Tikko Jelgavas rajona Glūdā noslēdzies vēl viens vasaras pirts festivāls, ko rīkoja Latvju pirts un SPA asociācija. Noklausies kā vienā no festivāliem Latgalē fitoterapeits Artūrs Tereško bagātīgi dalījās ar zināšanām par augiem.

Augustā LU Botāniskajā dārzā turpinās ārstniecības augu iepazīšanas cikls. Nodarbības par augustā vācamajiem ārstniecības augiem notiks 8.augustā un 22.augustā. Dalība nodarbībās tikai ar iepriekšēju pieteikšanos, informē dārza pārstāvji.

Augļi, ogas, saknes, lapas, ziedi, vasas – augustā daba ir pilna ar veltēm, ko var izmantot veselības stiprināšanai. To, kādi augi un augu daļas ievācamas augusta mēnesī, nodarbībās 8. un 22.augustā LU Botāniskajā dārzā interesentiem atklās ārstniecības augu speciāliste un sertificēta farmaceite Anita Liberte.

Nodarbībās runās gan par to, kādi augi augustā vācami, kur tos meklēt un kā – izmantot, gan par to, kā pareizi sagatavot ārstniecības augu drogas un kā dabas veltes uzglabāt tā, lai tās nezaudētu savas vērtīgās īpašības.

Nodarbību sākums 18.30. Nodarbības plānotais ilgums – aptuveni 1,5 h. Pulcēšanās nodarbībām notiks pie kases.

Dalība abās nodarbībās tikai ar iepriekšēju pieteikšanos. Pagaidām pieteikšanās atvērta tikai pirmajai augusta nodarbībai 8.augustā 18.30. Piesakies, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu šeit: https://goo.gl/SN3Scb, rakstot agnese.reke@lu.lv vai zvanot 67450860 (darba dienās 9.00-17.00).

“Guļot uz maisa, kas pildīts ar sausām paparžu lapām, varot izārstēt reimatismu. Mežā aug vairāku veidu papardes. Kuras no tām ir izmantojamas šai nolūkā?”
 Ausma Ķekavā

Šāda ārstnieciska iedarbība papardēm nav zinātniski pierādīta, lai gan farmācijas doktore, profesore Vija Eniņa nenoliedz, ka šis augs nav tik plaši pētīts kā daudzi citi. Tiesa, apgalvojums, ka gulēšana uz paparžu lapām ir veselīga, nav tikai tukša skaņa, jo ir dzirdēts, ka dažkārt pāriet gan galvas, gan muguras sāpes. Vija Eniņa to noraksta drīzāk uz pārliecību par šādas ārstniecības metodes iedarbīgumu. Dziednieki gulēšanu papardēs saista ar augiem piemītošo kosmosa enerģiju, ko tad saņem cilvēks…

Tomēr no tradicionālās medicīnas viedokļa diez vai palīdzēt spēj sakaltētas papardes, jo tām nav ne izteikta aromāta, ne sastāvā vielu, kas šādi iedarbotos. Kaltētas drogas ir iedarbīgākas tējās vai kompresēs. Tādēļ, iespējams, guļvietai jāizvēlas svaigas paparžu lapas, jo tad ir jūtams to vēsums un mitrums, varbūt arī nedaudz ēteriskās eļļas ar ļoti vāju pretiekaisuma vai pretsāpju darbību. Tik vājas iedarbības dēļ izmantotajai paparžu sugai nav nozīmes.

Svaigas paparžu lapas izmantojamas kā pirtsslotas un lāvas paklājiņš. Šāda slotiņa ir maiga un aromātiska.

Autore: Ieva Līne, komunikācijas speciāliste, dziesmu un valodas zinātāja, baltu un šamanisko zinību praktizētāja, kopienas “Varabunga” dalībniece

Augustu, gada astoto mēnesi, mūsu senči dēvēja par rudzu mēnesi. Un tas ir tikai saprotami, jo rudzi, viens no latviešu un baltu tautu ēdienkartes pamatiem, vajadzīgo brieduma pakāpi vārpās sasniedza un sējēja rokās iegūla vasaras pēdējā mēnesī. Augusts ir stāsts par briedumu dabā, auglību, jumi – divām vārpām viena stiebra galā, ar ko vēlas tikt atalgots ikviens. Par smagām, briestošās ražas noliektām ābelēm, plūmēm, bumbierēm. Jau jūlijā redzams, kā koki top arvien zemāki, pazemīgāki, noliekdami zarus, lai savu auglīgo nastu rūpīgi un saudzīgi iznēsātu un kā goda tērpu staltu muguru noturētu.

Šis vienlaikus var būt stāsts par auglību mūsos – mūsu briedumu, gatavību nobriedināt sevī pavasarī aizmetņos iegūtos nākamos augļus, lai no tiem atbrīvotos un pēc laika atkal būtu gatavi jaunu aizmetņu iebriedināšanai sevī. To var saukt arī par gatavību nākamajai klasei skolā, nākamajam līmenim un jauniem izaicinājumiem. Neatkarīgi no tā, ejam vai neejam skolā, jaunas mācībstundas, eksāmeni gribot negribot sagaida ikvienu: vai nu saskaņā ar tur – tālu zvaigznēs – ierakstīto ceļu, vai arī šīs zemes nopelniem. Lai kaut ko jaunu radītu, ir jāatbrīvojas no esošā, vecā, dodot vietu jaunajam. Uzņēmuši saules enerģiju, dabas spēku, dabas veltes, varam atkal nobriest jaunam solim, jaunam lēcienam.

Upe un nesteidzīga dzīve šeit un tagad

Kas nav paspējis šovasar kārtīgi ienirt dabas klēpī, augustā to var izdarīt ar tikpat plašu vērienu kā vasaras pirmajos mēnešos, piemēram, ļaujoties upes tecējumam kanoe, gumijas laivā, ar supu vai kādu citu peldlīdzekli vai arī vienkārši brienot pa kādu no Latvijas seklajām upītēm, piemēram, Rauni Vidzemē. Nereti tieši augusts lutinājis ar karstākajām vasaras dienām, padarot ūdeni piena siltu. Pēc tam kad agrā jaunībā ar visām drēbēm izpeldējos Amatā, kad tās krastus vēl koši rotāja žilbinoši balts sniegs, vienmēr priekšroku esmu devusi laivošanai pēc iespējas karstākā laikā, turklāt cenšoties nesteigties upei pa priekšu, bet drīzāk piebremzēt.

Jo vecāks kļūsti, jo vispār mazāk gribas steigties. Ne jau tāpēc, ka ātri darīt būtu slikti, bet tāpēc, ka steiga pati par sevi šķiet bezjēdzīga, jo negarantē nedz laimi, nedz bagātību. Agrāk mūs mācīja vai, citiem vārdiem sakot, modē bija dzīvošana nākotnē. Tagad fokuss nomainījies uz koncentrēšanos uz mirkli šeit un tagad. Īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi un plāni, šķiet, eksistē vairs tikai biznesa vidē un arī tikai tad, ja paši mērķu radītāji tiem tic. Piecu gadu laikā uzcelt māju, laist pasaulē bērnu, nopelnīt trīsreiz vairāk, apceļot piecus kontinentus, šķiet, neskaitās stilīgi arī tiem, kuri nav sākuši un, iespējams, arī nesāks īpašus garīgos meklējumos. Tagad dominējošā atziņa ir par koncentrēšanos šim brīdim, nekaļot utopiskus plānus, tādējādi nedzīvojot liekās gaidās un attiecīgi piedzīvojot mazāku vilšanos.

Agrāk mani tracināja cilvēki, kuri čammājas, nereaģē, nedara tik ātri kā es. Tagad secinu, ka mani tracina steidzīgie. Jo ātri ne tuvu vēl nenozīmē labi.

Laiks vispār ir relatīvs jēdziens. Kad citi laivotāji aizsteigušies priekšā, pienācis brīdis īstajai upes meditācijai – atveras dabas koncertzāles priekškars, un sākas putnu, zemesvēžu un visu citu upes draugu koncerts. To gan pilnībā lemts izbaudīt tikai tiem, kuri piekopj klusēšanas un miera praksi. Esot pie dabas, to var iemācīties un izbaudīt par baltu velti. Nekādu apmācību kursu, nekādas maksas.

Ikdienas vakaros kurtos ugunskurus, protams, nevar salīdzināt ar saulstāvju ugunsstabiem vai ugunszārdiem, taču tie ir tādi paši ugunsspēka un siltuma nesēji, cilvēku vienotāji. Neiztrūkstošs ugunskura sabiedrotais vakarā pie dabas var būt arī kokle un šamaņu bungas. Tas pat šķiet pašsaprotami – kad apkārt tikai meži un ūdeņi, senie instrumenti palīdz labāk saslēgties ar vietu, savstarpēji savienoties, vienojoties kādā kopīgā spēka dziesmā.

Neizsmeļamais enerģijas avots

Kad pirmajos vasaras mēnešos saule zemi jau pamatīgi izsildījusi, augusta svelmainākajās dienās jūrmalas smiltis reizumis var šķist īpaši karstas. Tās it kā vēl gribētu paspēt izsildīt un izmasēt pēdas ar savu dabisko siltumu, lai spēcinātu pirms garā un nogurdinošā ziemas apauto kāju perioda. Pastāv uzskats, ka mūsu Latvijas jūrmalas smiltis ir īpašas, – tās veido sīki kristāliņi: daudz sasmalcināta kalnu kristāla un sasmalcinātu pusdārgakmeņu, kam piemīt dziednieciskas īpašības. Tādēļ staigāšana basām kājām pa jūrmalas smiltīm un atrašanās pie jūras, iespējams, var aiztaupīt ne vienu vien maksas nodarbi sava tonusa uzlabošanai. To, ka Baltijas jūras smiltis ir vislabākās, atzinuši arī Latvijas slavenākie pludmales volejbolisti, kuriem bijusi iespēja savām kājām mīt gan Brazīlijas Kopakabanas, gan daudzu citu pasaulslavenu pludmaļu smiltis.

Būšana pie mūsu jūras vispār ir īpaša. Kā rakstījuši vairāki pētnieki, gar jūras piekrasti (no Klaipēdas līdz Igaunijai) vijas zelta vija – uzvelvējums, no 500 metriem līdz kilometram plats pacēlums, kas veidojot savdabīgu aizsardzības joslu. Par zelta viju runā arī tautasdziesmas: “Vij, Dieviņi, zelta viju/ Visgarām jūras mal’…”

Papildus zelta vijas neredzamajam spēkam uz cilvēku sevišķi labvēlīgi iedarbojas nemitīgi kustīgais jūras ūdens, kas no enerģētiskā viedokļa skaitās daudz vērtīgāks par stāvošu ūdeni. Kā zināms, ūdens stihijas loma cilvēka eksistencē ir īpaša: četras piektdaļas zemeslodes klāj ūdens, aptuveni 70% cilvēka organisma veido ūdens – visa informācija ir ierakstīta ūdenī, ūdens attīra, uzlādē, dod, paņem prom, atceras… Turklāt ūdens viļņu mijiedarbībā veido īpašu strukturējumu, kas īpaši labvēlīgs cilvēkam. Jūras nenovērtējamie dotumi ir viens no labākajiem enerģijas lādiņiem ne vien vasarā, bet arī citos gadalaikos.

Balanss starp atdošanu un saņemšanu

Laikā, kad rakstu šīs rindas, nule kā piedzīvots latviešu dižākais notikums – Latvijas simtgades Dziesmusvētki, kas pacēla tautas kopējo apziņas līmeni vēl nebijušos augstumos. Ja vien varētu izmērīt pozitīvās enerģijas lādiņu, kas noslēguma koncerta laikā tika akumulēts Mežaparka estrādē, tas, iespējams, pārspētu jebkādus rekordus. Jau sen izpētīts un atzīts, ka dziedāšana ir viens no efektīvākajiem sevis dziedināšanas veidiem, kas atbrīvo no ikdienas rūpēm, sniedz prieku, enerģiju, paaugstina tonusu.

Tādēļ, pirms ielec rudens ātrgaitas vilcienā, ir vērts piedomāt, kā labāk sabalansēt tās neizbēgamās darbības, kuras jāveic un kuras atņem enerģiju, ar darbībām, kas enerģiju vairo vienkāršā un dabiskā veidā. Ikviena sistēma ir balstīta uz to, lai gūtu maksimālu labumu no tajā iesaistītajiem. Ja tā ir komerciāla sistēma ar mērķi gūt pēc iespējas lielāku peļņu, tā būvēta tā, lai cilvēks tajā ieguldītu enerģijas maksimumu. Lai nebūtu spēka nekam citam kārtīgi pieslēgties. Ja tam ļaujies, var būt tā, ka, vakarā pārnākot mājās, patiešām pietiek spēka tikai ieslēgt televizoru un, lēni malkojot aliņu, noskatīties kādu seriālu.

Tas nav ne labi, ne slikti, jo mēs visi dzīvojam materiālajā pasaulē, taču svarīgi apzināties spēles noteikumus. Sistēmas novājinātam cilvēkam arī vieglāk pārdot jebkuru reklāmu, kas sola kārtējo brīnumlīdzekli vai iebiedē. Sistēmas nogurdināts cilvēks vieglāk un nekritiskāk patērē jebko, kas tam tiek piedāvāts. Tādēļ augusts ir labs laiks, lai spēcinātos ar dabiskiem enerģijas līdzekļiem un baudītu dabas briedumu, arī pavērtētu savu briedumu un nākamos soļus ceļā uz to.

Žurnāla “36,6 C” augusta numuru var lasīt arī šeit.

Strīdi, nesaskaņas un konflikti ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa jebkurā ģimenē. Ja nestrīdas, tad nemīl, un kā gan bez īstas mīlestības iztikt ģimenē.

Jautājums ir tikai par to, cik intensīvi ir strīdi katrā ģimenē un kā uzvedas katrs indivīds.

It īpaši tad, ja zinām, ka katrs no mums pieder kādai noteiktai zodiaka zīmei, kura var zināmā mērā noteikt mūsu likteni.

Auns

Auns ir uzstājīgs un agresīvs, tāpēc strīdi ar Auna iesaisti izvēršas gana skaļi. Viņš var kļūt gluži vai traks un paģērēt tūlītējus paskaidrojumus. Lai izbeigtu strīdu ar Aunu, nav jēgas pretoties un lūgt viņam nomierināties. Labāk godīgi un mierīgi atbildiet uz viņa jautājumiem. Tikmēr viņš jau būs nomierinājies un “izlaidis tvaiku”.

Vērsis

Vērsis ir pacietīgs un gādīgs, un ar to arī izskaidrojama Vērša īpatnība – ilgi un ietiepīgi izvairīties no radušos problēmu apspriešanas. Dažreiz tāda taktika attaisnojas, jo problēma atrisinās vai izzūd pati no sevis. Tomēr gadās arī tā, ka tāda nogaidīšana tikai vairo iekšējas dusmas, kam var sekot spēcīgs izvirdums. Vērša partnerim tādos gadījumos ir labāk neatbildēt ar to pašu un vienkārši nogaidīt, lai pēc izvirduma jūs varētu strīda iemeslu izrunāt jau pavisam mierīgi.

Dvīņi

Dvīņiem ir raksturīga ļoti izteikta vēlme izvairīties no jebkādiem konfliktiem. Viņi meklēs un atradīs simts un vienu iemeslu, lai jums nekādi neizdotos viņus ievilkt strīdā. Ja nu galīgi Dvīņiem neizdosies izbēgt no asumiem, tad viņi būs pirmie, kas labprātīgi savāks savas mantiņas un aizies, lai tikai nebūtu jāizskaidrojas. Dvīņu partnerim ieteicams jebkuras nesaskaņas risināt mierīgā tonī, nepaceļot balsi, ja vien gribat saglabāt attiecības.

Vēzis

Vēzis ir tik ļoti nodarbināts ar sevi, ka viņa darbošanos var arī dēvēt par viena aktiera teātri. Un tas nozīmē, ka Vēža ģimenē skaļi strīdi ir ikdiena. Viņš spēj “uzvilkties” ne pa jokam, un vienmēr strīds sāksies un beigsies ar to, ka vainīga, pēc Vēža domām, ir otra puse. Ja negribat katru šādu uzskatu sadursmi novest līdz jautājumam par šķiršanos, tad Vēža partnerim ieteicams tikai stiprināt pacietību un spēju neprovocēt.

Lauva

Lauva ir tik pašpietiekams un pašapmierināts, ka jebkurš neuzmanīgs vārds to var izprovocēt uz nopietnu konfliktu. Tad aizvainojumi birs pār Lauvas partnera galvu kā nežēlīga krusa. Taču ar Lauvas dusmām ir tieši kā ar krusu – tā pēkšņi sākas un tikpat spēji beidzas, turklāt tā ir kopumā diezgan reta dabas parādība. To Lauvas partnerim jāpatur vienmēr prātā.

Jaunava

Jaunavām ir nosliece noniecināt sevi un vainot sevi visu konfliktu izraisīšanā. Tāpēc tās nevēlas iesaistīties skaļos strīdos, lai pēcāk nebūtu jāmokās ar pašpārmetumiem. Jaunavas partnerim ir jābūt ļoti iejūtīgam, lai šo jau tā trauslo būtni “neiedzītu zemē” vēl vairāk.

Svari

Svari ir līdzsvarojoša zīme, tādēļ taisnīgums tiem ir svarīgāks par visu. Tas nozīmē, ka viņi nesāks strīdu bez pamatota iemesla. Taču, sargies, Svaru partneri, ja būsi aizvainojis viņa taisnīguma sajūtu. Tāpēc arī Svari nekad nepiedod negodīgu rīcību. No tā arī izriet padoms Svaru partnerim – ja gibat būt kopā ilgi un laimīgi, tad arī jums jāmācās būt taisnīgam un godīgam līdz galam.

Skorpions

Ko, tu, padarīsi Skorpionam, kura daba ir divējāda un garastāvoklis krasi mainīgs. Tāpēc arī konflikts ir viņa dzīves būtība un iedvesmas avots. Tas nenozīmē, ka Skorpions ir ļauns vai riebīgs, nē, gluži vienkārši viņa “baterijas” barojas no plusu un mīnusu nemitīgas dzirksteļošanas. Skorpiona partnerim ir vai nu jāiemācās šo enerģiju izmantot savā labā, vai jādzīvo mūžīgās bailēs no kārtējā elektrības sitiena pa pirkstiem.

Strēlnieks

Kā karotāja simbols Strēlnieks varētu šķist stabils un paredzams, bet tā ir tikai ārējā čaula, kas slēpj pretrunu plosītu iekšējo dzīvi, kas dažkārt iznāk uz āru konflikta un kašķīga rakstura izskatā. Tāpēc Strēlnieka partnerim ir jāspēj lieki “neskrāpēt” šo mierīgo ārējo čaulu, lai neapdedzinātos pie Strēlnieka iekšējās uguns. Labāk ir dzīvot tā, ka šī uguns silda, nevis dedzina abas attiecībās iesaistītās puses.

Mežāzis

Mežāzim ir tik raksturīgs miers un loģika, ka jebkuru konfliktu vai strīdu viņš novadīs kā zinātnisku lekciju. Turklāt no pārējiem strīdā iesaistītajiem Mežāzis sagaida tikpat cieņpilnu un “zinātnisku” attieksmi strīda laikā. Tādēļ arī nav iespējams līdz galam izprast Mežāža iekšējo pasauli. Partnerim nav ieteicams mēģināt izzināt Mežāzi līdz “galam”, jo tas var beigties ar gana asu ragu sajušanu savos sānos.

Ūdensvīrs

Šīs zīmes pārstāvji ir lieli aktieri, kas spēj konfliktu vienlīdz ātri pārvērst no komēdijas drāmā un otrādi. Emociju gamma ir ļoti plaša ļoti īsā laika sprīdī. Tāpēc Ūdensvīra partnerim ir jābūt vai nu ar ļoti ātru, vai ļoti lēnu reakciju. Ja būsiet ātrs, tad strauji “noliksiet” viņu pie vietas, ja lēns, tad Ūdensvīrs jau pats būs “izgājis no lomas”, kamēr jūs vēl mēģināsiet saprast, kas īsti notiek.

Zivis

Zivis ir jūtīgas un viegli aizvainojamas būtnes, kuras var aizskart pat viens vārds vai nedaudz asāks nekā ikdienišķs sarunas tonis. Tas liek Zivīm “iepeldēt” savos iekšējos dziļumos un noslēgties ārpasaulei. Padoms Zivju partneriem – maigums un laipnība ir vienīgais tīkls, kas Zivis var izvilkt no aizvainojuma dziļuma. Un vēl arī godīgums attiecībās, ko Zivis vērtē augstāk par visu.

(Pēc ārzemju preses materiāliem)

Mēs tik ļoti alkstam pēc laimes savā ikdienas dzīvē un tik ļoti gaidām, ka tā pati iekritīs mums rokās, ka pat nepamanām, ka lielā laime var sastāvēt no mazām laimītēm un ka tās, savukārt, varam izveidot paši savām rokām.

Vai, pareizāk sakot, mēs varam attīrīt savu ikdienu no lietām, kas mums traucē labi justies šajā pasaulē.

Mūsu labsajūtai ikdienā būtiska ir enerģētika mums apkārt, un to mēs varam censties ietekmēt gan ar savu darbību, gan domāšanu.

Ir vismaz trīs lietas, no kurām būtu vērts savā dzīvē atbrīvoties. Un to var sākt jau tūlīt!

Nepareizās vietas un cilvēki

Emocijas, ko gūstam, pavadot laiku kopā ar cilvēkiem, ir dažādas. Ir tādas vietas un tādi cilvēki, kas jums rada tikai nepatiku un negatīvas emocijas? Pēc tam jūtaties izsmelts, izmantots un iztukšots, nevis piepildīts, uzlādējies un spēka pilns?

Visticamāk, ka tad jums ir sevī jārod drosme un spēks pārtraukt attiecības ar šādiem cilvēkiem un uzturēšanos tādās vietās.

Vai vismaz samazināt līdz minimumam, ja radniecības vai kādu citu objektīvu iemeslu dēļ to nav iespējams izdarīt pilnībā.

Dzīve ir tikai viena un nav tik gara, lai šādas lietas nemitīgi atliktu.

Pat radinieku priekšā jums nevar būt tāds abstrakts un neapstrīdams pienākums, ka jums jāļaujas sevis iekšējai sagraušanai.

Pagātnes kļūdu valgi

Nav tādu cilvēku, kuri nekad nekļūdās un kuri nekad nekāpj otrreiz uz tā paša “grābekļa”. Visas jūsu kļūdas, no kurām esat vai neesat kaut ko mācījies, ir jūsu cilvēciskā bagātība, un kā pret tādu pret to arī vajag attiekties.

Nepadariet savas kļūdas par nastu un valgiem, kas sasien jūs uz mūžu. Atcerieties, ka dabā viss ir ciklisks – gadalaiks nomaina gadalaiku, diena nakti, gads gadu, un vienmēr ir iespējams jauns sākums.

Nekas nav beigas, kamēr tās patiešām nav beigas. Un pat tad, kad tās tiešām būs beigas, mēs to nepaspēsim apzināties un tas vairs nebūs svarīgi.

Bēgšana no realitātes

Sapņošana par gaidāmo laimi un princi vai princesi baltā zirgā ir laba lieta un var uz brīdi likt aizmirst par ikdienā brienamajiem dubļiem, taču pati par sevi tā netuvinās laimi jūsu dvēselei un dzīvei.

Jums jābeidz sapņot un jāsāk rīkoties. Sakārtojiet savu dzīvi un savu dvēseli soli pa solītim. Neizvairieties no dzīves netīrās un neglītās puses.

Satīriet, sakopiet, sāciet ar sevi. Tikai tā rodas baltums ikdienā – tas ir jārada un jāuztur.

Galu gala princim vai princesei baltajā zirgā vajag baltu pagalmiņu un rožu kaisītu celiņu, pa kuru pie jums atnākt.

(Pēc ārzemju preses materiāliem)

Man ir izaugusi ļoti kupla alveja. Zinu, ka tā palīdz saaukstēšanās gadījumā, bet kādā nolūkā vēl to var izmantot? ANDA K. Rīgā

Ne tik senā pagātnē alveja bija viens no izplatītākajiem telpaugiem, ko izmantoja kā ātro palīdzību, ja gadījās kāds nobrāzums, iegriezums vai apdegums. Šim augam piemīt daudz ārstniecisku īpašību. Tā sula satur lielāko daļu cilvēka organismam nepieciešamo vitamīnu un mikroelementu, daudzas aminoskābes, fermentus, kas spēj uzlabot vielmaiņu, šķiedrvielas, kas attīra gremošanas traktu.

“Alvejas sulai ir diezgan plašs lietojums ārstnieciskā nolūkā. To var izmantot ne vien saaukstēšanās gadījumā, bet arī kā antibakteriālu, dezinficējošu, sāpes remdinošu un dziedējošu līdzekli, ja ir apdegumi vai iegriezumi. Alvejas sula gan dziedē, gan mazina rētas,” skaidro farmaceite, farmācijas doktore Vija Eniņa un uzsver, ka tai piemīt spēja sapurināt imunitāti, tāpēc šis tautas medicīnas līdzeklis īpaši noderīgs gripas laikā.

“Alvejas lapu nomizo un mīkstumu vai nu izspiež caur ķiploku spiedi, vai arī saberž bļodiņā, līdz iegūst putriņas konsistenci. Auga mīkstums lietojams gan ārīgi, gan iekšķīgi. Lietojot iekšķīgi, var pievienot medu vai citrona sulu.”

Alveja palīdz kuņģa čūlas un kairinātu zarnu sindroma gadījumā, tā uzlabo zarnu peristaltiku, piemīt vēderu mīkstinošas īpašības. Dzerot šā auga sulu, normalizējas gremošanas sistēmas darbība, uzlabojas vielmaiņa un pat ir cerības uz svara samazināšanos. Alveja lieti noderēs, ja māc hronisks nogurums, biežas galvassāpes, migrēnas, slikts garastāvoklis un locītavu sāpes.

Tās sula uzlabo miega kvalitāti, paaugstina organisma enerģijas līmeni. Antibakteriālo īpašību dēļ var izmantot, lai koptu problemātisku ādu (labi attīra ādas poras, palīdz saglabāt ādas tvirtumu). “Lapas mīkstuma gabaliņus sasaldē un ar tiem norīvē seju,” vienkāršu metodi iesaka Vija Eniņa.

Kaut alvejas sulai piemīt daudz labu īpašību, farmācijas doktore to neiesaka lietot ilgstoši, jo organisms pierod un nav vairs tik efektīvas iedarbības. Kādu nedēļu palieto un tad ietur pauzi. “Alveja nav ieteicama grūtniecēm un onkoloģiskajiem slimniekiem. Tā nav gluži kumelīte, ko var lietot katrs, ir mazliet jāpiesargās.”

Bet vai no alvejas var vārīt džemu? “Domāju, ka ne, jo alveja ir ļoti rūgta,” norāda Vija Eniņa un piebilst – ja pievieno daudz saldinātāju, varbūt džems sanāk.

No alvejas ražotus produktus var meklēt tirgū un ekoveikalos, kā arī internetveikalos. Piemēram, uztura bagātinātāji Alvejas mango dzēriens, Herbalife alvejas zāļu dzēriena koncentrāts. Savukārt Alvejas ekstraktu medū var iegādāties biškopības produktu un biškopju inventāra veikalos. Tas noderēs, ja ir klepus (veicinās atkrēpošanu), bronhīts vai jāuzlabo vēdera izeja.

Svarīgi

Kaut alvejas sulai piemīt daudz labu īpašību, to neiesaka lietot ilgstoši, jo organisms pierod un nav vairs tik efektīvas iedarbības. Alveja nav ieteicama grūtniecēm un onkoloģiskajiem slimniekiem.

Kurš gan nesapņo par ilgu un stipru draudzību? Tā ir viena no noturīgākajām lietām dzīvē. Nereti tā pārdzīvo iemīlēšanās, atnākošas un aizejošas mīlestības.

Izrādās, ka ir dažas salīdzinoši vienkāršas lietas, kas var palīdzēt stiprināt draudzību. Vai vismaz to nevājināt.

Atbalstiet viens otru

Vienojieties, ka varat atļauties nevienoties par lietām, kur jums var būt atšķirīgi uzskati

Pavadiet vairāk laika kopā

Uzticieties viens otram

Izveidojiet savu slepeno, citiem nesaprotamu saziņas veidu

Esiet patiesi ieinteresēti sava drauga dzīvē

Nebaidieties sniegt nesavtīgu pakalpojumu draugam

Dalieties ar saviem jaunajiem iespaidiem, priekiem un bēdām

Neesiet pārāk bargs, vērtējot savu draugu

Sagādājiet patīkamus pārsteigumus draugam

Satiecieties regulāri klātienē

Centieties uzturēt spēkā attiecības arī neklātienē, ja dzīve jūs šķir uz laiku

(Pēc ārzemju preses materiāliem)

Laima Kārkliņa ir dziedniece jau 36 gadus. Par savu Dieva doto spēku viņa uzzināja, kad pašas veselība sagāja grīstē. Līdz tam viņa strādāja par torņa celtņa mašīnisti, kā pati smejas, bija daudz tuvāk Dievam nekā citi.

Laimai tolaik bija 35 gadi. Pēc neveiksmīgas penicilīna injekcijas viņa pārdzīvoja anafilaktisko šoku, izgāja caur nāves vārtiem.

“Atceros, ka tuneļa vietā, ko redzot citi, es kritu iekšā akā. Kādā brīdī sajutu, ka guļu uz lielas, siltas plaukstas un tā mani ceļ uz augšu. Pēc vairākiem kritieniem un celšanās ieraudzīju zvaigznīti un tiku izcelta gaismā,” atceras Laima Kārkliņa.

Drīz pēc tam sākās drausmīgas galvassāpes. Neviens ārsts nevarēja noteikt cēloni. Ko vairs zaudēt – Laima devās pie dziednieka un ekstrasensa Eversa.

“Dziednieks uzlika roku manam galvvidum, kaut ko nomurmināja. Tad vaicāja, vai kļuva vieglāk. Es pieķēru pie galvas – mati bija galīgi karsti! Un tad viņš teica: sveika, kolēģe! Nesapratu, kāpēc viņš tā saka, apjuku. Dziednieks izskaidroja, ka man pašai esot ļoti spēcīga enerģija.”

Jau daudzus gadus Laima ar savām rokām palīdz citiem, šādi liekot lietā savu enerģētiku, spēku, ko viņā ielicis Dievs. Vēlāk viņa apguvusi arī masāžu, pārvalda sešus masāžas veidus, tos elastīgi apvieno, kā katram visnoderīgāk.

“Tagad esmu pārtapusi cilvēkiem par ceļa rādītāju, bet tāda ceļa, pa kuru jāiet katram pašam. Palīdzot, dziedinot strādāju ar cilvēka psihi, dzīves uztveri, mēģinu katram atrast to brīdi un vietu, kur viņš ir kļūdījies.

Atnāk cilvēks un stāsta, ka neveicoties, laikam būšot nolādēts. Skatos, sprands ciet, asinsrite vāja. Kā tad var veikties, ja ar galvu nevar padomāt,” likumsakarības skaidro dziedniece, turpinot: “Starpskriemeļu disku deformāciju dēļ vēnas ir saspiestas, asinsrite bremzēta, rokas tirpst, galva un pleci brīdina ar sāpēm, cilvēkam grūti analizēt, izlemt.

Īsti lāsti mēdz būt reti. Problēmu un slimību cēloņi pārsvarā ir cilvēka paša fiziskās, emocionālās un sajūtu vainas. Kā var veikties dzērāju sievām, ja dzērāji fiziski, emocionāli, enerģētiski velk sievas, savas ģimenes, kā saka, uz leju. Jebkurš dzērājs ir enerģētiskais vampīrs, kas atvieglina savu stāvokli, ņemot ģimenes locekļu enerģiju; emocionālais – rīkojot skandālus, fiziskais – piekaujot.

Visgrūtāk man ir pacientiem iedvest ticību pašiem sev, ka viņi var, ka daudz kas ir atkarīgs no katra. Ja tā nav, tad darbs ir vējā. Es neesmu brīnumdare, bet mediķe un dziedniece, kura apguvusi daudzas profesionālas zināšanas, ko lietoju, ar kurām dalos, bet jāstrādā katram pašam.”

Izmantoti Guntas Tabores un Daigas Čirkstes raksti

Lasiet, kā Laima Kārkliņa veic uguns rituālus “Uguns spēks attīra un apdāvina. Kā Laima Kārkliņa veic uguns rituālu saulgriežos”

Piekļaujies kokam!

* Nav svarīgi, vai piestājies ar muguru vai piespiedies kokam ar krūtīm. Enerģētiskie virpuļi jeb čakras, caur ko notiek enerģijas apmaiņa, ir viscaur. Pastāvi mirkli pie koka, uzsūcot sevī šo spēku, un dodies tālāk tikpat varens kā šis koks.

Vasara bijusi bagāta pirts festivāliem un vienā no šādiem, Latvijas Pirts un SPA asociācijas organizētajā festivālā Latgalē, Višķos, pirtniece Ivita Pičukāne bagātīgi dalījās zināšanās par augiem, ko un kā lietot pirtī.

Neviena kārtīga pirts nevarot sākties bez graķīša, bet ne jau par alkoholu tiek runāts, bet – par kartīgu vērmeļu tēju! To, kad nedaudz pagaršo, gribas vēl. Vērmele, ja to lieto mazās devās, būs nomierinoša. Bet ir tādi, kam patīk stingri daudz to lietot, tad rada uzbudinājumu. Tādēļ vērmeli pieskaita augiem, kuri nedaudz atver durvis, kur mūsu apziņa netiek klāt. Tas ir sakrālais augs, kas izsenis kvēpināšanai dažādos rituālos izmantots – gan kristietībā, gan šamaniskajos rituālos… Palīdz sagremot to, kas kuņģa zarnu traktā, noņems gāzes (ja baidās, ka nesāk “muzicēt” pirtī, vērmeļu tēja var palīdzēt), tā arī palīdz mazliet citā līmenī “sagremot” – zemapziņā, virsapziņā…

Arī skrubjos liek, lai attīrītu ādu. Bet jābūt uzmanīgiem, īpaši grūtniecēm un jaunajām māmiņām, kurām var būt kaut kādas reakcijas būt – viņām labāk nelietot.

Vēl vērmeli var izmantot posmā, kad ir zaļa vai sažāvēta, ja smuki apmērcēta, var rīvēt, mazgāties, berzēties. Vienreizējās lietošanas beržams saišķis – gan viens pats, gan ar citiem augiem kopā. Gan patīkami, gan izdara labumu.

Svaiga vērmela būs ar sulu un augs būs spēcīgāks, ne tikai ar rūgtvielām, bet arī ēteriskajām eļļām. Un tās ir tās, kas var pastiprinātu jūtību veidot. Var jaukt kopā ar medu vai tāpat blenderēt, vai sarīvēt.

Klausies arī tālāk, kā bišukrēsliņš palīdz pret tārpiem vēderā, pret “tārpiem” galvā, kalmes sakne – skrubjos galvā, kastanis – vēnu problēmām, to pat var ieziest kājās pirtnieks, pirtī ejot.

Mēs atrodamies cilvēces vēstures krustcelēs, kur sievišķās enerģijas aptveršana ir, iespējams, visbūtiskākais faktors mūsu evolūcijas ceļojumā. Šā laikmeta dziļākais mērķis ir atgriezt svētajai sievišķībai pienākošos vietu, lai tā varētu darboties tandēmā ar svēto vīrišķību.

Tomēr runa nav tikai par līdzsvarošanu, ir nepieciešama arī sievišķo enerģiju attīrīšana un dziedināšana – gan mūsos pašos, gan apkārtējā pasaulē, savā blogā “Sacredwomanawakenig.com” uzsver Diāna Boljē (Diana Beaulieu), kura sevi dēvē par moderno medicīnas sievu. Mums jāsaskata, ka mūsu sievišķajai enerģijai ir ievainotā jeb ēnas puse, kas jāatzīst un jāizceļ gaismā.

Palūkosimies uz vārda “izkropļot” nozīmi: pārveidot, pārvērst tā, ka vairs neatbilst (dabiskajai formai, izskatam); sagrozīt tā, ka vairs neatbilst (patiesībai).

Izkropļotā sievišķība tieši tas arī ir – nedabiska un sagrozīta versija par mūsu patieso sievišķo būtību, kas šajā pasaulē faktiski sacenšas ar autentisko sievišķo būtību un atribūtiku. Šīs abas ir tik viegli sajaukt, ka ir svarīgi definēt atšķirību.

Lūk, daži veidi, kādos izkropļota sievišķība parādās tavā psihē (grieķu vārds, kas apzīmē dvēseli) un izpausmēs. Šīs īpašības vienlīdz var sastapt gan vīriešos, gan sievietēs.

Iekšējais tukšums

Izkropļotā sievišķība ir pamatā mūsu es traumētā sievišķā daļa, kas atšķirta no mīlestības un sava īstā spēka. Tā ir tukša – pašas ciešanu un “neredzamības” iztukšota. Tā ir cietusi tūkstošgadi, tiekot apspiesta, izvarota, zaudējusi statusu un pat savas balstiesības sabiedrībā. Pauaudžu paaudzēs nemīlēta, nepieņemta, neņemta vērā, tā padarījusi sevi neredzamu sev pašai. Tas ir patriarhālās traumas rezultāts, un tas ietekmē mūsu sievišķos aspektus dažādos veidos.

Izkropļota sievišķība nespēj rast saikni ar savas dvēseles skaistumu vai klātesamību. Tā ir pārcietusi dvēseles zaudēšanu vai sašķelšanos. Būdama gluži tukša, tā spēj izdzīvot, vien izsūcot mīlestību un uzmanību no citiem, tomēr tukšais trauks nekad netaps pilns, un tās apetīte un vajadzība pēc ārēja enerģijas avota ir bezgalīga. Džordžs Kavasilass (George Kavassilas) šā arhetipa aprakstīšanai ir izveidojis terminu “tukšā karaliene”.

Ārējie skaistuma pierādījumi

Izkropļota sievišķība nav spējīga saskatīt savu iedzimto skaistumu un mēra savu vērtību caur ārējām izpausmēm. Tā daudz iegulda, lai izrādītu savu skaistumu ārējās formās. Viņa ir apsēsta ar grimu, frizūru un modes tendencēm. Viņa burtiski sasprauž šīs apšaubāmās vērtības pie sava ķermeņa, cenšoties iekšējo tukšumu nomaskēt ar glamūru.

Viņa ir iekļuvusi mākslīgas un nežēlīgi nesasniedzamas iekārojamās sievietes tēla lamatās, kas viņai nemitīgi atgādina par viņas iedzimto nevērtīgumu. Ja viņa nav aktīvi iesaistīta šo tēlu radīšanā, tad pakalpīgi cenšas tos atdarināt.

Kad izkropļotā sievišķība nespēj šos neiespējamos standartus sasniegt, viņas vārīgā pašapziņa sabrūk, novedot pie ķermeņa ienīšanas un nevērtīguma, kas liek viņai darīt sev pāri (caur ēšanas traucējumiem, atkarībām vai brutāliem fitnesa režīmiem), jo viņa spīdzina savu ķermeni, cenšoties sasniegt viltotu vai manipulētu perfekciju.

Šis izkropļotās sievišķības aspekts parādās plaši, bet īpaši – jaunākajā sieviešu paaudzē (Instagram paaudzē). Sociālo mediju spiediens, digitālā attēlu pārveidošana un tīmekļa pornogrāfija spiež pielāgoties ārējai perfekcijai neciešami smagi.

Apsēstība ar mūžīgo jaunību – arhetipiskais brieduma trūkums

Izkropļoto sievišķību biedē novecošanas fiziskais process. Tā nav spējīga cienīt sevi kā dvēseli, kas dodas vaur svētiem un dabiskiem novecošanas procesiem. Tā psiholoģiski nespēj integrēt savu dabisko evolūciju no jaunības seksuālās potences (Jaunavas arhetips) uz radošo spēku un mīlestību (Māte) un galu galā – viedumu (Veča).

Viņa ir apsēsta ar ārēju jaunību un visiem iespējamiem tās sasniegšanas lidzekļiem, jo viņas uzmanība ir vērsta tikai uz savu ārieni. Novecošanas process tikai vēl nežēlīgāk parāda viņai viņas iekšējo tukšumu. Viņa dara visu, lai paliktu mūžam jauna, ko paģēr mūsu ar jaunības kultu slimā sabiedrība, ieskaitot plastisko ķirurģiju, dārgus krēmus un botulīna injekcijas, kas attālinātu biedējošo novecošanu.

Mēs varam atrast neskaitāmus piemērus – skatuves zvaigznes un citas slavenības –, kas regulāri kropļo savus ķermeņus, cīnīdamies pret laika iespaidu, lai iemiesotu seksuāli valdzinošo jaunību. Ievēro, ka šīs vairumā gadījumu ir mākslīgas un sintētiskas metodes, kas nevar sniegt dziedināšanu un attjaunošanos cilvēka ķermenim. Tieši otrādi.

Kārdināšana un apburšana

Tukšā izkropļotā sievišķība, nejuzdamās mīlestības vērta, ļoto baidās, ka tās tukšums tiks atklāts, tāpēc nevar riskēt ar intimitāti un ievainojamību.

Tāpēc tā ir maģijas, kārdinājuma, glamūra un viltības meistariene. Viņa ārpasaulē projicē savu falšo un idealizēto tēlu, kas burtiski nones jumtu. Šis savaldzināšanas veids tiek realizēts caur astrālo plānu, bieži iesaistot čiekurveida dziedzera manipulāciju, prāta kontroli un slazdus.

Kad viņas upuris “iemīlas”, bieži no pirmā acu uzmetiena, saskatot viņā perfektās sievietes iemiesojumu, vina savāc uzmanības, seksuālās vilkmes enerģijas un idealizētu fantāziju “ražu”. Viņas upuris burtiski nespēs viņu dabūt ārā no prāta.

Šis stāvoklis bieži tiek jaukts ar īstām mīlestības jūtām – un mūsu mediji un mūzikas industrija promotē šo seksuālo apsēstību un romantiskās fantāzijas kā idealizētu “iemīlēšanās” stāvokli. Kailija Minogas “Can’t Get You Out of My Head” ir perfekts piemērs.

Vampīrisms un līdzatkarība

Izkropļotajai sievišķībai ir ievainota un nepilnīga sava personiskā un seksuālā spēka izjūta. Viņas tukšums nozīmē, ka viņai jāpiepilda sevi ar citu cilvēku emocionālo un seksuālo enerģiju. Savaldzināšana ir viens veids, bet lai saņemtu enerģiju savas būtības “barošanai”, viņa izmanto arī seksuālu un emocionālu piesaisti.

Parasti izmantojot dzimumaktu kā veidu enerģiskās saiknes atvēršanai, viņa sūta enerģētiskus āķus no sava ievainotā vai tulšā seksuālās enerģijas centra dziļumiem, lai varētu “baroties” un pilnībā kontrolēt sava partnera emocionālo, seksuālo un radošo enerģiju. Tas rada dziļu piesaisti, kur valda apsēstība, greizsirdība un līdzatkarība. Ironiski, ka nereti cilvēks, kuru viņa izsūc, šo vampīru uztver kā kādu, kas “padara viņu pilnīgu”.

Šādas pašas saiknes var veidoties attiecībās, kam nav sakara ar seksu, – ar draugiem, kolēģiem, bērniem un pat ar vecākiem – kā veids, kā bez mitas izsūkt citu dzīvības spēkus.

Atkal jau jāteic, ka līdzatkarīgā mīlestības versija mūsu sabiedrībā tiek saukta ar “patiesu mīlestību” – paklausies Meraijas Kerijas “Without You” – klasisks veids, kā dziesma daudzina atkarīgu mīlestību.

Konkurence un patriarhālais statuss

Izkropļotā sievišķība jūt savu tukšumu tik asi, ka nespēj uztvert nekādu pašvērtību sava vienreizībā vai individuālajā izpausmē. Tā savu vērtību var mērīt tikai caur sacensību un salidzināšanu ar citiem.

Viņu valdzina statuss, atzinība, nauda un vara, ko sniedz nokļūšana mūsdienu pasaules patriarhālās kārtības augšgalā. Viņa īpaši alkst pēc lomām un posteņiem, kas dod viņai redzamību un uzmanību (kas jau atkal baro viņas iekšējo tukšumu), īpaši – politikā, izpildītājmākslā, modē un biznesā.

Vērotājam no malas viņa var šķist modernā feminiskma piemērs un seksuālās vienlīdzības vēstnese. Tomēr ironiskā kārtā viņa visbiežāk propagandē un izkrāšļo izkropļotas sievišķības enerģiju, vai tas būtu glamūrs vai tieksme pēc mūžīgas jaunības.

Turklāt viņa nedara neko, lai stātos pretī patriarhālajai kārtībai kā tādai: viņa vienkārši kļūst par daļu no šīs mašinērijas, uzņemotie slomas un amatus, ko tradicionāli ieņēma pie vīrišķā dzimuma piederoši laikabiedri. Tāpēc viņas iespaids uz pasauli faktiski ir nošķirt sevi un citus no viņu dabiskā sievišķā spēka, mīlestības pret sevi un personiskās suverenitātes.

Daži tic, ka mēs esam atbildīgi par savas realitātes izveidi un regulēšanu. Džeks Ādams Vēbers, “The Nourish Practice” izveidotājs uzskata, ka tā tikai ir daļēji taisnība, un, ja paskatīsies pats uz savu dzīvi, arī tu varēsi ievērot “caurumus” jaunā laikmeta teorijā. Šāds skatpunkts ir atšķirīgs no biežāk dzirdamā viedokļa (piemēram, no Džefa Strīta realitātes slāņu koncepta), tomēr arī ar to ir vērts iepazīties!
Vēbers raksta, ka laika gaitā ar katru mūsu domu un rīcību mūsu smadzenēs saslēdzas konkrēti nervi, tāpēc mēs piesaucam līdzīgas situācijas jau iepriekš notikušajām. Taču mēs esam spējīgi izdarīt neatkarīgas izvēles, ja atpazīstam, kurā brīdī ieejam iepriekšējās sliedēs – komfortablajās, bet bieži vien neveselīgajās un ierobežojošās.

Jaunas, pozitīvas, nepierastas izvēles bieži vien izraisa bailes, par spīti tam, ka šīs izvēles ļauj mums augt un izdzīvot labākas dzīves. Mēs baidāmies no mums nepazīstamā pat tad, ja tas ir veselīgāks nekā zināmais. Ir apzināti jāievēro šī dinamika, vai arī mēs paliksim komfortā, bet akli vai vienkārši slēpsimies aiz bailēm, kad mums būs jāveic jaunas, dzīvi uzlabojošas izvēles.

Ja mēs ticam, ka savu realitāti veidojam paši, tad reizēs, kad dzīvē iestājas melnā strīpa, mums sevi jāvaino par savām kļūdām, par to, ka nebijām pietiekami labi, stipri u. tml., lai spētu novērst šo melno strīpu, jo pēc šīs loģikas mēs taču paši izveidojām savu realitāti. Bet kā būtu, ja pieņemtu, ka mēs ne vienmēr izveidojam savu realitāti, ka mums ir tikai daļēja kontrole pār to (un reizēm – nekāda), ka ar mums var notikt sliktas lietas, kas nav mūsu kontrolē (izpētiet savu dzīvi), un ka līdz ar to ir notikumi, no kuriem nevaram izvairīties? Tad mēs sevi nevainotu par visu, kas noiet greizi, kā arī būtu tuvāki realitātei un jaukāki pret sevi. Sapratne, ka esam kļūdījušies tikai lietās, pār kurām mums ir kontrole, ļaus mums atbrīvot vietu sevī līdzjūtību gan pret sevi, gan citiem.

Kauns un vainas sajūta

“Uzskats, ka mūsu domas izveido mūsu realitāti, ir tikpat vilinošs kā maldinošs. Būtu jauki, ja mums būtu neierobežota vara izmainīt lietas, bet mums nav pilnīgas kontroles pār dzīvi. Citiem cilvēkiem ir viņu brīvā griba, līdz ar to viņi spēj veikt lēmumus, balstotes uz savām vajadzībām un vēlmēm. Mēs maldinām sevi, ja domājam, ka varam kontrolēt citu izvēles un visus dabas spēkus, kas mūs neizbēgami ietekmē,” – tā psihoterapeits, zinātņu doktors Džons Amodeo.

Melnbaltais uzskats, ka mēs veidojam savu realitāti, var novest pie kauna, sevis vainošanas un palielināta stresa. Paskaties apkārt: cik daudz veselu, līdzjūtīgu, sabiedrisku cilvēku tu zini, kas nav (stipri) atkarīgi no citiem apstākļiem un citu darbībām? Narcisisti un sociopāti ir daži no retajiem izņēmumiem, kurus es varu iedomāties. Informācijas saņemšana un būšana no kaut kā atkarīgam ir daļa no cilvēka esības. Lai mēs noteiktu savu nākotni un joprojām būtu priecīgi, mums būtu sevi jāizolē un savā ziņā jākļūst sociopātiskiem, jo mums būtu jāsamazina konkurējošās informācijas daudzums (kas ir tas, kas ļauj mums būt ievainojamiem un līdzjūtīgiem).

Galu galā izskatās, ka vēlme “izveidot pašiem savu realitāti” visbiežāk nāk no bailēm just sāpes.

Vairums no mums izjūt vilšanos sevī, ja kāds, ko mīlam, jūtas slikti vai pat nomirst, ja mēs zaudējam darbu, kuru mums vajag vai kurš mums patīk, ja mēs zaudējam savu naudu vai ja mūs nodod. Domāt, ka mēs esam atbildīgi par to, varējām izvairīties no sērām, kad zaudējām kādu, kuru mīlējām, nozīmē nejust skumjas. Un nejust skumjas nozīmē noglabāt sāpes mūsu ķermeņa smadzenēs, liedzot sev dzīvot autentiski, no visas sirds, izjūtot emocijas.

Tas nozīmē, ka mēs ietekmejam cits citu. Savā rakstā “Jēgas atrašana” psihologs Stīvens Stosnis raksta: “Cilvēki ir sociāli dzīvnieki, ieprogrammēti emocionāli reaģēt viens uz otru. Faktiski mūsu emocijas ir daudz lipīgākas nekā jebkurš mums zināmais vīruss. Tas nozīmē, ka katra no mūsu mijiedarbībām ar citiem cilvēkiem nedaudz izmaina gan mūs, gan viņus…”

Mēs nespējam pilnībā kontrolēt un bieži vien pat ne pa lielākajai daļai kontrolēt to, kā atbildam. Un mums arī nevajadzētu varēt to darīt. Neirozinātne, piemēram, ir parādījusi, ka mēs negribīgi reaģējam uz daudziem apdraudējumiem, jo, ja spētu apstādināt plūsmu un apzināti izvērtēt savu atbildi (piemēram, uz lauvu, kas izlec no krūma, lai tevi apēstu), mums būtu izvēles iespēja apdraudēt savu dzīvību vairāk nekā evolūcijai tas ir izdevīgi.

Šī atpazīšana (kā mēs uztveram un reaģējam uz situācijām, īpaši, sarežģītajām) nosaka mūsu pieredzi, tas ir viedums. Esmu ievērojis, ka varu izvairīties no daļas drāmu savā dzīvē, regulējot to, kā reaģēju uz situācijām. Nemiers, bailes, bezcerību un bēdas notiek. Un mēs varam pieķert sevi brīžos, kad pārspīlēti reaģējam uz šīm emocijām, iegūstot nepareizus secinājumus no tiem, vai izspēlējam reakciju uz tiem un tādējādi palielinam savas ciešanas. Ironiski – šo sarežģīto emociju pieņemšana palīdz iepriekšminētajās bedrēs neiekrist.

Savā ziņā mēs izvēlamies savas atbildes. Tas var uzlabot mūsu dzīves. Bieži vien mums jāatbild pretēji tam, kā jūtamies. Piemēram – jo mazāk mēs noslogojam savus ķermeņus, jo slinkāki kļūstam, līdz ar ko vēl mazāk gribam kustēties. Ja mēs ieklausītos tajā, ko jūtam, un nekustētos, mēs justos vēl sliktāk (nav runa par slimību gadījumiem). Kustēšanās, lai gan daļai no mums tas nepatīk, ir tas, kas mums vajadzīgs, lai justos labāk un lai mainītu to, ko domājam par kustēšanos.

Izņemot gadījumu, kad mūsu sajūtas dod mums precīzus signālus, kas patiesi pasargā un palīdz mums, mums vajadzētu uzmanīties no izvēļu izdarīšanas, balstoties uz to, kā mēs jūtamies. Bieži mūsu sajūtas mūs patiesībā nepasargā, to izdara pārspīlētas reakcijas uz evolūcijas gaitā programmētiem stimuliem. Piemēram, mūsos evolūcijas gaitā ir iekodēta tieksme ievērot čūskas uz zemes…

Traumas ir īstas

Gan verbālie, gan fiziskie, gan emocionālie ievainojumi negatīvi ietekmē mūs pat tad, kad esam pieauguši un pilnībā apzinājušies tā gadījuma apstākļus un to, kā ievainojums izveidojās. Izvēloties, kā atbildēt, mēs varam mīkstināt ievainojumu, neizraisot sev papildu ciešanas.

Tam piemērs ir posttraumatiskā stresa sindroms – mums rodas bailes no situācijām, kas mūs reiz ievainojušas. Tas tāpēc, lai tad, kad parādīsies līdzīga situācija nākotnē, mums būtu gatavs mehānisms, kas izraisītu bailes, lai mēs varētu labāk sevi aizstāvēt. Diemžēl notiek tās, ka primitīvākās mūsu smadzeņu daļas – īpaši vidussmadzenes un to emocionālie centri – uz apdraudošām situācijām reaģē pārāk spēcīgi, izraisot tikpat pārmērīgu neapzināto reakciju, radot mums sāpes, vēlmi izvairīties no šādām situācijām un nervu sistēmas problēmas.

Mirklī starp stimulu un atbildi ir mūsu brīvība praktizēt to, kā reaģējam. Un darbs dara darītāju. Galu galā, mūs ietekmē apkārtējie apstākļi gan tādos veidos, kurus varam, gan tādos, kurus nevaram kontrolēt. Mūs ietekmē apstākļi, kurus paši neizvēlamies. Nejaušas lietas, kuras mēs nevaram izskaidrot, mēdz notikt mūsu dzīvē. Mēs nevaram kontrolēt visu, pat ne pašu reakcijas. Un mums to nevajag varēt. Atceries – mēs varam kļūdīties tikai tajās lietās, kuras varam kontrolēt.

Tāpēc pieņem realitāti. Jā, mēs varam samazināt problēmas dzīvē izmantojot savus prātus. Mēs varam izmantot pašpalīdzības tehnikas, uzvedības modifikācijas un citus dziedināšanas līdzekļus. Bet no daudzām problēmām (patiesībā no vairuma) mēs nevaram izvairīties. Traumas ir patiesas, tās skar mūs gan fiziski, gan “iekšēji”. Un tieši tas ļauj mums kļūt cilvēcīgākiem. Spēcīgākas sirdssāpes ļauj mums atklāt to, cik ievainojami esam, un dod iespēju kļūt nevis piesardzīgākiem un agresīvākiem, bet gan līdzjūtīgakiem. Traumas mūs ietekmē pat tādos veidos, kurus nemaz negribam atzīt. Citu problēmas mums nevajadzētu pētīt, tā ir viņu skola.

Bet uzskats, ka mēs esam atbildīgi par savas realitātes izveidi, ir savdabīgs mazohisms. Mēs varam viens otram palīdzēt vai viens otru ievainot. Mēs ietekmējam viens otru un esam nozīmīgi viens otram. Mēs esam viens – mums vajag vienam otru. Mēs vienmēr esam vieni, bet ne pilnībā. Dzīves neizbēgamo ciešanu pieņemšana ļauj mums pieņemt šīs patiesības. Ja mēs noliedzam dzīves ciešanas, mums gribēsies pieņemt melnbaltos uzskatus, kas novedīs pie vēl vairāk ciešanām.

Maskējusies nežēlība

Otra puse ticībai, ka mēs varam pilnībā izmainīt savu realitāti: var rasties uzskats, ka drīkstam pret citiem izturēties slikti. Galu galā (neapzinātā) loģika teic, ka tam, ko mēs darām, nav nozīmes, jo tā, kā citi pieredz un uztver mūsu darbības, ir viņu atbildība – viņi taču arī rada savu realitāti! Mēs nevaram viņus tiešām ievainot, jo viņi ir atbildīgi un var kontrolēt savu reakciju, vai tad ne?

Nē.

Vēl viens Jaunā laikmeta sauklis ir “mēs neesam atbildīgi par citu cilvēku jūtām”. Kurš tam tic, var attaisnot jebkuru savu darbību. Tāpat kā ikviens, kurš tic, ka mēs veidojam savu realitāti, var attaisnot savu rīcību pret tiem, kurus aizskar (fiziski vai psiholoģiski), jo viņu reakcija taču ir viņu atbildība, jo arī viņi rada savu realitāti. Citiem vārdiem sakot, cilvēkiem kaut kas spēj nodarīt pāri tikai tāpēc, ka viņi ir nepareizi vai neatbildīgi reaģējuši vai atbildējuši. It kā vienmēr būtu kāds veids, kā atbildēt, kas mūs pasargātu no tikšanas ievainotiem…

Esmu saticis vairākus savas realitātes radīšanai ticošus cilvēkus, kuri neuzņemas atbildību par saviem ļaunajiem un netaisnīgajiem darbiem. Reiz satiku kādu pāri, kas nekad neatvainojās par to, ko izdarīja vai pateica, jo viņi domāja, ka “visam, kas notiek, ir iemesls”. Kādu dienu cita neapzināta incidenta vidū es viņiem teicu: “Vai varētu būt tā, ka šā notikuma iemesls ir iemācīt jums just empātiju pret citiem cilvēkiem un līdzjūtīgi atvainoties, tādējādi vairojot dziedināšanu un intimitāti?”

Varbūt atvainošanās un kļūdu atzīšana liek pāridarītājiem just kaunu un vainot sevi par to, ko izdarījis. Bet tas viņiem nepatīk; citiem vārdiem sakot, ir slikti kļūdīties un darīt aplamas lietas. Šis uzskats ir nepareizs, un, tāpat kā paša vainošana, mums nav visu dzīvi jāizjūt sevis pazemošanas efekti. Tā ir īslaicīga realitāte, kas var tikt mainīta.

Aplami uzskati (un to efekti uz neiroendokrīno sistēmu) ir paliekas no pagātnē pieredzētā, bieži vien no citu cilvēku aizspriedumiem, uzspiestajiem nepareizajiem uzskatiem un pāridarījumiem pret mums. Tā pāridarījumi un nepareiza domāšana tiek nodota no paaudzes paaudzē. Varbūt mūsu priekšteči reiz tika apkaunoti par kļūdīšanos vai viņiem nekad neatvainojās. Un tagad, lai nesajustu šo seno rētu, turpina vardarību un klusām attaisno to, pieņemot uzskatus, ka “mēs paši veidojam savu realitāti” un ka “mēs neesam atbildīgi par citu jūtām”.

Patiesība ir šāda: ne visam, kas notiek, ir iemesls, kuru mēs varam uzzināt vai izprast. Pieņemot maskētos Jaunā Laikmeta aizsardzības uzskatus, mēs patiesībā varam palielināt rētu. Mūsu seno rētu noliegšana paštaisnuma vārdā rada vairāk nežēlības.

Nobeigumā

Mēs neveidojam paši savu realitāti un līdz zināmai pakāpei esam atbildīgi par to, kā citi jūtas mūsu darbību iespaidā. Citādi uzskati noved pie kauna, vainošanas un nežēlības.

Taču mums ir iespēja mācīties kontrolēt, kā atbildam uz situācijām. Viens no veidiem ir caur darbībām. Tas ļauj mūsu fizioloģijai nomierināties. Mēs varam, piemēram, izvēlēties aiziet no strīda, kurā vairs neturam sevi rokās. Cits ir dziļi elpot, lai samazinātu dusmu un baiļu izveidoto adrenalīna plūsmu.

Uzskati izraisa darbības, kuras iespaido mūsu pasauli un ietekmē to, ko mēs domajam par sevi, kas viss izraisa atgriezenisko saikni uz mums. Mūsu uzskatu izpēte un sāpīgo asociāciju ievērošana var palīdzēt mums atcelt tos. Ja nevaram stāties pretī savām sāpēm – nevaram padziļināt savu integritāti. Tā vietā mēs turpināsim veidot jaunus uzskatus aizsardzībai, lai kompensētu tās trūkumus, kas mūs novedīs vēl vienu soli tālāk no bāzes patiesības, izveidojot vēl vairāk nepareizu uzskatu uz jau tā aplamajiem pamatiem.

Džins Ng Kins Vī (Gin Ng Khin Wee) jeb vienkārši Džins tic, ka akadēmiskie sasniegumi nav saistīti ar sasniegumiem privātajā vai finanšu sfērā. Šā iemesla dēļ viņš pēc vidusskolas pabeigšanas Malaizijā pārcēlās strādāt uz Singapūru, lai atrastu savu “tiltu”, kas viņu aizvedīs līdz finansiālai un personīgai veiksmei. Džins uzskata, ka, neatkarīgi no savas pagātnes, jebkurš cilvēks var būt tik veiksmīgs, cik sapņo tāds būt, ja kaut ko arī tā labā dara. Par to runā viņa izveidotā vietne “Ginthevagabond.com”.

Piedāvājam tavai uzmanībai daļu no Džina motivācijas runas, iespējams, tā tevi iedvesmos!

Zini ko? Vairums cilvēku ir kā tu, viņi nezina, kāpēc viņi kaut ko dara, tāpēc nevar sasniegt labu rezultātu! Neatkarīgi no tā, cik ļoti viņi cenšas sasniegt savu sapni, ir kāda sastāvdaļa, kas viņiem trūkst, kas neļauj viņiem sasniegt savu sapni. Padalīšos šajā sastāvdaļā ar tevi, un, tici man, tas tavai dzīvei piešķirs tik daudz spēka un enerģijas. Šī trūkstošā sastāvdaļa ir “tavs kāpēc”. Es varu izlauzties cauri visdažādākajiem šķēršliem uz šīs skatuves, pateicoties manam spēcīgajam kāpēc.

• Mans kāpēc stiprina mani, lai es spētu izturēt lielākas sāpes nekā parasti!
• Mans kāpēc ļauj man ziedot savu miegu!
• Mans kāpēc paaugstina manu pašapziņu, lai es varētu izdarīt visu nepieciešamo, lai piepildītu savu sapni!
• Mans kāpēc spiež man rīkoties par spīti sāpēm!
• Mans kāpēc pārliecina mani neatslābināties pirms sapnis piepildīts!
• Mans kāpēc ir iemesls tam, lai nepadotos, lai cik grūti būtu!
• Mans kāpēc piespiež mani piecelties, katru reizi, kad es krītu!

Nekad nav viegli atrast tavu kāpēc, tāpēc daudzi cilvēki atmet savu sapni, kad tam parādās šķērslis. Kā jau solīju, es ar tevi padalīšos ar informāciju par to, kā atrast tavu spēcīgo es, lai stiprinātu tavu prātu, lai nekas nespētu tevi atturēt no tava sapņa piepildīšanas.

Kas ir tavas sāpes?

Sāpes ir labs motivators. Lielākās sāpes, kas šobrīd ietekmē tavu dzīvi, atrašana dos tev speku izturēt spiedienu, kad kaut kas nenotiks, kā iecerēts. Kad es sastapu finansiālus izaicinājums, lielākās sāpes, kuras izjutu, bija nespēja finansiāli uzturēt ģimeni, jo abi vecāki bija sasnieguši pensijas vecumu.

Katsumuto: Vai tici, ka cilvēks var izmainīt savu likteni?

Algrēns: Es domāju, ka vīrietis dara to, ko var, līdz viņa liktenis ir atklāts.
fragments no “Pēdējā samuraja”

Kas ir tava laime?

Tādu lietu darīšana, ko tev patīk darīt, padara tevi laimīgu. Šī laime piepilda tevi un paaugstina pašapziņu. Uztaisi sarakstiņu ar lietām, ko tev patīk darīt brīvajā laikā, un saraksti arī to, ko tu gribi izdarīt pirms nāves. Tici vai nē, ja, uzrakstot šādu sarakstu, iedomāsies, ka to piepildi un jutīsies labi un šā saraksta motivēts, jo dzīve nav tikai par rēķinu samaksāšanu, vēdera piepildīšanu un jumtu virs galvas. Dzīve ir domāta šīs brīnišķīgās pasaules apskatei, jauko mirkļu pieredzēšanai ar mīļajiem un tik daudz kam vēl!

“Tavām sāpēm un priekam jābūt saistītam ar tavu sapni, tiem jābūt pietiekami personīgiem, lai izraisītu emocijas, kad par tiem domā. Tas varbūt ķermeņa svars, finanses, attiecības u. tml., tas būs atkarīgs no sapņa sfēras.”

Tātad

Tavas sāpes = konsekvences.
Tavs prieks = atalgojums.

Pēc tam saraksti tādus teikumus, kas katrs iekļautu sevī gan konsekvenci, gan atalgojumu.

Lūk, kāpēc es tik ļoti gribēju sasniegt finansiālu brīvību…

“Mani vecāki nekad necieta no finansiālām grūtībām, un es varu iegūt laika un vietas brīvību, lai dzīvotu tādu dzīvi, par kādu vienmēr esmu sapņojis!”

Šis ir spēcīgs teikums, lai atgādinātu man gan par atalgojumu, gan sekām, ja neiešu uz savu sapni. Tas nostrādāja man, un, es ceru, tas palīdzēs arī jums atrast jūsu “kāpēc”.

“Mēs ienākam šajā pasaulē pieredzes iegūšanai,” gadagrāmatas ievadā raksta fotogrāfe un ezoteriķe Laura Grīnvalde. “Pieredze ir visvērtīgākais. Ikviens tev būs “skolotājs”, jo katrs satiktais cilvēks, rokās paņemtā grāmata, sajūta, notikums rada dzīves pieredzi, bet tās iegūšana vecina mūsu pārtapšanu. (..) Ticu, ka “Dzīvesziņas gadagrāmata” šajā pieredzes ceļā būs kā lielisks pavadonis, sniegs atbalstu brīžos, kad esi nomaldījies, palīdzēs ieraudzīt citus ceļus, ja kārtējo reizi ej pa apli, atvērt iespēju durvis, jo tu pēkšņi tās ieraugi, paskatoties uz pasauli citām acīm.”

Lasiet Aijas Austrumas, Baibas Kranātes, Inin Nini, Aļonas Zaporožčenko un citu autoru rakstus par baltu senajām gadskārtām, dziedniecību, meditēšanu, pirtniecību, numeroloģiju, astroloģiju, attiecībām ģimenē, tradicionālo medicīnu un citām tēmām, kas palīdzēs izzināt sevi un gūt vairāk sirdsmiera.

Gadagrāmatas sastādītājas: Aija Austruma, Iveta Eglīte, Laura Grīnvalde.

Autore : Aija Austruma, astroloģe

Senākā rotu funkcija ir sargāt un nest veiksmi, vēlākā – norādīt statusu un greznot. Taču tām ir arī patīkams blakusefekts – rotām izmantotais metāls var kaut ko kompensēt vai uzlabot nēsātāja veselībā. Tiesa, tikai tādā gadījumā, ja izmanto sasniedzamajam mērķim atbilstīgo metālu.

Astromedicīnā katrai planētai atbilst savs metāls:

Saule – zelts
Mēness – sudrabs
Merkurs – dzīvsudrabs
Venera – varš
Marss – dzelzs
Jupiters – alva
Saturns – svins

Atbilstīgu metālu nēsāšana pastiprina attiecīgās planētas īpašības. Dzīvsudraba rotu mums nav, arī svina nē, bet par pārējiem metāliem vērts uzzināt sīkāk.

Zelts. Saule ir cilvēka es un pašapziņa, ego. Ja nēsā nedaudz zelta, nedaudz uzlabo savu pašapziņu, stāju, sirds un asinsvadu sistēmu. Bet ir arī tādi cilvēki, kas teju vai apkārušies ar zeltu, nēsā masīvas zelta ķēdes un uzskata sevi par pasaules valdniekiem. Visvairāk mēs to redzam noziedznieku pasaulē. Morāle – ja zelta (Saules) būs par daudz, kļūsi pārāk iedomīgs. Bet, ja tev ir zems pašvērtējums, zema pašapziņa, tad zelta rotaslietu nēsāšana nāks par labu.

Sudrabs. Mēness saistīts ar auglību – ar šūnu auglību, ar bērnu radīšanu un arī – lieko svaru. Ja nēsāsi daudz sudraba rotaslietu, būs grūti notievēt. Sudrabs ir liekā svara ģenerētājs, bet tas vairo arī emocijas un jūtīgumu, līdzjūtību.

Vara rotaslietas ir saistītas ar Veneru. Tās var palīdzēt uzlabot venozo asinsriti, ārstēt nieres – šim nolūkam ieteicams nēsāt vara aproces vai kājassprādzi. Varš un Venera ir skaistums, un Latvijas kultūrā šī skaistuma kultivēšana senāk bijusi ļoti izteikta.

Dzelzs (Marsa metāla) rotaslietas var nēsāt tie, kuriem jāuzlabo dzelzs līmenis organismā un jāiegūst pārliecība par saviem spēkiem.

Visu rakstu lasiet žurnāla “36,6º C” pielikumā “Ezoterikas Ceļvedis III”! To var nopirkt AS “Latvijas Mediji” e-veikalā, kā arī tirdzniecības vietās (kur žurnāls pieejams, skatieties www.presesserviss.lv).

“Nespecifiskie pretiekaisuma līdzekļi ir kaitīgi veselībai, jo bojā aknas, kuņģi, var izraisīt asiņošanu un veicināt sirds mazspēju,” atgādina fitoterapeits Artūrs Tereško, aicinot vērīgāk ielūkoties dabas valstībā un cīņā ar sāpēm izvēlēties pēc iespējas saudzīgākas metodes.

Zaļais aspirīns – kārkls

“Alternatīva medikamentiem ir augi, kas satur aspirīna aktīvo vielu – salicilskābi. Tie ir kārkli jeb vītoli, vīgriezes un avenes. Visbagātīgāk tas sastopams kārklos, it īpaši kazu kārkla mizā. Desmit grami mizas satur 100 miligramu aspirīna – tā ir dienas deva. Turklāt kārkla mizas nebojā iekšējos orgānus, jo satur daudz miecvielu. Vienīgās nepatikšanas – var veidoties aizcietējums,” norāda fitoterapeits. Viņa ieteiktā recepte – ņem 1 ēdamkaroti mizu, aplej ar 2 glāzēm ūdens, lēni vāra 10 minūtes, atdzesē un sāpju gadījumā visu izdzer. Kārkla mizu var iegūt jebkurā gadalaikā, taču pavasarī tā vieglāk lobās un ir garšīgāka.

Arī pirtniece un ārstniecisko augu pazinēja Līga Reitere kārkla mizas uzskata par stiprāko augu valsts pretsāpju līdzekli. Turklāt bieži vien līdz kārklu krūmam ir tuvāk nekā līdz aptiekai. Visvērtīgākā ir tieši mizas apakšējā, zaļganā kārta, jo tajā ir īpaši daudz salicilskābes. “Vajag nolauzt zariņu un ar vaļēju muti to pakošļāt. Pieplūstot skābeklim, salicilskābe ātrāk uzsūcas un iedarbojas,” viņa saka. Vislabāk, protams, mizu lietot svaigā veidā, bet var arī pirms tam izmērcēt.

Kad pavasaros izcērt kārklus, sīkās pazarītes vajag savākt, sakapāt un salikt spilventiņos, kas lieti noder par sēdekli šoferiem, biroja darbiniekiem vai citu “sēdošo” profesiju pārstāvjiem – pasargās gan no muguras sāpēm, gan hemoroīdiem. Noplēšot kārkla mizas strēmeles un sasienot tās saišķī, pirtī ar to var izmasēt sāpošās vietas – muguru, sprandu, kājas. L. Reitere iesaka pirms lietošanas to uz īsu mirkli iemērkt karstā ūdenī, lai kļūst mīkstāks. Pārnākot vakarā mājās, sāpošām, nogurušām kājām var gatavot karstu vanniņu, ūdenim pievienojot sakapātus kārklu zarus vai mizu. Kārkla miza, aplieta ar spirtu, ir efektīvs līdzeklis pret muskuļu un locītavu sāpēm.

Iedarbīgs ir arī ievas vai apses mizas izvilkums eļļā, kuru liek uz sasitumiem. To gatavo šādi: ūdens peldē sasilda eļļu (līdz temperatūrai, kad tajā vēl var turēt pirkstu), noņem no uguns un ieber kārklu vai ievu mizas, apses lapas vai mizas. Trauku ar eļļu atstāj siltumā ievilkties deviņas dienas – var turēt saulē uz palodzes, pie silta mūrīša vai radiatoriem, ja pa nakti siltums mazinās – ietin segā.

Kustības, procedūras, adatas

Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas vadītājas Illas Mihejevas pieredze liecina, ka akūtas vai hroniskas muguras un locītavu sāpes ir biežākais iemesls, lai vērstos pēc palīdzības pie rehabilitācijas un fizikālās medicīnas speciālistiem. Arī Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras pētnieki, analizējot Rīgas skolotāju sūdzības par veselību, secinājuši, ka visbiežāk runa ir par vieglām vai mērenām sāpēm muguras lejasdaļā (73%), plecu rajonā (66%) un kakla apvidū (65%).

“Pacienti cieš no sāpēm, kuru iemesls ir gan novecošanas procesa radītās izmaiņas, gan mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars. Lai gan ātrākais risinājums šķiet bezrecepšu pretsāpju tablešu lietošana, daudziem pat neienāk prātā, ka viņi var sev palīdzēt ar pavisam vienkāršiem stiepšanās vingrinājumiem vai darba vietas iekārtošanu atbilstoši ergonomikas principiem, lai pēc iespējas mazāk traumētu muguru,” viņa saka. Arī tad, ja sāpes ir akūtas, tās iespējams mazināt saudzīgi, piemēram, ar fizikālās medicīnas procedūrām.

Paralēli ārstnieciskajai vingrošanai, magnētterapijai un citām procedūrām var izmantot arī tādas sāpju mazināšanas metodes kā, piemēram, masāža, slinga vai elastīgo saišu terapija, teipošana, manuālā terapija, osteopātija. Ņemot vērā gan sāpju raksturu, gan blakus saslimšanas, piemērotāko paņēmienu ieteiks ārsts kopā ar fizioterapeitu.

Reizēm var palīdzēt arī piemērots palīglīdzeklis, piemēram, muguras, ceļa vai potītes ortoze, kas atslogo locītavas, vai ortopēdiskie apavi.

Laba alternatīva pretsāpju tabletēm ir arī akupunktūra – sena ķīniešu tradicionāla ārstniecības metode, kuru var izmantot, lai efektīvi ārstētu gan galvassāpes un migrēnu, muguras, plecu un kakla daļas sāpes, sporta traumu sekas. Adatu terapijas kursa efekts saglabājas sešus mēnešus vai pat ilgāk.

Pasaules fizioterapijas dienas pasākumi

* 14. septembrī plkst. 13 veselības centrā “Vivendi” interaktīvā lekcija “Vingrojumi darbā koncentrācijas uzlabošanai un saspringuma mazināšanai” fizioterapeites Montas Puides vadībā.

* No 17. līdz 24. septembrim Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas klīnikā notiks bezmaksas vingrošanas nodarbības kopā ar fizioterapeitu. Izmēģinājuma nodarbībai var pieteikties, zvanot pa tālruni 67042950 (“Gaiļezers”) vai 67038267 (“Biķernieki”). Iepriekšēja pieteikšanās ir obligāta, vietu skaits – ierobežots.

Pirmoreiz ieraugot miniatūro piramīdu, uzreiz gribas pieskarties caurspīdīgajam brīnumam, ielūkoties tā iekšpusē, kur uzmirdz kristāls un metāls. Tomēr piramīda jeb orgonīts nav domāts tikai vizuālam baudījumam, tas praktiski palīdz cilvēkam, spēj gan aizsargāt, gan vairot enerģiju, gan īstenot sen izsapņoto.

Veselības un garīgā dzīvesveida festivālā Helsus ievēroju puisi, kurš piedāvāja savus meistardarbus – miniatūras piramīdas, ko dēvē par orgonītiem. Piramīdu meistars Kristaps Deģis piekrita dalīties zināšanās par to, ko spēj dot piramīda un kā to pareizi izmantot.

Formas lielais spēks

“Mani sen vilināja doma izgatavot ierīci, kas sniedz enerģiju bez maksas, darbojas kā tāds mūžīgais dzinējs. Vēlējos dabūt gatavu to, kas dod reālu labumu cilvēkiem, palīdz dzīvot. Vairāk nekā gadu veicu dažādus eksperimentus, izgatavoju Teslas spoles, dažādus akumulatora lādētājus un motorus, izmēģināju to visu. Sapratu, ka eksistē tikai leģendas, bet nav pieejami konkrēti plāni, kā tādu ierīci dabūt gatavu,” stāsta Kristaps. Tad viņš uzzinājis, ka enerģiju vairot palīdz piramīdas, pamēģinājis izgatavot.

“Drīz vien pamanīju, ka manas domas materializējas daudz ātrāk, ieceres piepildās. Sapratu – te nu ir tā enerģija, ko gribēju noķert! Turklāt tā nav ierobežota konkrētā izpausmē, piemēram, elektrībā, kustībā vai siltumā. Pievērsos tikai piramīdām.”

Kā zināms, seno piramīdu konstrukcijā bija ievērots zelta griezuma princips, īpaša pamata malu, augstuma un garuma attiecība. Tā deva īpašo iedarbību.

Piramīdas formas spēku savulaik izpētīja amerikāņu izgudrotājs Patriks Flanegens, viņš pirmais izmantoja zinātniskas metodes, lai salīdzinātu piramīdas un kuba formu. Pētnieks pierādīja, ka piramīda samazina laika ietekmi, arī cilvēka organisma šūnas atjaunojas ātrāk.

Kā un kur novieto

* Vienmēr jāievēro orientācija, kā piramīdu novieto. Jānoliek tā, lai viena piramīdas skaldne sakristu ar dienvidu–ziemeļu asi, debess virzienu, būtu tam paralēla. Lai to noteiktu, jāizmanto kompass.

* Vislabāk orgonītu likt mājas daļā, kur bieži uzturas, lai pats atrastos tās tuvumā. Ja vēlies uzlabot veselību, piramīdu novieto guļamistabā. Ja ideja ir gūt pārticību, tai vieta darba kabinetā, birojā vai jebkurā citā telpā, kur tu strādā visbiežāk.

* Pareizi orientētu piramīdu vēlams atstāt konkrētajā vietā vismaz 1,5 gadus, lai svarīgais priekšmets dotu paliekošu ietekmi. Pēc tam orgonītu var novietot jebkur citur, enerģijas kustība notiks joprojām.

Visu rakstu lasiet žurnāla “36,6º C” pielikumā “Ezoterikas Ceļvedis III”! To var nopirkt AS “Latvijas Mediji” e-veikalā, kā arī tirdzniecības vietās (kur žurnāls pieejams, skatieties www.presesserviss.lv).