Jau senie romieši svaigumam un aromātam savām iecienītajām vannām pievienojuši lavandu. Droši vien tālab nosaukumā ir latīniskās izcelsmes “lava” ar mazgāšanas nozīmi.

Par lavandas izcelsmes vietu uzskata Vidusjūras piekrasti, no kurienes šis augs izplatījās arī citās zemēs un nonāca gan kosmētikas kārbiņās, gan zāļu skapīšos un virtuves plauktos.

Lavanda ir populāra savas rūgtenās smaržas un ārstniecisko īpašību dēļ. Svaigā augā ir līdz 2 % ēterisko eļļu, lielākoties – ziedos. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ lavandu audzē. Sastāvā ir arī vērā ņemams daudzums miecvielu un rūgtvielu.

Augam piemīt antibakteriālas, anestezējošas un nomierinošas īpašības. Lavandas ēterisko eļļu lieto bezmiega novēršanai, uzbudināmības, galvassāpju un stresa mazināšanai. Antibakteriālo īpašību dēļ ar to pat mēdz apstrādāt brūces, vienlaikus novēršot arī infekcijas iespējas. Tāpēc eļļa piemērota gan apdeguma sāpju remdēšanai, gan garīgā un fiziskā līdzsvara atjaunošanai. Īpaši plašs lietojums ir kosmētikā un aromterapijā – inhalācijām, to izmanto arī pirts rituālos.

Tēja palīdz pret galvas sāpēm. Ar lavandas palīdzību var labvēlīgi ietekmēt kuņģa skābes stiprumu, uzlabot apetīti, mazināt arteriālo asinsspiedienu un žults atteci. Tēju gatavo un lieto tāpat kā citus ārstniecības augu uzlējumus.

Lavandas ziedus, lapas, lakstus un ēterisko eļļu iesaka kā piedevu ārstnieciskām peldēm pret neiralģiskām un reimatiskām sāpēm.

Ar lavandu var iesmaržināt ne vien ūdeni vannošanās laikā, bet arī izmazgātu apģērbu. Izkaltēti lavandas ziedi palīdz no drēbju skapjiem aizbaidīt kodes.

Kaltēti lavandas stiebri ir tikpat smaržīgi kā ziedi, taču nav izskatīgi. Tādēļ tos var izmantot aromātiskos spilventiņos un novietot skapī, vannas istabā vai pie gultas. Telpu gaisa aromatizēšanai lavandu pievieno arī citu augu un garšvielu maisījumiem: lauram, rozei, majorānam, krustnagliņām, muskat­riekstam.

Kulinārijā lavandas ziedus vai kātus bieži izmanto itāļu, franču un spāņu virtuvē. Tomēr daudziem pie specifiskās rūgtenās smaržas un garšas ir jāpierod. Ar lavandu aromatizē jēra gaļas sautējumu, zivju ēdienus, dārzeņu zupas, mērces, konditorejas izstrādājumus, bezalkoholiskos dzērienus, liķierus un vīnus. Lavanda labi sader ar dillēm, salviju un pupumētru. Kopā ar kadiķogām piemērota gaļas (sevišķi – medījumu) kūpināšanai.

Kāda ir pūkainā kazroze? Vai to var lietot ārstniecībā un pie kādām slimībām? VIJA PREIĻU NOVADĀ

Pūkainā kazroze (Epilobium hirsutum) ir daudzgadīgs, līdz 1,5 m augsts lakstaugs. Veido stāvu, ļoti zarainu stublāju. Viss augs klāts ar mīkstiem matiņiem. Lapas iegarenas, ar smailu galu un sīkzobainām malām. Ziedi purpursarkani, lieli, sakārtoti pa vienam augšējo lapu žāklēs. Zied no jūnija līdz septembrim. Kazroze sastopama bieži visā Latvijas teritorijā – mēreni mitrās pļavās un piekrastēs.

Farmācijas doktore Vija Eniņa akcentē: “Pūkainā kazroze nav klasisks ārstniecības augs, turklāt to ļoti bieži jauc ar ugunspuķi (Chamaenerion angustifolium), piedēvējot vairākas ugunspuķes īpašības, piemēram, spējas stiprināt imunitāti, uzlabot vielmaiņu. Pūkaino kazrozi var lietot ārstniecībā tāpat kā ugunspuķi, jo abas ir radinieces – pieder naktssveču dzimtai, tomēr šiem augiem atšķiras augšanas apstākļi un ķīmiskais sastāvs.”

Farmaceite stāsta, ka tautas medicīnā pūkaino kazrozi izmanto ļoti reti. Lietojamas ir visas auga daļas: laksti (stublājs ar lapām un ziediem), lapas, saknes. Iedarbība: pretsāpju, pretiekaisuma, savelkoša, asiņošanu apturoša. Lakstu uzlējuma gatavošana: 1 ēdamkaroti drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties, kamēr atdziest, tad nokāš. Dzer pa ēdamkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas dažādu sāpju (zobu sāpes, galvassāpes, kuņģa sāpes) remdēšanai. To izmanto arī menstruālā cikla traucējumu un prostatas iekaisuma ārstēšanai.

Senču gudrība par to, ka rati jākaļ ziemā, bet ragavas – vasarā, pavisam noteikti ir attiecināma arī uz zāļu tēju un ārstniecības augu ievākšanu ziemas krājumiem. Sadarbībā ar bioloģi Ivetu Lapseli, kuras aizraušanās daudzu gadu garumā ir dažādu augu tēju un pulveru gatavošana, kā arī kosmētikas receptūru izstrāde ar dažādām augu sastāvdaļām, atklāsim 16 svarīgus nosacījumus, kuri jāņem vērā, dodoties mežā vai pļavā.

Lai dabas veltes tiktu ievāktas un sagatavotas pareizi, apstrādes procesā zaudējot pēc iespējas mazāk vērtīgo vielu, Ivetas Lapseles padomi ir šādi:

1. Drīkst vākt tikai tos augus, vai augu daļas, kurus jūs pazīstat! Neko neatpazīstamu ņemt nedrīkst, vēl sliktāk – pagaršot! Ja ir kaut mazākās šaubas – atstāj augus pļavā vai mežā.

2. Augi vācami vietās, kas nav ceļu, apdzīvotu vietu vai rūpniecības objektu tuvumā. Ja ir mazdārziņš vai privātmāja, daļu vajadzīgo augu var audzēt savā piemājas dārzā.

3. Vienmēr vāc tikai veselas (slimību un kukaiņu neskartas) auga daļas.

4. Augiem jābūt sausiem, bez lietus un rasas. Vācot saknes vai gumus, tie rūpīgi jānomazgā pirms žāvēšanas.

5. Augus būtu ieteicams vākt, ievērojot Mēness fāzes – visas virszemes daļas jaunā un augošā mēnesī, saknes, gumus, bumbuļus – dilstošā.

6. Vācot jebkurus augus, īpaši saknes, vienmēr atstājam vismaz trešdaļu, lai neiznīcinātu visu audzi un nākamo reizi tajā pašā vietā vāc pēc 2-3 gadiem. Vācot pumpurus (īpaši priedēm), neizlauž galotnes pumpurus.

7. Savāktos augus nedrīkst glabāt saliktus kaudzēs, plastmasas maisos vai kastēs.

8. Atnestus mājās, augus šķiro, attīra no piemaisījumiem un sagriež žāvēšanai. “Es griežu gabaliņos 1-3 cm garumā. Tas ļauj augus ātri izžāvēt,” iesaka Iveta Lapsele.

9. Svarīgi, lai augus izžāvētu pietiekami ātri. Tas nodrošina visu vērtīgo komponentu saglabāšanu. Svarīgi – žāvēšanas temperatūra nedrīkst pārsniegt +45 grādus. Ja tā ir augstāka, iet bojā fermenti un ēteriskās eļļas. “Es augus žāvēju speciālā žāvētavā uz auduma sietiem. Kurinu ar malku. Ventilācija ir dabiska – durvis un caurumi sienā. Ja nav žāvēšanas telpas, var izmantot pirts telpu vai veikalos nopērkamos elektriskos žāvētājus,” iesaka bioloģe.

10. Žāvējot augus buntītēs (nesagrieztus) un zemā temperatūrā uz bēniņiem vai istabā, augi zaudē lielu daļu vērtīgo vielu, jo izmanto tās dzīvības uzturēšanai un sēklu veidošanai. Augiem galvenais ir atstāt nākamo paaudzi sēklās.

11. Augi ir sausi, kad tie viegli lūst vai sabirst, paburzīti pirkstos. Svarīgi, gatavojot žāvēšanai, atdalīt resnākos kātus, biezas, lielas ziedkopas, lai viss augu materiāls žūtu vienmērīgi.

12. Iveta Lapsele iesaka uzkaltētos augus glabāt papīra tūtās vai vairākkārt aizvelkamos polietilēna maisiņos, kas paredzēti pārtikas saldēšanai. “Lai izvairītos no pārtikas kožu invāzijas, tējas pēc izžāvēšanas salieku aizvelkamos plastikāta maisiņos un nedēļu noturu saldētavā. Iet bojā kožu oliņas, no kurām glabāšanas laikā attīstās kāpuri un sabojā mūsu tēju krājumus,” augu pazinēja atklāj savu pieredzi.

13. Novietojot glabāšanai, uz maisiņa obligāti jāuzraksta auga nosaukums un vākšanas mēnesis un gads. Var rakstīt arī vietu.

14. No dažiem svaigiem augiem var taisīt spirta vai eļļas izvilkumus (piemēram, kliņģerīšu, asinszāles ziedi eļļā, kastaņu ziedi, auzu skaras – spirtā). Receptes un izmantošana parasti ir izsmeļoši aprakstītas ārstniecības augu grāmatās.

15. “Pirms augu ievākšanas rūpīgi izzinu to izmantošanu, kombinēšanu un dozēšanu, vienmēr pārskatot ārstniecības augu grāmatas vai internetā atrodamos padomus. Jāsaprot, ka augu tējas ir ārkārtīgi iedarbīgs līdzeklis uz mūsu organismu un tās strikti jāizmanto norādītās dozās, neaizraujoties ar pašdarbību,” brīdina bioloģe.

16. Iveta Lapsele atklāj, ka viņa daļu ievākto un izkaltēto augu samaļot pulveros, izmantojot kafijas dzirnaviņas, un tad šos augu pulverus kombinē pēc vajadzības: “Augu pulverus lieto, ieberot pulvera karotīti mutē un vienkārši uzdzerot ūdeni. Lieliski rezultāti – līdz 10 reizēm ātrāk iedarbojas un liela daļa vitamīnu un fermentu paliek dzīvi un var tikt izmantoti organismā. Bērniem gatavoju šādus maisījumus kopā ar žāvētām ogām un iejaucu medū.”

Autore: Iveta Eglīte

Ložņu vārpata (Elytrigia repens vai Agropyron repens) ir grūti izskaužama, daudzgadīga nezāle, kuru bieži sastop tīrumos, norās, dārzos, ceļmalās, mežu klajumos, krūmājos un pļavās. Tikpat plašs kā tās atrašanās vietu uzskaitījums ir arī visu slimību saraksts, ar kurām varam cīnīties, izmantojot šo lauksaimnieku tik nemīlēto augu. Un arī veselīgā uzturā tā lieti noderēs, tāpēc – ķeries pie lāpstas!
Dziedniecībā izmanto sakneņus, kurus vāc rudenī vai agri pavasarī lauku apstrādes laikā vai arī izrok ar lāpstu. No sakneņiem atdala saknes un virszemes daļas un nomazgā aukstā ūdenī. Sakneņus sagriež aptuveni 1 cm garos gabalos, nedaudz apvītina saulē un vējā, tad izklāj 1–2 cm biezā slānī ēnainā nojumē vai labi vēdināmā telpā un žāvē. Kaltēt tos var arī krāsnī vai žāvētājā 60°C, laiku pa laikam apmaisot. Gataviem sakneņiem jālūzt bez locīšanās. Uzglabā audekla maisiņos vai koka traukos divus gadus.

Medicīnā ložņu vārpatu izmanto vielmaiņas traucējumu gadījumos kā urīndzenošu, sviedrējošu, atkrēpojošu, sāļu apmaiņu regulējošu un caureju veicinošu līdzekli. To pielieto asins attīrīšanai, jo kopā ar ūdeni no ķermeņa izdalās arī šlakvielas, kā rezultātā pazūd ādas izsitumi. Osteohonroze ir otrā izplatītākā kaite tūdaļ aiz sirds un asinsvadu saslimšanām, to izārstēt nevar, bet apstādināt tās attīstību var – un tieši ar šo nezāli, kas lieliski izvada sāļus no organisma. Vārpatu izmanto arī podagras un reimatisma ārstēšanā.

Tautas medicīnā vārpatu saknes iesaka anēmijas, rahīta, plaušu slimību, urīna aiztures, aknu un žultspūšļa slimību, reimatisma, podagras, ādas izsitumu ārstēšanā. Vārpatas un miltenes tēja palīdz pret pinnēm. Ložņu vārpata attīra organismu no radiācijas.

Šos preparātus var lietot visi, tomēr to izmantošana jāpārtrauc, ja parādās diareja vai nomākts garastāvoklis, kas ietekmē darbspējas.

Arī mājdzīvnieki pavasaros labprāt grauž jauno vārpatu asnus, lai atgūtu vitamīnus un biologiski aktīvās vielas, ar kuriem vārpatas ir ļoti bagātas.

Sakņu novārījums žultspūsli un nieres tīra no smiltīm un akmeņiem. To izmanto arī žultsceļu, aknu, urīnpūšļa un urīnizvadkanālu iekaisumu gadījumos. Vārpata atveseļo nieres un veicina filtrāciju.

Novārījums ir efektīvs arī dažādu tūsku un pietūkumu mazināšanai.

Vārpatas preparātus bieži iesaka padzīvojušiem cilvēkiem, jo to sastāva esošās vielas padara kapilāru sieniņas elastīgākas un nostiprina asinsvadus.

Daudziem cilvēkiem šī sakne palīdz arī cīņā ar diabētu. Pēc anitibiotiku kursa vēlams atveseļošanās kurss ar vārpatu, kas neitralizēs ķīmiskos savienojumus, izvadīs antibiotiku pārpalikumus un noregulēs organisma darbību.

Novārījumam vienu ĒK sasmalcinātas drogas aplej ar glāzi karsta ūdens un vāra 5–10 minūtes. Izkāš. Lieto pa glāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas. Aromātam var pievienot dažus upeņu zariņus vai lapas.

Resnās zarnas, urīnpūšļa un urīnizvadceļu iekaisumu un hemoroīdu gadījumos uz nakti veic mikroklizmas, izmantojot 30–60 ml novārījuma.

Novārījuma vietā var izmantot svaigu virszemes daļu un sakņu sulu. Auga stiebrus un sakņu gabaliņus noskalo, noplaucē, samaļ un atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:1. Tad šķidrumu izkāš un 3 minūtes vāra uz lēnas uguns. Lieto pa 1–2 ĒK 3 reizes dienā pirms ēšanas. Ņem vērā – sulu ledusskapī var glabāt ne ilgāk kā divas dienas!

Vannai 100 g vārpatas sakņu un 100 g dadžu liek lielā katlā vai spainī, aplej ar 5 l karsta ūdens un vāra 10 minūtes. Siltas vannas ar šādu novārījumu ieteicamas ādas saslimšanu gadījumos. Vēlamais procedūras ilgums – 30 minūtes. Efektīvākai dziedniecībai vannas vēlams kombinēt ar novarījuma lietošanu iekšķīgi.

Vārpata lieliski noņem nogurumu, uzmundrina, stimulē sirdsdarbību, nedaudz paaugstina asinsspiedienu un mazina galvassāpes. Tā ka kaķi un suņi nemaz nav dumji!

Svētība vispirms jānes pašam

Savās mājās ikviens vēlas justies labi, droši un mierīgi. Lai tā būtu, vajag ne tikai turēt mājokli kārtībā, bet arī rūpēties par labu enerģētiku tajā. Attīrīt no visa negatīvā un aizsargāt. Metodes un paņēmieni, kā to paveikt, ir visai vienkārši, vien jāpārzina to iedarbības principi.

Vispirms pašam jāsvēta savs mājoklis ar labiem vārdiem, savu labo pārliecību. Lai māja kļūst kā enerģētiskais kupols, kur patverties, cietoksnis, kur justies no visa pasargātam. Patvērums, kur klājas labi pašam un ģimenei, tuviniekiem, mīļdzīvniekiem un pat istabas augiem,” sāk stāstīt sertificēta dziedniece Dzintra Bankova. Trīsdesmit gadu viņa strādājusi medicīnā, bet jau tad spējusi uztvert daudziem citiem nesajūtamo, vēlāk dziednieces spējas stiprinājusi, apgūstot šo māku profesionāli.

Dot jaunu spēku Katram miteklim ir sava enerģētika, tāpat kā ikviena lieta, kas tajās atrodas, izstaro savu enerģētiku. Mājas enerģētika ir gana spēcīga, lai spētu pasargāt mūs no negatīvajiem uzslāņojumiem, ko ienesam no apkārtējās vides. Ik dienu jau gadās kas netīkams – kāds nepamatots aizrādījums darbā vai ģimenes sarunās izskanējusi negācija, incidents sabiedriskajā transportā vai satiksmē, braucot ar automašīnu. Arī lielveikalā vai kādā citā pūlī salasām diezgan daudz svešas enerģētikas.

Visu savākto ienesam savās istabās, atnākot mājās. Tādēļ arī dzīves vietai ik pa laikam nepieciešama īpaša attīrīšana, it kā dodot tai jaunu spēku.

Mājas enerģētiskā attīrīšana ir svarīgs process, kas veicams vismaz četrreiz gadā. Vislabāk, ja to darām saulgriežos. Taču var arī citā laikā. Der to darīt, ja kāds mājinieks smagi slimojis, ja gaidām ierodamies jaundzimušo, vai arī pēc intuīcijas – nez kādēļ savās
mājās vairs nejūtos tik omulīgi kā iepriekš. Attīrīšana jāveic, ievērojot darāmā jēgu un secību.

Vispirms ar slotu!

Pirms enerģētiski tīrām māju, tai jābūt arī fiziski tīrai. Veicam ģenerālo uzkopšanu, mazgājam telpas. Ūdens ne tikai noskalo redzamos
netīrumus, bet arī neitralizē negatīvo informāciju.

Grīdas ūdenim var piepilināt dižegles, priedes, ciedra vai kadiķu eļļu, der arī terpentīns.

Ēteriskās eļļas pastiprina mūsu auru, stiprāku dara arī mūsu mājas enerģētisko kupolu.

Apskatām, kas ir salikts plauktos, kādi suvenīri tur atrodas, vai tie visi mums der. Ne katrs nieciņš, kas atvests no ceļojuma, uz mūžu jāpatur plauktā. Diezgan daudz suvenīru tiek saņemti dāvanās, bieži vien ir pārdāvināti, bez mīlestības un siltuma. Šādas lietas mūsu enerģētiku nestiprina.

Pārbaudām katru šādu priekšmetu ar svārstu vai pietuvinām sveces liesmiņu, skatoties, vai tā nesāk melnēt vai kvēpt. Nederīgo bez žēlastības izmetam.

Aplūkojam istabas augus – iespējams, kāds vairs netīk, to nosakām pēc sajūtas. Pasakām paldies un atvadāmies no šādas puķes.

Pēc tam – ar sāli

Pēc tam sākam attīrīšanu ar sāli. Vislabāk to darīt, kad ir pilnmēness, bet nostrādājušo sāli savākt, kad mēness sācis dilt.
Taču vispirms sāli sagatavojam, enerģētiski uzlādējam. To var darīt dažādi.

Var saujiņu sāls paņemt līdzi uz baznīcu, pēc tam iemaisīt pārējā daudzumā. Sālim ir kristāliska struktūra, tas saņems visu nepieciešamo. Var palūgt, lai dziednieks uzlādē sāli, bet gana labi arī tad, ja pats tur sāļos graudiņus saujā un skaita lūgšanu.

Uzstrāvojam sāli ar lūgumu – attīri un stiprini manu māju. Sāli saberam kādos traukos un noliekam visos stūros Var izmantot metāliskos trauciņus, kas paliek pāri, kad izdegušas tējassvecītes, tā dēvētās ploškas.

Līdzīgi darbojas telpas stūros nolikts pārgriezts kartupelis vai sīpols. Īpaši spēcīgs ir sīpols, kas ātri sasūc visu nelāgo. Protams, pēc tam to nedrīkst lietot pārtikā.

Arī sāls ir uzņēmis visu negatīvo enerģiju, tādēļ to nedrīkst izmest tāpat vien. Uzberam uz pannas – vislabāk, ja tā ir čuguna, – un padedzina. Lai sadeg tas, ko sāls savācis. Citreiz tas melnē, dažreiz sprakst.

Izkarsēto sāli vislabāk ierakt zemē, ja vien tas ir iespējams.

Astoņi rituāli soļi enerģētiski tīrai mājai

1. Kad istabas tīras, varam sākt rituālu. Uzvelkam tīras drēbes. Sievietei labāk būt svārkos, nevis biksēs.

VISPIRMS IZSLAUKĀM TELPAS AR SLOTIŅU. Ziemā var izmantot skujkoka zarus, pavasarī – vītola zaru slotiņu. Lai enerģētiski attīrītu istabu, visu slaukām uz sliekšņa pusi.

1. PĒC TAM ŅEMAM TALKĀ SVĒTĪTO ŪDENI. Tas var būt baznīcā svētīts, ņemts no svētavota vai lūgšanām uzstrāvots ūdens. Ar to noslaukām palodzes, galda virsmas, durvju un logu rāmjus, mēbeles.

3. SVARĪGS IR SPOGULIS, JO TAS IR KĀ MĀJAS SARGS – pavada, kad ejam prom no mājām. Ielūkojamies un atsveicināmies – spogulīt, sargā māju! Arī atnākot pametam tajā skatienu.

Spoguļa enerģētiku pārbaudām ar vaska svecīti – noliekam tuvu un skatāmies, kā tā deg. Ja ļoti melnē, kvēpst vai dziest nost, ja notek netīra, spogulis noteikti jāattīra. Nomazgājam ar sālsūdeni un pārsmidzinām uzstrāvotu ūdeni.

4. AR ŪDENI IZSMIDZINĀM VISAS TELPAS, STŪRUS. Ērti izmantot pulverizatoru. Katru istabu apstaigājam pulksteņa rādītāja virzienā, katrā stūrī ar pulverizatora ūdeni uzsprikstinot trīs krustus.

5. PĒC TAM ŅEMAM TALKĀ SVECI, bet ejam pretēji – pret pulksteņrādītāja virzienu, it kā nodzēšot visu nelāgo. Der baznīcas svece, bet arī pats var to pagatavot no vaska plāksnes. Šāda svece ir daudz spēcīgāka, jo to esi sildījis savām plaukstām, domājot gaišas domas. Vasks labi uzņem informāciju. Arī vaska smarža ir spēcīga un jauka.

6. MĀJAS AIZSARDZĪBAI DER VEIKT ARĪ IZKVĒPINĀŠANAS RITUĀLU. Izmanto kadiķi, vērmeli, vībotni, nātru galotnes, asinszāli vai smaržnūjiņu – kas nu kuram šķiet tīkamāks. Izkaltēto augu var piesiet pie svecītes tā, lai nedaudz dūmo.

Kadiķa ēteriskās eļļas ir baktericīdas – ne velti tā skujas un ogas izsenis izmantotas pret dažādām kaitēm, arī asins attīrīšanai un lai
atvairītu nepatikšanas. Vērmele – tā ir saikne ar zemi, dod stabilitāti.

7. LABS AIZSARGS IR APSE. Ja ir kamīns vai krāsns, izkurinām ar apses malku. Ja nav, vecā čuguna pannā vai citā drošā traukā ieliekam sausas apses skaidiņas un aizdedzinām. Ar šādu dūmojošu panniņu izkvēpinām
visas telpas.

Kvēpinot allaž ejam pulksteņa rādītāja virzienā, brīdi ilgāk apstājoties istabu stūros, logu un durvju ailās.

8. PĒC TAM VISU MĀJOKLI IZVIBRĒJAM AR SKAŅU – smalkās vibrācijas enerģētiski atbrīvo telpu no negatīvā. Vislabāk iet, skandinot vara zvaniņu. Ja tāda nav, taisām citādu troksni, piemēram, ritmiski klauvējam ar karoti pret pannas dibenu. Var plaukšķināt, bungot, skandināt, līdzīgi kā dzenot prom mošķus, budēļos ejot. Var uzdziedāt kādu ņipru tautasdziesmu – visiem zināmo Bēdu, manu lielu bēdu vai Pie Dieviņa gari galdi – mierīgākai noskaņai.

JA MĀJU IK PA LAIKAM ENERĢĒTISKI NEATTĪRA, NEGATĪVAIS UZKRĀJAS. AR LAIKU TAS VAR SĀKT IETEKMĒT ARĪ VESELĪBU, DIEMŽĒL NEVIENS NEPATEIKS,
KAD TIEŠI TAS NOTIKS.

Ko dara mājas gariņi?

Mājokļus sargā arī mājas gariņi. Energoinformatīvas būtnes, kuru galvenais uzdevums ir aizsargāt vietu, kur tā uzturas.

“Reiz mazdēls, tolaik trīs gadus vecs, man pačukstēja, ka lauku mājā saticis jocīgu būtni un ar to rotaļājies. Pēc apraksta sapratu, ka bērnībā arī es esmu to satikusi. Pavaicāju, kā gariņu sauc. Pārskrēja karstums, kad mazdēls atbildēja: Jirģītis. Tā sauca arī manējo! Ja dzimta mitinās namā jau vairākās paaudzēs, mājas gars ir allaž klātesošs,” uzmundrina Dzintra Bankova.

Mājas gariņš brīdina, ja namam tuvojas kas nelāgs vai iespējams kāds negatīvs notikums, – dod īpašas zīmes.

Sāk nesaprotami krist priekšmeti, plīst trauki, atgadās citas sadzīviskas ķibeles, kas iepriekš nav bijušas. Diemžēl cilvēki ne vienmēr spēj pareizi saprast, ko tas nozīmē.

Ar mājas gariņu der sasveicināties, viņu pielabināt pacienājot. Tā parādām, ka ticam – viņš mūs pasargās. Mājas austrumu pusē uz
skapjaugšas vai kāda malā stāvoša plaukta noliekam konfekti, saldumu, riekstu. Mājas gariņš ir visai dauzonīgs, mēdz paslēpt lietas.

Ja kaut ko pagalam nevaram atrast, noliekam uz galda apgāztu krūzi un palūdzam, lai noliek pazudušo. Otrā rītā ielejam krūzē ūdeni,
izdzeram trīs malkus, un – skat! – nekur neatrodamā lieta tepat vien ir!

Zīmes mājas aizsardzībai

Mūsu senči izmantoja zīmes, kas aizsargāja māju.

PAKAVS IR LIELA SVĒTĪBA. To vajag nomazgāt, nopulēt vai nokaitēt un piekarināt durvju ailā, jo gan šī forma, gan dzelzs, kas kalta, dod
mājas iemītniekiem spēku, aizsargā no ļauna.

KRUSTA ZĪME ir šķērslis pret ļauno, to parasti iezīmēja pie durvīm un logiem, lai pa tiem neierāpjas sliktais.

TRĪSSTŪRIS ir cilvēka labvēlības un mīlestības pilnas attieksmes simbols. Šāda zīme mājās vairo labo.

SPIRĀLE UN KAMOLIŅŠ, kas ritinās uz āru, ir gudrības simbols, turklāt, ja tas ir sarkanā, melnā vai baltā krāsā, iegūstam spēcīgu atvairošo zīmi.

Labi palīdz latviešu maģiskās jeb aizsargzīmes. LAIMAS KRUSTS, uzzīmēts uz durvīm, sargā māju no zibens vai ugunsgrēka. LIETUVĒNA KRUSTS – piecu un deviņu staru zvaigzne, kas vilkta ar vienu līniju, – nelaiž klāt tumsas spēkus un ļaunus cilvēkus.

LAIMAS SLOTIŅA it kā aizslauka no mājas prom nelabvēlīgo informāciju, ko dēvē arī par ļauno aci.

Mūsu, baltiešu, mentalitātei ļoti svarīgs ir PUZURS – tas attīra telpas enerģētiku. Ziemā kalpo arī kā jauks istabas rotājums.

Lielisks enerģētikas sargs ir pīlādzis. Ne velti kādreiz gāja pasauli apceļot, ņemot līdzi pīlādža nūju. Mājās labi noder KRUSTS NO PĪLĀDŽA ZARIŅIEM. Atrod divus tādus zarus, kas ir pirksta resnumā. Nemizo, vien vidusdaļā iegrebj gropītes, lai abus varētu salikt krusta formā. Sastiprina, aptinot ar sarkanu vilnas dzīparu, kas visu savāc un kalpo arī kā aizsargs.

Pīlādža krustu, kas apsiets ar sarkanu dzīparu, var ielikt arī automašīnā – vienu ievieto salonā, cimdu nodalījumā, otru liek bagāžniekā. Ceļinieks būs pasargāts!

Sagatavots pēc izdevuma “Ezoterikas ceļvedis”

Citronliāna ir spēka augs, kura ogas mednieks Dersu Uzala ņēma līdzi, lai atgaiņātu izsalkumu un nejustu nogurumu, vienlaikus saglabājot domas vingrumu, redzes un dzirdes asumu. Šis zaļais viesis sastopams arī mūsu dārzos.

Konsultē ārstniecības augu audzētāja Zeltīte Kaviere.

* Citronliānas kāpelējošie zari var sasniegt pat 15 metru garumu, tāpēc der dzīvžogam, mūra sienu aizsegam. Atstāts savvaļā, augs spēku atdod dzinumiem un lapām – lai tiktu pie ogām, stumbram vajadzīgs balsts.

* Veselību stiprina gan dzinumi un lapas, gan augļi, jo īpaši sēklas, kas satur kā ļoti specifiskus savienojumus, tā C un E vitamīnu, flavonoīdus, organiskās skābes, miecvielas, cukurus, mikroelementus. Tāpat kā zeltsakne, žeņšeņs un arālija, citronliāna pieder adaptogēniem, kas veicina organisma aizsargspējas un pielāgošanos apstākļiem.

* Citronliānas preparāti lietojami pret depresiju un elpvadu kaitēm, hepatīta izraisītu seku mazināšanai, šķidruma daudzuma līdzsvarošanai organismā, nervozitātes novēršanai, slāpju un urinēšanas biežuma mazināšanai naktī, miegainības kliedēšanai un uztveres asuma palielināšanai. Paaugstinot asinsspiedienu, tie veicina dzimumtieksmi, ceļ seksuālo izturību. Palīdz novērst saīgumu, aizmāršību, vairo koncentrēšanās spēju un uzlabo koordināciju, ļauj organismam labāk pielāgoties stresa situācijām. Augs izmantojams arī domu rāmumam un cīņai pret bezmiegu un neirozi.

Aprīlī – citronliānas dzinumu tēju! Tā paaugstina dzīvessparu un imunitāti, izdzenā miegainību. Kokam ar zariņu nogriešanu pāri nodarīt nevar, jo jaunie dzinumi jāretina, bet iepriekšējā gada tievzarus virs 10. vai 12. pumpura vēlams nogriezt.

Ja citronliāna vēl nav kļuvusi par dārza iemītnieci, piemērotākais stādīšanas laiks ir tad, kad Mēness atrodas Jaunavas zīmē. Augs novērtē organisko mēslojumu, sevišķi zirga mēslus. Iekaltēt nedrīkst. Jārūpējas, lai tiešie saules stari netiek pie sakņu kakliņa, toties lapotnei gaismas vajag pēc iespējas vairāk.

Vasarā nenokavē

Gaidot ražu, galvenā citronliānas bagātība ir lapas.

* Ja māc nogurums, der mundruma dzēriens: svaigas citronliānas lapas sajauc ar melno vai zaļo tēju, aplej ar verdošu ūdeni. Šāda dzira gan nav ieteicama vakarā, jo tad miegs griezīs līkumu.

* Tēju var pagatavot arī tikai no citronliānas lapām – gan svaigām, gan kaltētām vai fermentētām.

Rudenī nenokavē

Uzreiz pēc salnām ieraugāmi spilgti sarkani ķekari – piecu garšu ogas, kurās vienlaikus samanāmas gan skābas, gan sāļas, saldas, rūgtas un sveķaini savelkošas notis.

* No ogām labi spiest sulu. Ēdamkarote šāda koncentrāta satur enerģijas devu, kam netiek līdzi piecas kafijas tasītes. Atšķirībā no kofeīna tā uzmundrinošā iedarbība ir organismam draudzīgāka. Paliekošai darbaspēju paaugstināšanai vajadzīgs aptuveni mēnesi ilgs kurss.

* Citronliānas augļu limonāde organisma vispārējās labsajūtas stiprināšanai: 15 gramu ogu saspaida, aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj pāris stundas ievilkties, pievieno medu, dzer pa pāris tējkarotēm divas trīs reizes dienā.

Izspiesto sulu var sagatavot ziemai. Būdama paškonservējoša, tā nebojājas, tomēr drošāk spiedumu pasterizēt. Vai samaisīt ar medu (1:1), vai gatavot želeju, ievārījumu.

* Tējkarote sterilizētas sulas, kas pievienota glāzei silta ūdens, ir labs līdzeklis gastrīta dziedināšanai.

* Tinktūra – 40 gramu samaltu ogu aplej ar 200 mililitriem 95 procentu spirta, noliek siltā vietā desmit dienas ievilkties. Lietota pa 20–30 pilieniem divas trīs reizes dienā, der koncentrēšanās spēju paaugstināšanai, atmiņas uzlabošanai un labākai informācijas uztveršanai.

* No sasmalcinātiem augļiem var gatavot novārījumu spēkam un mundrumam. Piecus gramus ogu pārlej ar 100 mililitriem ūdens, uzvāra, nostādina, nokāš. Devu trīs paņēmienos izdzer vienas dienas laikā līdz sešiem vakarā.

* Ogas var kaltēt – gan saulē, uzmanoties no putniem, gan vietā, kur siltums nepārsniedz 50 grādus – tad tās noder noguruma pārvarēšanai, spēku atjaunošanai, izsalkuma sajūtas mazināšanai, redzes un dzirdes uzlabošanai. Lietojamas ne vairāk kā desmit grami jeb divas ēdamkarotes dienā.

* No kaltētām ogām gatavo pulveri, ko ieņem pa pusgramam (naža galam) pāris reizes dienā, uzdzerot ūdeni, ja nepieciešams atjaunot spēkus pēc pārciestas slimības, fiziskas un garīgas pārslodzes vai pazeminātu darbaspēju gadījumā.

* Kaltētu ogu novārījums: ēdamkaroti ogu pārlej ar glāzi ūdens, desmit minūtes vāra, tad trauku ietin dvielī un tur, kamēr atdziest. Pa tējkarotei pievieno tējai, pārējo glabā ledusskapī.

* Tautas medicīnā visvairāk lietotās ir sēklas. Pēc sulas izspiešanas biezumus aplej ar siltu ūdeni, istabas temperatūrā ļauj piecas dienas uzrūgt, masu nober uz sieta, ar ūdens strūklu izmazgā un liek žāvēties, ik pa brīdim apmaisot, lai nepel.

* Sēklu pulveris lietojams pa naža galam vai ceturtdaļai tējkarotes kā organisma stiprinātājs.

Ziemā nenokavē

* Izžāvētās citronliānas sēklas noder tinktūras gatavošanai (to var iegādāties arī aptiekā) – viena daļa sēklu, piecas – 90 procentu spirta vai viena daļa sēklu un trīs daļas 70 procentu spirta, tur gaišā vietā divas nedēļas. Organisma aizsargspēju stiprināšanai – pa pārdesmit pilieniem pirms ēšanas vai četras stundas pēc maltītes ne biežāk kā trīs reizes dienā. Kurss – 20 līdz 25 dienas.

* Četras vai piecas reizes atšķaidīta tinktūra der grūti dzīstošu brūču apstrādei. Šķīdumā samērcētu drāniņu liek uz problēmu vietas, pārklāj ar plēvīti un tur dažas stundas. Pēdējo procedūru veic pirms gulētiešanas un kompresi atstāj līdz rītam. Kūres laikā vienlaikus lieto pa nepilnai tējkarotei sēklu pulvera – tukšā dūšā 40 minūtes pirms ēšanas.

Zirgskābene – spodrina acis un ādu

Tās saknei piemīt ārstnieciskas īpašības, veicina ādas šūnu atjaunošanos, mazina ādas iekaisumu. Ar novārījumu skalo acis, tas mazina iekaisumu. Saknes ievāc, kad zirgskābene jau noziedējusi un sēklas kļuvušas brūnas.

* Sakni sasmalcina pulverī un pievienojot burkānu sēklas, iegūst lielisku pulverīti, ko izmanto pie salātiem, mērces vai biezzupas.

Novārījums acu kompresēm un skalošanai: ēdamkaroti pulvera aplej ar divām glāzēm verdoša ūdens, vāra apmēram 10 minūtes, vēl 20 minūtes nostāvina.

Iesaka Līga Reitere no Ventspils

Nātre – čaklā friziere

Nātres visiem zināmas kā vērtīgs augs, kas uzlabo asins sastāvu. Derīgas ir arī nātru saknes – veicina matu augšanu.

* Burciņā liek nomazgātas nātru saknes un aplej ar degvīnu, notur trīs nedēļas. Ar šādu losjonu var ieberzēt galvas ādu pie matu saknēm.

Iesaka Vaira Kārkliņa no Pāvilostas

Pļavas un dārza zālītes var vākt ne vien kaltēšanai gardām tējām. Svaigas var pievienot ēdieniem, lai dažādotu garšu un vienlaikus uzlabotu veselību.

Iespējams, kādreiz jau ir nobaudīta balandu zupa, bet ventiņu zāļu sieva Līga Reitere iesaka arī īpašu auksto zupu, kam pievienots āboliņš, rapša ziedi, zvērene vai žodzene.

Viņa pārliecinājusies, ka savvaļas augus ēdienam var likt klāt svaigus vai izkaltēt un sasmalcināt pulverī. Tikai jāielāgo garšas un smaržas stiprums – jo stiprāki augi, jo mazākās devās jālieto. Jāievēro arī proporcijas, lai veidotos dažādības buķete.

– Maisījumam sajauciet divas saujas salkano un pliekano augu, pievienojiet sauju skābenu, pussaujas sūru, ceturtdaļu sīvu un pa šķipsnai rūgtu un smaržīgu augu, – iesaka zāļu pazinēja.

Piemēram, rapša ziedi ir ļoti saldi, daudz saldāki par kāpostu, kam nedaudz piemīt krustziežiem raksturīgais sūrums. Noplūc laukā ziedoša rapša galotni sprīža garumā un ēd!

Savukārt dedestiņa un vanagzirnis ir tauriņziežu dzimtas augi. Savvaļā augušos dēvē par peļu zirņiem jeb vīķiem. Ja šiem augiem ir tīmeklītis līdzīgi kā zirņiem, tie ir saldi un tikpat garšīgi kā cukurzirņi. Ja tīmeklīša nav, līdzīgi kā lucernai vai vanagnadziņiem, augiem nav arī salduma.

Krustziežu dzimtas augus (zvēreni, žodzeni, ķērsu), kam ir sūrāka garša, var pievienot salātiem. To garša ir līdzīga sinepēm, rutkam, redīsa sarkanajai miziņai, tomēr nav pārāk stipra. Krustzieži piešķir maigi sulīgu, īpašu piegaršu.

Salātos, desertos, aukstajās zupās un sulās noder asparāga un egles zaru jaunie dzinumi, avotkreses, baltās balandas, balodenes, ganu plikstiņa un virzas laksti, gaiļbiksītes, pienenes un pērkones lapas un ziedi, gārsas lapas un dzinumi, ķērsas, paķērsas un nauduļa laksti un ziedi, savvaļas ķiploka laksti un sakneņi, kosas dzinumi, lazdas skaras, mazpurenītes un baltās pa­nātres ziedi, nātres, noragas, skābenes un zaķkāposta lapas, papardes dzinumi un sakneņi.

Salātu lapām un redīsiem Līga Reitere pievieno arī jaunās liepu, mārrutku un piparmētras lapiņas, aizdarot ar kefīru vai sulu. Salātu mērcei ar lauku krējumu vai pilsētas kefīru, svaigiem gurķiem vai kabačiem var sablendēt arī pa vienai ozollapai un pīlādžlapai, pa 2–3 vilkābeles un bērza lapām.

Pēc augu pazinējas domām, garšaugu pulverim ļoti piemēroti ir avotkreses laksti, gārsas lapas, klinšu noragas, ķērsas un paķērsas laksti un ziedi, savvaļas ķiploka laksti un sakneņi, nātres lapas, nauduļa laksti un ziedi, noragas lapas, pērkones lapas un ziedi, ganu plikstiņa laksti un priedes ziedputekšņi.

Augi jāvāc ziedēšanas laikā, lielākoties rīta pusē, kad tie visstiprāk smaržo. Vērts ielāgot arī Mēness fāzes: augošā vāc lakstus un ziedus, pilnā – augļus un sēklas, dilstošā – saknes.

Kaltētus uzglabā stikla traukos skapītī vai lina maisiņos plauktā, jo lins augu spēku notur ilgāk nekā papīra turza vai stikla burka. Pulverim piemērotāks ir tumši zils stikla trauks.

Vasara Latvijā ir īsa, toties dāsna – dārzā vienas pēc otrām gatavojas vitamīniem bagātas ogas – zemenes, ķirši, jāņogas, upenes u. c. Jūlijā, sasmēlušās sauli, zaļā krūmā sāk gozēties upeņogas.

Upenes, dēvētas arī par melnajām jāņogām un zustrenēm, ir daudzgadīgs ērkšķogu dzimtas krūms. Viena no upeņu lielākajām vērtībām ir augstais C vitamīna saturs. Šā vitamīna upenēs ir piecas reizes vairāk nekā zemenēs un piecas līdz astoņas reizes vairāk nekā citrusaugļos. 100 g upeņu satur 300% no dienā ieteicamās C vitamīna devas. Tas nozīmē, ka šīs ogas, bieži lietotas uzturā, labi palīdz saaukstēšanās gadījumos un uzlabo organisma spēju pretoties slimībām. Katram taču zināms, ka upeņu sula vai ievārījums, pievienots pie tējas, mazina drudzi un klepu.

Upenes bagātīgi satur antioksidantus – vitamīnus, minerālvielas un fermentus, kas palīdz aizsargāt organismu no brīvo radikāļu veidošanās. Antioksidanti uzlabo asinsriti, novērš trombu veidošanos, samazina holesterīna līmeni asinīs, kā arī pozitīvi ietekmē acu veselību, piemēram, samazinot kataraktas (acs lēcas apduļķojuma) simptomus. Savukārt antociāni, ko satur upenes, palīdz nogurušām acīm, piemēram, pēc ilga laika pie datora. Bet flavonoīdi stiprina sīko asinsvadu sieniņas, samazina to caurlaidību. Zinātnieku veiktie pētījumi liecina – pastāvīga upeņu iekļaušana ēdienkartē samazina neirodeģeneratīvo slimību, piemēram, Pārkinsona slimības, draudus. Upenes nomierinoši iedarbojas arī uz nervu sistēmu, uzlabo vielmaiņu, mazina migrēnas sāpes.

Upenes satur ne tikai C vitamīnu, bet arī B1, P, karotīnu, dzelzi, mikroelementus – mangānu, varu, hromu u. c., tādējādi stimulējot imūnsistēmu un cīnoties pret mazasinību. Komponenti, kas atrodami upenēs, labvēlīgi ietekmē arī nervu šūnas, līdz ar to kavējot novecošanās procesus. Pie šāda secinājuma nonākuši jaunzēlandiešu zinātnieki. Upeņu sula var novērst arī urīnceļu infekciju attīstību. Šīm ogām piemīt ne tikai pretiekaisuma, bet arī sviedrējošas, diurētiskas un pretcaurejas īpašības. Jāpatur gan prātā, ka upeņu ogas ieteicams baudīt tūlīt pēc novākšanas, jau pēc dažām stundām tās zaudē daļu vērtības.

Veselības stiprināšanai var izmantot ne tikai ogas, bet arī pumpurus, ziedus un lapas. No ogām iegūst sulu, gatavo tējas un uzlējumus. Lapu novārījumu tautas medicīnā lieto reimatisma ārstēšanai un kā diurētisku un sviedrējošu līdzekli. Lapas garšas uzlabošanai pievieno arī gurķu un sēņu marinādei. Bet no pumpuriem var gatavot ārstnieciskās vannas. Turklāt upenes ir arī vērtīgs izejmateriāls ķermeņa un sejas masku pagatavošanai. Ogu maska attīra, stimulē un balina ādu. Kundzēm gados piemērota upeņu un medus maska, kas kavē ādas novecošanās procesu. Īpaši upeņu maska ieteicama tām sievietēm, kurām ir sausa āda ar pigmentiem. Ogas saspiež vai samaļ, sajauc ar kefīru un klāj uz sejas.

Bet, pirms upenes ziežat uz sejas vai ķermeņa, pirms spiežat sulu un vārāt ievārījumu, piestājiet ik dienu pie krūma un apēdiet pa saujai svaigu ogu.

Upenes satur:

• C vitamīnu
• B1, B2, B6, P vitamīnu, karotīnu, dzelzi
• mikroelementus – mangānu, varu, hromu u. c.
• kalciju, fosforu, cinku
• antioksidantus, flavonoīdus, antociānus
• pantonēnskābes
• Pozitīvā iedarbība:
• vairo organisma spējas pretoties slimībām
• uzlabo asinsriti, novērš trombu veidošanos, samazina holesterīna līmeni asinīs
• pozitīvi ietekmē acu veselību
• samazina neirodeģeneratīvo slimību draudus
• nomierinoši iedarbojas uz nervu sistēmu
• kavē novecošanās procesus
• mazina iespēju iegūt urīnceļu infekcijas
• noderīgs skaistumkopšanas līdzeklis

Mēdz teikt, ka ārstniecības augi jāsavāc ziedēšanas laikā – līdz Jāņiem, bet skatos, ka pļavās un mežā joprojām daudz kas atrodams. Kādus ārstniecības augus vēl šovasar var paspēt savākt? Asnate Rīgā

Fitoterapeits Artūrs Tereško stāsta, ka ir vācamas  aveņu, kazeņu, lazdu un bērzu lapas, upes un lauka piparmētras, raudenes, ganu plikstiņi, kliņģerītes ziedi, citronmelisas, vībotnes, dzeltenās kaķpēdiņas, dzelzenes un rudzupuķes ziedi, virceles laksti, maura sūrenes, blusu sūrenes, sunīši, purva vārnkājas (par to visu sīkāk rakstīts fitoterapeita grāmatā “Dieva dārza ārstniecības augi” daļā, kas attiecas uz augustu).

“Tagad pilnos ziedos ir virši. Tiem griež galotnītes, jo tās labi ataug. Ja tās nogriež līdz zemei, ilgi jāgaida, līdz atjaunojas,” viņš pamāca. Tautas medicīnā virša ziedus un lakstus lieto kā nomierinošu līdzekli nervozitātes un bezmiega gadījumā. Virša lakstiem ir antibakteriālas īpašības, tāpēc tos lieto kuņģa iekaisuma, nieru un urīnpūšļa iekaisuma gadījumā, kā arī tad, ja ir saaukstēšanās, klepus un paaugstināta temperatūra. Ja gatavo novārījumu no lakstiem, tas noder tuberkulozes ārstēšanai. Kā miecējošu līdzekli to ar labiem panākumiem lieto dizentērijas un citu veidu enterokolītu gadījumā. Uzlējumu parasti gatavo, ņemot vienu ēdamkaroti lakstu (galotnīšu) un aplejot ar divām glāzēm karsta ūdens. Atstāj ievilkties siltā vietā vai apsedz un pēc pusstundas nokāš. Lieto pa 2/3 glāzes trīs reizes dienā pirms ēšanas. Savukārt virša lakstu pulveri ieteicams lietot ārīgi kapilārās asiņošanas apturēšanai, vienlaikus tas samazina sāpes. Vannas un lakstu apliekamie būs iedarbīgi radikulīta un reimatisku slimību gadījumā.

Pelašķi ir lieliski ārstniecības augi ar ļoti bagātu aktīvo vielu sastāvu un plašu lietošanas diapazonu. Pelašķa lakstu izvilkumu karstā ūdenī lieto traheīta un bronhīta gadījumā, arī kā līdzekli apetītes un gremošanas uzlabošanai, jaunajām māmiņām, lai vairotu piena daudzumu, ginekoloģiskā praksē cikla traucējumu un hipermenorejas mazināšanai, arī deguna un smaganu asiņošanas gadījumā. Pelašķa lakstu novārījums (jāvāra 15 minūtes) palīdz bronhiālās astmas un galvassāpju gadījumā, to izmanto arī nierakmeņu slimības ārstēšanai un profilaksei, ja ir nosliece uz nierakmeņu veidošanos.

“Savukārt lucerna ir populārs lopbarības augs, kas, izrādās, ir ļoti noderīgs arī cilvēkiem,” saka Artūrs Tereško. Viņš stāsta, ka ar mūsdienīgām spektra analīzes metodēm ir konstatēts: lucernas sastāvs ir ārkārtīgi bagātīgs – tas arī nosaka tik plašu bioloģiskās iedarbības loku. Lucernas laksti satur vairāk C vitamīna nekā citrons, tajos ir vēl virkne vitamīnu: B6, B2, B12, E, K, A, U. Piemēram, U vitamīns sargā kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu no čūlas slimības. Lucernā ievērojamā daudzumā atrasti arī organisma normālai vielmaiņai tik vajadzīgie minerāli kalcijs, dzelzs, varš, kālijs, silīcijs, fluors un cinks. Tie nepieciešami labai asinsradei, stipriem kauliem, labai redzei. Ir dati, ka lucernas lietošana aizkavē sirmu matu veidošanos un uzlabo ādas stāvokli. Turklāt lucerna satur bioloģiski aktīvas vielas – organiskās skābes, taukskābes, glicīnus, dipentaeritrītus (samazina holesterīna līmeni), augā atrod tādas retas vielas kā steroīdus, ēteriskās eļļas, alkaloīdus, asparagīnu, kumestrolu, fitoestrogēnus, fruktozi, melonskābi, miristīnskābi, saponīnus, stigmosterolu, fenolkarbonskābes, triakontanolu, aminoskābes, antociānus, karbohidrātus.

Kompleksi darbojoties, šīs vielas organismā pazemina holesterīna līmeni un aizkavē aterosklerozes veidošanos, diabēta slimniekiem samazina cukura līmeni asinīs, efektīvi mazina gan iekšējo, gan ārējo iekaisumu, palīdzot kuņģa čūlas, arī reimatisma izraisīto locītavu un muskuļu iekaisuma gadījumā, palīdz aizmirst par aizcietējumiem un sāpēm vēderā, kas radušās zarnu koliku un gremošanas mazspējas dēļ.

“Sausu lucernas pulveri, pievienojot ēdienam, var lietot līdz pat simt gramiem dienā. Var gatavot smūtijus, kokteiļus un visu, kas tik ienāk prātā. Kaut arī tas ir pārtikas produkts, tomēr sākumā tas jālieto uzmanīgi, mazākā daudzumā, lai organisms nesāktu brīnīties,” pamāca ārsts.

Lucernas sulu ieteicams lietot tad, ja ir mazasinība, novājinātiem cilvēkiem – pēc operācijām, smagām slimībām. Sulu lieto pa 30 gramiem trīs reizes dienā ēšanas laikā.

Ļoti vērtīgas ir diedzētās lucernas sēklas, iespējams, pat vērtīgākas par sulu. Parastā deva ir 50 grami dienā kā uzkoda pirms pamatēdiena.

Košais dārza ziediņš kliņģerīte jau sen pazīstams kā ļoti ārstniecisks augs ar stipru iedarbību. To senāk izmantoja pat dakteri, pirms operācijas izskalojot muti un mazgājot rokas, lai tās dezinficētu. Tieši pašlaik ir labākais laiks, lai ievāktu kliņģerīšu ziedus tējai, kas ziemā lieti noderēs.

Lai arī spilgti oranžās kliņģerītes ir viengadīgs augs, tas salīdzinoši īsajā laika periodā izaug 40-50 cm augstumā ar lapu rozeti un ziedstublāju. Kliņģerīšu ziedi mēdz būt tumši vai oranždzelteni un pat citrondzelteni, atkarībā no šķirnes, turklāt tie mēdz būt arī pildīti. Ārstniecībai gan derēs tikai visparastākās, vienkāršās kliņģerītes, kas auga jau mūsu vecmāmiņu dārzos.

Kliņģerīšu jeb ‘Canlendula officinalis’ ziedus plūc jūnijā un jūlijā, uzreiz pēc uzziedēšanas. Tie satur daudz ēterisko eļļu, karotinoīdu, organisko skābju, nedaudz alkaloīdu, rūgtvielu kalendēnu, miecvielas un daudz citu nozīmīgu vielu.

Preparātus un drogas, kuru sastāvā ir kliņģerītes vai to eļļa, var nopirkt gan aptiekās, gan kosmētikas veikalos, bet arī pats var pagatavot uzlējumu, kas noderēs dažādu kaišu ārstēšanai.

Uzlējuma pagatavošana. Ārīgai lietošanai ņem 3 ēdamkarotes (iekšķīgai – 2) sasmalcinātu kliņģerīšu ziedu uz vienu glāzi ūdens. Iekšķīgi lieto siltu, vienu līdz divas ēdamkarotes trīs līdz četras reizes dienā. Ar šādu šķidrumu var skalot arī sāpošu kaklu vai ārstēt nelielus bojājumus mutes gļotādā.

Uzlējumam ir pretiekaisuma un nomierinoša iedarbība, tāpēc to var izmantot kompresēm. Ar vates piciņu, kas samērcēts kliņģerīšu uzlējumā, var tīrīt seju, lai cīnītos ar pinnēm un akni.

Kliņģerīšu uzlējums uzlabo kuņģa darbību, palielinot skābes daudzumu kuņģī un fermentatīvo aktivitāti. Lieto arī kuņģa čūlas un divpadsmit pirkstu zarnas iekaisuma, gastrīta un žultsceļu iekaisuma gadījumā. Eksperimentāli pierādīts, ka tas labi palīdz šādu iekaisumu gadījumā, jo samazina distrofiskos bojājumus un veicina audu atjaunošanos. Kliņģerītes tējai piemīt arī nomierinoša iedarbība, tā nedaudz samazina asinsspiedienu, īpaši klimaksa laikā.

Tāpat kliņģerīšu uzlējuma kompreses var likt uz apdegumiem, grūti dzīstošām čūlām, iekaisušām vēnām.

Kliņģerītes izmanto arī ginekoloģijā iekaisumu ārstēšanā, piemēram, svecīšu veidā, kas nopērkamas aptiekā. Tāpat kliņģerīšu tēju var dzert menstruāciju traucējumu gadījumā.

Ievēro! Kliņģerītēm ir stipra iedarbība un to lietošanu neiesaka grūtniecēm, jo to sastāvā ir abortatīvas vielas.

Pārdozējot kliņģerītes preparātus, iestājas miegainība, samazinās muskuļu tonuss, un kustību precizitāte.

Materiāla tapšanā izmantota informācija no Daces Marcinkevičas grāmatas “Mājas aptieciņa. Augi un dabas veltes” un ārsta Edvarda Baha grāmatas “Dziedinošie augi”, kā arī “Fitoterapija.lv”.

Mīlēšanās ir brīnišķīga lieta, tomēr patiesa tuvība nav tikai ar to vien saistīta.

Pārgulēt jau mēs varam ar jebkuru, bet ir dažas kopīgi darāmas lietas, kas nostiprinās un padziļinās attiecības ar jūsu īsto cilvēku.

Piedāvājam vairākus padomus:

Kopīgi gatavojiet ēdienu

Tas ir brīnišķīgs veids, kā pārim satuvināties. Pavadiet dažas stundas kopā, tuvu viens otram. Neaizmirstiet ēdiena gatavošanos procesu papildināt ar pauzēm skūpstiem un dvēseliskām sarunām.

Atcerieties bērnību

Kad jūs kādam stāstat par savu bērnību – pārdzīvojumiem ģimenē, komiskiem atgadījumiem, saviem sapņiem un piedzīvojumiem, jūs atkailināt savu dvēseli. Tādā veidā jūs parādāt, ka nebaidāties sev tuvo cilvēku ielaist dziļākajās savas dvēseles dzīlēs. Ja esat viņam svarīgs, viņš to noteikti novērtēs.

Dalieties ar savām lielākajām kļūmēm

Katram no mums dzīvē gadījušās kļūdas un neveiklas situācijas, taču ne jau visiem mēs esam gatavi par to stāstīt. Tāpēc jebkura atklātība par jūsu dzīves neveiklākajām situācijām un pazemojumiem kļūs par jūsu kopīgo noslēpumu, kas var kļūt par ļoti noturīgu saistvielu ilgstošām attiecībām.

Skaidrojiet, kādēļ jūs viņu mīlat

Tas ne visiem viegli izdodas un ne uzreiz, bet ir tā vērts mēģināt. Tas jūs var tikai satuvināt, ja spēsiet sīkumos un atklāti runāt par to, kādēļ tieši šis cilvēks jums ir tik svarīgs. Gan jau arī viņš atvērsies, un tad jūs dzirdēsiet daudz patīkama par sevi.

Nebaidieties runāt par pagātni

Tas nav viegli un vienkārši, bet ir svarīgi izvērtēt, kādēļ beigušās jūsu iepriekšējās attiecības. Ja būsiet gatavi par to atklāti runāt, tad tas jau ir liels solis sperts tajā virzienā, ka jūs kaut ko tādu neatkārtosiet šajās attiecībās.

Pavadiet garu rītu gultā

Ļaujieties laiskumam un atslābinieties. Sajūtiet sevi un partneri esam ārpus laika – jums nekur nav jāsteidzas, nekas jūs negaida un jūs varat tā gulēt mūžīgi. Ēdiet vēlas un kaislīgas brokastis, runājiet un ļaujieties viens otram.

(Pēc ārzemju preses materiāliem)

Ārsts fitoterapeits ArtūrsTereško iesaka ārstniecības augus, kas mazina apetīti vai palīdz ātrāk izvadīt no organisma visu lieko. Viņš gan uzsver, ka nevajadzētu izcelt kādu produktu vai augu, jo nekas nedarbojas kā brīnumlīdzeklis.

Lai mīkstāks vēders

Fitoterapeits Artūrs Tereško uzsver – vispirms svarīgi būtu zināt, kāpēc cilvēkam rodas liekais svars, tikai pēc tam var spriest, kādi ārstniecības augi ieteicami. Varbūt pie vainas ir lēnīgs vairogdziedzeris, līdz ar to organismā izdalās mazāk enerģijas, cilvēks kļūst gausāks, arī kustībās, un liekās kalorijas nesadeg, bet svars vairojas. Bet varbūt aptaukošanos veicinājis II tipa diabēts, tātad vispirms vajadzētu noskaidrot cukura līmeni asinīs. Mēdz būt arī dažādi citi ar veselības problēmām saistīti svara pieaugšanas iemesli.

* Dažkārt dūšīgus cilvēkus nomoka bieži aizcietējumi. Tas nozīmē, ka organisms uzsūc, nogulsnē katru pēdējo uztura kripatiņu. Tādā gadījumā var noderēt augi, kas mīkstina, veicina vēdera izeju.

Stiprākais no tiem ir krūkļa miza. Ar šo drogu gan jārīkojas uzmanīgi – tējā jāliek pavisam nedaudz, vēl labāk mizas apliet ar ūdeni un kādu brīdi pakarsēt. Tējai var izmantot arī trīs vai četrus gadus vecu drogu, jo tā vairs nebūs tik jaudīga.
Maigāks līdzeklis ir saldenās pabērza melnās odziņas. Lai padarītu mīkstāku vēdera izeju, dienā var apēst 10 ogas, var no tām vārīt tēju.

Vēdera mīkstināšanā labi darbojas parastā vīrcele, tai piemīt arī pretiekaisuma īpašības. Gatavo kā tēju – ēdamkaroti drogas aplej ar glāzi karsta ūdens, atstāj, lai ievelkas. Līdzīgi palīdz arī kumelītes, tās gan jāgatavo ne pārāk stiprā koncentrācijā, citādi radīsies pretējs efekts.

Aizcietējuma gadījumā noderīgs ir ūdens, kurā glabātas brūklenes. Tas palīdz mīkstināt vēdera izeju, turklāt vienlaikus dod organismam enerģiju, tātad ir palīgs ceļā uz liekā svara samazināšanu.

Mazināt apetīti, dabūt slābu dūšu

Lai mazinātu apetīti, noder trejkrāsu vijolīte. Ēdamkaroti drogas aplej ar glāzi karsta ūdens, nostādina 10 minūtes, tad nokāš un dzer. Tomēr vajadzētu būt uzmanīgam – ja šādu tēju dzer lielākās devās, var pat mocīt slikta dūša.

Taču tievētājam noder arī nelaba dūša – tas nozīmē, ka ne visai gribēsies mieloties, apēdīs mazāk. Šādu nelāgumu rosina mugurenes sakne, no kā pagatavo tēju. Šo augu parasti var atrast līdzās maijpuķīšu audzēm. Vienai reizei pietiek ar vienu saknīti, to var mazliet pavārīt.

Lai aktivizētu vielmaiņu, to pastiprinātu, ņem talkā dumbrāju veronikas drogu, no kā vāra tēju.

Gremošanas veicināšanai, lai visi procesi notiktu straujāk, kā arī ēdiens labāk tiktu izmantots, ņem talkā dadža sakni, arī kalmes sakni. Ņem nelielu saujiņu, aplej ar ūdeni un pavāra, tad nokāš un dzer. Var salikt kopā abas saknes un gatavot tēju.
Nereti svara regulēšanai cits citam dod padomu izmantot līdzekļus ar urīndzenošām īpašībām. Dakteris Tereško gan neiesaka izmantot drogas ar šādu iedarbību, jo tā darām pāri savām nierēm: “Arī tām ir izturības robežas, šādi varam nierēm kaitēt.” Viņš uzskata, ka nevajag pārspīlēt arī ar ūdens dzeršanu, īpaši ziemā. Pārlieks ūdens daudzums lieki noslogo nieres.
Nereti iesaka pirms ēšanas izdzert glāzi ūdens, tad mazāk apēdīšot, apetīte mazināšoties. Uztura speciāliste tam nepiekrīt, jo ūdens tikai uz brīdi aizpilda kuņģi, taču tikpat ātri aiziet prom. Taču ir reizes, kad ūdens var pasargāt no lieku kaloriju uzņemšanas. Cilvēkam slāpst, bet tā vietā, lai padzertos ūdeni, viņš ķeras pie ābola vai cita sulīga augļa. Tādā reizē der uz brīdi apstāties un padomāt – vai tomēr tās nav slāpes. Un padzerties ūdeni.

Raksts no žurnāla “36,6°C” speciālizlaiduma “Gudras tievēšanas ceļvedis”

Kad raugāmies uz patiesi laimīgiem pāriem no malas, tad pieķeram sevi pie domas – kas gan ir viņu labo attiecību noslēpums?

Kad paši veidojam savas attiecības, vai pietiekami iedziļināmies un vērtējam, kāpēc ar mums notiek tieši tā, kā notiek?

Tomēr ir dažas pamatlietas, kas var kalpot par zināmu pārbaudes testu laimīgām attiecībām vai par paraugu, pēc kā vadīties, ja tomēr nejūtaties vēl pietiekami laimīgi savā savienībā.

Neizskaidrojieties citu cilvēku klātbūtnē!

Ja kaut kas starp jums atgadījies, nenoveliet vainu uzreiz uz savu partneri!

Nav prātīgi daudz apcerēt savas iepriekšējās kaislības un attiecības esošā partnera klātbūtnē!

Patiesi laimīgie nesavažo viens otru, jo pilnībā uzticas!

Nemēģiniet pāraudzināt par katru cenu vai padarīt par citu cilvēku!

Nesodiet viens otru par īstiem vai iedomātiem pārkāpumiem, izrunājiet un atrisiniet visas domstarpības bez soda sankcijām!

Neskaitiet, cik kurš izdarījis, jo viss, ko darāt, ir jūsu kopējai laimei un labklājībai!

(Pēc ārzemju preses materiāliem)

Latvijā vai katra dīķa malu rotā kalmes. Tās aug pat upju, ezeru krastos un grāvjos. Kalmju dzimtene ir Austrumāzija – Ķīna, Indija. Kad sākās mongoļu–tatāru sirojumi, karavīri katrā nākamajā ceļā esošajā ūdenstilpē metuši kalmju sakņu gabalus, lai tie attīrītu ūdeni un zirgi varētu padzerties, bet saknes gabaliņi turpinājuši augt un izplatīties – tāda ir leģenda.

Dizainiskais un lietderīgais augs

Kalmes izmanto telpu rotāšanai kā papildinājumu puķu pušķiem izskata un arī smaržas dēļ. Senajā latvju sētā sagrieztas vai veselas kalmju lapas izkaisīja pa tikko mazgātu grīdu, lai atbaidītu parazītkukaiņus. Kalmju sakneni senāk izbaroja arī govīm, lai mazinātu pienam rūgtu piegaršu.

Pie dīķiem kalmes izskatās ļoti dekoratīvi. Tās sasniedz 60–80 centimetru augstumu, zied baltiem, neciliem ziediņiem, pēc tam veidojas vālītes.

Uz veselību!

Kalmes satur askorbīnskābi, holīnu (B4 vitamīnu), fitoncīdus, aromātiskās rūgtvielas (ēteriskās eļļas un rūgto glikozīdu – akorīnu), miecvielas un citas, kopumā 36 sastāvdaļas.

Jau Senajā Grieķijā kalmes izmantoja acu slimību ārstēšanai. Tautas medicīnā kalmju sakneņus lieto kuņģa un zarnu trakta slimību, arī taisnās zarnas vēža, caurejas, anēmijas, žultspūšļa un nieru slimību ārstēšanai. Kalmes sakneņus kopā ar ingvera sakneņiem iesaka pret vēdera pūšanos. Tās nedaudz pazemina arteriālo asinsspiedienu un iedarbojas nomierinoši, tomēr paaugstina nomāktas nervu sistēmas tonusu, veicina svīšanu. Var lietot pret tūsku, parodontozi, zobu sāpēm. Ārīgi lieto peldēm podagras, rahīta, skrofulozes ārstēšanai, kā arī matu mazgāšanai un skalošanai, lai stiprinātu matu saknes. Kalmju pulveri lieto strutojošu brūču apkaisīšanai.

Sakneņu košļāšana palīdz atmest smēķēšanu – pēc tam, ja sāk smēķēt, rodas vemšanas reflekss.

Garšviela, kas ārstē

Viduslaikos kalmes pieskaitītas pie austrumu garšvielām. Sakneņu smarža spēcīga, aromātiska, nereti to pat salīdzina ar rožu smaržu, garša ir rūgti vircota. Kalmju sakneņu rūgtvielas pastiprina garšas receptoru kairinājumu un reflektoriski sekmē kuņģa sulas izdalīšanos. No sakneņiem gatavo tēju, novārījumu vai tinktūru un lieto kā aromātisku rūgtvielu ēstgribas rosināšanai.

Kalmes saknes nozīmi kulinārijā var salīdzināt ar lauru lapu nozīmi, savukārt iecukurota tā var aizstāt ingvera sakni, kanēli un muskatriekstu, kur vien tas iespējams. Vislabākā garša un smarža ir trīs gadus vecai kalmes saknei. Kā garšvielu var izmantot cepumu cepšanai, krēmu un pudiņu pagatavošanai. Retāk tiek izmantotas kalmju lapas. Tās galvenokārt liek salātos, lai bagātinātu ar ēteriskajām eļļām un citām derīgām vielām.

No saknes gatavo ēteriskās eļļas, kuras izmanto alkoholisko dzērienu aromatizēšanai, kā arī zivju konservu pagatavošanai.

Sakņu ievākšana un uzglabāšana

Kalmes sakneņus sāk ievākt vasaras beigās līdz pat vēlam rudenim vai arī to dara agri pavasarī. Pēc ievākšanas nogriež lapas, rūpīgi nomazgā, nosusina, izgriež bojātās vietas un sagriež 5–30 centimetru garos gabalos. Resnos sakneņus sagriež arī gareniski. Žāvē, izklājot plānā kārtā, 30–40 °C temperatūrā labi vēdināmā telpā. Var žāvēt arī mizotu sakneni, bet tad tiek zaudēta daļa ēterisko vielu. Par drogas gatavību var pārliecināties, kādu sakneni salaužot. Pareizi izžāvēts tas viegli lūst. Lūzuma vietai jābūt balti rozā krāsā ar dzeltenīgu vai zaļganu nokrāsu un graudainu struktūru.

Kaltētās saknes var samalt. Maļ arī svaigu sakni, pēc tam malumu izkaltē. Sakni salauž gabaliņos un pārlej ar degvīnu (40%), notur nedēļu, pēc tam nokāš. Vai arī ēdamkaroti kalmes saknes pulvera iejauc glāzē degvīna. Ar šādu stiprumiņu var skalot mutes dobumu, ja asiņo smaganas vai piemeties stomatīts. Izvilkumu spirtā var gatavot gan no pulvera, gan kalmes kumosiņiem. Saknes vai pulveri no tām uzglabā hermētiski noslēdzamā traukā sausā, vēsā vietā. Uzglabāšanas laiks – 1–2 gadi.

No pulvera gatavo novārījumu – ēdamkaroti aplej ar glāzi verdoša ūdens un vāra 10 minūtes, pēc tam 20 minūtes nostādina. Nokāš un lieto – šo daudzumu izdzer dienas laikā. Der pret sāpēm un spazmām, uzlabo kuņģa darbību, labvēlīgi ietekmē ēstgribu un attīra garšas kārpiņas.

Kalmes pulveris noderēs arī pirtī kā skrubis – to sajauc kopā ar sāli un medu. Pēc karsēšanās noberžas ar šo sajaukumu un pakarsējas pērtuvē vēlreiz. Pēc tam ar pirtsslotiņu iemasē miesā. Kalme labi attīra ādu, der pret svīšanu.

Nemēģināsim pašārstēties tikai ar zāļu tējām, lietosim tās profilaksei vai kā palīglīdzekli pēc konsultācijas ar ārstu, – to der ielāgot visiem, kuri grib pievērsties augu vākšanai. Augu zinātāja Lelde Muceniece iesaka neaizrauties ar lielu zāļu krājumu gādāšanu. Vienu konkrētu drogu tēju lieto kādu laiku (pāris nedēļu), un tad ieteicams procesu pārtraukt vai lietot citu augu drogu tēju ar līdzīgām ķīmiskajām īpašībām un iedarbību. Leldei Muceniecei patīk veidot dažādu zālīšu kokteiļus. Drogas viņa uzglabā papīra vai auduma maisiņos, stikla vai koka aizvākojamos traukos. Uzglabāšanas laiks – viens divi gadi.

Ko paņemt no pļavas 

Ložņu jeb baltais āboliņš (Trifolium repens) aug pļavās, mežos, dārzos. Droga – ziedu galviņas. Lieto pret klepu, paaugstinātu temperatūru saaukstēšanās gadījumos, ārīgi lieto pret audzējiem (vannas).

Pļavas jeb sarkanais āboliņš (Trifolium pratense) aug pļavās, laukos, mežmalās. Droga – izplaukuši āboliņa ziedi. Lieto kā diurētisku līdzekli, savelkošu un antiseptisku līdzekli, kā atklepošanas, arī pret mazasinību un organisma vispārēju vājumu, ārīgi lieto apdegumu un augoņu ārstēšanai, pret kaulu sāpēm un stīvumu.

Parastais biškrēsliņš (Tanaceum vulgare) plaši izplatīts augs visā Latvijas teritorijā, bet tiek pieskaitīts pie indīgajiem. Droga – ziedi, laksti, lapas. Ziedus ievāc ziedēšanas sākumā. Lieto pret cērmēm, spalīšiem, enterokolīta ārstēšanai un kā žultsdzinēju līdzekli. Lietot tikai ar ārsta ziņu. Ārīgi sulu izmanto sasprēgājušas roku ādas kopšanai.

Lielā ceļteka jeb ceļmallapas (Plantago major) aug pļavās, tīrumos, gar ceļmalām, pagalmos. Droga – lapas, sēklas. Tējas un uzlējumus lieto kā atkrēpošanas līdzekli augšējo elpceļu iekaisumu gadījumos. Auga sulu izmanto gastrītu, hroniska žultspūšļa iekaisuma gadījumos, arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā. Svaigu lapu sulu lieto kā brūces dziedinošu, pretiekaisuma līdzekli brūču un sasitumu ārstēšanai.

Dzeltenā ilzīte (Anthemis tinctoria) aug tīrumos, papuvēs. Droga – izplaukuši ziedu kurvīši. Lieto pret saaukstēšanos, menstruāciju traucējumiem, arī zarnu parazītu izdzīšanai.

Ārstniecības kliņģerīte (Calendula officinalis) tiek audzēta dārzos kā kultūraugs. Droga – ziedu kurvīši bez kāta. Lieto iekšķīgi žults sekrēcijas stimulēšanai, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas ārstēšanai. Ārīgi brūču dziedēšanai, čūlu un apdegumu ārstēšanai, mutes dobuma un rīkles skalošanai.

Smaržīgā jeb ārstniecības kumelīte (Chamomilla recutita). Šo augu meklē laukos, bet bieži to kultivē arī dārzos. Droga – kumelīšu ziedi. Ievāc pilnziedā, kad baltie mēlziedi stāv horizontāli. Lieto kā spazmolītisku, pretiekaisuma un antialerģisku līdzekli zarnu spazmu, gastrītu un kolītu gadījumos un kā žultsdzinēju līdzekli. Kā nomierinošu līdzekli pret nervozitāti, bezmiegu, migrēnu. Lieto mutes dobuma, rīkles skalošanai, ārīgi kompresēm, kad ir ādas iekaisumi, augoņi. Kāti derēs inhalācijām un vannām.

Īstā madara (Galium verum) aug norās, pakalnos, ceļmalās, mežos. Droga – madaru laksti. Lieto kā nomierinošu līdzekli epilepsijas, neirastēnijas, histērijas gadījumā, pret krampjiem, vēdergraizēm, kā diurētisku līdzekli pret tūskām, pret caureju. Ārīgi lieto brūču dziedināšanai.

Piecdaivu mātere (Leonurus quinquelobatus) aug grāvmalās, sausās upju krastmalās, vecu māju pagalmos, dārzos. Māteru lakstu galotnes ievāc ziedēšanas sākumā. Lieto kā nomierinošu līdzekli pret uzbudinājumu, sirds neirožu, hipertonijas un stenokardijas ārstēšanai. Arī kā pretinfekciozu līdzekli, piemēram, gripas gadījumā. Māteru preparātu iedarbība līdzīga baldriāna preparātiem.

Lielā nātre (Urtica dioica) saukta arī dzeltene, garā nātre – šī grūti iznīcināmā nezāle aug visur. Ievāc ziedošu augu lapas. Lapu tējas un uzlējumu lieto plaušu, nieru, dzemdes, hemoroīdu un zarnu asiņošanas apturēšanai un avitaminozes ārstēšanai. Palielina eritrocītu un hemoglobīna daudzumu asinīs. Veicina cukura līmeņa un lipīdu samazināšanos asinīs.

Ārīgi lieto varikozu vēnu hronisku čūlu ārstēšanai.

Parastais pelašķis (Achillea millefolium) aug sausās pļavās, mežmalās un citur. Droga – laksti, ziedi, lapas. Pelašķiem piemīt pretmikrobiāla iedarbība. Auga sulu lieto iekšējās asiņošanas apturēšanai, jo tā sekmē ātru asins sarecēšanu un nerada trombozes, kā arī kuņģa, zarnu iekaisuma un aknu ārstēšanai, ēstgribas un kuņģa sekrēcijas veicināšanai. Ārīgi lieto brūču, izsitumu, asiņojošu hemoroīdu ārstēšanai (svaigas saberztas lapas, kompreses), organisma vispārējai spēcināšanai (vannas), sejas ādas kopšanai un mutes dobuma skalošanai gļotādu iekaisuma gadījumā. Ilgstoši un lielās devās lietojot, var rasties ādas izsitumi un galvas reiboņi.

Piparmētra (Mentha x piperita) aug gandrīz katrā dārzā, tai ir neskaitāmas šķirnes. Tēja vai uzlējums ir ļoti aromātisks un garšīgs, tas vienlīdz labi noder gremošanas traucējumu novēršanai, pret vemšanu, sekmē žults sekrēciju.

Parastā pīpene jeb margrietiņa (Leucanthemum vulgare) – tās pašas, ar kurām mēdzam zīlēt “mīl, nemīl”. Aug pļavās, laukos. Droga – ziedkopas un laksti. Tautas medicīnā lieto saaukstēšanās gadījumos, pret drudzi, klepu, galvas, krūšu un vēdera sāpēm, arī elpas trūkuma gadījumos, iekšķīgu brūču ārstēšanai. Tēja īpaši noderīga bērniem, kuriem ir nakts enurēze. Ārīgi lieto acu slimību gadījumos, arī pret dažādām ādas slimībām: čūlām, ēdēm, izsitumiem.

Parastais rasaskrēsliņš jeb raspodiņš (Alchemilla vulgaris) aug pļavās, laukos, mežmalās. Droga – ziedoši laksti. Šis augs tautā tiek saukts arī par sievu zāli, jo tēja regulē menstruālo ciklu, bet grūtniecības beigās palīdz dzemdei sagatavoties dzemdībām, kā arī samazina pēcdzemdību sāpes. Tēja tiek lietota arī piena sekrēcijas veicināšanai. Lieto kā diurētisku līdzekli, atklepošans līdzekli saaukstēšanās gadījumos, pret drudzi, locītavu sāpēm, pret artēriju sklerozi, pret asiņošanu, caureju. Tas der kā asinstīrītājs un pret dažādām ādas slimībām. Ārīgi lieto sejas mazgāšanai, kā kompreses acu iekaisumu gadījumos, arī apdegumu dziedināšanai.

Parastā raudene (Origanum vulgare) – bieži sastopams gan mežu izcirtumos un pļavās, gan upju krastos un dārzos. Lakstu uzlējumu lieto kuņģa un zarnu slimību ārstēšanai, ēstgribas un gremošanas uzlabošanai, lieto arī kā žultsdzinēju, atklepošanas, diurētisku un sviedrējošu līdzekli. Lieto pret bezmiegu un nervu uzbudinājumiem. Ārīgi izmanto aromātiskām vannām un kompresēm pret sāpēm, furunkulozes ārstēšanai, mutes dobuma skalošanai, reimatisma, diatēzes ārstēšanai.

Rudzupuķe (Centaurea cyanus) – medicīnā lieto tikai zilos mēlziedus, kurus ievāc, kad tie pilnībā izplaukuši, bet ne pārziedējuši. Lieto kā diurētisku un žultsdzinēju līdzekli, arī kā sviedrēšanas un pretdrudža līdzekli. Ārīgi lieto acu kompresēm iekaisumu ārstēšanai.

Godži, maka, noni, moringa, čia… Šos superfūdus, izcilos dabas produktus, visbiežāk redz ekoveikalu plauktos, bet pārdod arī citos veikalos un aptiekās. Augi, no kā iegūst šos superproduktus, atrodami nevis Latvijā, bet gan tālās zemēs, tos pazinuši un lietojuši jau acteki, senie maiji vai vismaz Tibetas klosteru iemītnieki. Mūsdienās tos slavē kā īpašu veselīgus, piedēvē gluži vai brīnumainas spējas. Un ja nu tiem mēģinātu sameklēt latvisku alternatīvu?

Superfood – brīnumaugu apzīmējums mārketingā. Medicīnā un farmācijā to neizmanto.

Augu pazinēja un farmācijas doktore Vija Eniņa ir ar mieru palūkoties citām acīm uz vairākiem brīnumproduktiem. Lai eksperiments izdotos pilnīgāks, viņa pagaršo godži ogas, savukārt es ķeros pie noni sulas.

“Vispirms pamanīju, ka vairākumam šo dabas produktu ir ļoti agresīvs mārketings, reklāma. To gan var saprast. Varbūt produkts ir gana vērtīgs, bet, ja tam jākonkurē ar daudziem citiem līdzīgiem, jācenšas uzsvērt kaut ko īpašu. Diemžēl līdz ar to rodas pārspīlējumi, pat aplamības,” uzsver Vija Eniņa.

Pētot, kādas ziņas atrodamas par katru no šiem augiem, viņa ievērojusi vēl vienu niansi – internetā un preses izdevumu slejās tiek pārrakstītas vienas un tās pašas neprecizitātes, turpinot tās laist tautās.

Lai uzzinātu objektīvu informāciju, der izmantot starptautiskās datubāzes, ņemt vērā nopietnu pētījumu rezultātus, ja tādi notikuši. Pirmais ceļa stabiņš ir auga latīniskais nosaukums, tas meklējumos jāpatur kā vadmotīvs. Piemēram, kādā rakstā bārbele bija nodēvēta par barbarisu, kas ir aplams atvasinājums no krievu valodas. Vai arī kāda auga aprakstā minēts, ka tas satur A vitamīnu. Tas nav iespējams, jo augos ir provitamīns karotīns, kas mūsu organismā fermentu ietekmē var pārvērsties A vitamīnā.

Un vēl – šķiet, produktu izplatītāji pamanījuši, ka patlaban Latvijā stipri palielinājusies interese par superfūdiem – produktiem izcilniekiem, tāpēc tiek prasīta visai augsta cena. Šķiet, tieši tas kļuvis par apliecinājumu vērtīgumam – ja dārgi, tātad labi!

Godži ogas Lycium barbarum

“Nu ļoti slavenas, bez tām pat maizi nevar izcept!” pajoko Vija Eniņa. Godži ogas dēvē arī par Tibetas bārbelēm. Tās aug līcijas krūmā, šis augs pieder pie nakteņu dzimtas. No nakteņiem tagad daudzi piesargās, pat atsakās ēst tomātus un kartupeļus. Bet godži un inku ogas, kas arī ietilpst nakteņu dzimtā, slavina vien. Kāpēc ārzemju nakteņi ir labāki nekā mūsējie?!

No produkta izplatītāju apraksta. “Savu popularitāti godži ieguva, pateicoties unikāliem polisaharīdiem LBP-1, LBP-2, LBP-3, LBP-4. Tie programmē mūsu organisma šūnas, noskaņojot uz veselību.”

Vija Eniņa pētījusi, ko šie burti nozīmē. Kādā aprakstā parādījies – Lycium barbarum polisaharīdi. Kļuvis skaidrs, ka LBP ir vien cukuru polimēri, ko satur tieši šīs ogas. “To, ka polisaharīdi ir labi, mūsdienās zinām. Piemēram, auzas satur vienus no tiem – bēta glikānus, kas ir efektīvi pret audzēju metastāzēm, ļauj organismam labāk atveseļoties pēc staru un ķīmijas terapijas. Latvijas zinātnieki bēta glikānus pratuši izmantot, izveidojot pretvēža preparātu.”

Diemžēl netiek pateikts, kas tik vērtīgs tieši godži ogās esošajos polisaharīdos.

No produkta izplatītāju apraksta. “Godži ogās ir 500 reižu vairāk C vitamīna nekā apelsīnā. Otra tāda auga pasaulē nav.”

Vija Eniņa uzsver – vērts ielūkoties skaitļos, tie ir visprecīzākie. 100 g apelsīnu satur 60 mg C vitamīna, tikpat daudz žāvētu godži ogu – 69 mg. Tātad tikai nedaudz vairāk. Svaigas godži patiešām satur ļoti daudz C vitamīna, bet žāvējot tas noārdās. Šajās ogās ir enzīms, ferments, kas, ogām žūstot, noārda C vitamīnu.

Informācija par godži ogām ir ļoti bagātīga, tomēr nav precīza. Nav klīnisko pētījumu, kas apliecinātu, ka šīs ogas tiešām ir tik vērtīgas. Produkta izplatītāji akcentē, ka godži piemīt pretvēža aktivitāte. Amerikā un Kanādā ir veikti daži pētījumi ar dzīvniekiem, tomēr šāds efekts nav apstiprināts. Taču, ja ļoti garšo, godži var ēst. Tomēr ne katrs un lielos daudzumos tās var baudīt. Pētnieki noskaidrojuši, ka risks rodas tiem, kuri vienlaikus ar godži ogām lieto medikamentu, kas šķidrina asinis, – tas var pastiprināt šo zāļu iedarbību, var sākties asiņošana. Līdzīgi jāuzmanās, lietojot diabēta ārstēšanai paredzētos medikamentus.

Kas Latvijā? Mums ir daudz lielisku ogu: upenes, dzērvenes, brūklenes, pīlādži, smiltsērkšķi… Izpētīts, ka ziemeļu reģionā, kur mītam arī mēs, ogās ir vairāk vitamīnu. Tie ir ogas aizsargsistēma, ļauj saglabāt šūnu dzīvotspēju. Piemēram, dzērvenes nobriest visu garo rudens periodu un ir tikpat vērtīgas vēl pavasarī.

Daudz vairāk C vitamīna nekā godži ogās ir gan mūsu pašu upenēs (100 g – 177 mg), gan smiltsērkšķos (100 g – 250 mg). Turklāt, piemēram, upenēs nav fermenta, kas noārdītu C vitamīnu, tāpēc vērtību nezaudē ne žāvētas, ne saldētas ogas.

Kvinoja Chenopodium quinoa

Plaši daudzinātas sēkliņas no auga, kas sastopams Andu kalnu reģionā. Sēklas veidojas čemuros, augs ir radniecīgs spinātiem un bietēm. Vēl to dēvē par pseidograudaugu. Īstie graudaugi ir graudzāles – auzas, mieži, kvieši, rudzi, rīsi, kukurūza un prosa. Kvinojā nav glutēna – tas ir būtiski, ja kāds sirgst, piemēram, ar celiakiju. Ir bagāts omega-3 taukskābju sastāvs, satur gana daudz olbaltumvielu. Kvinoja ir laba, lai dažādotu uzturu.

Kas Latvijā? Tikpat vērtīgi ir griķi, arī tajos nav glutēna. Griķi tāpat ir pseidograudaugi. Atšķirība gan ir cenā: 500 gramu bioloģiski audzētu griķu maksā 1,79 eiro, tikpat daudz biokvinojas – aptuveni 10 eiro.

Amaranta sēklas Amaranthus retroflexus

Amarantu dzimtas krūmveida augs. Pseidograudaugs. Līdzīgi kā kvinoja, nesatur glutēnu. Var noderēt ēdienkartes dažādošanai, sēklas ir visai vērtīgas. Taču daudz vairāk slavināma ir no sēklām iegūtā amaranta eļļa. Tā satur divus savienojumus, kas ir pietiekami labi izpētīti, atzīti par labvēlīgiem veselībai.

Lunasīns ir polipeptīds, daudzu aminoskābju apvienojums, kam konstatēta pretiekaisuma un pretaudzēju iedarbība. Starp citu, tas atrasts arī sojas eļļā.

Otrs savienojums, ko satur amaranta eļļa, – skvalēns. Tas atrasts arī, piemēram, haizivs aknās. Tā kā haizivij nav peldpūšļa, skvalēns lielajai būtnei palīdz peldēt, jo veido viegli eļļainu šķidrumu. Vēl skvalēns palīdz bagātināt šūnas ar skābekli un to aktīvāk izmantot, līdz ar to haizivij vieglāk uzturēties lielā dziļumā.

Tomēr skvalēnam ir arī cita, ne tik pozitīva iedarbība. Tas ir holesterīna biosintēzes priekštecis, tātad, nonākot cilvēka organismā, var veidoties papildu holesterīns. Pirms lieto amaranta eļļu, der apsvērt visus aspektus.

Čia sēklas Salvia hispanica

Viena no salviju sugām, tās dzimtene ir Centrālamerika un Dienvidamerika. Mēs vairāk zinām ārstniecības salviju un mirdzošo salviju, kas ir krāšņumaugs. Čia auglītī, sīkā riekstiņā, atrodas sēkliņas. Tās satur visai daudz omega-3 un omega-6 taukskābju, tāpēc varētu būt veselībai noderīgas. Enerģētiski ļoti bagāts produkts: 100 gramos sēklu ir 440 kilokaloriju. Tajās ir tauki, taukskābes līdzīgi kā jebkurās citās sēkliņās.

Sēklu apvalciņos ir gļotvielas (nevis želejas, kā aplam rakstīts čia reklāmas tekstos). Tas tāpēc, ka sēkliņu no augsnes var viegli aizpūst vējš. Gļotvielas tam neļauj notikt – noķerot augsnē pat vismazāko mitrumiņu, sēkla var piebriest un nostiprināties augsnē, lai vēlāk sāktu dīgt. Viens no aspektiem, kāpēc derētu lietot čia sēklas, – tās palīdz attīrīt organismu. Stimulē zarnu trakta darbību. Gļotvielas uzbriest, saista toksiskos produktus, kas izveidojušies cilvēka organismā, un palīdz no tiem vieglāk atbrīvoties. Tomēr jāatceras: izmantojot čia sēkliņas, jāuzņem arī gana daudz šķidruma.

Kas Latvijā? Mūsu pašu labās linsēklas. To iedarbība ir līdzīga, gļotvielu gan nedaudz mazāk. Toties cenā ir ievērojama atšķirība. Latvijā audzētas un nesmalcinātas linsēklas maksā no 3,56 līdz 8,60 (bioloģiski audzētas) eiro, bet čia sēklas – vidēji 30 eiro kilogramā.

Noni sula

Iegūta no Morinda citrifolia koka augļiem, kas līdzinās prāviem grubuļainiem bumbuļiem. Šis koks aug Taiti salās, tā dēvētajos lietusmežos, Klusā okeāna dienvidos. Noni sula tiek piedāvāta kā superlīdzeklis, kas palīdz pret ikvienu saslimšanu.

No produkta izplatītāju apraksta. “Pie saslimšanām noni sula palīdz 80 gadījumos no 100. Starp 500 testētiem produktiem šī sula visefektīvāk bremzē vēža šūnu attīstību. Noni sulas ietekmē ķermenis burtiski atžirgst. Šūnas sāk darīt to, kas visvairāk nepieciešams. Ja sakrājās sārņi – tos izvada. Imūnsistēma snauda? Tā aktivizējas. Hormonu armija apjukusi un traucē menstruālo ciklu? Visi ierindā un – soļos marš!”

Augu zinātāja smaida vien: varbūt nākotnē noni sula sevi tiešām pierādīs, kā te saslavēts, bet pagaidām ir pārlieku maz objektīvas informācijas.

Augā esot atrasts alkoloīda priekštecis prokseronīns, kas cilvēka organismā pārveidojas par kseronīnu, nodrošinot pareizu šūnas struktūru un darbību. Prokseronīnam piemītot, piemēram, pretaudzēju un imunitāti stiprinoša iedarbība.

“Alkoloīdus kādreiz pamatīgi studēju, bet par šo atradu ļoti maz informācijas. Ja ir pētījumi, tie veikti šaurā apjomā, nav plaši zināmi. Grūti kaut ko pamatotu teikt.

Medline datubāzē gan minēts pētījums par noni sulas ne visai labvēlīgo mijiedarbību ar medikamentiem – asinsspiediena pazeminātājiem, kā arī atrodama norāde par iespējamiem aknu un nieru bojājumiem, ja lieto pārlieku daudz sulas. Tātad nemaz tik nekaitīga nav, kā teikts produkta reklāmā: “Iesakāma arī grūtniecēm un jebkura vecuma bērniem.” Vēl minēts, piemēram, savienojums resveratrols. Tas patiesi pamodina cilvēka dzīvildzes gēnu, liek tam darboties organismā. Tomēr šie mehānismi ir visai smalki, turklāt maz pētīti.

Pats auglis ir sulīgs, tam ir plāns apvalks un daudz sīku sēkliņu. Visai unikāls, jo ilgstoši saglabā dzīvības procesus, piemēram, var ilgi peldēt okeānā, bet, izskalots uz augsnes, sāk dīgt un augt.

“Neesmu gan bijusi šajās tālajās salās, bet, cik noprotu pēc pieejamās informācijas, augsne ir vulkāniska, tajā ir daudz pelnu, tātad minerālvielu saturs varētu būt augsts. Šis koks acīmredzot aug visai nelielā reģionā. Vai gan iespējams saražot tik daudz sulas, lai apgādātu visu pasauli? Ja koku audzē citur, tā augļiem būs pavisam cita vērtība. Vēl radās pārdomas – sula laikam nav pārāk garda, jo parasti tai pievieno gandrīz trešdaļu citas sulas,” piebilst Vija Eniņa.

Pārbaudīju: noni sula iedzerama bez lielas nepatikas, tomēr pēcgarša nav tīkama, vairāk nekārojas.

Kas Latvijā? Gana labu efektu veselībai varam panākt, spiežot sulas no vietējiem dārzeņiem, augļiem un zaļumiem. Tas ir daudz lētāk un pieejamāk, salīdzinot ar noni. Ja vien neslinkojam un padarbojamies ar sulu spiedi…

Makas pulveris Lepidium meyenii

Sakņaugs, kas aug kalnu apvidos Peru, Latīņamerikā. Redīsa radinieks. Otra suga šajā ģintī ir Lepidium sativum – kressalāti.

Makas sakne ir līdzīga rutkam, tikai saldi patīkama. Saldumu saglabā arī žāvētā veidā, turklāt vairākus gadus pēc izkaltēšanas. To mēdz dēvēt arī par Peru žeņšeņu, tam ir spēcīgas tonizējošas īpašības. Lieto uzturā, lai atjaunotu enerģiju un palielinātu fizisko izturību. Maka veicinot seksuālās spējas. Aprakstos tiek izcelti taukskābju amīdi, tā dēvētie makamīdi.

Vēl makas saknē atrodami savienojumi, kas raksturīgi visiem krustziežu dzimtas augiem. Tie ir glikozinolāti, sēru saturoši savienojumi ar izteikti kairinošu iedarbību. Tāpat uzlabo asinsriti, stimulē visu organismu.

Vija Eniņa uzsver, ka nav izdevies atrast pētījumus par šo augu. Taču, ja palīdz, lai ēd uz veselību!

Kas Latvijā? Redīsa, rutka un mārrutka labumi varētu būt līdzīgi. Arī mūsu pašu galviņkāposts – tajā ir arī sulfarafāns, viens no sēra aktīvajiem savienojumiem, kam pierādītas pretaudzēju īpašības. “Kāpēc vajag to maku, ja gadsimtiem esam pārtikuši no rutkiem, redīsiem, kāpostiem, kāļiem. Labi ir arī brokoļi un kolrābji. Tā ir liela dažādība, bet makas sakne – tikai viena.”

Interesanti un svarīgi

Vienam un tam pašam augam var būt atšķirīgs ķīmiskais sastāvs atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem un augšanas vietas. Augstkalnu apgabalos, skarbākos apstākļos vērtīgās vielas ir lielākā koncentrācijā.

Augs neko neveido cilvēka labumam, kā daudzi iedomājas. Visu, ko augs uzkrāj šūnās, tas rada savām vajadzībām kā nepieciešamās aizsargvielas. Piemēram, kartupelim nākamajā pavasarī jādod spēks vēl vienai paaudzei, tāpēc tajā veidojas askorbīnskābe, kas ir šūnu sargs. Tā neļauj šūnām aiziet bojā un ziemā kartupelim nonīkt pagrabā. Līdzko sāk veidoties brīvie radikāļi, askorbīnskābe palīdz tos padarīt nekaitīgus.

36,6 konsultante VIJA ENIŅA, farmācijas doktore, augu pazinēja

“Jo jutīgāk dzīvoju, jo visam rodas lieliskāka garša,” saka vēdiskā astroloģe un hennas meistare Inese Dāvidsone.

Sēžam Jūrmalas dārzā līdzās Ineses ģimenes mājai. Viņa cienā ar tēju un pašceptu vegānisko kūku, kas garšo apbrīnojami labi. Ir darba diena, jaunākais dēls ir bērnudārzā, vecākais – vēl skolā, vīrs ir darbā. Turpat netālu auklīte pastaigājas ar mazo meitiņu. Ir rāma un vasarīga sajūta. Inese sajūsmināta rāda uz solu dārza malā – re, cik cēli sēž zirneklītis pašā tīkla centrā. Mūsu sarunā viņa stāsta par uzdrīkstēšanos dzīvot saskaņā ar savām izvēlēm, mudina īstenot sapņus. Atklāj patiesību par vibrācijām, kas saista sievieti un vīrieti.

Žurnāla numura temats vēsta par to, kā atmodināt savu seksualitāti. Nenoliedzami, vasaras sajūtas ir intīmākas, dabai tuvākas. Vai vēdiskā astroloģija, kas ir viens no taviem darbošanās lauciņiem, arī ņem vērā gadalaikus?

Vēdiskajā kultūrā dabas cikli cieši saistīti ar cilvēka iekšējiem cikliem. Dzīvojot pilsētā, cilvēks bieži sāk nodalīt sevi no dabas, neņem vērā ne diennakts laikus, ne klimatiskos apstākļus, ne Mēness fāzes. Nav brīnums, ka nākas sūroties par enerģijas un spēka izsīkumu.

Jo vairāk iekļaujies dabā – domāšanā, uzturā, dzīvesveidā –, jo vairāk iekļūsti tajā plūdumā, kas veido harmonisku dzīvi. Viss veicas vieglāk.

Ko pati dari vasarā, kas tavai vasarai piedien?

Ķeru aiz astes brīžus, kad iespējams dzīvot mazliet lēnāk. Vasarā gribas visu izbaudīt – garšīgu ēdienu, satikšanās prieku, ūdeni. Pa zemi padzīvoties. Lai ķermenis pieslēdzas dabai, visam dabiskajam. Reizēm vakaros mazajai meitiņai ļauju pabūt plikiņai, lai paņurcās pa gultu, un viņas sejiņā redzu, kā mazā izbauda, ka viss ķermenis sajūt pieskārienus. Viņa piepeši atklāj savu nabiņu, pieskaras ādai…

Cilvēkiem ļoti trūkst saskares ar savu ķermeni. Taču, jo vairāk miesiskajai baudai ļauj kļūt par labsajūtas pamatu, jo labāk mazinās pretestības un ierobežojumi, turklāt itin visās jomās.

Mūsdienās fiziskais tuvums daudziem šķiet biedējošs. Apskaušanās, ļoti tuva sēdēšana šķiet pat dīvaina, it kā neērti jūtas. Lielāks kļuvis attālums, kādā atrodamies cits no cita, vairākums pārvietojas mašīnās, neiet, rokās saķērušies. Taču miesiskā sajūta veicina saslēgšanos ar Visumu, ar visu lielo kopību, par ko runā arī vēdiskā astroloģija.

Ar ko vēdiskā astroloģija atšķiras no Latvijā plašāk zināmās astroloģijas?

Tā pēta visu plašā cēloņu un seku sakarību ķēdē, ņem vērā iepriekšējās dzīves. Šādā griezumā atrod cēloņus sekām, kas rodas cilvēka ikdienā tieši šobrīd.

Vēdiskā astroloģija ņem vērā arī divas ēnu planētas, Mēness mezgla planētas, kas ietver individuālo karmu, likteni un kas saistās gan ar talantiem, gan ilūzijām. Vairākumam tieši par šo sadaļu ir vislielākās neskaidrības, taču nereti tā ir visinteresantākā izpētei.

Tāpat kā Rietumu astroloģijā, arī šajā katram veido individuālo karti, pamatojoties uz dzimšanas dienu, mēnesi, gadalaiku un vietu. Jau bērnam piedzimstot, var redzēt, piemēram, cik laba būs viņa izglītība, vai partneris būs situēts, kādi būs vēlamie uztura principi, manieres. Tendences ir ieliktas, bet ne vienmēr cilvēks izvēlas īstos ceļus.

Man patīk, ka vēdiskā astroloģija ir praktiska. Tā piedāvā instrumentus, kas ļauj izprast arī ikdienišķos notikumus un sakarības, līdz ar to cilvēks spēj dzīvot apzinātāk, darīt visu daudz produktīvāk. Allaž varam plānot labvēlīgu laiku kādam notikumam, jo katrs rezultāts ietverts tā sākumā. Varam izvēlēties labu brīdi laulībām, uzņēmumu dibināšanai, svarīgiem pirkumiem.

Vēdiskā astroloģija, tāpat kā joga, nav piesaistīta nevienai reliģijai. Tās pamatā ir astronomija un fizika, man kā akadēmiski domājošam ļautiņam ir svarīgi, lai visa pamatā ir zināšanas.

Kāpēc sāki nodarboties ar astroloģiju? Ieguvi labu izglītību filozofijā un ekonomikā, būtu likumsakarīgi iedziļināties šajās jomās.

Gaidot otro bērnu, es regulāri jogoju. Vēdisko astroloģiju izvēlējos jogas skolotājas ietekmē, kura šo mācību bija studējusi 20 gadus. Skolotājai mūžīgi vaicāju neskaidro, kas notika manā dzīvē, un viņa to atklāja ar sanskrita planētu raksturojumiem, ar vēdisko astroloģiju. Neko daudz nesapratu, taču viņas teiktais nereti pamudināja mainīt skatpunktu, rīkoties citādi. Un allaž tā izrādījās pareizā izvēle. Es brīnījos – kā var kaut kas būt tik precīzs, tik īsts, tik patiess!

Sāku palēnām apgūt šīs mācības pamatus. Vēlāk astroloģiski ieraudzīju, ka šādi aizmetņi man likti piedzimstot, tāpēc es visu tik labi varēju apgūt, saprast.

Mans pirmais nosacījums, konsultējot cilvēkus, ir šāds: man pašai jādzīvo kvalitatīvi, jābūt priecīgai, apmierinātai ar dzīvi. Tikai tad var rasties vērtīgs rezultāts citiem. Tas ir tāpat, kā gatavojot ēst, – ja esi kašķīga, īgna, labāk virtuvē neiet, jo no šādas maltītes nevienam nebūs labuma. Arī ēdiens taču ir enerģija.

Vai ar hennu sāki zīmēt saistībā ar vēdisko astroloģiju?

Nē. Ar hennu aizrāvos negaidīti, tas neatbilda manam akadēmiskajam plānam. Pirms aptuveni četriem gadiem ar draudzeni bijām Āfrikā, piedalījāmies jogas retrītā. Redzēju daudzas sievietes, kuras bija greznojušās ar hennas zīmējumiem. Piepeši ienāca prātā – ja es pamēģinātu zīmēt ar hennu? Draudzene atbalstīja manu ideju. Atbraucu mājās, sajaucu hennas pulveri ar ūdeni un ar zobu bakstāmo kaut ko zīmēju, vilku uz ādas. Biju tik sajūsmināta, ka āda ietonējās!

Tā soli pa solim sāku apgūt šo mākslu. Tobrīd Latvijā ar hennu neviens nopietni nenodarbojās. Pati arī gatavoju hennas pastu, jo man vienmēr vajag viskvalitatīvāko rezultātu. Pasta top no hennas lapu pulvera, pievienojot svaigi spiestu citrona sulu, savārītu melno tēju, melnos piparus un kanēļa standziņu. Klāt vēl pūdercukurs un dabiskas ēteriskās eļļas. Pastu gatavo ilgi, 24 stundas.

Hennas zīmēšana ir meditācija gan man, gan cilvēkam, kuram gleznoju.

Lasīju tavu teikto, ka hennas zīmējums var enerģētiski mainīt cilvēku.

Ir vairāki iemesli, kāpēc henna pa īstam iedarbojas. Vispirms tās ir hennas pastai pievienotās ēteriskās eļļas, kas ir enerģētiski jaudīgas, spēj ietekmēt mentālajā plānā, sakustināt smalkās vibrācijas. Es izmantoju lavandas, tējaskoka un ģerānijas ēterisko eļļu. Šāda kombinācija cilvēku gan nomierina, gan uzmundrina, turklāt ģerānija veicina dzemdes aktivitāti, kas daudzām sievietēm mēdz klusi dusēt uz lauriem. Šā iemesla dēļ ar hennu nedrīkst zīmēt grūtniecei pirmajā trimestrī un maziem bērniem līdz divu gadu vecumam.

Pārvaldot vēdiskās astroloģijas zināšanas, hennas zīmējumi var nest labumu, jo iedarbojas simboli, kas ietverti zīmējumos. Tā ir kā kompensācija planētu enerģētikai, it kā godina planētas, un tās spēj mainīt savas vibrācijas pret šo cilvēku vai notikumiem viņa dzīvē. To var iedomāties kā enerģijas staru, kas nāk, tad sastopas ar zīmējumā ietverto un tālāk staro jau citāds. Līdzīga iedarbība ir mantrām un jantrām, mantru ģeometriskajiem kodiem.

Cilvēks izsaka vēlmi, un atbilstoši tai es veidoju zīmējumu. Izdodas! Turklāt piepildās ļoti konkrētas vēlmes, piemēram, veiksmīgi pārdot garāžu. Cilvēki paši grib man pavēstīt, cik brīnumaini viss noticis. Šie stāsti savukārt iedvesmo mani.

Esmu izveidojusi piecas mandalas – veselībai, mīlestībai, veiksmei, izaicinājumam un attiecībām. Visas konstruēju atkarībā no vēdiskās astroloģijas, no zināšanām par planētu simboliku. Mandalas ir enerģētiski jaudīgas. Zīmējot tās uz ādas, situācija tiešām tiek iekustināta.

Ja papēta to, ko dari, viss šķiet garīgumā tverts. Taču uzreiz kā ar āmuru pa pieri – tu gatavo doktora darbu, raksti disertāciju ekonomikā.

Mana pirmā izglītība ir filozofijas bakalaurs, pēc tam ieguvu MBA biznesa vadības administrācijas maģistres grādu. Kas tālāk? Izlēmu, ka varu kļūt arī par biznesa vadības doktoranti. To diktēja mans ego, jo sabiedrība novērtē labus dokumentus. Parēķināju, ka man līdz pensijai vēl atlikuši 36 gadi, un labāk tos pavadīt ar augstu kvalifikāciju.

Galu galā ar savu grādu varu sēdēt un zīmēt ar hennu, bet tas neatcels to, ka esmu ieguvusi šo grādu. Un vēl gribu būt piemērs bērniem. Es puikām vienmēr saku: iegūstiet maģistra grādu un tad varēsiet darīt, ko vēlaties.

Tomēr daudziem tavi darbošanās virzieni šķiet nesavienojami.

Iespējams, pretruna ir pašos cilvēkos, kuri šādi domā. Varbūt arī citi gribētu tā dzīvot, bet vai nu baidās atļauties, vai viņiem nesokas.

Varbūt kādam ir drošāk iet tikai pa vienu ceļu, bet man šķiet tieši pretēji. Es rīkojos pragmatiski, radu sev drošības spilvenu. Ja dzīvē kaut kas gadīsies, mainīsies, vienmēr varēšu pārslēgties uz citu nodarbi. Varu būt sabiedrībai noderīga ar savām zināšanām un jebkuru kvalifikāciju.

Nesen izdevi arī intuīcijas kārtis. Kā radās šāda ideja?

Kārtis tapa, esot mājās ar mazo meitiņu. Pats Dievs man ļāva šīs kārtis radīt. Intuīcija ir pilnīgs brīnums, tiešais kanāls ar Dievu.

Kārtis mudina iedarbināt intuitīvo uztveri. Tā mīt katrā cilvēkā, taču nereti informācijas vai domāšanas uzslāņojumi liedz brīvu pieeju intuīcijai. Cilvēks sāk visam pieslēgt tikai prātu, tomēr tas ir visai ierobežots, lūko vien esošajā informācijas vai pieredzes laukā. Savukārt intuīcija ļauj rast atbildi, kas šim cilvēkam ir vislabākais risinājums.

Domājot par to visu, radīju intuīcijas kārtis, kas balstītas Mēness 27 nakšatrās. Vēdiskajā astroloģijā cilvēka likteni lielā mēra nosaka tas, kādai zvaigznei dzimšanas brīdī ir piesaistīts Mēness. Tā veidojas Mēness 27 mājas, zvaigznāji, ko sauc par nakšatrām. Tas ļauj cilvēkam, izmantojot intuīciju, atrast atbildi uz jebkuru jautājumu.

Izvelk kārti, tad lūko attēloto simbolu un skaitli – tas rodams skaidrojumā, grāmatiņā, kas pievienota kārtīm. Jo precīzāks ir jautājums, jo skaidrāku saņem atbildi. Pat vīrieši ar visu savu neticību nespēj pretoties tam, cik precīzas ir atbildes.

Vai tev vienmēr viss izdodas viegli, vai plūsti pa dzīvi?

Nav jau tā, ka peldu mūžīgā laimē. Bieži neesmu izgulējusies, jo baroju meitiņu ar krūti, viņa ēd arī naktī. Visus trīs bērnus baroju ar krūti līdz divarpus gadiem, tādēļ citiem šķietu kā dinozauriene. Arī dzemdēju mājās. Daudziem tas nešķiet normāli. Bet es nekad neesmu centusies būt citiem ērta.

Tāpat cilvēki nesaprot, ka mūsu ģimenē ēd vegāniski.

Vai arī bērni tā mielojas?

Bērni var izvēlēties. Vakar sagatavoju lavašus ar sēnēm. Vecākais puika uzmeta lūpu: tu varētu mani nebarot ar savu vegānisko uzturu! Bet tad viņš pagaršoja vienu lavašu un stiepās pēc nākamā. Jo mazāk ir demagoģijas un spēka, bērnus audzinot, jo vieglākas ir viņu izvēles.

Veselības uzturēšanai, labsajūtas veicināšanai un pilnvērtīgai dzīvei izvēlējāmies ēst vegāniski. Ierosināja vīrs, es piekritu. Ēdiena vibrācijas rezonē. Vegānisks ēdiens maina ķermeņa tekstūru, ja tā varētu teikt, un mainās lauks man apkārt. Uzlabojas jutība, garša, pašsajūta.

Interesanta bija manas mammas pieredze. Viņa ir ārste, bērnu neiroķirurģe, tagad jau pensijā. Kad es bērnu veselības sakārtošanai izmantoju homeopātiju, viņa teica, ka tas nav nopietni, bija neizpratnē arī par manām uztura izvēlēm. Taču, uzzinājusi, ka pašai ir nedaudz paaugstināts holesterīns, nolēma mainīt ēšanas ieradumus. Mamma jokojot teica: atmetu visu, kam ir acis. Divu mēnešu laikā vegāniska uztura iespaidā viņas asinsanalīzes ir brīnumaini uzlabojušās.

Sacīji, ka arī bērnus dzemdēji mājās. Kāpēc tāda izvēle?

Pirmais dēls gan dzima slimnīcā. Mana izvēle par labu mājdzemdībām? Bija slinkums kravāt mantas, kas jāņem līdzi. (Smejas.)

Tā ir mana pieredze, un es to negribētu atdot nevienam. Medicīniskā izpratnē biju labi uzraudzīta. Pēdējās dzemdībās piedalījās vecmāte Astrīda Millere un dūla Evelīna Strazdiņa. Turklāt mājdzemdības nemazina sāpes un grūtumu. Meitiņa dzima ilgi, 17 stundas, tā ka varēju paspēt aizbraukt uz dzemdībām kaut vai Berlīnē. Taču dzemdības mājās bija mana izvēle. Lielajā istabā piepumpējām baseinu, pielējām ar ūdeni, tur viss notika. Bērni arī bija mājās, viņi tagad zina, kā māsiņa piedzima. Vecākais dēls pārgrieza nabassaiti. Vecākajam dēlam ir deviņi gadi, jaunākajam dēlam nesen palika septiņi. Es pret viņiem izturos kā pret pieaugušajiem.

Esmu īsta nedēļniece, nedēļu pēc dzemdībām nerausos laukā no gultas. Tā, lai visu laiku būtu ar bērnu cieši kopā, kā sakūņojusies.

Mēs esam ģimene, šī saikne ir spēcīga. Pat ja katrs atrodas citā vietā, vienalga jūtam kopību.

Man negribas atpūsties no bērniem, kā nereti dzirdu sakām citas mammas. Dēliem ir daļēja mājmācība, bieži viņus skoloju pati. Tas dod labu rezultātu daudzos aspektos – gan psiholoģiski, gan mācību vielas apguvē, gan mūsu attiecību veidošanā.

Sākumā mani izbrīnīja, ka viņiem patīk mācīties mājās, ka dēli ir tik organizēti. Taču redzu, ka mājās viņi var labāk iedziļināties, netraucē klases kņada. Tāpat kā skolā, mēs rakstām diktātus un kontroldarbus, mums ir starpbrīži. Arī tad, kad stundas beidzas un kopā braucam uz treniņu, mašīnā turpinām runāt par mācību vielu.

Kopīgā pieredze veido ģimeni. Tādēļ vasarās visi dodamies uz Alpu kalniem braukt ar divriteņiem. Vīrs to darīja regulāri daudzus gadus. To dēvē par downhill nobraucienu – ar velosipēdiem rullē lejā no lieliem slēpošanas kalniem. Tas prasa izturību. Ātrums ir pamatīgs, trases sarežģītas, tādēļ vajadzīgs speciāls ekipējums. Es braucu aiz visiem un raudu, jo baiļojos par bērniem. Taču vējš izpūš manu augumu un prātu, ienāk miers.

Nesen izdevi krāsojamo grāmatu Hennas mākslas Kamasūtra. Tajā raksti šādi: “Seksuālās enerģijas ir tās, kas vienlīdz dod dzīvību bērnam, ziedam, putna dziesmai pavasarī un ļauj Visumam pastāvēt…” Nereti cilvēki par seksualitāti nevēlas izteikties, izvairās no šā temata.

Pamatoti. Seksuālā enerģija ir liels spēks, reti kurš to spēj vadīt. Tas ir spēks, ko divi poli, divi dzimumi vairo viens otrā un pasaulē kopumā. Tā ir vertikāle, ko cilvēks spēj sasniegt.

Ikdiena horizontālajā plānā lielā mērā mūs iztērē. To var atgūt garīgā ceļā, piemēram, meditējot. Taču to pašu vieglākā veidā paver seksuālā enerģija. Tā baro, bagātina, notur labsajūtā. Vasara un saulgrieži tam visam palīdz. Drēbju ir mazāk vai nav nemaz, un varam just savienošanos.

Uzskatu, ka pārāk daudz pļāpājam par garīgumu. Šķiet, ja mazliet meditēs, ar to būs gana. Bet ir jāstiprina mugurkauls, āda jānotur tonusā, sirdsdarbība – ritmā! Tam visam vajag mērenu fizisko slodzi, kas gan veido izturību, gan noder seksuālajās attiecībās.

Var kaut vai dejot pie plīts, cepot plācenīšus! Kustība ievibrē sajūtās, un tieši sajūtas veido vēlēšanos. Ir vērts dzīvot tā, lai tu būtu vibrācijās, lai pati sev šķistu iekārojama un partneri griboša.

Vai ir vēl kaut kas īpašs jādara?

Partneru attiecībās, skatoties no tantras viedokļa, svarīgi ir rituāli – kopīgi iemalkots vīns, kāds auglis, sarunas, sajūtas. Viss noskaņo. Tas nav tā – sekss ilgst trīs minūtes, un tad abi aizmieg. Ir citādi – visu pēcpusdienu tam briesti, jūti, ka tuvojas, pārmij ar mīļoto kādus vārdus, īpaši apģērbies… Protams, var jau uznākt miegs, un abi guļ. (Smejas.) Bet arī tas ir labi, jo miegs ir svēta lieta.

Šīm vibrācijām jābūt ikdienā klātesošām. Tevī pašā jābūt vibrācijām, lai otrs tās varētu just. Tās ir lielākais spēks, saista divus cilvēkus kopā daudz vairāk nekā jebkas cits pasaulē.

Ir grūti, jo sievietei jābūt gan mammai, pie kuras visi nāk mīļoties, gan uzkopējai un pavārei, taču, godīgi sakot, vīrietim nav vajadzīga ne tā mamma, ne uzkopēja. Viņš ierodas mājās, lai satiktu savu sievieti. Grib, lai būtu, kur piesiet acis un saņemt spēku, lai varētu censties vēl vairāk visu kopīgajam labumam. Ne jau tīkliņzeķēs vai spilgti sarkanās lūpās ir šī atslēga. Sievietei ir jādzīvo tajā īpašajā sajūtā.

Kā tas nākas, ka tev ir tik daudz dažādu aizraušanos, prasmju?

Ir tāds teiciens – Dievam nav citu roku, kā tikai tavējās, tāpēc rīkojies. Visu šo gadu, kamēr esmu mājās ar meitiņu, domāju par saviem jaunajiem plāniem, ko gribu īstenot. Vispirms vēlējos iemācīties brush lettering – rakstīšanas veidu, kas līdzinās kaligrāfijai, tikai to dara ar otu. Otrs plāns – apgūt moderno kaligrāfiju. Trešais plāns saistās ar urban sketching jeb pilsētzīmēšanu, vides skicēšanu. Tā ir piemērota manai ātrajai dabai, jo man nebūtu laika gleznot, nesteidzīgi klāt krāsas. Kamēr izvilktu molbertu un nogruntētu pamatni, bērns būtu pamodies un nodarbi nāktos beigt. Man bija arī ceturtais plāns – tikt uz Šarko dušu. Visi četri plāni ir izpildīti.

Varbūt šķiet, kāda jēga mācīties zīmēt, ja nebūšu māksliniece. Zīmēšana māca skatīties. Ja kaut ko zīmēju, tas nozīmē, ka šo objektu pamanu. Redzu nianses, ēnas, visus smalkumus.

Mūsdienās ļoti trūkst šādas klātesamības. Īpaši sievietēm, kuras nodarbojas ar dažādām praksēm. Pēc kursiem atnāk mājās tādas gudras, nu tik būs mūzas… Bet ir kļuvušas pārlieku gaisīgas, attālinātas no realitātes, zaudējušas sazemējumu. Nāk kāds sitiens, kas nolaiž uz zemes, un tas var būt ļoti sāpīgi.

Es saku: ir vērts mācīties arī to, kas sākotnēji šķiet nepraktisks. Jādod Dievam laiks, jāierēķina tas noilgums. Temps, ko uzspiež mūsdienas un it īpaši pilsētas dzīve, nav orientēts uz tiem sasniegumiem, ko liktenis ielicis katrā no mums.

Man patīk, kā domā bruņurupucis: ja dzīvoju ilgi, jādzīvo lēni. Savu īsto piepildījumu vari gūt, vien izkāpjot no citu skrējiena un apstājoties savējā. To ir vērts darīt. Ja sāksi uzdrīkstēties īstenot savus sapņus, gūsi pieeju Visuma enerģijai.

Tirānija ģimenes attiecībās diemžēl joprojām ir bieži izplatīta parādība. Kad tu savā ceļā satiec vīrieti, nebūt ne uzreiz var viegli saprast, ka viņš ir tirāns, jo ģimenes dzīve sākas vēlāk, bet līdz tam vīrieša uzvedība var šķist absolūti normāla. Turklāt iemīlēšanās spēks arī neļauj uz visu skatīties objektīvi.

Tirāni var atstāt diezgan pozitīvu iespaidu pēc pirmās tikšanās un spēj panākt, ka sieviete viņos iemīlas. Bet, kad viņa ir jau viņam “kabatā”, sākas īsta elle. Sliktās īpašības parādās vēlāk, kad vīrietis saprot, ka viņam ir vara un viņš var uzvesties vissliktākajā veidā, nesaņemot par to nekādu sodu.

Lai tu būtu modra un laikus pamanītu tirānu, viņš, kā nākas, jāiepazīst vēl pirms kāzām. Nevajag uzreiz lēkt attiecībās, nepārliecinoties, ka viss ir kārtībā. Lūk, daži psihologu padomi, kuri norāda uz potenciālajiem tirāniem attiecībās. Ja attiecību sākumā vīrietis uzvedas tā, esi uzmanīga!

Tirāna pazīmes

1. Viņš vienmēr turas tikai pie sava izvēlētā virzības kursa un cenšas visiem demonstrēt, ka ir par viņiem labāks. Viņš uzspiež savas domas, pārāk spēcīgi apstrīd jebkuru citu viedokli, kas atšķiras no viņa uzskatiem.

2. Viņš ierobežo tavu brīvību, cenšas tev sekot, regulāri izprašņā par katru soli, prasa, lai tu pastāvīgi ziņotu par to, kur esi un ko dari.

3. Regulāri ir greizsirdīgs, cenšas, lai tu mazāk komunicētu ar savām draudzenēm, vēl jo vairāk, ar draugiem.

4. Slikti un necienīgi izsakās par bijušajām draudzenēm. Tā ir ļoti satraucoša zīme, jo nav izslēgts, ka necienīgi viņš izturēsies arī pret tevi.

Ja tu esi pamanījusi jaunajā paziņā kaut vienu no šiem punktiem, kas minēti iepriekš, kā arī, ja tu zini viņa zodiaka zīmi, pārbaudi, vai viņš nav potenciālo tirānu sarakstā.

Ja pazīmes ir un viņš pieder pie vienas no šīm zīmēm, labāk turies no viņa pa gabalu! Piedāvājam uzzināt, kuras no zodiaka zīmēm visbiežāk kļūst par tirāniem mājās.

Vīrieši tirāni attiecībās astrologu vērtējuma

Auns: tirāns – agresors un kauslis

Kā atpazīt? Izpauž agresiju, ir greizsirdīgs, pielieto fizisku vardarbību, pieprasa bezierunu paklausību, ir rupjš, lādējas.

Tipiska uzvedība. Šādam vīrietim eksistē tikai viņa viedoklis, viņš ir pārliecināts, ka viss atkarīgs tikai no viņa. Viņš ir pieradis pieņemt visus lēmumus pats, un ar gadiem viņš pats kļūst arvien pārliecinātāks, ka mājās ir tikai viena autoritāte – viņš, un nevienam nav tiesības piedāvāt savu viedokli, jo, redz, taisnība ir tikai viņam un nevienam citam.

Šis mājas tirāns ir pats bīstamākais, jo sliktākajā gadījumā spējīgs pielietot fizisku spēku. Viņš ir ļoti agresīvs un var eksplodēt jebkurā brīdī pat bez īpaša iemesla. Bet, ja iemesls tomēr ir, situācija var pilnībā zaudēt kontroli.

Tirāns – kauslis cenšas parādīt, cik daudz spēka viņam piemīt, tāpēc reti cīnīsies pret spēcīgiem partneriem, kuri var dot prettriecienu. Tāpēc parasti viņš izpaudīsies pret vājākajiem – sievu un bērniem.

Kāpēc viņš ir tāds? Ļoti bieži šī tipa vīrieši – tirāni bērnībā ir piedzīvojošu cietsirdīgu un tirānisku uzvedību no citu ģimenes locekļu puses, tāpēc izauguši viņi pārņem šādu uzvedību un to praktizē arī savā dzīvē. Tirāns – agresors neprot risināt problēmas, tās mierīgi apspriežot. Viņam šķiet, ka spēks atrisina visu. Un pat mīlestību var iegūt, pielietojot spēku. Lielākajā daļā gadījumu viņš paceļ roku, ja atrodas alkohola vai aizliegtu vielu ietekmē.

Ko darīt? Parasti šādi vīrieši ir vāji, saskaroties ar patiešām nopietnām briesmām un problēmām. Viņi viegli nodara pāri vājākajiem, bet baidās no daudz stiprākiem pretiniekiem. Kad sievietei parādās cienīgs aizstāvis, tirāni – agresori parasti vienkārši pazūd no apvāršņa, baidoties saņemt pēc nopelniem.

Skorpions: tirāns – manipulators

Kā atpazīt? Greizsirdīgs, kontrolējošs, iesēj vainas apziņu, ietekmē emocijas un izsūc enerģiju.

Tipiska uzvedība: Šie vīrieši ir ļoti bīstami sievietēm, kas vēlas ar viņiem veidot ģimeni. Parasti viņi dara visu, lai iegūtu varu pār sievieti, vienmēr un visur kontrolē viņas rīcību.

Jau pašā attiecību sākumā tirāns – manipulators zina visas tavas vājās vietas un prot ar tām manipulēt savās interesēs. Viņš reti pielieto fizisku spēku atšķirībā no iepriekšējā tipa, bet tas viņu nepadara mazāk bīstamu. Morālā vardarbība bieži noved sievietes līdz neprātam. Sievietes pastāvīgi jūt vainu, nejūtas kā pilnvērtīgas sievietes, šaubās par savām prāta spējām.

Kad sieva sāk pārāk nervozēt, viņš mēģina iestāstīt, ka viņai jau laiks ārstēties, un cenšas viņu norobežot no bērniem. Starp citu, tādi vīrieši – tirāni bieži atņem bērnus, iegalvojot sievietei, ka viņa nevar būt bērniem normāla māte. Viņa tik ļoti tam tic, ka beigu beigās kļūst par regulāru psihologa pacientu, protams, ja viņai to atļauj finanses.

Ja sievietei pietiek spēka aiziet no tādām attiecībām, tas parasti nepaliek bez sekām. Vēl ilgi pēc tam viņa mocīsies tikai no vainas sajūtas vien, ka savā dzīvē pieļāvusi tādas attiecības.

Kāpēc viņš ir tāds? Šim vīrietim ir daudz baiļu, kuras viņš prasmīgi noslēpis. Viņš nav par sevi pārliecināts un, esot greizsirdīgs vai manipulējot, viņš vienkārši mēģina maskēt nepārliecinātību. Visticamāk, šāds cilvēks nesaņēma mīlestību un uzmanību bērnībā un tagad neapzināti atriebjas visai pasaulei.

Tāpat gadās, ka, ņirgājoties par tuviniekiem, viņš saprot, ka netiks sodīts, ka viņam “viss iet no rokas”, kaut arī ko līdzīgu īstenot pret cilvēkiem darbā, kas viņam nepatīk, viņš nevarēs. Tāpēc viņš dusmas un naidu izgāzīs uz mājiniekiem.

Ko darīt? Ja pret tevi izturas nicinoši, manipulē vai arī pazemo, vajag vispirms iemīlēt sevi. Ja tu atļauj tādu uzvedību, tas nozīmē, ka tu sevi patiesībā nemaz nemīli. Ja tu sevi mīlēsi vairāk nekā viņu, tev vairs nebūs tādas problēmas kā vīrietis manipulators un tirāns.

Jaunava: tirāns – neapmierinātais kritiķis

Kā atpazīt? Kontrolē izdevumus, kritizē, dod norādījumus un pavēles, salīdzina ar citiem.

Tipiska uzvedība: Šis tirānu tips nav pārāk bīstams, salīdzinot ar iepriekšējiem, bet no tā nekļūst vieglāk tiem, kas ar viņu dzīvo zem viena jumta. Visbiežāk viņa tirānija izpaužas nīgrumā: viņš regulāri ir ar visu neapmierināts, reti ir ar kaut ko apmierināts, bet no mājiniekiem prasa ideālu viņa noteikumu ievērošanu.

Jaunavas – tirāni kritizē visu un visus: sieva viņiem vienmēr nav pareizi apģērbta vai ar pareizu frizūru, vienmēr pārkrāsojusies, neprot gatavot un pareizi runāt. Bērni vienmēr nepareizi uzvedas, nekad nav pietiekami labi audzināti. Bieži kritika “trāpa” arī pie citiem radiniekiem.

Ar tādiem vīriešiem parasti dzīvot kopā nav pārāk jautri, jo viņi kontrolē visu, īpaši izdevumus. Ja sieviete pati nestrādā un spiesta dzīvot uz viņa rēķina, tā ir īsta elle, jo viņai vienmēr un par visu būs jāatskaitās tirānam. Ja viņa vēlēsies sev kaut ko nopirkt, tas “kaut kas” izies cauri nežēlīgai atlasei un parasti nemaz netiks nopirkts dažādu iemeslu dēļ.

Turklāt šādi vīrieši ir pārliecināti, ka viņi rūpējas par ģimeni. Viņi var būt uzticīgi, labi pelnīt un it kā visu nodrošināt, spēt rūpēties par māju, bet laimes sajūta un morāls komforts, ar viņiem dzīvojot kopā, grūti iedomājams.

Tādi vīrieši bieži salīdzina savas sievas ar citām, piemēram, ar bijušajām draudzenēm vai mammu, un sievas vienmēr ir zaudētājas. Tas, protams, samazina sievietes pašnovērtējumu, un viņa cenšas vairāk vīram izpatikt. Līdz ar to tirāns iegūst uzvarošas pozīcijas, jo sieviete šaubās par savām īpašībām un spējām.

Kāpēc viņš ir tāds? Tādi vīrieši ir lieli ideālisti un negrib redzēt tālāk par savu degunu. Viņi uzskata, ka ideālā pasaule ir tāda, kur viss ir savās vietās un pa plauktiņiem – tas viņiem liek justies komfortabli, bet haoss viņus iedzen šausmās. Tāpēc viņi vēlas redzēt visu ideālu, tostarp sievā un bērnos.

Tāds vīrietis tāpat var dzīvē piedzīvot fiasko, izputēt vai iziet cauri kādai citai krīzei. Tajā situācijā viņš vainos sevi, ka nebija ideāls un efektīvs, un viss ir viņa vaina. Viņš centīsies pateikt saviem tuviniekiem: esiet ideāli, tad jūs nesarūgtināsies ne mani, ne sevi!

Ko darīt? Sākumā tiec skaidrībā, cik lielā mērā kritika un piekasīšanās ir taisnīga. Var gadīties, ka kritikas iemesls ir kāda lielāka un nopietnāka neapmierinātība. Lai neprovocētu skandālu, vēlams nereaģēt uz kritiku pārāk agresīvi un mierīgi to pieņemt, atbildē izsakot to, ka nepatīk tieši tev. Ar šo tirānu tipu vēl var kaut ko sarunāt un visu atrisināt mierīgu pārrunu ceļā.

Lauva: tirāns – egoists

Kā atpazīt? Greizsirdīgs, izdara morālo spiedienu, uzspiež savu viedokli, kontrolē, izpauž egocentriskumu un varu, komandē.

Tipiska uzvedība: Tirāni – Lauvas ļoti mīl sevi un dod priekšroku tam, lai viņus novērtētu un apbrīnotu apkārtējie. Parasti viņi to panāk ar morālu spiedienu, demonstrējot savu pārākumu un varu. Tieši tādi vīrieši ir pret to, lai sievietei būtu sava nodarbošanās vai arī darbs, jo tas nozīmētu, ka sieviete vairs nav pilnībā viņa varā.

Tā kā Lauvas ir paši lielāki egoisti starp visām zodiaka zīmēm, viņiem vienmēr visam jābūt vislabāk. Viņu intereses vienmēr ir svarīgākas par citu ģimenes locekļu interesēm, kaut arī viņi apgalvo, ka ģimene viņiem nozīmē visu!

Viņiem vienmēr un par visu ir taisnība, un, kā tirāna – Auna gadījumā, par savu viedokli mājinieki var aizmirst, jo viņiem nav tiesību izteikties. Bet, pat ja mēģina, tirāns maz viņos klausās.

Sievietes šādi vīrieši parasti neuzskata par personībām. Tirāni domā, ka sieva ir tikai papildinājums viņa dievišķīgajai būtnei, un tai ir viņiem jākalpo un visā jāpiekrīt. Tāpat tādi vīrieši īpaši nerūpējas par sievas veselību. Piemēram, ja runa ir par izsargāšanos, viņi vispār par to nedomā, kā arī nedomā par sekām, jo vienmēr var aizsūtīt sievu pie ārsta, lai atbrīvotos no nevēlamas grūtniecības.

Kāpēc viņš ir tāds? Bieži tirāns – egoists izaug pilnīgi normālā ģimenē, tiesa, kur viņu lutināja un visu viņam atļāva. Kā likums, vienīgais bērns ģimenē, bieži dzimis gados vecākam pārim, tāpēc vecāki pret viņu izturas kā pret dievu. Reizēm gadās pilnīgi pretēja situācija: bērnu regulāri pazemoja, liekot saprast, ka viņš nekas nav, tāpēc izaugot viņš vienmēr un visur cenšas kļūt pirmais, bet līdzās tam pārņem savu vecāku uzvedību, tāpat izturoties pret savu sievu un bērniem.

Ko darīt? Tirāni egoisti izmanto savu egoismu tad, kad sievas viņiem to atļauj, aizmirstot pašas par sevi. Pārāk liela izpatikšana tādam vīrietim no pašu attiecību sākuma pamodina viņā negatīvās īpašības, kuras nākotnē grūti izlabot. Pamēģini samazināt šāda vīrieša nozīmi savā dzīvē, pārstāj domāt, ka viņš ir visuma centrs. Ja ar laiku par spīti visiem pūliņiem neizdosies iegūt viņa cieņu un uzmanību, nāksies to meklēt citā vietā, jo mainīt situāciju tu vairs nespēsi.

Vēzis: tirāns – ierobežotājs

Kā atpazīt? Kontrolē, ierobežo, uzliek rāmjus, izpauž varu, manipulē, liek justies vainīgai.

Tipiska uzvedība: Lai arī Vēzis ir piemērs labai un gādīgai ģimenes galvai, tas neizslēdz, ka ģimenē Vēzis var pārvērsties par tirānu.

Parasti Vēzis ir tipisks mājās sēdētājs, viņš pārāk nevēlas doties ārā un būt redzams citiem. Ja arī sievietei piemīt šāda īpašība, viņa ir daudz izdevīgākā stāvoklī. Pretējā gadījumā tirāns visādi mēģinās viņu norobežot no sabiedrības, liekot pēc iespējas vairāk laika pavadīt mājās.

Māja pakāpeniski viņai kļūst par cietumu, un pat pati nevainīgākā tikšanās ar draudzenēm reizi gadā var beigties ar skandālu un vīra pretenzijām. Parasti tādi vīrieši mēģina radīt sievietē vainas sajūtu: “Kā tad tā? Tu aizgāji, atstāji bērnus, nepabaroji, nenoliki gulēt… kas tu par māti?” Teksts var būt cits, bet doma tāda pati.

Kāpēc viņš ir tāds? Pamatā tāda uzvedība vīriešiem saistīta ne tikai ar pārliecības trūkumu, bažām, ka viņu var nemīlēt, bet arī būt saistīta ar nopietnām bailēm, tostarp bailēm zaudēt attiecības. Iespējams, bērns auga nepilnīgā ģimenē vai zaudēja sev kaut ko ļoti vērtīgu, tāpēc tagad dara visu, lai viņam būtu ģimene pilnā sastāvā, pat pielietojot despotiskas īpašības.

Ko darīt? Vēži nebūt ne vienmēr ir spītīgi, viņus ir iespējams pārliecināt par kaut ko, liekot saprast, ka viss, ko dari, ir pilnīgi nekaitīgi ģimenei. Pārim jāiemācās sarunāties.

Protams, ja situācija ir aizgājusi pārāk tālu, panākt no viņa adekvātumu ir daudz grūtāk. Astrologi iesaka atcerēties, ka tev jāizdara viss, lai vīrs sāktu tev uzticēties. Tikai uzticība un godīga saziņa var padarīt tirānu pielaidīgu un pārvērst viņu normālā cilvēkā. Jāizdzēš viņa bailes zaudēt ģimeni, radot viņam drošības un miera sajūtu.

Avots: Infoniac

Žāvējam, kaltējam

Autores: Gunta Tabore un Selga Amata

Laiki, kad gatavot ziemai savvaļā vākto bija tikai īpatņu prieks, laimīgi garām. Tagad daudziem prāts un prieks domāt zaļāk. Kamēr vasara, gribas dabas dāsnumu ievilināt arī burkās, maisiņos un saldētavās, lai celtu galdā, kad laukā pelēks un balts. Darīt to gan pārbaudītām sentēvu metodēm, gan meklējot jaunas.

Šoreiz nebūs ieteikumu un pārspriedumu, kā to darīt pareizi un vispareizāk. Tikai atgādinājums, kas skanējis arī daudzos iepriekšējos 36,6 °C numuros: Latvijā ir 300 ēdamu augu sugu, un mūsu senči vismaz 160 no tām lietojuši ikdienas uzturā. Savvaļas augus, kas cilvēka organismam ir daudz veselīgāki un draudzīgāki nekā kultivētie. Jo, kā uzsver bioloģijas zinātņu doktore Rūta Bērziņa–Bērzīte: dzīvs organisms jebkuru sev vajadzīgo vielu vispilnīgāk spēj atpazīt un izmantot tikai tad, ja tā darbojas nevis ļaužu prātu pārveidotā un uzlabotā, bet dabas izstrādātā un vadītā programmā. Varbūt vērts pacensties, lai ēdienkartes dažādošanai iekļautu savā ikdienas uzturā kaut desmito daļu no šiem augiem? Arī skābētus, saldētus, marinētus? Vai ar tādu paņēmienu sagatavotus, kas tikai nule kā iešāvies prātā?

Senākais augu apstrādes veids ilgstošai glabāšanai ir žāvēšana jeb kaltēšana. Šī metode īpaši piemērota zāļu tēju, ogu un sēņu sagatavošanai.

Pareizi žāvēts produkts tikpat kā nemaina krāsu, smaržu un garšas īpatnības, saglabā lielāko daļu vērtīgo vielu. Mājas apstākļos žāvējot, produktu novieto caurvējā 20 līdz 30 grādu temperatūrā, pietiekami sausā, siltā, bet ne saules apspīdētā vietā.

Ja augs ļoti sulīgs, vispirms ieteicams apvītināt, tikai pēc tam procesu turpināt līdz galam.

Mājsaimniecībā biežāk lietotā sadzīves palīgierīce ir cepeškrāsns. Daudzi iegādājušies arī speciālo elektrisko žāvētāju dārzeņiem un augļiem, arī tas der. Tikai vienmēr jālūko, lai karstums nepārsniegtu 40 grādus.

Jāatceras, ka pārāk mitrā gaisā žāvējamais materiāls var apglumēt, sākt pūt vai pelēt un, ja apstrāde ieilgst, kukainīši tajā var sadēt oliņas.

Žāvēti produkti glabājami sausā, vēsā vietā, gaisa caurlaidīgās turzās, nevis cieši aizskrūvējamās burkās vai plastmasas maisiņos.