pati arī gatavoju hennas pastu, jo man vienmēr vajag viskvalitatīvāko rezultātu. Pasta top no hennas lapu pulvera, pievienojot svaigi spiestu citrona sulu, savārītu melno tēju, melnos piparus un kanēļa standziņu. Klāt vēl pūdercukurs un dabīgas ēteriskas eļļas. Pastu gatavo ilgi, 24 stundas.

Lasīju tavu teikto, ka hennas zīmējums var enerģētiski mainīt cilvēku.

Vispirms iedarbojas hennas pastai pievienotās ēteriskās eļļas, tās ir enerģētiski jaudīgas un spēj ietekmēt mentālajā plānā, sakustināt smalkās vibrācijas. Es izmantoju lavandas, tējaskoka un ģerānijas ēterisko eļļu. Šāda kombinācija cilvēku gan nomierina, gan uzmundrina, turklāt ģerānija veicina dzemdes aktivitāti, kas daudzām sievietēm mēdz klusi dusēt uz lauriem. Šā iemesla dēļ ar hennu nedrīkst zīmēt grūtniecei pirmajā trimestrī un maziem bērniem līdz divu gadu vecumam.

Esmu izveidojusi piecas mandalas – veselībai, mīlestībai, veiksmei, izaicinājumam un attiecībām. Visas konstruēju, vadoties no vēdiskās astroloģijas, no zināšanām par planētu simboliku. “Strādā” simboli, kas ietverti zīmējumos.

Ja papēta to, ko dari, viss šķiet garīgumā tverts. Taču uzreiz kā ar āmuru pa pieri – tu gatavo doktora darbu, raksti disertāciju ekonomikā.

Mana pirmā izglītība ir filozofijas bakalaurs, pēc tam ieguvu MBA biznesa vadības administrācijas maģistres grādu. Kas tālāk? Izlēmu, ka varu kļūt arī par biznesa vadības doktoranti. To diktēja mans ego, jo sabiedrība novērtē labus papīrus.

Un vēl – gribu būt piemērs bērniem. Es puikām vienmēr saku: iegūsiet maģistra grādu un tad varēsiet darīt, ko vēlaties.

Nesen izdevi krāsojamo grāmatu Hennas mākslas Kamasūtra. Tajā raksti šādi: “Seksuālās enerģijas ir tās, kas vienlīdz dod dzīvību bērnam, ziedam, putna dziesmai pavasarī un ļauj Visumam pastāvēt…” Nereti cilvēki par seksualitāti nevēlas izteikties, izvairās no šīs tēmas.

Un pamatoti. Seksuālā enerģija ir liels spēks, reti kurš to spēj vadīt. Tas ir spēks, ko divi poli, divi dzimumi vairo viens otrā un pasaulē kopumā. Taču tā ir vertikāle, ko cilvēks spēj sasniegt. Ikdiena horizontālajā plānā lielā mērā mūs iztērē. To var atgūt garīgā ceļā, piemēram, meditējot. Taču to pašu vieglākā veidā paver seksuālā enerģija. Tā baro, bagātina, notur labsajūtā. Vasara un saulgrieži tam visam palīdz. Drēbju ir mazāk vai nav nemaz, un varam sajust savienošanos.

Partneru attiecībās, skatoties no tantras viedokļa, svarīgi ir rituāli – kopīgi iemalkots vīns, kāds auglis, sarunas, sajūtas. Viss noskaņo. Tas nav tā – sekss ilgst trīs minūtes, un tad abi aizmieg. Ir citādi – visu pēcpusdienu tam briesti, jūti, ka tuvojas, pārmij ar mīļoto kādus vārdus, īpaši apģērbies… Protams, var jau uznākt miegs, un abi guļ. (Smejas). Bet arī tas ir labi, jo miegs ir svēta lieta.

Šīm vibrācijām jābūt ikdienā paralēli klātesošām. Ne jau tīkliņzeķēs vai spilgti sarkanās lūpās ir šī atslēga. Tevī pašā jābūt vibrācijām, lai otrs tās varētu sajust. Sievietei ir jādzīvo šajā īpašajā sajūtā.

Visu interviju ar Inesi Dāvidsoni lasiet žurnāla 36,6 °C jūnija/jūlija numurā vai tā elektroniskajā versijā.

“Meža zemeni es sauktu par vielmaiņas karalieni,” saka pirtniece un veselības konsultante Dace Meija. Viņa iesaka izmantot to kā ārstniecības zālīti – visu augu ar lapiņām, kātiņu un ogām. “Man patīk lasīt visu šo komplektu. Ejam mežā un, saudzīgi pret dabu, griežam izlases kārtībā, retinot.

Tēja ir ļoti garšīga, mūsmājas karaliene.

Meža zemeņu lapu tēja noder ar bezmiega un saaukstēšanās brīžos, gan ogas, gan lapas ārstē aknu, žultspūšļa, liesas, kuņģa, nieru slimības un, protams, uzlabo vielmaiņu. Svara korekcijas laikā to ir ļoti vērtīgi dzert.

Iesaku gan to nedzert, jo tējai piemīt urīndzenoša īpašība.”

Lasiet arī Daces Meijas ieteikto ceļmallapu sīrupu un konfektes

Nereti cilvēks tic, ka uzzinās brīnumrecepti un uzreiz nebūs nekādu problēmu. Mierīgs kā tanks varēs doties uz eksāmenu, bez jebkāda stresa uzstāsies milzu auditorijas priekšā… Ārsts un ciguna skolotājs Igors Kudrjavcevs ir gatavs dot palīdzošas receptes, tomēr iesaka to visu praktizēt regulāri. Tā daudz vieglāk izdosies palikt mierpilnam, kad pienāks svarīgais brīdis.

Plašāku ieskatu, kā sasniegt harmoniju un mieru, dakteris Kudrjavcevs sniedz savās grāmatās. Nesen nāca klajā vēl viena ar nosaukumu Prieka spēks. Tā vēsta, kā gūt enerģiju, stiprināt veselību un spēt palikt mierpilnam.

“Satraucošā brīdī pirms liela notikuma daudzi mēdz izlīdzēties ar tabletīti. Taču medikaments iedarbojas uz smadzeņu garozu, savukārt uztraukums skar veģetatīvo nervu sistēmu. Ne viens vien būs izbaudījis uz savas ādas, kā stresa brīdī sāk sisties sirds, aizsitas elpa vai neciešami sagribas uz tualeti. Šādi nostrādā veģetatīvā sistēma. Faktiski mierināt vajag to,” skaidro Igors Kudrjavcevs.

Uzbudinājums, kas rodas stresa brīdī, ar laiku sāk uzkrāties smadzenēs un visā nervu sistēmā, un tam var būt nelāgas sekas. Lai ietekmi mazinātu, var palīdzēt speciāli vingrinājumi. Lielākoties tie ir pietiekami vienkārši izpildāmi, turklāt neprasa daudz laika. Taču – jāvingrinās regulāri, jātrenē sevi.

Žāvāties un restartēties

Nereti sāc žāvāties gluži nepiemērotā brīdī. Uzreiz sajūties neērti, centies žāvas apspiest, aizsegties. Taču, izrādās, žāvāties ir ļoti veselīgi.

Ķīniešiem pat ir īpašs vingrinājums ar nosaukumu Hacjaņ gun. Žāvas izsauc speciāli, tās veicina, to dara plati atvērtu muti. Žāvājas ar nolūku, lai gūtu noderīgu rezultātu.

Zināms, ka žāvāšanās laikā organisms izstrādā nedaudz endorfīnu. Zinātniski gan nav līdz galam noskaidrots, kāpēc tā notiek, taču skaidrs ir viens – žāvāšanās kalpo kā restarts smadzenēm. Vēl tā palīdz mazināt spriedzi.

Dažkārt domā, ka žāvas uznāk miegainības dēļ. Jā, šī izpausme var liecināt, ka organismā sāk pietrūkt skābekļa. Bet tā arī vēstī, ka smadzenēm ticis pārlieku daudz informācijas, tās vēlas restartēties.

Nereti sarunājies ar kādu, bet dialogs nevedas, ir grūti domāt līdzi, tā vien gribas žāvāties… Arī šādā gadījumā smadzenes alkst atpūtas.

Tādēļ nemulsti par žāvāšanos, bet sāc mācīties to izraisīt speciāli. Plet muti vaļā un imitē žāvāšanos, kamēr tā patiešām rodas. Ja šādi trenējas, ar laiku ķermenis jau zina: ā, man piedāvā žāvāties, tātad vajag to darīt, jutīšos labāk.

No hegu līdz mākoņiem

Lai pirms liela notikuma nomierinātos un gūtu līdzsvaru, noder vairāku vingrinājumu ķēde.

Vispirms veic vingrinājumu, kurā stimulē sevi, palielina enerģiju. To dara, rīvējot hegu. Tā dēvē svarīgu bioloģiski aktīvo punktu delnas virspusē – bedrītē starp īkšķi un rādītājpirkstu. Hegu punktu masē pulksteņrādītāja virzienā, to dara ar pretējās plaukstas viduci. Pēc tam to pašu dara otrai rokai. Šādi tiek vairota enerģija.

Taču, lai nonāktu enerģētiski līdzsvarotā situācijā, pēc hegu masāžas jāizpilda kāds no vingrinājumiem, kas ļauj enerģiju izlīdzināt visā ķermenī.

1. Tam noder ausu ļipiņu masāža. Ar labās rokas pirkstiem pamasē kreisās auss ļipiņu, pēc tam – ar kreiso roku labās auss ļipiņu. Šādi masējot, arī galva nevilšus grozās līdzi, un tas ir labs efekts abām smadzeņu puslodēm.

2. Vēl vienu enerģijas izlīdzināšanas vingrinājumu sauc Rokas–mākoņi. Igors Kudrjavcevs teic, ka šo vingrinājumu augsti vērtē biznesa cilvēki, kam ir liela emocionālā un fiziskā slodze. Tas sniedz mieru un stabilitāti, uzlabo enerģijas plūsmu sirdī un smadzenēs.

Vingrinājumu izpilda ar visu ķermeni lēni un līgani. Iesākumā nostājas pamatstājā (skatīt attēlus pie vingrinājuma Rokas–mākoņi), rokas liek noteiktā pozīcijā un veic kustības ar rokām un visu ķermeni, līgani pārnesot svaru no vienas puses uz otru, kamēr sajūt patīkamu mieru.

Šo vingrinājumu var veikt arī sēdus. Arī tad ķermeņa svaru nesteidzīgi pārnes uz vienu un otru pusi. Līdzi kustina rokas – viena ir augstāk, otra zemāk, pēc tam pozīcijas maina. Ja rokas šādi mainīgi kustas, mainās arī dzīvības enerģijas plūsma.

Pagulēt darba laikā?

Dakterim Igoram patīk ideja, kas īstenota Japānā: darba pārtraukumā visi dodas atgulties speciālos krēslos. Ne visi aizmieg, taču kādu laiku pavada tīkamā atslābumā. Pēc tam jūtas mierīgāk, var strādāt produktīvāk.

“Šādai pauzei pietiek ar 15–20 minūtēm. Arī nieka piecas minūtes būs noderīgas. Apguļas un elpo – ieelpa uz vēderu, izelpa uz pēdām. Šādi, uzmanību vēršot uz pēdām, tiek pārslēgta smadzeņu aktivitāte.

Ja izdodas iemigt, pavisam labi. Tikai pirms miega vajag pateikt sev: es gribu atslābināties, aizmigt uz 15 minūtēm. Pasaki savam ķermenim: lūdzu, atgriezies pēc šā laika! Tāds mazs atpūtas brīdis dod iespēju nekrāties uzbudinājumam. Tas ļauj stresa pilnos mirkļus turpmāk uztvert un piedzīvot daudz mierīgāk,” uzsver Igors Kudrjavcevs.

Uzmanība – vēderā!

Viens no vingrinājumiem ir saistīts ar īpašu elpošanu. To var veikt jebkurā vietā, pietiek ar īsu sprīdi. Ja vingrinies mājās, vari izpildīt sēdus vai guļus. Ja atrodies darbā, paliec turpat savā krēslā, tikai aizver acis un uz mirkli aizmirsti par datoru vai darba dokumentiem.

Uzmanību vispirms virzi uz vēderu – ieelpo un iedomājies, kā elpa iet vēderā. Savukārt izelpai ļauj izplūst pa visu ķermeni. Tā paelpo kādu brīdi, taču ne ilgāk par 5 minūtēm. Nevajag elpot forsēti, dziļāk nekā parasti, vienkārši ieelpo un izelpo. Jau pēc kādām septiņām vingrināšanās reizēm sāksi just, kā ķermenī rodas miers un harmonija.

Šādi paelpot var arī īsi pirms uzstāšanās vai eksāmena, tomēr, ja trenējas regulāri, efekts ir daudz labāks.

Vingrinājums Rokas–mākoņi

Labo roku ar delnas centru novieto pret sirdi, kreiso – ar delnas centru pret zemi, nabas līmenī.

Ieelpo un izelpojot lēnām ar visu ķermeni griežas uz labo pusi, vienlaikus pārnesot svaru uz labo kāju. Šo līgano ķermeņa kustību sāk sajust ar nabas apvidu. Roku stāvoklis attiecībā pret ķermeni nemainās.

Kad svars pilnībā ir labajā pusē, maigi maina rokas – labā iet uz leju, kreisā uz augšu. Tā mainās enerģijas plūsmas ķermeņa pusēs. Pēc tam tikpat līgani slidinās atpakaļ, mainot arī svara pusi. Šādi turpina, kamēr jūt patīkamu mieru.

Sasprindzinājums un atslābums

Ir spriedzes pilna situācija, sasprindzinājums. Bet dod to dubultdevā! Šādi rādi savai zemapziņai: es varu vēl stiprāk!

Nostājies un ieelpā ļoti stipri sasprindzinies. Saspied sevi, sažņaudz, cik vien iespējams! Šādā sasprindzinājumā aizturi elpu uz kādām 7 sekundēm. Pēc tam ļoti aktīvi izelpo un pilnībā atbrīvojies.

Tas ir līdzīgi, kā pārvarēt kāri pēc salduma, – dažreiz saēdies tik daudz, ka jūti pamatīgu pārsātinājumu, bet pēc tam ilgi vairs nekārojas. Pēc šāda vingrinājuma sasprindzinājums izzūd.

Miera vingrinājums

Vingrinājumu labāk izpildīt sēdus. Sēž taisni, pēdas vienu pret otru saliek kopā. Rokas liek uz ķermeņa nabas apvidū. Sievietes pie ķermeņa liek labo, vīrieši – kreiso roku. Otru plaukstu liek virsū, savieno īkšķus. Šādā pozā tiek noslēgti visi enerģijas kanāli, meridiāni. Tā var labāk sakopot, saglabāt savu enerģiju.

Ieelpo uz vēderu, izelpo uz visu ķermeni. Šādi turpina kādu brīdi, kamēr sajūt sevī mieru.

Mūsu eksperts IGORS KUDRJAVCEVS, ārsts, RSU pasniedzējs, medicīnas ciguna pamatlicējs Latvijā